Pantiņi, Apsveikumi un Novēlējumi Kāzās

Paldies Jums vedēji, kas ir mums tik tuvi cilvēki. Jūs esat teikuši tik daudz siltu un patīkami vārdu, ka sirds pukst straujāk. Mēs priecājamies jūs redzēt šodien mūsu svētkos. Jūs esat patiesi dārgi mums. Gaidīsim jūs visus mūsu sudraba kāzu gadadienā. Pacelsim glāzes un iedzersim par to!

Lai jums vienmēr saules gana,
Lai ir silti, tad kad vēji brāzmot sāk,
Lai no jūsu satikšanās pirmās
Visu mūžu laime līdzi nāk.

Sarunājas divi paziņas.
– Kā tu pavadi savu medusmēnesi?
– Kas tas tāds?
– Saproti, ģimenes dzīve ir kā liela muca ar darvu, kurai virspusē Dievs uzlējis plānu kārtiņu medus. Tā tad arī saucas ‘’medusmēnesis”.
– Dieviņ, tētīt! Tad jau es laikam būšu to mucu attaisījis no apakšgala!
Novēlēsim jaunlaulātajiem savu dzīves mucu attaisīt no pareizā gala un lai tajā iekšā būtu tikai medus!

Mirkli padomājat, pirms kausus pilnus lejat,
Mirkli padomājat, pirms dzīvē tālāk ejat.
Tālāk – kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk – kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.

Lai arī tad, kad sarmā mirdzēs mati,
Jums mīlestība ir tā pati!

Mīlestība – šajā vārdā atvienots viss lielais un stiprais, spēks un dvēsele, maigums un dedzīgums. Es novēlu jums kopīgajā dzīves ceļā mīlestību un saticību.

Lai Tavas domas ir manējās
Un mani sapņi ir Tavējie.
Lai Tavas mājas ir manējās,
Veiksmes un neveiksmes – mūsējās.
/V.Kokle-Līviņa/

Saskan divas vīna glāzes,
Saskan divi gredzentiņi.
Tā lai saskan jūsu dzīve:
Mūžu kopā dzīvojot.

Lai jūsu dzīve skaista kā Vidzeme, bagāta kā Kurzeme Līdzena kā Zemgale un bērniem svētīta kā Latgale.

Es šodien tevi vedīšu pie rokas,
Tu vaļā nelaid, stingri turi ciet,
Pa diviem tomēr gaita vieglāk sokas,
Jo vajag ilgi, ļoti tālu iet.

Tagad mums jādala smiekli un asaras,
Saule, mēness, ziemas un vasaras,
Septiņas dienas, rīti un vakari…
Jādala viss, ko var dalīt un dot.

Apliec maigi rokas man ap pleciem,
Turi stingri ne vien šovakar.
Cauri dzīves lokiem droši vadi,
Kamēr matus sudrabsarma skars.
Gribu pieglaust savu sirdi tavai,
Klausīties, cik laimes pilna sit.
Noslīkt tavu zilo acu dzelmē,
Lūpām maigi tavas lūpas dzert.

Visbaltāko uzticību
Jel iekaliet dvēselēs savās,
No sniega līdz sniegam
Cauri tālumiem ievas zied.
/S. Tilko/

Mīlēt bez noteikumiem, cienīt katru brīdi, piedot bieži un apskaut cieši. Tās ir labākās laulības dāvanas.

Tagad mēs abi
Līdzīgi saulēm
Starojam visā,
Zvaigznēs un zemē,
Zaigojam ziedos,
Zaigojam zālēs,
Kokos un kalnos,
Strautos un klajos,
Mirdzam uz visu,
Uzsmaidām visam,
Aptveram visu
Ar prieku un mīlu. Solos mīlēt un nekad neatlaist!

Sargi tā kā acuraugu
Savu mīļo, labo draugu,
Jums viens kumeļš ilksīs jūdzams,
Vienas saules stariņš lūdzams,
Sadalīsiet vienu klaipu,
Aiziesit pa vienu laipu.
Vienā dārzā puķes plūksit,
Vienu Laimu sargos lūgsit.
Jums būs viena galodiņa,
Jums būs viena valodiņa.
/M.Bārbale/

Tā esot teicis pats Dievs,
Nav labi tas, ka cilvēks viens,
Diviem vieglāk velnu dzīt,
Dzīves džungļos taku mīt…

Saules mūžu nodzīvot,
Gredzentiņus nemainot.

