Kāzu apsveikumi, Novēlējumi, Dzejoļi
Tu līdzās man, un es pie Tava pleca,
Un sākas teiksma, sākas mūsu stāsts,
Kas gadi mums, kas tālumi, kas vecums,
Ja līdzās Tu un Tavu roku glāsts!
Tautas gudrība vēsta, ka dzīvē divas svarīgas lietas. Pirmā – veselība, bet otra- sieva. Laba sieva ir puse no laimes. Nav labāka drauga par uzticamu draudzeni. Ar labu sievu bēdas kļūst par pusi no bēdām, bet prieks par dubultu prieku.
Novēlēsim mūsu pārim pierādīt, ka šī paruna ir patiesa. Rūgts!
Tā šie gadi ir paskrējuši vēja spārniem
To ir maz, tie ir tikai divi,
Jūs esat skaisti, jauni un veseli,
Jūs tik tikko sākāt ģimenes dzīvi!
Apsveicam Kokvilnas kāzās!
Piecpadsmit gadi kopā – “Stikla kāzas”,
Bohēmisko glāžu skaņas,
Bet jūs, laulātie, neaizmirstiet:
Piecpadsmit laimes gadi nav daudz, bet arī nav maz!
Piecpadsmit gadi kopā – pagrieziena punkts, ne citādi!
Un jums, mēs vēlam vēl vairāk mīlestības un izturības!
Apsveicam ar rožu kāzām,
No visas sirds vēlamies novēlēt
Vēl pusgadsimtu vai vairāk
Staigāt pa dzīvi kopā rokās sadevušies!
Lauzīsim vienu maizes šķēli uz pusēm,
Tad dalīsim visu
Rītu vakaru, bezmiega nakti uz pusēm.
Vairs skaistāku brīžu dzīvē nav,
Kad laime, ko gribēji, tagad ir tava,
Kad divi ceļi par vienu var kļūt,
Un divas sirdis vienotas būt.
Mani mīļie! Jūs esat dzīvojuši kopā vairāk nekā atsevišķi. Man šķiet, ka, ja jūs varētu dzīvot vēlreiz, jūs būtu apprecējušies vēl agrāk. Es neesmu redzējis laimīgāku precēto pāri. Trīsdesmit kopā nodzīvotie gadi ne vienmēr bija klusi un mierīgi, taču jūs vienmēr parādījāt gudrību un pacietību, neļaujot strīdiem un savstarpējiem apvainojumiem aizskart ģimenes miera ligzdu. Jums ir viss, lai lepotos ar savu ģimeni: izglītoti bērni, cieņa pret citiem, jauka majīgā mājvieta. Dzīve turpinās. Jūs esat tajā vecumā, kad cilvēks, summējot noteiktus savas dzīves rezultātus, tiecas sasniegt jaunus apvāršņus. Veiksmi visos jūsu centienos. Lai mīlestība un savstarpēja cieņa jūs vienmēr pavada.
Piecpadsmit stikla zvaigznes
Debesis Jums ir devušas.
Un jūsu divu dvēseļu savienība
Par visiem ar mīlestību staro!
Es Tevi mīlu. Viss ir bijis jau –
šis roku mulsums, divi elpas blaku,
bet dzirdējusi pasaule vēl nav,
kā tieši tev un tieši es to saku.
/J. Peters/
Apsveicam šodien Jūs
Ar zelta spožām kāzām.
Novērtē mīlestības skaistumu
Kopā tik daudz nodzīvots ne velti.
Iemācījāties pieņemt viens otru
Ar trūkumiem un sliktu noskaņojumu.
Kopā jums izdevās radīt tik daudz
Bet tā nav tikai veiksme!
Mēs apsveicam jūs šodien
No sirds dāvinam dāvanas.
Lai jūsu laulība paliek joprojām tāda
Jautra, gaiša un mīlestības pilna!
