Apsveikumi sievietei 50 gadu jubilejā

Tavai jubilejai rudens nepiedien,
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.
Tavai jubilejai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā
Spilgtu rozi iesiesi arvien!

Ne jau vienmēr jābūt klāt,
Jubilāru sumināt.
Var jau arī klusi sveikt-
Nosūtīt un vārdus teikt;
Vēlēt daudz? Nē, tomēr vienu-
Sagaidīt tev Pastardienu!

Neskumstiet, ka gadi nāk un iet,
Skatiet atpakaļ un pasmaidiet mazliet-
Tur bija mīlestība, ziedonis un prieks,
Ko nebiedēja rudenis un sniegs.

Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien.
Un tavā dzīves pavedienā,
Jubilejas mezglu jau sien.

Pazīstot Tevi tik ilgi, es zinu, ka 50 ir tikai skaitlis priekš tevis.
Novēlu, lai tā tas arī paliek un mēs tiekamies arī pēc 50 gadiem

Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs
Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!

Lai Jūs mīl un lai Jums ir ko mīlēt,
Lai Jūs gaida un lai Jums ir ko gaidīt,
Lai Jums ir ko darīt un lai ir, kas to novērtē,
Lai Jūs sargā no debesīm un saprot uz zemes!

Atvērt dvēseli priekam
Un zināt,ka laime sūrst,
Sevī nepalikt liekai
Un pasauli neatgrūst.
Skaistumam atvērt sirdi
Un atļaut asarām līt,
Čukstam likt modināt sirdi
Un skatienam sasildīt.

Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.

Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt,
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.

No rītiem pamosties aiz laimes,
Ar basām kājām dārzā skriet,
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Kad pašas sirds Tev zied!

Dzimumdienā sirsnīgs sveiciens,
Un tam līdzi vecais teiciens,
Vieglu Tavu dzīves gaitu
Prieka dienām nejust skaitu!

Lai jums gadi skrien joņiem,
Jums būs stipras vēl delnas.
No ābeļu baltās rasas,
no pašu zemītes melnās,
kur sāta maizīte izaug,
kur brūni pumpuri veras..
Līdz mūža gājumam vēlam
šī svētība jāatdzeras.
/M. Bārbale/

Gadu startam rītdien cits jau laukums,
Citas cerības un ceļus laiks nāks dot,
Dzīvesprieks un mīlestības jaukums,
Lai arvien spēj sirdī pārziemot.

Būt vijīgai un valdzinošai,
Ar skropstām, kuras vaigus skar,
Būt savā patiesībā drošai,
Būt durstīgai kā rozes zars,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot.

Vecums trakumam nebūs par šķērsli,
vecums jau arī aiz kalniem vēl vīd,
Tagad tev labākie gadi tik sākas,
acīs nemiera dzirksteles spīd.
Par taviem gadiem pacelsim kausu,
novēlot laimi, izdzersim sausu,
lai visu, ko vēlies, spētu tu gūt
un vienmēr ar mīļiem cilvēkiem būt.
/Lauma Daugiša/

Skrien gadi… Teikts ir:dzīve tikai viena,
Mums visiem tikai reizi dzīvot likts.
Lai laimīga ir katra jauna diena,
Lai izgaist viss, kas bijis ļauns un slikts.

Dzīve ir kā samezglota dzija,
Kuras risinājums – grūts, bet skaists,
Neskaitīsim dienas, kurās lietus lija,
Mirkļus skaitīsim, ko žēl bij projām laist.

Kaut laikmets spītīgs, bargs un viltīgs,
Kaut gadsimtenis šķībs un greizs,
No dzīves nebēdz, dzīvi svētī,
Kā svētkus, kuri beigsies reiz.

Un naudu neskaiti, nedz gadus,
Bet mirkļus, kuros proti degt.
Jo vieglprātībai ir tāds mirdzums,
Ko smilts, ne zeme nespēj segt.

Ņem spārnus, rūpēm pāri laidies,
Kā taurenis zem saules spožs,
Ja nevari ar naudu šķiesties,
Ar prieku šķiesties vari drošs.

Dzīve gluži kā milzīga jūra,
Lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
Nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt!

Lai Jūsu dzīvei salda liepziedu smarža,
Lai Jūsu dzīvei – ozola spēks un izturība!

Vai tiešām labākais jau pagājis!?
NĒ…
Labākais vēl priekšā…
Drīz logā smiesies pavasara rīti,
Kas uzdāvinās
Prieka vizbulīti..
Vēl laiks tev atvēlējis daudz –
Teikt labus vārdus,
Smaidus dāvināt,
Un mīlestības varavīksnes krāt….

Par tiem gadiem neteiksim nevienam,
Tikai sapņos pastāvēsim klāt.
Lai Tu pati vari šajā dienā
Apsnigušos mirkļus pārcilāt.