Lai pietiek spēka jums kupenas brienot,
Lai pietiek saudzības, mīlot un cienot,
Sirdis lai draudzība cieši vieno,
Dienas un gadi tad jūsu būs.
/Z. Purvs/

Zied balta, balta kāzu dienas rota,
Un domas tikai laimes vārtos steidz.
Tur ticība un cerība tiek dota,
Tik stipra un tik tīra- vienu reiz.

Dzīves okeānā ģimene ir kuģis, kur vīrs ir buras, bet sieva – stūre. Novēlēsim līgavainim izturību un līgavai nekļūdīgi atrast pareizo ceļu. Ļaujiet savai ģimenei daudzus gadus burāt pa vētrainajiem dzīves okeāna viļņiem! Un ļaujiet, neskatoties uz laika apstākļiem, lai miers un mīlestība vienmēr valda uz jūsu ģimenes kuģa klāja!

Šodien draugi ciešā lokā
Vēlē laimes, ziedus sniedz,
Kad uz mūžu drauga rokā
Savu mazo plaukstu liec.

Ne katram mīlu dzīvē atļausts rast
Tā jāmeklē, kā dzintars jūras krastā,
Bet ja šis dzintars plauķstā ņemts –
Lai nepazūd tā spožums skaistais.
Ilgu un laimīgu laulību dzīvi!

Ņem tautieti, ved pie rokas
Savu daiļu līgaviņu.
Būs tev mājas kopējiņa,
Atslēdziņas glabātāja.

Plauksta gulst plaukstā –
mana tavā
un tava manā,
un tā – tā ir paļaušanās,
vēl neapzinoties – kam,
bet – šim brīdim,
šim brīnumam.
/Z.Purvs/

Pacelsim glāzes par Jaunā pāra vedējiem. Lai Jaunlaulātie vienmēr būtu kopā ar viņiem gan priekos, gan bēdās.

Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!

Saņem, mīļais, manu roku ciešāk
Un pa liepu laipu ved!
Es tev nešauboties līdzi iešu,
Kaut visapkārt zibens blāzmu met.
Saņem, mīļais, manu roku ciešāk,
Liepu laipa mums zem kājām zied,
Un caur trejdeviņiem liesmu lokiem
Mums pa to liek mīlestība iet.
/Ā. Elksne/

Lai jūsu laulību gredzenos ir tāds maģisks spēks,
Kā 12 mēnešu riņķim, kas līdzsvaro katru gadu
Un novēlu jūsu laulības dzīvē:

Janvāra mērķus un sapņus;
Februāra mīlestību un kaisli;
Marta uzplaukumu un atvērtību;
Aprīļa jokus un jautrību;
Maija prieku un vieglumu;
Jūnija līksmību un aizraušanos;
Jūlija siltumu un krāšņumu;
Augusta ražību un dāsnumu;
Septembra gudrību un zinības;
Oktobra nosvērtību un pārdomas;
Novembra stingrību un patriotiskumu;
Decembra sirsnību un ģimenes mīlestību.

Jel dod man roku – iesim dzīvi kopā;
Un solīsim viens otram uzticīgi būt.
Būs laime dubultā un nelaime vien puse,
Ja divi likteņi spēs vienā taktī iet.
/S.Vorslava/

Dvēselīte rasas lāsēs –
Ne jau zvaigžņu, tikai rasas –
Viņpus prieka, viņpus bēdas
Dvēselīte krustceļos.
Mūža gaismas pielijusi,
Iet pa rasas ceļu klusi,
Klusi, klusi, ļoti klusi…
Viss ieguvums – tik sīkas zvaigžņu dzirkstis,
Kas salīst divās tuvās dvēselēs…
Esiet vienmēr laimīgi un saplūstiet vienā veselumā!

