Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Zirgi pirmo reiz jāiebrauc Metenī, tad tie vienmēr brangi un labi iet.

Kas skanēja, kas žvadzēja
Manā sētas pagalmā?
Tur sajāja Mārtiņbērni
Ar sudraba zobeniem.

Metens brauca par Daugavu,
Cūkas ausis kulitē.
Brauc, meteni, Vidzemē,
Dabus’ pilnu kamaniņu.

Meteņos jādod bērniem cūkas šņukuru ēst, tad labi mācēs rakstīt.

Mārtiņam gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai aug labi rudzi mieži,
Lai zviedz labi kumeliņi.

Meteņus uzskata par bērnu svētkiem, tāpēc ir uzskats, ka pati Laima vai Metenis šajā dienā metot dāvanas mazajiem rokās. Izplatīta ir konfekšu bēršana bērnu pulciņā, lai tie priecīgi lasa. Ja bērni priecīgi šajā dienā, tad izdosies arī viss gads līdz nākamajiem Meteņiem, jo arī šis topošais gads ir tādā kā bērna vecumā.

Kāds laiks Meteņos – tāds būs arī Lieldienās.

Veci ļaudis stāstīja, ka Meteņa dienā lietuvēns no istabas augšas metot dāvanas. Kad kāds gribēja lietuvēnu redzēt, tad viens
paslēpās istabas augšā ar ūdens spaini un meta bērniem šādus tādus niekus zemē, bet kādam pieaugušam cilvēkam, kas arī atnāca
skatīties, uzlēja ūdeni.

Metens kaktā pliķējās,
Kaņepplāceņa gaidīdams.
Atnāks mūsu Metenītis
Ar kaņepju plācenīti;
Atnāks mūsu Lieldieniņa
Ar skaistām oliņām.

Es atvēru nama durvis,
Mārtiņbērnu gaidīdama:
Jau dzirdēju pagalmā
Vara važas nožvadzam.

Visi saka, visi saka:
Mārtiņdiena, Mārtiņdiena;
Kad varētu Mārtiņdienu
Aiz ausīm noturēt!

Mārtiņam, vecpuišam,
Cauras bikses mugurā;
Šuviet ātri, jaunas meitas,
Dodiet bikses Mārtiņam.

Audziet man gari, lini,
Mirkstiet balti ezerā,
Es māsiņas vizinaju
Meteniša vakarā.

Ai Mārtiņ, smuks puisīti,
Dod man vienu treknu zosi;
Citu gadu tev’ saņemšu
Ar abām rociņām.

Ziņģu ziņģu, Vastalāju,
Cūkas kājas kulītē.
Tās būsim apēduši,
Brauksim, citas meklēdami.

Dietu, dietu, saiminiece,
Mārtenīša vakarā,
Lai telītes dietu gāja
Pavasara rītiņā.

Ūsiņā, Mārtiņā
Saldu daru alutiņu:
Mārtiņš miežus audzināja,
Ūsiņš labus kumeliņus.

Tik dabūju grūdenīša
Kā Meteņa vakarā;
Tik dabūju priecāties
Kā rudeni kāziņās.

Meteņus arī uzskatīja par īpašu laiku, kad ar maģisku darbību varēja ietekmēt notikumus savā labā, kā arī nodarboties ar zīlēšanu un laika pareģošanu. Meteņos saule vēl ir veļu pusē, tāpēc pirms maltītes bija jāpacienā veļi.

Ūsiņš nāk, Ūsiņš nāk,
Mārtiņš nāk vēl labāk:
Ūsiņš nāk zaļu lauku,
Mārtiņš zaļu apcirknīti.

Labvakar, Mārtiņtēvs,
Vai saņemsi Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni nosaluši,
Aiz durvīm stāvēdami.

Nāc, māsiņa, cik nākdama,
Nāc meteņa vakarā:
Pelnu dienu pārtecesi,
Plācenišu paēduse.

Svētkus svinot, jāsargās ienest no meža žagarus un zarus, citādi vasarā nebūšot glābiņa no tārpiem un kukaiņiem.

Budeļos ejot jācep arī maize, lai tā to gadu nepelētu.

Meteņa vakaru jeb Vastalāvi (aigavēņus) latvieši svinēja otardienā priekš Pelnu dienas.
Līdz pusdienai strādāja darbus, kāds nu kuram pienākas.

Vakar Mārtiņš
No Rīgas laidās,
Šodien sētā
Ierībināja:
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Trīs simts sulaiņu
Bruņoti vīri.

Ej, Mārtiņ, nu uz Rīgu,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.

Ej ar Dievu, Metenīt,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi saņemsim!