Nevajag skaitīt gadus,
Kuri aulēkšiem skrien –
Gadus tāpat kā naudu,
Noturēt nespēj neviens.
Skaitīsim laimīgos mirkļus,
Kuru mūžā bijis tik daudz –
Ar tiem mēs bagāti esam
Un novecot nebūs ļauts!

Piecdesmit gadi – tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss-gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm ,šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.
/Lauma Daugiša/

Gadi ir dīvaini dārgumi draugs,
Birst tie kā ziedi no ābeles kalnā.
Nobirst un aizspurdz kā putni
Rudens vizošā salnā.

Aiz gada gads kā balta saule riet,
Bet atmiņas ar sapņiem blakus stājas.
Cik jaunu nodomu un ilgu krājas!
Sirds piemin jaunību un atkal dzied!

Dzīve ir raiba dzija,
Un tās gājiens grūts,bet skaists.
Neskaitīsim dienas kurās lija,
Mirkļus skaitīsim,ko žēl bij projām laist.

Atnāk dienas,
Aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.

Piecdesmit gadi – tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss – gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.

Lai saule spoži mirdzot it-kā saka:
“Daudz koku savā ceļā iestādiet”
Lai krāšņi plaukst Tava dzīves taka,
Lai tā pret kalnu zaļā lokā iet.

Tu šodien skaties gadu kalnā,
Un diena tev tik gaiša šķiet.
Mirdz tavos matos sudrabsalna,
Bet acīs jaunība vel zied.

Skrien gadi prom,
Tev dodot gadu skaitu.
Ir viņos dzīvots, strādāts, smiets,
Vien gadiem netici un sevi jaunu jūti,
Vēl jāveic daudz, kas dzīves kausā liets.

Aizbrauc gadi žigliem kaijas spārniem,
Daudz kas pārdzīvots un gūts,
Tikai šajā dienā sirds bez liekiem vārdiem,
Visu aizvadīto tūkstoš krāsās vij.

Jālūdz atvasarai, lai tā spēku aizdod,
Jālūdz puteņiem, lai gadiem pēdas jauc.
Jālūdz paša sirdij – tā vislabāk zinās,
Kā tos trakos gadus atpakaļ lai sauc.

Ik rītu mosties
Ar saules gaismu acīs,
Ar ziedu smaidu sejā,
Ar putnu dziesmām ausīs,
Ar taureņu vieglumu domās,
Ar darāmiem darbiem rokās,
Ar dzīves mīlestību sirdī…
Ik rītu mostoties
Un esi laimīga.

Strādā tā, it kā Tev nav vajadzīga nauda,
Dejo tā, it kā uz Tevi neviens neskatās,
Mīli tā, it kā Tev nekad nebūtu darīts pāri,
Dzīvo tā it kā uz zemes būtu paradīze!

Nu Tu vari pirkstā kost,
Gadiņš klāt, nevis nost
Lec uz augšu, lec uz leju,
Grumbiņas Tev bojā seju.

To spēku, kas zaļajos zaros
Un līganos stiebros spīd,
To prieku un dzīvības ilgas,
Ik dienas sev paņem līdz!

Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Jums!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Jums!

Dzīvi nedrīkst vien dzīvot
Un vīnu ar steigu dzert;
Vaj`g iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!

Par grūtībām nedrīkst domāt,
Tās vajag darīt un viss;
Var akmeņi būt tev somā
Un tās var būt debesis!

Un vecumu nedrīkst gaidīt;
Tas jau tāpat reiz nāks.
Ja vari par likstām smaidīt,
Tad laiks tevi nepanāks!
/G. Kraulere/

Ko šodien mēs tev sacīt varam,
kad balti sniegi zemi klāj,
kad tava mūža gadu kokam
ir zelta krāsas lapa klāt?
Tik klusa, rimta katru dienu,
tik nemanāma daudziem mums,
bet tevi satiekot, mēs jūtam-
nāk labestības strāvojums.
Un tādēļ mēs no sirds tev vēlam,
lai balta katra diena aust,
lai tavā dzīves zelta kausā
ir laimes, prieka, saules daudz.
/Lauma Daugiša/

Šo dienu reizi gadā svinam
Un vēlam tāpēc laba daudz.
Mēs tikai cilvēki un zinām,
Ka laimes nevar būt par daudz!

Ar vēlējumu gaišu un draudzīgu,
Mēs nākam Tevi Jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazītu raižu
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē!

Lai gadi iet, tā tam ir jābūt,
Un lai mums to nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus vēl un vēl!

Ar tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad!

Dzīves straumēm krāsu ir daudz,
Dzīves dienām ceļu bez gala,
Vajag zināt, kur Tavējais sauc,
Kur Tavs sapnis un debesu mala.
Dzīves krācēm grūtuma daudz,
Savi spēki ir jāsadala,
Lai Tev nepieder pelēka sala,
Bet lai vienmēr kāds ceļš Tevi tālē
Pretī apvāršņu brīnumam sauc!