Bij divas sirdis reiz. Tad tās satikās –
Kā spilgtas liesmas pēkšņi iedegās.
Viens otrā toreiz pavērāties mulsi
Un sapratāt, ka mīla atnākusi.

Bij divas takas reiz – bet tagad tās
Ies kopā gadu gaitās saulainās,
Kat reizēm var līdz mērķiem neaizirties,
Bet tagad tās vairs nedrīkst šķirties.

To mīlas uguntiņu, kas jums sirdī krita
No visiem dzīves vējiem sargājiet,
Nekad lai nedziest tā, lai neiedegas cita,
Ja ceļš reiz sākts, tad kopā staigājiet!

Novēlu jaunlaulātajiem laikus iemācīties mest malku liesmojošajā mīlestības ugunī! Galu galā labklājība, vienotības sajūta ir atkarīga no šīs prasmes!

Dzīve ir pretrunu pilna. Kad noziedznieku ieslēdz važās, viņš alkst tās saraut. Bet ar mums kopā ir divi brīnišķīgi cilvēki, kuri brīvprātīgi savažojuši viens otru zelta važām. Pacelsim glāzes par to, lai šīs važas būtu mūžīgas un nestu viņiem tikai laimi!

Kā baltas asteres lai uzzied jūsu dienas,
Ko it nekāda salna nespēj dzelt,
Lai nevien jūs gredzeni dzīvē vieno,
Bet sirdīs saglabātais uzticības zelts!

Puika prasa tēvam:
– Tā ir taisnība, ka dzīve laulībā ir līdzīga loterijai?
– Nē, dēls! Loterijā pastāv vismaz cerība…
Tad nu iedzersim par cerību, kuru līgavainis nav palaidis vējā – par līgavu!

Nu kopā dzīvē divi aiziet,
Un sākas vēl viens senais stāsts –
Par to, kā bēdas, rūpes, raizes
Var kliedēt mīļu roku glāsts.

Kādam valdniekam jautāja:
– Kā tev izdodas valstī saglabāt mieru un labklājību?
– Kad esmu nikns, mani ļaudis ir mierīgi; kad viņi dusmojas, es esmu mierīgs. Vārdu sakot – mēs esam līdzsvarā.
Ģimene ir maza valsts.
Pacelsim glāzes par to, lai jaunais pāris prastu saglabāt mieru un labklājību savā valstī!

Vīrietis jautā Dievam:
– Dievs, kāpēc tu radīji sievieti tik skaistu un tik dumju?
– Skaistu tāpēc, lai viņu varētu mīlēt jūs, vīrieši, bet dumju tādēļ, lai viņa varētu mīlēt jūs – vīriešus.
Ja sieviete ir skaista un gudra, tad grūti tādu iemīlēt. Gudras un skaistas sievietes var iemīlēt tikai izredzētie. Mūsu līgavainis ir izredzētais. Par viņu un viņa izredzēto!

Sadodiet rokas – ne vienreiz, ne mirklim –
Kopējam ceļam, grūtībām, laimei.
Jums puteņos kvēlākās ilgas krāt
Un negaisos mīlu sev saglabāt.

Dārgā meita un mūsu dārgais znots! Mēs novēlam jums dzīvot kopā mīlestībā un saskaņā. Ļaujiet mīlestībai, uzticība un rūpēm par otru vienmēr būt jūsu sirdīs! Gaidām veselus mazbērnus un pēc iespējas ātrāk! Iedomājieties dzīves grūtības kā attiecību spēka pārbaudi! Mēs novēlam jums tikt galā ar visām ikdienas rūpēm un neaizmirst par mums ne bēdās, ne priekā!

Es piedzimu pasaulē,
Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu.
Es piedzimu pasaulē,
lai tavas rokas sasildītu.
Gribu ar tevi būt
Visu savu mūžu!

Tautas gudrība vēsta, ka dzīvē divas svarīgas lietas. Pirmā – veselība, bet otra- sieva. Laba sieva ir puse no laimes. Nav labāka drauga par uzticamu draudzeni. Ar labu sievu bēdas kļūst par pusi no bēdām, bet prieks par dubultu prieku.
Novēlēsim mūsu pārim pierādīt, ka šī paruna ir patiesa. Rūgts!

