Kāzu Zvērests - Solījums

Visu dienu
Pie tava pleca
Kā magones zieds
Pie kāta –
Aiz laimes bez prāta –
Uz mūžu ar tevi salaulāta.
/I.Binde/

Es Tev izdziedāšu zelta rozi,
Kad aiz loga vēlīns rudens līs,
Izdziedāšu žuburainu osi,
Kura, zaros zvaigzne ligzdu vīs.

Es Tev izdziedāšu lakstīgalu,
Jāņu nakti, rasu, papardes,
Izdziedāšu baltu puķu salu, –
Uz tās salas tikai Tu un Es!

Es Tev izdziedāšu mīlestību:
Kādu vēlies, kāda labāk tīk ?
Īsu, žilbīgu kā zibens zibu,
Tādu, kas liek visu mūžu tvīkt!

Es Tev izdziedāšu savas rokas,
Savas lūpas, kas Tev pieri skar,
Izdziedāšu itin visas mokas,
Kas, mūs tuvināt vai atgrūst var.

Es Tev izdziedāšu laimes dvašu,
Tavam spītam savu jaukšu klāt,
Tikai, laikam mīļais, Tevi pašu
Nespēšu nekad es izdziedāt.
/ Ārija Elksne /

Ļauj man kā sniegam
Ar saulstaru zaigumu
Draiskoties tev acīs,

Ļauj man kā sniegam
Tavu dienu takām
Vismaigākos vārdus
Sacīt:

Ļauj man kā sniegam
Pasauli tev zem kājām
Nokrāsot baltu.
/A. Atskabarga/

Saspied ciešāk manu roku,
Saspied tā, lai pirksti kaist,
Lai zūd šaubas, lai es manu,
Nav tas sapnis, kas var gaist.
/Ā. Elksne/

Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds un ļauj,
lai es uzspiežos kā zīmoga gredzens uz tavas rokas!

Esi ar manām plaukstām,
Es ar Tavējām būšu.
Pasildi manus pirkstus.
Mirklīti.
Stundiņu.
Mūžu.

Es gribu savas rokas
Ap taviem pleciem kļaut,
Zem ziedu pilna koka,
Zem zvaigznēm tevi skaut.

Es gribu, lai top būtne,
Kas būtu tu un es,
Lai dzīvību kā sūtne
Tā mūžos tālāk nes.
/M. Ķempe/

Un Tavs ceļš būs manējais,
Tava māja un Tavs liktenis
Mans.
Kur iesi Tu, tur iešu es,
To šodien solos
Laicīgi un mūžīgi.

Tiem gariem gadiem,
Ko par mūžu sauc,
Tu lemta man,
Un tas ir ļoti daudz.
Un citu Tavā vietā neatrast
Un nevajag-
tā laika ir par maz,
ko mums zem saules
abiem dzīvot ļauts
Tie īsie gadi:
Ko par mūžu sauc.
/A.Purvs/

Es piedzimu pasaulē, lai kopā ar Tevi satiktu ik rītu,
Es piedzimu pasaulē, lai Tavas rokas sasildītu-
Ne tikai dienu zem debesīm zilgām,-
Divus mūžus, trīs mūžus, daudz ilgāk…

Mana plauksta tavās
Un pasaulē nav vairs auksti.
Kā pieneņu saulītes pļavās,
Tā līdzi plaukstu.
Tava plauksta manās
Un pasaulē nav vairs auksti.
Kā bērzi pavasaros,
Tā pumpurodams plauksti.
Iet divi cilvēki blakus
Pa sava likteņa taku.

Nāc ar mani zemi art,
Nāc ar mani maizi ēst,
Puķes sēt un bērnus gaidīt.
Nāc ar mani bēdu noburt,
Kopā mosties, kopā nogurt.
Nāc ar mani – es ar tevi.

