TOP Ziemassvētku pantiņi!

Ziemassvētku pantiņi un dzejoļi jebkurai gaumei un vecumam!

labadavana-lv-ziemassvetku-pantini-ziemassvetku-dzejoli

Ziemassvētku zvaigznes
Lai pār visiem mirdz.
Miers, lai ir virs zemes,
Miers iekš katra sirds.

Ir atkal Ziemassvētki.
Aiz rūtīm klusi snieg.
Tā liekas: līdz pat sirdij
Būs sniegos jāiestieg.

Sanāksim kopā un iedegsim prieku,-
Egles zaļajos zaros tā svecītes liek.
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega
baltākas domas un lūgšanas tiek.

Tumšu dienu gaišais brīdi,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.

Ziemassvētku naktī
Zvaigznes spožāk mirdz
Un sargeņģelis nolaižas
Pie Tavas mazās sirds…

Ir atkal Ziemassvētki klāt,
Ir miers un klusums dziļš,
Pie katrām durvīm pieklauvē
Kāds ciemiņš gaidīts, mīļš!

Ir tik labi sapņot par laimi,
Vēl jo labāk uz mūžu to gūt,
Šajā skaistajā Ziemassvētku naktī
Es Jums novēlu laimīgiem būt!

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!

Mēness balts pa gaisu slīd,
Zvaigznes mirdzēdamas spīd,
Ziemassvētku vakars jauks,
Sniegā ietīts mežs un lauks.

Klusi koki spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.

Piparkūku smarža gaisā,
Salatēvs ar roku māj,
Dāvanas tam liktas maisā –
Skaties, Ziemassvētki klāt!

Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu – vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu!

Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs!
Lai aiziet prom pa tīru, baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs!

2016-10-27_0951

Es redzēju eņģeli baltu virs galvas,
Es redzēju sudraba zvaigzni, kas mirdz,
Es sajutu mieru sev guļam uz krūtīm,
Es mīlu to dienu, kas uzausis rīt…

Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas,atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!

Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu,
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.

Tavi sapņi – garas, zilgas egles,
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sudrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan.

Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri!

Šovakar, kad klusi, klusi
Sniega pārslas logā krīt,
Novēlu tev līksmi, gaiši
Ziemassvētkus sagaidīt!

Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums katram sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.

Cik koši svētku egle laistās,
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas,
Un klusi pieaug cerība!

Sniedziņš tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.

Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!

Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks!

Ziemassvētku vakars atkal zemi sedz,
Miera eņģel’s zvaigznes debess samtā dedz,
Svētsvinīgas jūtas atkal sirdī līst,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst.

Kad gada visgarākās naktis,
Nāk ar tumsu mūs biedēt,
Mēs katrs pa svecītei iededzam,
Lai liesmiņas tumsu sāk kliedēt.

Ziemassvētku vakarā klusi, klusi
Nakts sūta savus sargus uz mūsu pusi.
Ar tumšajām zvaigžņu mantijām māj,
Pār zemi tumsu un mieru klāj.

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!

Dzied Ziemsvētku enģeļi Ziemsvētku dziesmas,
Klāj zemi pūkainais Ziemsvētku sniegs.
Šai vakarā, sirdīs kad jūtu liesmas,
Jums zvaigznes un sniegpārslas bēdāties liegs!

Ziemassvētku laiks…
Kad vārdi ko vēlamies teikt, tiek rakstīti sirdī,
Kad atmiņām zūd ikdienas rūgtuma garša,
Kad atceramies būtisko…
Tas ir Ziemassvētku laiks…

2016-10-27_0951

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt…

Sniega pārslas lido lēni,
Klusi zemi apklājot.
Ziemassvētki klusi, klusi
Nāk Tev sirdi sasildot.

Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk!

Lai cik grūti, turies, cīnies,
Pats sev esi pretinieks!
Tas ir Ziemassvētku brīnums,
Kad no sāpēm izaug prieks!

Ziemassvētki sniegu brida,
Šurp nākdami Kurzemē.
Eita visi sagaidīt,
Laipni iekšā aicināt.

Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist,
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo
Un siltums, ko izstaro sirds-
Tas nezūd. Tas paliek un mirdz.
Gaišus un priecīgus Ziemassvētkus!

Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.

Laimīt, mums Ziemsvētkos mīļumu dāvā un svecīti gaiši, kas mirdz!
Laimīt, mums sirsniņā prieciņu ielej un actiņās spožumu liec!
Laimīt, mums Ziemasvētku brīnumu sūti, lai piepildās sapnītis kluss!
Laimīt, Tu svētkos nāc arī pati un svētība visiem mums būs!