Lauzīsim vienu maizes šķēli uz pusēm,
Tad dalīsim visu
Rītu vakaru, bezmiega nakti uz pusēm.

Vairs skaistāku brīžu dzīvē nav,
Kad laime, ko gribēji, tagad ir tava,
Kad divi ceļi par vienu var kļūt,
Un divas sirdis vienotas būt.

Es Tevi mīlu. Viss ir bijis jau –
šis roku mulsums, divi elpas blaku,
bet dzirdējusi pasaule vēl nav,
kā tieši tev un tieši es to saku.
/J. Peters/

Lai kāzu diena cauri gadu tālēm
Kā cerība, kā balta bura peld
Un laimes ceļā lai tā neizbalē
Tāpat kā gredzenos dzirkst zelts.

Dzīvē vieglu ceļu nav, nedz taku.
Katram laimes brīdim ir savs rūgtums klāt.
Vēja laikā ejiet cieši blakus,
Lai līdz galam varat nostaigāt!

Jums pirkstā šodien
Uzlikts zelta gredzens
Tas nav tik vienkārši,
Kā dažbrīd šķiet,
Jo gadās-zelta gredzens nospiež,
Kad pienākas ar to diendienā iet.
Lai domas nerodas
To noņemt, noslēpt
Un tālāk ceļu nostaigāt bez tā,
Lai gredzens paliek pirkstā visu mūžu
Un mirdzēt spēj pat dzīves vakarā.

Mīliet visus dzīves gaišos ceļus,
Mīliet vēju, kas pār laukiem slīd,
Mīliet savus darba draugus, dzīvi,
Mīlu saaudzējiet kā skaistu ziedu līdz.

Lai Jums viena dvēselīte,
Kas uz pusēm sadalīta.
Sargiet katrs savu pusi,
Lai tai otrai nesāpētu!

Mirkli padomājiet, pirms kausus pilnus lejat.
Mirkli padomājiet, pirms tālāk ejat.
Tālāk – kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk – kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.
(A. Vejāns)

Ko lai jaunajai līgavai vēlam,
Jaunajam vīram ko padomā dot?
Lai tiem pēc gada pa meitai un dēlam
Un lai ar kaimiņiem sadzīvot prot.

Gudrajam jautāja:
– Kā saglabāt labas attiecības starp vīru un sievu?
– Vīram nav jāklausās, ko runā sieva, un sievai nav jāskatās ko dara vīrs.
Pacelsim glāzes par jaunlaulāto saskaņu!

Jaunam pārim lielas bēdas.
Kur lai bēdām galu rod?
Priekam varam atrast pēdas,
Ja vien otram mutes dod.

Mīlestība nav nekas cits, kā vēlēšanās, lai cits cilvēks būtu laimīgs. Esiet laimīgi!

Ilgu mūžu nodzīvot,
Gredzentiņus valkājot
Laimes mātei nepagurt,
Jūsu laimi sargājot

Mīlestība nenozīmē skatīties vienam uz otru, bet gan kopā skatīties vienā virzienā. Novēlam Jums vienmēr skatīties vienā virzienā!

Ģimene ir kā mūzika,
Dažas augstās notis,
Dažas zemās notis,
Bet neskatoties ne uz ko,
Tā ir pati skaistākā dziesma, Novēlam Jums saglabāt šo dziesmu mūžīgi ilgi!

Nu vai nav brīnums – mēs,
Kas bijām divi, tagad tikai viens,
Viens vienīgs viens.
Līdz šim es domāju, tik divu trauku saturs
Var kopā salieties un kļūt kā viens,
Nu zinu: divas būtnes ar tā var
Kā dzīvsudrabs, kā ūdens kopā saplūst.
/Aleksands Čaks/

Pirms kāzām māte līgavai pasniedza dāvanu kasti: Kāzu naktī uzvelc to, kas kastē, un vīrs tevi mīlēs visu mūžu! Pienāca jaunā pāra kāzu nakts. Jaunā sieva nepacietīgi atvēra kasti, un … tā bija tukša.
Pacelsim glāzes par gudrām mātēm un klausīgām meitām!

