Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Atcel vārtus, Jāņa māte,
Nu nes zāles Jāņa bērni!
Jāņa bērni nokusuši,
Jāņa zāles lasīdami.

Uz tevi, uz tevi šīs puķes iet,
Uz tevi šīs ziedošās domas –
Sirds saule tevī lai nenoriet!
To lūdz manas gaidošās domas.
Tev vēlu mirdzošās debesis,
Tev zaļos kalnus un lejas –
Lai tavās acīs šis vēlējums viss!
Kā daļa no mūžīgās dzejas.

Priecīgu īstu vīriešu dienu, draugs! Es novēlu tev apdullinošas uzvaras cīnoties par sievietēm, galvu reibinošu karjeru un pelnītas balvas!

Viens stars no kupla zvaigžņu spieta,
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt!

Dzymtās dīnas horoskops – Skorpions (Rupucs)
Puiši kori uz meitom a meitas uz puišim. Tī kas gudri, gotovi zvaigznes saskaitēt a tī kas nav gudri tī nā. Meitom pateik pučis a puišim ols. Godos arī ūtraižõk. Vyspõr itī cylvāki cīši meilej īdzert. Kod iz pohmeļa sõp golva nūzaspļaun i palīk vīglõk. Kai soka, kū tu lobam cylvākam padareisi.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Novēlu tev dzīvot forši,
Ar mersi braukt un poršu,
Vārdadienā nepiedzerties,
Visus izklaidēt un ģērbties forši.

Veselību – stipru kā riekstu!
Laimi – saldu kā medu!
Mīlestību – kā tikko plūktu ābolu!
Prieku – krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!
Pārticību – tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!
Draudzību – noturīgu kā citrona garša!
Mieru – gaišu kā svecītes!

Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!

Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepurīti.
Auga mieži, auga rudzi
Apakš tavas cepurītes.

Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citu gadu atkal Jāņi;
Tēvs bij Jānis, dēls bij Jānis,
Manam dēlam atkal Jānis.

Paldies saku māmiņai,
Kas Jānīti vārdā lika.
Kad atnāca Jāņadiena,
Visi Jāni daudzināja.

Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara,
Darīt to, kas jāpadara.

Kā atšķirt Ziemassvētku vecīti no Salaveča?

Ziemassvētku vecītis vienmēr nāk viens un skaidrā.

Salavecis vienmēr nāk piedzēries un ar kaut kādu meiču.

Mīlestība ir slimība, kurai nepieciešams gultas režīms!

Piedzēries mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā – Bin Ladens ar granātu maisu,
Atnāca uzlika taimeri klusi,
Un aizgāja spridzināt uz kaimiņu pusi.

Saņem, mīļais, manu roku ciešāk
Un pa liepu laipu ved!
Es tev nešauboties līdzi iešu,
Kaut visapkārt zibens blāzmu met.
Saņem, mīļais, manu roku ciešāk,
Liepu laipa mums zem kājām zied,
Un caur trejdeviņiem liesmu lokiem
Mums pa to liek mīlestība iet.
/Ā. Elksne/

Lieldienas nāk ar izklaidi, Lieldienas atnes laimi,
Lieldienas atnes Dieva svētību mēnessgaismā
Lieldienas nes jaunas mīlestības…
Lai Jums priecīgas Lieldienas!
Vislabākie novēlējumi Lieldienās.

Katra sapnis turēt tēta roku,
Pasmieties par viņa joku,
Iedot bučiņu uz vaiga,
Būt pret viņu vienmēr maigam.

Iedzert kopā saldu tēju,
Uzdejot kaut lēnu deju.
Viņam acis spoži mirdz,
Man no prieka lēkā sirds.

No tāla attāluma savus smaidus sūtu,
Viņa sirdspukstus es jūtu.
Viņš vakaros lasīja pasakas,
Aiz laimes,kad viņš bija,bira asaras.