Lai kāzu diena cauri gadu tālēm
Kā cerība, kā balta bura peld
Un laimes ceļā lai tā neizbalē
Tāpat kā gredzenos dzirkst zelts.
Dzīvē vieglu ceļu nav, nedz taku.
Katram laimes brīdim ir savs rūgtums klāt.
Vēja laikā ejiet cieši blakus,
Lai līdz galam varat nostaigāt!
Jums pirkstā šodien
Uzlikts zelta gredzens
Tas nav tik vienkārši,
Kā dažbrīd šķiet,
Jo gadās-zelta gredzens nospiež,
Kad pienākas ar to diendienā iet.
Lai domas nerodas
To noņemt, noslēpt
Un tālāk ceļu nostaigāt bez tā,
Lai gredzens paliek pirkstā visu mūžu
Un mirdzēt spēj pat dzīves vakarā.
Piecdesmit gadi ir ļoti garš termiņš.
Jūs visu mūžu esat bijuši kopā.
No sirds novēlam jums šodien
Lai katra diena būtu kā jauns pārsteigums.
Jūs nestrīdaties un nedusmojaties,
Dzīvot kopā ilgu laiku.
Un pieņemt trūkumus
Tas vairs nav nekas neiespējams.
Novēlam pēc gada atkal tikties
Un nosvnēt jaunus svētkus!
Mīliet visus dzīves gaišos ceļus,
Mīliet vēju, kas pār laukiem slīd,
Mīliet savus darba draugus, dzīvi,
Mīlu saaudzējiet kā skaistu ziedu līdz.
Lai Jums viena dvēselīte,
Kas uz pusēm sadalīta.
Sargiet katrs savu pusi,
Lai tai otrai nesāpētu!
Mirkli padomājiet, pirms kausus pilnus lejat.
Mirkli padomājiet, pirms tālāk ejat.
Tālāk – kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk – kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.
(A. Vejāns)
Ko lai jaunajai līgavai vēlam,
Jaunajam vīram ko padomā dot?
Lai tiem pēc gada pa meitai un dēlam
Un lai ar kaimiņiem sadzīvot prot.
Gudrajam jautāja:
– Kā saglabāt labas attiecības starp vīru un sievu?
– Vīram nav jāklausās, ko runā sieva, un sievai nav jāskatās ko dara vīrs.
Pacelsim glāzes par jaunlaulāto saskaņu!
Jaunam pārim lielas bēdas.
Kur lai bēdām galu rod?
Priekam varam atrast pēdas,
Ja vien otram mutes dod.
Mīlestība nav nekas cits, kā vēlēšanās, lai cits cilvēks būtu laimīgs. Esiet laimīgi!
Ilgu mūžu nodzīvot,
Gredzentiņus valkājot
Laimes mātei nepagurt,
Jūsu laimi sargājot
Mīlestība nenozīmē skatīties vienam uz otru, bet gan kopā skatīties vienā virzienā. Novēlam Jums vienmēr skatīties vienā virzienā!
Lai mīla, arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.
Tad Jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā,
Mīla ceļu apgaismos!
Vēl mēs abi esam vienā saules lēktā,
Vēl mums abiem kopā sniega dienas svētki,
Vēl mums zeltains rudens, Ievu ziedēšana,
Vēl uz tevi tiecas katra doma mana.
Bet uz kļavu lapas rudnes dziesmu raksta,
Mūsu dziesmai nevar atrast beigu takti!
Ģimene ir kā mūzika,
Dažas augstās notis,
Dažas zemās notis,
Bet neskatoties ne uz ko,
Tā ir pati skaistākā dziesma, Novēlam Jums saglabāt šo dziesmu mūžīgi ilgi!
Nu vai nav brīnums – mēs,
Kas bijām divi, tagad tikai viens,
Viens vienīgs viens.
Līdz šim es domāju, tik divu trauku saturs
Var kopā salieties un kļūt kā viens,
Nu zinu: divas būtnes ar tā var
Kā dzīvsudrabs, kā ūdens kopā saplūst.