Pirms kāzām runā vīrietis, klausās sieviete. Pēc kāzām runā sieviete, klausās vīrietis. Pāris gadi pēc kāzām runā gan sieviete, gan vīrietis, bet klausās kaimiņi.
Pacelsim glāzes par to, lai pēc daudziem gadiem kaimiņi brīnās par klusumu šajās mājās!

Sēdiet, radi, sēdiet, viesi,
Pie bagāta kāzu galda!
Lai netrūka maize, sāls,
Jauniem mūžu dzīvojot!

Nu radi, draugi glāzes celsim
Par viņu abu laimi dzersim!
Lai viss visapkārt priekā virmo
Līdz dibenam dzer glāzi pirmo!

Nu jūs ieburti viens otra gredzenā –
Dzīves zelta gredzenā slēgti,
Nu Jums kopīgas dienas un nedienas,
Pusnakts tumsa un saules lēkti.

Laulības gredzens – tas ir uzticības simbols: līgavas sirds pieder līgavainim un otrādāk. Gredzenam nav ne sākuma, ne beigas. Gredzens ir no tīra zelta, tātad, nekādi netīrumi pie tā nepielīp. Lai Jūsu mīlestība ir tik tīra un mūžīga!
Stiprināsim šo novēlējumu ar draudzīgi paceltām un izdzertām glāzēm!

Ūdeni no vienas akas smelt,
Rūpju nastu tikai kopā celt,
Pažēlot, kad ēna ceļā krīt,
Riecienu pa diviem sadalīt.
Savu dzimtu tālu daudzināt,
Krietnas atvasītes audzināt,
Turēt godā mājas tikumus,
Senču gudrības un likumus!
Vienmēr censties otram vairāk dot,
Labos darbos sevi izsakot.
Mīlestības bite vienmēr dūks,
Medus ja līdz rieta stundai vēlai
Jūsu dvēselēs tai nepietrūks.
/K. Apškrūma/

Nav nekā lielāka, nav nekā svētāka,
Kad kopā sakusušas
debesis un zeme zied.
Un tur pa vidu – jūsu mīlestība iet.
Jūs baltu dvēseli zem kājām
viņai paklājiet.
/O.Vācietis/

Iesim viens otram tuvāk ar tīrām domām,
Iesim viens otram pretī ar mīlestību.
Dvēseles dzīlēs tik daudz mirdzošu dārgakmeņu.
Iziesim cauri visiem biezokņiem
Brīnumu pilnā pasaulē.
/ M. Oša/

Tas ir sauciens, kuru nevar aizmirst,
Tā ir mīla, kura nedrīkst rimt,
Trejas dzīves ja jums tiktu dotas,
Citas mīlas mūžam nedrīkst dzimt!

Lai nebūtu tukšu kabatu,
Šeit ir salda šokolādes kūciņa
Lai sekss būtu karsts un kaislīgs!
Šeit jums būs sarkans burkāns,
Es Jums arī dodu gurķi,
Lai vīram vienmēr būtu labi!

Es iešu ar tevi saulē, kas mums pretim nāk,
Cauri pārslām, kas mums ceļā virmos,
Iešu kopā, kamēr soļi pagurt sāk,
Kamēr mati sniegputenī sirmos.

Mīliet viens otru, bet neļaujiet mīlestībai sevi saistīt:
Lai tā drīzāk ir viļņojoša jūra starp jūsu dvēseļu krastiem.
Pildiet viens otra kausu, bet nedzeriet no viena kausa.
Dodiet viens otram no savas maizes, bet nekodiet no viena rieciena.
Dziediet un dejojiet kopā un esiet līksmi, bet ļaujiet katram no jums būt par sevi.
Gluži kā lautas stīgas ir katra par sevi, kaut arī tās skan vienā mūzikā.
Dodiet savu sirdi, bet ne viens otra glabāšanā.
Jo vienīgi Dzīves roka spēj saturēt jūsu sirdi.
Un stāviet kopā, tomēr ne pārāk cieši blakus:
Jo tempļa balsti stāv savrup un ozols un ciprese neaug viens otra paēnā.
/H.Džibrāns/

Sakas liktas labprātīgi,
Vezums jāvelk saskanīgi,
Kas pār ilksi kāju liks
Tam pa dupsi ar pātadziņu tiks!