Lai baltas sveces logā mirdz
Un pavasaris atnāk vēss,
Jo Ziemassvētki jānosvin
Un Jaunais gads ir jāapdzied!

Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.

Visu gadu druvā gāju,
Ziemassvētkus pelnīdama.
Ienes man, saimeniece,
Ziemassvētku alutiņu!

Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.

Ziemassvētki ar garu bārdu
Atkal klauvē pie dvēseļu durvīm
Un izber maisu baltu vārdu
Tie ceļo uz cilvēku sirdīm
Un ienes sirdī Ziemsvētku mirkli.

Gaišas domas, prieks un labestība,
Lai par slieksni Ziemassvētkos nāk,
Un ne tikai saņemt mīlestību –
Citiem dot to arī sirds lai māk!

Ziemeļbriedis brauc pa gaisu,
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic,
Ziemassvētkos visus sveic!

Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.

Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārslas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.

Kaut arī baltas pūkas nekrīt vēl no gaisa,
Gaišas domas sirds tik un tā raisa.
Lai laimīgs katrs šodien ir un rīt,
Lai Ziemassvētku brīnums visiem sirdī mīt!

Lai sveču ungunskurā sadeg visas bēdas,
Gaišs prieks un siltums sirdi sasilda,
Lai Tavā takā paliek sniegbaltas pēdas,
Un mīlestība sirdi piepilda!

Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram skaistākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī nāk cerību prieks!

Lai sasildās sirds tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme debesīm dzied.
Lai nosargā sevī to svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši caur puteņiem iet!

Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās,
Visos ciema logos sveces iedegās,
Tie bij Ziemassvētki, kas tur ieradās,
Un ar savu gaismu namos apmetās!

Katrā brīnumsvecītē
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu
Sēž iekšā viņš.

Kad pāri eglītes pleciem
Sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums
Laukā sprūk!

Kā ēņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst!

Ziemassvētki drīz jau būs,
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es!

Svētku eglīte tik koši,
Tik jauki, tik spoži spīd,
Un liekas debešķīgais prieks
Ikviena sirdī mīt!

Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt!

Kluss svētvakara prieks,
Lai ienāk Jūsu sirdīs.
Kad gaisma sveču liesmās
Silti pretīm māj!

Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.

Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod.

Šai naktī svētajā
No debesīm krīt, zvaigzne kāda
Un mūsu sirdīm klusi
Mīlestības ceļu rāda.

2016-10-27_0951

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai virs zemes,
Miers iekš katras sirds!

Kad Ziemassvētku miers,
Lai dvēselē mājo prieks;
Kad klāt ir Jaunais gads,
Lai esi laimīgs pats!

Ziemas un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj –
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk…

Ir, labi, ja kāds sirdī iemet
Klēpi baltu zvaigžņu…
Lai tas ir Ziemassvētku prieks,
Lai tas ir Jaunais gads!

Vienā rokā zvaigžņu sveces,
Otrā – sarmots egles zars,
Pārnācis no gada trimdas,
Stāv aiz vārtiem svētvakars…

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.

Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā!

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.

Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.

Sniega māte pūkas mētā,
Svētki ienāk katrā sētā,
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi.

Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdij,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt!

Viss mainās un plūst…
Viss kļūst savādāks,
Bet katram gadam
Ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts…

Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani… Klusas ilgas…
Rokās smaidošs egļu zariņš…
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā…

Kad egles zaros sveces degs,
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz,
Un visu rūgto aizmirst sirds!

Raugies ar bērna ticību
Zvaigžņu atspulgos sārtos, –
Šonakt tev gaisma jāsaredz
Debess atvērtos vārtos.

Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.

Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj.
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.

Pienācis laiks, kad zvaigžņu putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā, –
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks.

Tik balts un kluss…tie gaidot aiztur elpu…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi
Ziemassvētki nāk!

Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, –
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.

Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg
Pats jau zini, kas tu esi,
Kāds ir tavu sapņu ceļš!

Šai baltā naktī daba duss
Logos leduspuķes zied.
Sēd koku zaros mēness kluss
Vējiņš šūpuļdziesmu dzied.

Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi,
Līksmu prātu, jautru dzīvi,
Ziemassvētkus sagaidot!

Bluķa māte bluķi vēla
Pašā Bluķa vakarā.
Lai veļ bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmāli.

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.

Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķa saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.

2016-10-27_0951