Ai, Mārtiņ, smuks puisīti,
Kā tu mani pamielosi?
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Gaidu tevi atbraucam.

Viena no svarīgākajām tradīcijām Meteņos bija vizināšanās no kalna, vizinājās visi – mazi, lieli, veci, jauni. Braucot no kalna, skaļi sauca vēlējumus un lielījās, kuram būs garāki lini. Noteikti bija jāveļ arī sniega bumbas un kamoli, lai darbi nākamajā gadā apaļi, raiti un gludi sokas. Ticējumi vēsta – jo tālāk no kalna nobrauks, jo garāki lini augs un pašam būs spēks un veselība.

Cekulainu vistu kavu
Mārtenīšu vakarā,
Lai aug manim raibas govs
Kā vistiņas cekuliņš.

Metenī jeb Vatslāvī mājas mātes jau agri no rīta taisījušās pie pīrāgu cepšanas, tā ka lai līdz pusdienai būtu gatavi. Bērni, uz tiem priecādamies, dziedājuši:
“Meten, Meten, kur liksi pīrāgu?
-Klētie uz laktiņas, krustiņš virso.
Kad pīrāgi bijuši izcepti un bērni tos lielīdami ēduši, tad lielie puiši teikuši, ka tie vēl neesot tik labi, bet tagad iešot Meteni dzīt, tas došot daudz labāku pīrāgus un arī zelta pogas.

Uz brāļiem, uz brāļiem
Metinīša vakarā!
Dos man pupas, dos man zirņus,
Dos man cūkas smecerīti.

Es nokāvu divus gaiļus
Mārtiņdienas vakarāi;
Vienu cepu, otru vāru,
Mārtiņdienu gaidīdama.

Mārtiņdiena, Mārtiņdiena
Trīs dieniņas nosvinama:
Pirmā ēdu, otrā dzēru,
Trešā kājas ļinku, ļanku.

Meteņos kamanas ar ragavām bija jāsagatavo kārtībā, jānoņem ilksis un viņu vietā jāpiesien striķis, ar ko tās uzvilkt kalnā, jo
laisties gāja katrs, kuram vēl bija spēks kaulos. Ar zirgiem senie latvieši nekad nevizinājās. Laisties bija jāiet, ja gribēja citu gadu garus linus.

Visas meitas gauži rauda,
Mārtiņiem aizejot;
Kā tās gauži neraudās,
Mārtiņš bija smuks puisītis.

Mārtiņiem gaili kauj
Deviņiem cekuliem,
Lai aug mani rudzi mieži
Deviņām vārpiņām.

Pērkonītis ducināja
Visu garu vasariņu,
Nu dūc manā istabiņā
Mārtiņdienas vakarāi.

Mārtiņš jāja pa vārtiem,
Piesien savu kumeliņu,
Pakar savu mētelīti
Pie tā vārtu stuburiņa.

Ja Meteņos kurmju rakumus izbada ar pīlādžu iesmu, uz kura cepta gaļa, tad kurmji nerok.

Bagāts, bagāts Mārtiņtēvs:
Divi staļļi kumeliņu,
Vienā zviedza sirmi bēriņ,
Otrā zviedza melni brūni.

Meteni, meteni,
Kur liki pīragu?
– Klētī plauktā,
Krustiņš virsū.

Meteņos brauca tālu ciemos, jo upes vēl bija aizsalušas. Līdzi ņēma pusi cūkas galvas cienastam. Jaunieši brauca ar ragavām no kalna un kurināja ugunskurus. Meitām bija jāņem līdzi cienasts (izvārītas cūkas kājiņas), ar ko maksāt puišiem par vizināšanu.

Zinu, zinu, ko es zinu,
Es zināju Mārtiņdienu;
Tāpēc savas treknas zosis
Mārtiņiem sabaroju.

Metenī sunim uz cirvja kāta jādod gaļa un maize. Ja suns pirmo ņēmis maizi, tad bijis gaidāms auglīgs gads un otrādi.

Nav svarīgi, ka šī ir tikai mūsu 1. gadadiena, svarīgi ir tas, ka es vienmēr tevi mīlēšu. Daudz laimes jubilejā, mīļā.

Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt neiespējamo,
Par spīti ikdienišķībai
Uzplaucēt brīnumu dzīvē,
Laimīgiem būt!

Apsveicam ar papīra kāzām un šajā dienā gribam teikt – novēlam jums abpusēju sapratni. Vienmēr atbalstiet viens otru! Sirsnīgi mīliet viens otru un gaidam bērneļus!

