Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos Tev es uzdāvināt.
/K. Apškrūma/

Ar sniega pieneņziedu krēma un saldo skūpstu šokolādes kūku,
Ar nejauši vakarnakt zvaigznēs atrasto dzirksti acīs
Un mutuļojošo jūtu šampanieša sirdi
Es klusiņām, uz pašiem pirkstu galiem Tev pieslīdēšu klāt,
Lai, liegi lūpām pieskardamās Tavai ausij, kā sapnī čukstētu,
Ka dāvāju Tev šokolādes skūpstu, līdz mana dzirksts ir arī Tavās acīs
Un novēlu, lai kaislē mutuļo Tev jūtas, līdz noreibst Tava šampanieša sirds.

Lai visi mazie putniņi
Kas koka zaros čivina
No rīta tevi modina
Un mīļi, mīļi sveicina!

Lai tavām acīm saules krāsa,
Kas dzidri, caurspīdīgi mirdz.
Kā dzidra sausa rasas lāse,
Lai tāda būtu tava sirds.

Caur gadu daudzkrāsainiem toņiem,
Cau laika steigas trakiem joņiem,
Lai Tevī vienmēr plaukst kāds zieds
Un esi Tu kā ziedošs krasts.

Tu man sagrozīji galvu
Dzimšanas dienā savā,
Kad Tu piedzimi,
Pasaulē ienāca pusīte mana.