Paliksim uz mūžu kopā,
Turēsimies ģimenē ciešā lokā.
Līksmosim,ka tētis ir,
Un mūs nekas nekad neizšķirs!

Siesim sieru palagos,
Jāņu dienu gaidīdami;
Kad atnāks Jāņu diena,
Pamazām izdalīsim.
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Jānītim viducītis.

Zaķēns mežā ezi sauc:
– Kur gan palicis mans draugs?
Sniegi snieg un puteņo!
Kā lai tagad atrod to?-
Vāverīte kokā smej:
– Velti draugu meklēt ej.
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Ezim mežā ziemas miegs.

Vecgada vakarā uz galda jāpasniedz zirņi, cūkas galva, alus, maize, lai nākamajā gadā nekā netrūktu.

Man ļoti gribas tev patikt,
Man gribas pie tevis palikt,
Man negribas neko sacīt,
Jo to nemaz nevar sacīt,
Tam jādzīvo gaisā un zemē,
Tam jādzīvo visu laiku.
/O. Vācietis/

Jurģa dienā nedrīkst nekā ar zirgiem strādāt, pat braukt var tikai uz baznīcu. Ja tai dienā strādā ar zirgiem, tad tie paliek nespēcīgi un slimi.

Lai mēness palīdz smaidīt,
Un zvaigznes ciemos lūgt,
Un Jauno gadu gaidot,
Tev laimes nedrīkst trūkt!

Katram mums savs vārdiņš dots,
Vai viņš siventiņš vai ods.
Katram vārdiņam ir dienas,
Kad viņš karājas pie sienas.

Lai saime būtu mudīga, Jurģos jāvāra cūkas kāja.

Kaķa laiskums, suņa prieks,
Vēja ātrums, Saules zieds!
Viss lai Tev ir gana,
Jo ir Vārda diena Tava!

Tu uzsmaidīji man uz ielas
Kur dienu sīkās gaitās skrej,
Un acis tev bij tumši lielas
Kā austrumzemju princesei.

No tevis savāds tuvums dvesa
Un pusnakts dārzu aroms svaigs,
Un tas vēl ilgi mani nesa
Caur pilsētu kā vilnis maigs.
/J.Ziemeļnieks/

Viena pati roze var būt mans dārzs, viens pats draugs var būt visa mana pasaule.

Daudz laimes dzimšanas dienā! Es novēlu jums laimi, veselību, siltumu, gaismu, mīlestību, maigumu, vitalitāti! Lai jūs vienmēr spīdētu no laimes, sasniegtu savu mērķi, lai piepildītos visi jūsu lolotākie sapņi. Un lai arī jūsu dzīvē bija cilvēks, kurš ir gatavs kaut ko darīt jūsu labā!

Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
/K. Skujenieks/

Jaunais Gads kad pārkāps slieksni
Palielinās manu tieksmi
Satikt Tevi, skūpstīt maigi
Kamēr sarkani būs vaigi
Ceru, ka Tev nebūs baigi
Veselību, mīlu, naudu… Katru dienu gūt Tev baudu!

Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.

Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.

Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/

Saulīt, mana māmuliņa,
Parādiesi sudrabāi,
Parādies sudrabā,
Pašā Jāņa rītiņā.

Kas to saka, tas meloja,
Ka ir gara Jāņa nakte –
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.

Kā tos Jāni sagaidīja,
Tā to Jāni pavadīja:
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.

Jāņa diena sagaidīta,
Jāņa diena pavadīta,
Nepaguvu dziesmu pūru
Līdz pusīti nodziedāt.