/Aleksands Čaks/
Pirms kāzām māte līgavai pasniedza dāvanu kasti: Kāzu naktī uzvelc to, kas kastē, un vīrs tevi mīlēs visu mūžu! Pienāca jaunā pāra kāzu nakts. Jaunā sieva nepacietīgi atvēra kasti, un … tā bija tukša.
Pacelsim glāzes par gudrām mātēm un klausīgām meitām!
Pirms kāzām runā vīrietis, klausās sieviete. Pēc kāzām runā sieviete, klausās vīrietis. Pāris gadi pēc kāzām runā gan sieviete, gan vīrietis, bet klausās kaimiņi.
Pacelsim glāzes par to, lai pēc daudziem gadiem kaimiņi brīnās par klusumu šajās mājās!
Mēs esam laimīgi precējušies jau 10 gadus, es neesmu aizmirsis mūsu jubileju. Šodiena ir ļoti īpaša, ir pagājuši 10 gadi… vienkārši ļaujiet tam iegrimt. Mēs cīnāmies, smejamies un mīlam viens otru. Tas viss ir bijis tā vērts.
Sēdiet, radi, sēdiet, viesi,
Pie bagāta kāzu galda!
Lai netrūka maize, sāls,
Jauniem mūžu dzīvojot!
Nu radi, draugi glāzes celsim
Par viņu abu laimi dzersim!
Lai viss visapkārt priekā virmo
Līdz dibenam dzer glāzi pirmo!
Nu jūs ieburti viens otra gredzenā –
Dzīves zelta gredzenā slēgti,
Nu Jums kopīgas dienas un nedienas,
Pusnakts tumsa un saules lēkti.
Laulības gredzens – tas ir uzticības simbols: līgavas sirds pieder līgavainim un otrādāk. Gredzenam nav ne sākuma, ne beigas. Gredzens ir no tīra zelta, tātad, nekādi netīrumi pie tā nepielīp. Lai Jūsu mīlestība ir tik tīra un mūžīga!
Stiprināsim šo novēlējumu ar draudzīgi paceltām un izdzertām glāzēm!
Ūdeni no vienas akas smelt,
Rūpju nastu tikai kopā celt,
Pažēlot, kad ēna ceļā krīt,
Riecienu pa diviem sadalīt.
Savu dzimtu tālu daudzināt,
Krietnas atvasītes audzināt,
Turēt godā mājas tikumus,
Senču gudrības un likumus!
Vienmēr censties otram vairāk dot,
Labos darbos sevi izsakot.
Mīlestības bite vienmēr dūks,
Medus ja līdz rieta stundai vēlai
Jūsu dvēselēs tai nepietrūks.
/K. Apškrūma/
Es vienmēr domāju, ka nekas nevar būt tik nevainojams un ideāls kā mana dzīve. Izrādās, mūsu laulība ir. Priecīgu gadadienu!
Nav nekā lielāka, nav nekā svētāka,
Kad kopā sakusušas
debesis un zeme zied.
Un tur pa vidu – jūsu mīlestība iet.
Jūs baltu dvēseli zem kājām
viņai paklājiet.
/O.Vācietis/
Mīlestība – sudraba smilga
starp grīšļiem asiem,
mīlestība – dzintara priede
starp bezzaru mastiem,
mīlestība ir klusi smiekli
rēcošā barā…Lai Jūsu mīlestība vienmēr ir neuzveicama!
Es jūs šodien apsveicu
Jūs esat kopā 30 ilgus gadus!
Jūs mīlat viens otru – es to zinu
Tāpēc dariet to zināmu visai pasaulei!
Papīra kāzas – ir tikai sākums,
Galu galā, ja laiva tika nolaista vismaz vienu reizi,
Atceraties, cik vāji un kautrīgi tā peld,
Taču pārliecinoši uzņem apgriezienus.