Mīļie vedēji! Jau kopš brīža, kad tikai mūsu domās radās plāns par vedējiem izvēlēties jūs, mēs sapratām, ka tā būs lieliska ideja. Tā harmonija, kas valda jūsos, mirdzums acīs, dzīves baudīšana un nerimstošais smaids iedvesmo arī mūs! Iedvesmo sparīgi spert soļus uz priekšu, ieminot jaunas kopdzīves takas. Paldies par visu to, ko esat paveikuši, lai mūsu kāzu diena varētu būt tāda, par ko pat iedomāties nevarējām. Paldies, ka esat ar mums!

Vēl tikai nedaudz atpakaļ
Jūs meklējāt viens otru.
Nu divas sirdis sastapās,
Lai kopā laimi izdzīvotu.
/S.Vorslava/

Tāds notikums – reizi 3 gados!
Apsveicu ar ādas kāzām!
Āda tagad ir ļoti modē!
Apsveicu, Jūs esat tendencē!

Skrien gaŗām, Metenīt,
Ar kaņepju plācenīt’!
Man atnāca Lieldieniņas
Ar baltām oliņām,
Ar baltām oliņām,
Ar ziedotu plācenīt’.

Metens kaktā sukājās,
Pelnu dienas gaidīdams.
Atpakaļ, pelnu diena,
Ar visiem kumeļiem!

Tik dabūju grūdenīša
Kā svētkos, Meteņos;
Tik dabūju jaunu puišu
Kā kāzās, krustabās.

Kāds laulātais pāris mierā un saticībā nodzīvojis līdz briljanta kāzām (60 gadiem laulībā). Abiem pajautāja, kāds ir laimīgas dzīves noslēpums.
– Viss noslēpums ir vienvietīgā gulta, kurā guļam šos 60 gadus.
Pacelsim glāzes par jaunā pāra vienvietīgo laulības gultu!

Meteņu vakarā meitām jājāj ar cepļa slotu līdz cūku kūts durvīm, tad trīs reizes jāpiesit un jāteic: “Labvakar, čūčiņ, vecmemmiņ!” Ja cūka atrukst pretī,tad dabūs to gadu precēties.

Vieglu taku, raitu soli
Divatā staigājot,
Lai netrūkst mīļu vārdu
Visu mūžu dzīvojot.

Jūs apsveicam ar kāzu gadadienu!
Jūsu sirdis kopā sitās jau 20 gadus!
Mēs novēlam vēl laimīgākus turpmakos gadus
Tā, kā gaisma mirgo ar jaunu spēku!

Meteņa dienā bērnus bāzuši maisā un svieduši pār sētām, domādami, ka tad tie neaizgulēšoties.

Visu dienu
Pie tava pleca
Kā magones zieds
Pie kāta –
Aiz laimes bez prāta –
Uz mūžu ar tevi salaulāta.
/I.Binde/

Cik ātri paiet gadi
Viņus nevar atgriezt un nepieķert.
Jums ir sudraba kāzas
Jums ir tieši divdesmit pieci kopā!
Jūs esat paraugs mums
Jebkurš vēlās līdzinaties Jums.
Tagad mēs novēlam jums galveno –
Nodzīvot līdz zelta kāzām!

To mīlas dzirksteli, kas sirdī krita,
No dzīves aukstiem vējiem sargājiet.
Lai nedziest tā, lai neiedegas cita,-
Ceļš, kopā sākts, līdz galam jānoiet.

Trīsdesmit pieci lieli koraļļi
Jūs to ieaudāt kaklarotā.
Lai gan dzīvē bija daudz šķēršļu
Jūs esat tikuši cauri tiem visiem!
Laime un sapratne jums visur seko
Lai dzīve ir gaiša, bez raizēm arī turpmāk
Novēlam visu vēlmju piepildījumu
Un skaidras zvaigžņotas debesis virs jūs ģimenes!

Pa diviem ceļš ir tuvāks,
Pa diviem salds ir saldāks
Pa diviem jautrāk raudāt
Un balts top divreiz baltāks!

Paldies, dārgie draugi, ka ne tikai kļuvāt par lieciniekiem mūsu kāzās un atbalstījāt mūsu izvēli, bet arī izglābāt grūtā brīdī. Paldies, ka vienmēr esat blakus un, ka ar nelokāmu roku Jūs abi parakstījāties būt par lieciniekiem. Es ceru, ka arī turpmāk Jūs paliksiet brīnišķīgi draugi mūsu ģimenei! Paldies, un es vēlētos izdzert šo glāzi par jums!