Liec savas pagales manās liesmās,
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.

Kas kopīgs ballītēm, jautrībai un brīvībai? Šodien Tu no tā visa atsakies!

Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd.
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.
Saudzējat šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl,
Lai tā, arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.
Tad jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā
Mīla ceļu apgaismos.
Tas nekas, ka daudz vēl snigs,
Tas nekas, ka soļi sniegos stigs,
Sniegā spēka pietiek tam,
Kas tic saules stiprumam.

Bija meita koši skaista,
Puišu vidū skatīt laista.
Bija puisis skaists un drošs,
Meitu prātu mulsinošs.
Tikās skati, kusa sirdis,
Sākās kvēla mīlas pirts…
Nelīdz tur vairs zāles dot,
Atliek tikai saradot!
Skaties, kad tie kopā abi,
Tad tik mīļi, tad tik labi.
Ne vairs prātā mācības, ne maize,
Bango prieks un pazūd raizes.
Dzīve pasaka vien šķiet,-
Gribas dziedāt, lēkt un skriet.
Gars ceļ miesu zemei pāri,
Krūtīs dūc kā “samovāri”
Izzūd telpa, izzūd laiks,
Visu apņem mīlas tvaiks!
Neaizmirstiet- jaunīb’s laiks
Zūd kā ceros mestais tvaiks.
Kad būs vecums, zudīs prieki,
Prātā būs tikai sīkie nieki.
Izčākstēs tad sirds un miesa,
Sāpēs gūža, sāpēs liesa…

Tāpēc vēlreiz sakām – Rūgts!
Lai tiek saldais medus sūkts!

Bij viena sirds un viena galva,
Un vienam viss bij jāizšķir.
Nāk mīlestība – liela balva
Un tagad viss jums divkārt ir.

Es gribu, lai mana mūža sekundes
tava sirds skaita krūtīs,
Lai manām drūzmainām domām
Par sargu tava mierīgā elpa.
Lai zem kājām mums vieni ceļi,
Gribu, lai tur – aiz gadsimtu telpas
Tava balss ar manējo balsi
Citā – trešajā
Sarunājas.

Jaunajā vīrā es ievēroju kādu anatomisku paradoksu. Nebrīnieties! Viņam sirds nav kreisajā pusē, bet gan tajā pusē kur sēž viņa jaunā, valdzinošā sieviņa. Novēlēsim, lai šis fenomens saglabājas visu atlikušo dzīvi, lai viņa sirds vienmēr tiektos pie sievas, bet sievas sirds, lai vienmēr tiektos pēc vīra. Un, lai šo siržu savienība veiksmīgi cīnītos pret kārdinājumiem.
Iedzersim par Jūsu laimi!

Kādam Austrumu Gudrajam reiz vaicāja: – Kā saglabāt labas attiecības starp vīru un sievu? Un viņš atbildēja: – Vīram nav jāklausās, ko runā sieva un sievai nav jāskatās, ko dara vīrs! Pacelsim glāzes par jaunlaulāto saskaņu!

Šī vasara caur balto dienu krācēm
kā zaļa cerība, kā zaļa laiva slīd,-
uz apsolīto zemi ceļš jums sācies,
un zelta gredzenos tas ierakstīts.

Lai vienmēr tā – lai plauksta sajūt plauksta,
lai mūžs kā šodien saules krāsā zied,
lai jūsu vasara zem debess augstās
uz rudens augļu bagātību iet!
/L.Brīdaka/

Piparotu laimi vēlu,
Iesālītu mīlestību
Sinepēs gatavotu,
Lai tā mūžam svaiga būtu!

Dārgie jaunlaulātie! Man būs vienkāršs un īss vēlējums. Es novēlu, lai Jūsu dzīvi vienmēr pavada četri sargeņģeļi – Ticība, Cerība, Mīlestība un Gudrība.