Tāpat arī laulībā – ar katru gadu arvien pārliecinošāk!
Iesim viens otram tuvāk ar tīrām domām,
Iesim viens otram pretī ar mīlestību.
Dvēseles dzīlēs tik daudz mirdzošu dārgakmeņu.
Iziesim cauri visiem biezokņiem
Brīnumu pilnā pasaulē.
/ M. Oša/
3 gadi pagājuši kopš jūsu kāzām, apsveicam!
Mēs novēlam arī turpmāk dzīvot priekā
Lai veiksme nāk Jūsu mājā bez klauvēšanas!
Papildiniet viens otru it visā, vienmēr,
Lai liktenis ir ar jums labvēlīgs!
Tas ir sauciens, kuru nevar aizmirst,
Tā ir mīla, kura nedrīkst rimt,
Trejas dzīves ja jums tiktu dotas,
Citas mīlas mūžam nedrīkst dzimt!
Lai nebūtu tukšu kabatu,
Šeit ir salda šokolādes kūciņa
Lai sekss būtu karsts un kaislīgs!
Šeit jums būs sarkans burkāns,
Es Jums arī dodu gurķi,
Lai vīram vienmēr būtu labi!
Es iešu ar tevi saulē, kas mums pretim nāk,
Cauri pārslām, kas mums ceļā virmos,
Iešu kopā, kamēr soļi pagurt sāk,
Kamēr mati sniegputenī sirmos.
Mīliet viens otru, bet neļaujiet mīlestībai sevi saistīt:
Lai tā drīzāk ir viļņojoša jūra starp jūsu dvēseļu krastiem.
Pildiet viens otra kausu, bet nedzeriet no viena kausa.
Dodiet viens otram no savas maizes, bet nekodiet no viena rieciena.
Dziediet un dejojiet kopā un esiet līksmi, bet ļaujiet katram no jums būt par sevi.
Gluži kā lautas stīgas ir katra par sevi, kaut arī tās skan vienā mūzikā.
Dodiet savu sirdi, bet ne viens otra glabāšanā.
Jo vienīgi Dzīves roka spēj saturēt jūsu sirdi.
Un stāviet kopā, tomēr ne pārāk cieši blakus:
Jo tempļa balsti stāv savrup un ozols un ciprese neaug viens otra paēnā.
/H.Džibrāns/
Jūs esat kopā jau trīsdesmit gadus,
Un tas, ziniet, ir daudz!
Es novēlu Jums vienmer kopā būt,
Un lai laimes un mīlestības pietiktu vienmēr!
Sakas liktas labprātīgi,
Vezums jāvelk saskanīgi,
Kas pār ilksi kāju liks
Tam pa dupsi ar pātadziņu tiks!
Trīsdesmit gadi ir diezgan ilgs laiks,
Jūs pazīstat viens otru no galvas līdz kājām,
Katrs žests un nopūta ir skaidra.
Atšķirīgas dzīves nu ir savienotas vienā liktenī.
Gadu gaitā svešā pasaule ir kļuvusi par savējo.
Trīsdesmit gadus zem viena jumta dzīvot kopā,
Dalot visu vienādi savā starpā –
Vairs nav nekādu noslēpumu!
Bet, lai gan ir pagājuši trīsdesmit gadi,
Jūsu acīs mirgo viena un tā pati gaisma,
Kā silts sveiciens no jūras.
Šajā jubilejā jums ir jūras pērļu krāšņums
Un īpaši mīļš simbolisks trauslums.
Tagad ģimenei ir pērļu cietība,
Bet tā ir arī ar savu maigumu!
Apsveicam Jūs tik svarīgajā notikumā!
Liec savas pagales manās liesmās,
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.
Lai aizskrien jaunība, kā kāzinieku zvani,
Cik baltas ābeles un egles sarmā zied.
Vai skaisti bija tikai pavasari mani?
Nē, zelta zīle arī sniegputenī dzied!