Lai Tavas domas ir manējās
Un mani sapņi ir Tavējie.
Lai Tavas mājas ir manējās,
Veiksmes un neveiksmes – mūsējās.
/V.Kokle-Līviņa/

Es šodien tevi vedīšu pie rokas,
Tu vaļā nelaid, stingri turi ciet,
Pa diviem tomēr gaita vieglāk sokas,
Jo vajag ilgi, ļoti tālu iet.

Tagad mums jādala smiekli un asaras,
Saule, mēness, ziemas un vasaras,
Septiņas dienas, rīti un vakari…
Jādala viss, ko var dalīt un dot.

Apliec maigi rokas man ap pleciem,
Turi stingri ne vien šovakar.
Cauri dzīves lokiem droši vadi,
Kamēr matus sudrabsarma skars.
Gribu pieglaust savu sirdi tavai,
Klausīties, cik laimes pilna sit.
Noslīkt tavu zilo acu dzelmē,
Lūpām maigi tavas lūpas dzert.

Tagad mēs abi
Līdzīgi saulēm
Starojam visā,
Zvaigznēs un zemē,
Zaigojam ziedos,
Zaigojam zālēs,
Kokos un kalnos,
Strautos un klajos,
Mirdzam uz visu,
Uzsmaidām visam,
Aptveram visu
Ar prieku un mīlu. Solos mīlēt un nekad neatlaist!

Plauksta gulst plaukstā –
mana tavā
un tava manā,
un tā – tā ir paļaušanās,
vēl neapzinoties – kam,
bet – šim brīdim,
šim brīnumam.
/Z.Purvs/

Saņem, mīļais, manu roku ciešāk
Un pa liepu laipu ved!
Es tev nešauboties līdzi iešu,
Kaut visapkārt zibens blāzmu met.
Saņem, mīļais, manu roku ciešāk,
Liepu laipa mums zem kājām zied,
Un caur trejdeviņiem liesmu lokiem
Mums pa to liek mīlestība iet.
/Ā. Elksne/

Jel dod man roku – iesim dzīvi kopā;
Un solīsim viens otram uzticīgi būt.
Būs laime dubultā un nelaime vien puse,
Ja divi likteņi spēs vienā taktī iet.
/S.Vorslava/

Es piedzimu pasaulē,
Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu.
Es piedzimu pasaulē,
lai tavas rokas sasildītu.
Gribu ar tevi būt
Visu savu mūžu!

Lauzīsim vienu maizes šķēli uz pusēm,
Tad dalīsim visu
Rītu vakaru, bezmiega nakti uz pusēm.

Es Tevi mīlu. Viss ir bijis jau –
šis roku mulsums, divi elpas blaku,
bet dzirdējusi pasaule vēl nav,
kā tieši tev un tieši es to saku.
/J. Peters/

Nu vai nav brīnums – mēs,
Kas bijām divi, tagad tikai viens,
Viens vienīgs viens.
Līdz šim es domāju, tik divu trauku saturs
Var kopā salieties un kļūt kā viens,
Nu zinu: divas būtnes ar tā var
Kā dzīvsudrabs, kā ūdens kopā saplūst.
/Aleksands Čaks/

Iesim viens otram tuvāk ar tīrām domām,
Iesim viens otram pretī ar mīlestību.
Dvēseles dzīlēs tik daudz mirdzošu dārgakmeņu.
Iziesim cauri visiem biezokņiem
Brīnumu pilnā pasaulē.
/ M. Oša/

Es iešu ar tevi saulē, kas mums pretim nāk,
Cauri pārslām, kas mums ceļā virmos,
Iešu kopā, kamēr soļi pagurt sāk,
Kamēr mati sniegputenī sirmos.

Liec savas pagales manās liesmās,
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.

Es gribu, lai mana mūža sekundes
tava sirds skaita krūtīs,
Lai manām drūzmainām domām
Par sargu tava mierīgā elpa.
Lai zem kājām mums vieni ceļi,
Gribu, lai tur – aiz gadsimtu telpas
Tava balss ar manējo balsi
Citā – trešajā
Sarunājas.