Dzīve ir steigas un nevaļas pilna, bet atrodiet laiku pateikt viens otram labu vārdu, veltīt mīļu smaidu, un tad jūsu vecāki, radi, draugi gūs prieku no jūsu laimes.
Lai dzidra kā jūra un skaidra kā zvaigžņu mirdzums ir jūsu mīlestība, lai tā ir kā neizsīkstošs avots, no kura vienmēr var smelt veldzi un lai šodien sāktās kopīgās dzīves pavediens ir stiprs un nesaraujams.

Plikumus ja vēlies baudīt,
Uz jaunām meičām acis šaudīt,
Tad turies, vecīt, cik vien spara,
Jo priekšā vēl ir laulības dzīve gara.

Sarunājas divas draudzenes. – Vai taisnība, ka tā meita precas?
Jā, nākamajā sestdienā kāzas!
Vai līgavainis zina, ka viņai ir mākslīgas kūtis?
Ne! Tas būs pārsteigums!
Pacelsim glāzes par patīkamiem pārsteigumiem!

Ej, laimīte, vedējos.
Jaunas dzīves sācējiem!
Lai netrūka laimes dienu,
Visu mūžu dzīvojot.

Šodien baltu ziedu klēpi
Dzīvei mīla pretī sniegs,
Lai jums katrā dzīves stundā
Būtu liels un paties prieks.

Mīlestība ir pati dzīve; bet nevis nesaprātīga, ciešanu pilna un bojā ejoša, bet gan svētlaimīga un bezgalīga dzīve…Iedzersim, lai jaunajam pārim tā būtu bezgalīga!

Ne tikai jaunību un prieku,
bet arī sirmo matu sniegu,
lai Jūs viens otrā mīlētu!

Mūsu dārgie, mīļie vedēji! Mēs esam no sirds pateicīgi par palīdzību, kuru jūs mums sniedzāt, gatavojoties kāzu svinībām… Mēs patiesi novērtējam visus jūsu centienus, visu jūsu palīdzību. Bez jums mēs nekad nebūtu tikuši galā ar tik sarežģītu lietu. Jūsu zināšanas un pieredze noderēja. Jūs esat uzņēmušies visu grūtāko darbu, atstājot mums tikai prieku par tuvojošajiem svētkiem. Mēs no sirds esam pateicīgi par visu, ko esat mūsu labā izdarījis.

Pa ceļu šodien divi aiziet,
Un sākas tūkstošgadīgs stāsts.
Par to kā vienā mirklī raizes,
Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts.
Tie soļo blakus tuvu, tuvu,
Un mākoņi pār galvām slīd,
Ir neaptverams viņu guvums,
Ja saule tieši sirdī spīd.
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemešs,
Tik mīlestība ir un būs.

Jaunam pārim siltumiņu,
Gaišu mīlas uguntiņu,
Bet uz citu rudentiņu
Kādu mazu cilvēciņu.

Paldies par šampānieti un bezmaksas ēdienu. Ak jā, un apsveicu ar laulībām!

Lai laime Jūsu dzīves ceļam cauri vijās,
Un nelaime Jums garām pazib vien.
Jo gredzeni, kas cieši savieno un mijās,
Tic nakotnē, kas abiem pretī skrien.
/S.Vorslava/

Bij divas sirdis reiz…
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās…
Viens otrā toreiz pavērāmies klusi
un sapratām, ka laime atnākusi.
Bij divas takas reiz…
Bet tagad tās
ies kopā gadu tālēs saulainās.
/L.Vāczemnieks/

Dzīves straumē upe garām tecēs,
Tā Jums abiem tikai viena būs.
Jūsu laime – gaišu ziedu svece,
Un Jums abiem jāsargā tās mūžs.

Laulības māksla ir prasme pāriet no mīlestības uz draudzību, turklāt neupurējot mīlestību.
Jo zem šī lieliski izkrāsotā mīlestības auduma ir vēl otrs, vienkāršāks, bet ar tik maigu, reti sastopamu nokrāsu, ka brīžiem šķiet vai gandrīz jaukāks par augšējo…un vienmēr jābūt gudriem.