Neskumsti, neskumsti
Dienas ko pašreiz tu vadi
Tās tavas skaistākās dienas ir
Tie tavi labākie gadi.

Paši skaistākie gadi
Ir tie kuros dzīvojam
Ne pagātne ne nākotne
Pati lielākā mīlestība
Ir tad kad atklājam
Ka bez šī cilvēka
Diena neuzaust
Kaut saule debesīs

Lai laika avotos
Tu neizsīksti.
Lai esi tā kā
mežezers arvien.
Kas viļņu dziesmai
dāvā sūpļa līksti.
Bet sevi ūdensrozes
sirdī sien!
/K. Apškrūma/

Šodien……
Visi vēl Tev Laimi.
Ziedus …..
Klēpiem dāvāt steidz.
Arī es……
Tev gribu vēlēt,
Dzīvi mīlēt neizbeidz.
Droši ej….
Pa savu ceļu,
Pretī sapņiem steidz
Un lai nepietrūkst Tev spēka,
Dzīvē….
Sapņus īstenot.

Palūdz pavasari,
Lai tas spēku aizdod.
Palūdz puteņiem,
Lai gadiem pēdas jauc.
Palūdz pašai sirdij- tā vislabāk zinās,
kādus gadus atpakaļ lai sauc.
Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz Tev ceļa zvaigzne, darbi veicas, gaišas dienas rit.
Lai gadi rit, tā tam ir jābūt
Un lai par tiem nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus gadus vēl.

Tavi gadi kā ābeles baltas,
Tavi gadi kā vīgriezes zied.
Ar vēja spārniem aizsteidzas dienas,
Kā gājputni projām tās iet.
Jel apstājies brīdi piekalnē zaļā,
Kur vasarās baltas madaras zied,
Saber savus gadus pīpeņu kausā,
Lai no Tevis tie neaiziet!

Es raugos tevī kā brīnumā,
Jo tava dvēsele silta un vienkārša zied.
Un liekas, ka laiks šajā jaukajā vakarā
Cauri vasaras ziedošām pļavām iet.
Es raugos tevī kā brīnumā-
Cik vienkārši un jauki tavi gadi zied.
Un ir tik mīļi, ka varam līdzās tiem iet
Un tavā ziedlapu rasā iemirdzēt.
/A. Āre/

Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz…
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds…
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!

Gadu skrējiens nav apturams,
Visu ar laiku klāj sniegs.
Paliek vien citu dvēselēs
Tevis atdotais prieks.

Pāri lido gadu putni zili
Un no viņu spārniem pārslas krīt.
Neredz tās ne pakalni, ne sili,
Tikai matos tās var samanīt.

Lai Tev vienmēr mēle asa,
Kad kāds gadu skaitu prasa.
Lai jau prasa, ja nav kauna
Mums tu vienmēr būsi jauna.

Es gribu Tev dāvināt
saulītes maliņu –
ar mākoņiem kabatas pilnas.
Es gribu Tev novēlēt
sprīdi bezsvara telpas…
Es gribu Tev dāvināt
kafijas smaržu,
lai piejaucētu dzīvi- grēcīgi rūgtu.
Es gribu Tev novēlēt
tvanošu brendija glāzi,
kad dvēsele tāda caurspīdīga šķiet
un pasaule citiem aizgājusi ciet.
Es gribu Tev dāvināt
medainu brītiņu laimes…
Es gribu Tev novēlēt mirkļus –
tos nenotveramos, tos izdzīvojamos,
tos nepierakstāmos un neizstāstāmos,
tos, kurus neplānojam, bet gaidām,
tos, kuri neuzprasās –
vien atnāk un atnes sajūtu – dzīvoju!

Gadi lieli, gadi smagie
Aiziet līdz ar gājputniem.
Baltās dienas, nebaltās dienas
Aiziet līdz ar gadiņiem.

Atļauj šodien saviem gadiem ziedēt
kā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
kā melodijai, kura sirdī šalc.
Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt,
Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc!
/A.Āre/

Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj?
/E. Veidenbaums/

Būt vijīgai un valdzinošai,
Būt savā patiesībā drošai.
Būt durstīgai, kā rozes zars.
Būt tādai – kuru nevar nodot,
Būt tādai – kura pieburt prot!

Novēlu Tavā Jubilejā – smilšu graudā ieraudzīt pasauli,
Pļavu puķēs sakatīt debesis,
Plaukstās noturēt bezgalību
Un ticēt mūžībai!

Lai paliek tā,
Tavs gars lai nenoveco,
Lai arī gadi prom kā gulbji iet!
Lai pietiek spēka darbus pacelt plecam
Un gaišus ļaudis pulcēt vienuviet!

Savu jaunības skaistāko sapni,
Rožainās cerībās tin,
Un paglabā dziļi sirdī,
Lai dzīve to nesamin!