Solījums, ko kādreiz devāt mīlai,
Visu mūžu, lai Jums paliek svēts,
Draudzība ir pamati lielai mīlai,
Mīlestība – uzticības vērta!
Kopš tā laika ir pagājuši 5 gadi
Kā liktenis jūs abus saveda kopā
Kā sākās Jūsu ģimene!
Esiet kopā vel desmit reiz ilgāk!
Kas kopīgs ballītēm, jautrībai un brīvībai? Šodien Tu no tā visa atsakies!
Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd.
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.
Saudzējat šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl,
Lai tā, arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.
Tad jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā
Mīla ceļu apgaismos.
Tas nekas, ka daudz vēl snigs,
Tas nekas, ka soļi sniegos stigs,
Sniegā spēka pietiek tam,
Kas tic saules stiprumam.
Bija meita koši skaista,
Puišu vidū skatīt laista.
Bija puisis skaists un drošs,
Meitu prātu mulsinošs.
Tikās skati, kusa sirdis,
Sākās kvēla mīlas pirts…
Nelīdz tur vairs zāles dot,
Atliek tikai saradot!
Skaties, kad tie kopā abi,
Tad tik mīļi, tad tik labi.
Ne vairs prātā mācības, ne maize,
Bango prieks un pazūd raizes.
Dzīve pasaka vien šķiet,-
Gribas dziedāt, lēkt un skriet.
Gars ceļ miesu zemei pāri,
Krūtīs dūc kā “samovāri”
Izzūd telpa, izzūd laiks,
Visu apņem mīlas tvaiks!
Neaizmirstiet- jaunīb’s laiks
Zūd kā ceros mestais tvaiks.
Kad būs vecums, zudīs prieki,
Prātā būs tikai sīkie nieki.
Izčākstēs tad sirds un miesa,
Sāpēs gūža, sāpēs liesa…
Tāpēc vēlreiz sakām – Rūgts!
Lai tiek saldais medus sūkts!
Kopā jūs esat dzimuši, un kopā būs jums mūžam būt.
Jums būs kopā būt, kad nāves baltie spārni aiztrauks jūsu dienas.
Jā, jums būs kopā būt pat Dieva klusajā atmiņā.
Bet lai jūsu kopā būšanā ir brīva telpa,
Un ļaujiet debesu vējiem virpuļot starp jums.
Bij viena sirds un viena galva,
Un vienam viss bij jāizšķir.
Nāk mīlestība – liela balva
Un tagad viss jums divkārt ir.
Es gribu, lai mana mūža sekundes
tava sirds skaita krūtīs,
Lai manām drūzmainām domām
Par sargu tava mierīgā elpa.
Lai zem kājām mums vieni ceļi,
Gribu, lai tur – aiz gadsimtu telpas
Tava balss ar manējo balsi
Citā – trešajā
Sarunājas.
Jaunajā vīrā es ievēroju kādu anatomisku paradoksu. Nebrīnieties! Viņam sirds nav kreisajā pusē, bet gan tajā pusē kur sēž viņa jaunā, valdzinošā sieviņa. Novēlēsim, lai šis fenomens saglabājas visu atlikušo dzīvi, lai viņa sirds vienmēr tiektos pie sievas, bet sievas sirds, lai vienmēr tiektos pēc vīra. Un, lai šo siržu savienība veiksmīgi cīnītos pret kārdinājumiem.
Iedzersim par Jūsu laimi!
Kādam Austrumu Gudrajam reiz vaicāja: – Kā saglabāt labas attiecības starp vīru un sievu? Un viņš atbildēja: – Vīram nav jāklausās, ko runā sieva un sievai nav jāskatās, ko dara vīrs! Pacelsim glāzes par jaunlaulāto saskaņu!
Šī vasara caur balto dienu krācēm
kā zaļa cerība, kā zaļa laiva slīd,-
uz apsolīto zemi ceļš jums sācies,
un zelta gredzenos tas ierakstīts.