Par skaistu dvēseli, kas mīt cilvēkā.
Par jaunlaulāto attiecībām, kuras nevar iemainīt pret materiālām lietām…
Par sapņiem, kas izgrezno Jūsu dzīvi zemapziņā.
Un par visu to pašu labāko!

Dietu dietu, saimenīce,
Mārtenīša rītiņā,
Lai telītes dietu gāja
Pavasaŗa rītiņā!

Mārtiņam vīzes pinu
I aukliņas darināju:
Mārtiņš manas govis gana
Visu garu vasariņu.

Mīļie, esiet vienmēr laimīgi un roku rokā tā kā šodien, visu mūžu nostaigāt!

Ja mīli, tad mīli vienu,
Bet pārējos līmē gar sienu!
Ja mīli, tad mīli vienu,
Un naktīs negramsties gar sienu!

Noliec galvu drauga klēpī,
Dzīves vēji skarbi pūš.
Sarmos koki, sarmos mati,
Diviem vieglāk kopā būs.

Lai saulīte nenoriet,
Savus ceļus staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Ilgu mūžu dzīvojot.

Kad cilvēks pilnībā iegājis mīlestības valstībā, pasaule – lai cik nepilnīga tā būtu – kļūst bagāta un skaista, jo tā sastāv vienīgi no mīlestības. Sveicam kāzu jubilejā!

Mūsu dārgie bērni, šajā dienā mēs vēlamies novēlēt jums tikai labklājību un mīlestību. Mēs esam patiesi priecīgi, ka varējāt izveidot tik brīnišķīgu ģimeni. Mēs novēlam jums iziet ilgu, interesantu, jautru un vienmēr priecīgu ģimenes dzīvi. Jūsu priekšā ir garš kopīgs ceļš, kurā tiks sastapti šķēršļi. Bet mēs ticam un zinām, ka tie jums būs tikai mazi šķēršļi, un jūs tiem pārkāpsiet pāri. Vienmēr mīliet viens otru!

Es Tev izdziedāšu zelta rozi,
Kad aiz loga vēlīns rudens līs,
Izdziedāšu žuburainu osi,
Kura, zaros zvaigzne ligzdu vīs.

Es Tev izdziedāšu lakstīgalu,
Jāņu nakti, rasu, papardes,
Izdziedāšu baltu puķu salu, –
Uz tās salas tikai Tu un Es!

Es Tev izdziedāšu mīlestību:
Kādu vēlies, kāda labāk tīk ?
Īsu, žilbīgu kā zibens zibu,
Tādu, kas liek visu mūžu tvīkt!

Es Tev izdziedāšu savas rokas,
Savas lūpas, kas Tev pieri skar,
Izdziedāšu itin visas mokas,
Kas, mūs tuvināt vai atgrūst var.

Es Tev izdziedāšu laimes dvašu,
Tavam spītam savu jaukšu klāt,
Tikai, laikam mīļais, Tevi pašu
Nespēšu nekad es izdziedāt.
/ Ārija Elksne /

Rubīns ir ļoti dārgs un vērtīgs dārgakmens, kas pēc vērtības ir otrais pēc dimanta. Tas jau liecina, ka četrdesmitā kāzu gadadiena ir retums un nozīmīgs notikums Jūsu dzīvē! Bet rubīns iegūst savu skaistumu un varenību tikai tad, ja tas ir pareizi apstrādāts. Tāpat kā attiecības ir ideālas, ja pie tām tiek strādāts. Šodien man ir tas gods apsveikt jūs šajā svētku dienā, četrdesmit gadu jubilejā, kad jūs kopā dzīvojat. Es novēlu jums tikai laimi! Daudz laimes jums jubilejā!

Tad apstājas laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais –
Ka mīlestība neprot skaitīt.
/Imants Ziedonis/

Diena, kad devām kāzu solījumu, bija mūsu ceļojuma uz brīnumzemi sākums. Vienmēr turi manu roku, mans dārgais, apsoli man to neatlaist. Priecīgu kāzu gadadienu!

Meteņa dienā vajaga laisties no kalniņa, tad visu vasaru labi lini augs.

Šodien Jaunlaulātie sāk kopēju dzīves ceļu. Laulībā sākas jauna atbildības un brīvības izpratne, ko nosaka cieņa pret otru cilvēku. Lai Jūsu mīlestība palīdz strādāt un rūpēties par tuviem cilvēkiem.

No Vastlāvja pusdienai līdz pelnu dienas pusdienai nedrīkst vērpt.

Skrien, bitīte, istabā
Mārtenīša vakarā;
Ja tu pati neieskrien,
Ienes savu saldumiņu.