Lai vienmēr tā – lai plauksta sajūt plauksta,
lai mūžs kā šodien saules krāsā zied,
lai jūsu vasara zem debess augstās
uz rudens augļu bagātību iet!
/L.Brīdaka/
Piparotu laimi vēlu,
Iesālītu mīlestību
Sinepēs gatavotu,
Lai tā mūžam svaiga būtu!
Dārgie jaunlaulātie! Man būs vienkāršs un īss vēlējums. Es novēlu, lai Jūsu dzīvi vienmēr pavada četri sargeņģeļi – Ticība, Cerība, Mīlestība un Gudrība.
Dzīve ir steigas un nevaļas pilna, bet atrodiet laiku pateikt viens otram labu vārdu, veltīt mīļu smaidu, un tad jūsu vecāki, radi, draugi gūs prieku no jūsu laimes.
Lai dzidra kā jūra un skaidra kā zvaigžņu mirdzums ir jūsu mīlestība, lai tā ir kā neizsīkstošs avots, no kura vienmēr var smelt veldzi un lai šodien sāktās kopīgās dzīves pavediens ir stiprs un nesaraujams.
Plikumus ja vēlies baudīt,
Uz jaunām meičām acis šaudīt,
Tad turies, vecīt, cik vien spara,
Jo priekšā vēl ir laulības dzīve gara.
Sarunājas divas draudzenes. – Vai taisnība, ka tā meita precas?
Jā, nākamajā sestdienā kāzas!
Vai līgavainis zina, ka viņai ir mākslīgas kūtis?
Ne! Tas būs pārsteigums!
Pacelsim glāzes par patīkamiem pārsteigumiem!
“Trīsdesmit piektā gadadiena”
Jūs viens otram devāt solījumu
Jūs zvērējāt uzticību, mīlestību.
Un Jūs turējāt savu vārdu
Mīlestība ir Jūs nesusi cauri gadiem!
Šodien jūsu laulība svin Jūsu trīsdesmit piekto gadadienu!
Un es jūs apsveicu ar to!
Ej, laimīte, vedējos.
Jaunas dzīves sācējiem!
Lai netrūka laimes dienu,
Visu mūžu dzīvojot.
Šodien baltu ziedu klēpi
Dzīvei mīla pretī sniegs,
Lai jums katrā dzīves stundā
Būtu liels un paties prieks.
Mīlestība ir pati dzīve; bet nevis nesaprātīga, ciešanu pilna un bojā ejoša, bet gan svētlaimīga un bezgalīga dzīve…Iedzersim, lai jaunajam pārim tā būtu bezgalīga!
Ne tikai jaunību un prieku,
bet arī sirmo matu sniegu,
lai Jūs viens otrā mīlētu!
Mūsu dārgie, mīļie vedēji! Mēs esam no sirds pateicīgi par palīdzību, kuru jūs mums sniedzāt, gatavojoties kāzu svinībām… Mēs patiesi novērtējam visus jūsu centienus, visu jūsu palīdzību. Bez jums mēs nekad nebūtu tikuši galā ar tik sarežģītu lietu. Jūsu zināšanas un pieredze noderēja. Jūs esat uzņēmušies visu grūtāko darbu, atstājot mums tikai prieku par tuvojošajiem svētkiem. Mēs no sirds esam pateicīgi par visu, ko esat mūsu labā izdarījis.
Pa ceļu šodien divi aiziet,
Un sākas tūkstošgadīgs stāsts.
Par to kā vienā mirklī raizes,
Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts.
Tie soļo blakus tuvu, tuvu,
Un mākoņi pār galvām slīd,
Ir neaptverams viņu guvums,
Ja saule tieši sirdī spīd.
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemešs,
Tik mīlestība ir un būs.
Jaunam pārim siltumiņu,
Gaišu mīlas uguntiņu,
Bet uz citu rudentiņu
Kādu mazu cilvēciņu.