Vien abi kopā
Jūs esat debesis,
Vien abi kopā
jūs esat strauts,
kam kristāla lāses
no pazemes dziļumiem
līdz jūrai vien divatā
aizšūpot ļauts.
Vien abi kopā
Jūs esat patvērums
viens otram,
kad dvēseles nestunda klāt-
Ar vīrieša spēku
un sievietes maigumu
Nav baiļu pret bargāko negaisu stāt.
/K.Apšukrūma/

Nav labi cilvēkam būt vienam – šo domu šķetinot, jūs esat prātā ņēmušies un rokās devušies, lai dzīves gaitās ietu, lai kopā veiktu darbus cēlus un ātrāk gādātu sev meitiņas un dēlus.

Ļauj man kā sniegam
Ar saulstaru zaigumu
Draiskoties tev acīs,

Ļauj man kā sniegam
Tavu dienu takām
Vismaigākos vārdus
Sacīt:

Ļauj man kā sniegam
Pasauli tev zem kājām
Nokrāsot baltu.
/A. Atskabarga/

Šodien saule, šodien saule,
Šodien saules vajadzēja,
Lai spīdēja, lai sildīja,
Kopā mūžu dzīvojot.

Sieva jautā vīram:
– Kādas sievietes tev vairāk patīk: skaistas vai gudras?
– Ne viena , ne otra, – atbild vīrs, – Tāpēc es apprecēju tevi.
Mūsu līgavainim arī ir neparasta gaume, viņš uzskata, ka sievai jābūt gan skaistai, gan gudrai. Iedzersim par viņa līgavu!

Reiz biju brālēna kāzās. Jaunlaulātie kāzu naktī izlasīja pasaku par Sprīdīti, un pēc laika viņiem piedzima veselīgs puisēns. Dancoju sava bērnības drauga kāzās, jaunlaulātie savā kāzu naktī izlasīja pasaku par Īkstīti, un pēc laika viņiem piedzima jauka meitene. Atceros māsīcas kāzas: tur jaunlaulātie pirms aizmigšanas lasīja pasaku „Trīs tēva dēli”. Un ko jūs domājat? Tagad viņiem aug 3 puikas un meitiņa.

Pacelsim glāzes par to, lai jaunlaulātie šonakt lasītu pasaku „Sniegbaltīte un 7 rūķīši”!

Sveicam 3.gadu kāzu jubilejā! Šobrīd jau esat iejutušies viens otra ādā! Novēlam Jums bezgalīgi daudz mīlestības un saskanīgu dzīves kopā!

Stāsta, ka mīlestība, ar kuru Dievs apvelta cilvēkus, meklē tos, tāpat kā cilvēks meklē mīlestību. Pacelsim glāzes par jaunlaulāto panākumiem šajā jomā, par viņu mīlestību!

Padanco, saimeniece,
Metenīša vakarā,
Lai danco govis vērši
Pavasar tīrumā!

Meteņos un Pelnu dienā sievišķi nevērpj un vīrišķi nekā neklauvē, jo citādi vējš plosīs ēkas un jumtus.

Ar Meteni noslēdzas ķekatu laiks, tāpēc Meteņos ļaudis devušies masku gājienos no sētas uz sētu, lai vairotu auglību, atbrīvotos no ļaunā, aizsargātu savu saimi no slimībām un nelaimēm, nestu svētību un vēlētu viens otram labu.

Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
Daudz laimes kāzu jubilejā!

Ja Meteņos apgriež matiem galus, tad viņi aug gari.

Mūžam saulainas lai divas dzīves,
Ko gredzens šodien vienā sien!

Cilvēka dzīvē ir daudz laimīgu un neaizmirstamu dienu. Viena no tādām dienām ir sevišķi svarīga – tā ir diena, kad cilvēks dibina savu ģimeni. Pavisam nesen mēs bijām liecinieki šim svarīgajam brīdim mūsu jaunlaulāto dzīvē, tādēļ sapildīsim glāzes un iedzersim par saticību, labklājību un mīlestību, kas cilvēkiem liek meklēt vienam otru un kas liek veidot jaunas, stipras un skaistas ģimenes.

Kad mūžs svētā solījumā saistās
Un vienoties ceļš jūs dziļāk tālēs ved,
Kā rozes ziedi uzplaukst dienas skaistas,
Ja sirdij sirds spēs visu upurēt…
/S.Kaldupe/

Lai jūsu mūžs ir līdzīgs rudzu maizei,
Kam tikai zemes spēks ir īstais raugs,
Gaist rūgtums, bēdas, nedienas un raizes,
Ja maizes riecienu sniedz draugam draugs.
/L. Vāczemnieks/