10 gadi pagājuši kā dziesmā.
Apsveicam no visas sirds!
Un mēs vēlamies tikai, lai kopā
Jūs dzīvojat lielā priekā!
Nu gads jau pagājis.
Nu gads jau pagājis kā viena diena.
Kā diena,kad gadalaiki steigā mainās,
Te sniegi snieg,te mīlestība atkal silda.
Pat negaisi,kas centās nomākt gaišo debess pļavu,
Krīt ceļos mīlestības smaida priekšā.
Nu gads jau pagājis,
Un liekas,vēl vakar stāvējām mēs Kristus priekšā,
Tai svētā klusumā kas skāva mūs.
Vai tās bij sveču liesmas?
Vai mīlestības patiess prieks?
Kas mirdzēja Tev asarā uz vaiga,
tai brīdī,kad mēs klusi teicām JĀ…
Lai mūžam nerimst mīlestība mūsu
Un solijums ko devām mēs…
Kā koku saknes sasien mezglā zeme,
Un zirneklītis savu tīklu auž,
Tā mūsu dzīves kopā saista
Mūsu mīlestības brīnums mazs…
Paldies par šampānieti un bezmaksas ēdienu. Ak jā, un apsveicu ar laulībām!
Jūs dzīvoja kopā jau piecus gadus.
Jūs staigājat kopā pa vienu ceļu.
Un mēs vēlamies jūs novēlēt
Nosvinēt zelta kāzas.
Trīs gadi – ādas kāzas,
Jūsu laulība jau ir spēcīga.
Un šajā dienā es novēlu Jums
Lai mīlestības dzīve būtu pilna.
Lai nepatikšanas iet garām,
Bērni aug Jums par prieku.
Lai sliktais neatkārtojas
Un dzīvē valda tikai mīlestība.
Lai tālēs zilās aizejiet,
Lai mīlestība vienmēr jūsos,
Lai viss ko esat paveikuši
Lai paliek atmiņā…!
Mūsu jubileja ir tikai mirkļa svētki, bet mūsu laulība ir mūžīga. Priecīgu gadadienu!
Lai laime Jūsu dzīves ceļam cauri vijās,
Un nelaime Jums garām pazib vien.
Jo gredzeni, kas cieši savieno un mijās,
Tic nakotnē, kas abiem pretī skrien.
/S.Vorslava/
Bij divas sirdis reiz…
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās…
Viens otrā toreiz pavērāmies klusi
un sapratām, ka laime atnākusi.
Bij divas takas reiz…
Bet tagad tās
ies kopā gadu tālēs saulainās.
/L.Vāczemnieks/
Dzīves straumē upe garām tecēs,
Tā Jums abiem tikai viena būs.
Jūsu laime – gaišu ziedu svece,
Un Jums abiem jāsargā tās mūžs.
Sasēda liepiņa
Ar ozoliņu.
Mūžam sasēda,
Ne vienu dienu!
Laulības māksla ir prasme pāriet no mīlestības uz draudzību, turklāt neupurējot mīlestību.
Jo zem šī lieliski izkrāsotā mīlestības auduma ir vēl otrs, vienkāršāks, bet ar tik maigu, reti sastopamu nokrāsu, ka brīžiem šķiet vai gandrīz jaukāks par augšējo…un vienmēr jābūt gudriem.
Mūsu Bērni, būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim.
Būs laime tad, ja pratīsim to dot.
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim,
Vien dodot citiem, varam laimi gūt.
Mīlestībai uguns spārni –
Vētru audzē,
Mīlestībai balti spārni –
Visu saudzē.
Es piedzimu pasaulē,
Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu,
Es piedzimu pasaulē,
Lai tavas rokas sasildītu.
Ne tikai dienu, ne tikai mūžu
Zem debesīm zilgām,
Divus mūžus, trīs mūžus,
Daudz ilgāk.