Mana mute izveido vārdus
Klusi klusiņām čukstu
Lai neizbiedētu tevi
Ar skaļajiem sirds pukstiem

Mani pirksti noglāsta tevi
Maigi liegi un viegli
Kā zvaniņš skan mani smiekli
Tevī saredzu pati sevi

Labdien, kaimiņ!
Dalībnieki izveido apli un sastājas cieši cits aiz cita. Viens no dalībniekiem uzņemas vadītāja lomu.
Uzsākot rotaļu, vadītājs skrien apkārt aplim (pa ārpusi) un pa ceļam pieskaras kādam no dalībniekiem. Tas, kuram pieskārsies vadītājs, tūdaļ atstāj savu vietu aplī un skrien apkārt, bet uz pretējo pusi. Abi skrējēji, skrienot uz dažādām pusēm, ceļā satiekas. Šajā brīdī viņiem jāapstājas, jāsarokojas un jāsasveicinās, sakot: “Labdien, kaimiņ!”
Tikai pēc tam katrs drīkst turpināt skrējienu, lai drīzāk ieņemtu brīvo vietu.
Abiem dalībniekiem uzdevums ir viens un tas pats, tātad, kurš pirmais nokļūst līdz brīvajai vietai, tas tur paliek, bet tam, kurš nokavē, būs jāskrien vēlreiz apkārt aplim- nu jau ar citu partneri.

Tevi mīlu

Tu esi mans cilvēks ar visu,
kas tevī labs ir un ļauns.
Ar to, ko tevī mīlu,
ar to, par ko man ir kauns.

Tu esi mans kopā ar velnu,
kas tev sirds stūrītī sēž
un, izbāzis roķeli melnu,
aiz matiem man dvēseli plēš.

Tu esi mans kopā ar Dievu,
kas baltu ceļu klāj
un, pasakas kaktiņā sēžot,
sargā un neatstāj.

Tu esi mans cilvēks ar visu,
Kas tevī apdziest vai skan,
kas tevī nomirst un piedzimst,-
tu esi un paliec mans.
/L.Sēle/

Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas.
Pautu vietā nav nekā,
Jo tie visi katliņā!

Skaiti, dzeguzīt,gadus
un kādu piemelo klāt,
kaut arī neklājas viegli,
dzīvespriecīgs man prāts.
Skaiti, dzeguzīt, gadus,
dāvāt vēl gribu es
sev un ļaudīm par prieku
sauli un vizbules!
/K. Apškrūma/

Visskaistākā laikam ir ziema,
Kad uzsnidzis sidrabains sniegs,
Visskaistākā laikam ir diena,
Kad Tevi neatstāj prieks!

Zvaigznes zemei nāk tuvāk un tuvāk,
Ziemassvētki kamanās brauc jau pie mums.
Un šai brīdī visjaukākajā
Mīļus sveicienus sūtu es Jums.

Vēl viena izplatīta tradīcija ir – brīdī, kad pulkstens sit 00:00, uzrakstīt uz lapiņas vēlēšanos, sadedzināt to, lai pelni iekrīt šampanieša glāzē, un tad uzreiz to visu izdzert.

Apklust minūtes,
Skan sekundes,
Sāk Jaunu gadu laika rats,
Un pērnā gada vietā,
Sāk dzīvot Jaunais gads.

Jāņu naktī vajag kailam apskriet labības laukus, tad labi aug.

Ko pēc senlatviesu ticējumiem Līgo un Jāņu dienas ugunskura pelnos ber Dieviņš?
(Naudu)

Trīs sievietes mūžsenās izpausmēs –
Kā mīļā,
Kā sieva,
Kā māte –
Caur ziediem un sniegiem lauzusies es,
Lai būtību izdibinātu.
/Ā.Elksne/

Jurģu dienas rītā plikam saimniekam jāpārdzen pār tīrumu krusteniski vagas, lai tīrumā nezāles neaugtu.

Atvērt dvēseli priekam
Un zināt,ka laime sūrst,
Sevī nepalikt liekai
Un pasauli neatgrūst.
Skaistumam atvērt sirdi
Un atļaut asarām līt,
Čukstam likt modināt sirdi
Un skatienam sasildīt.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Ziemassvētku kumeliņu:
Līdz zemei krēpes vilka,
Ledainām kājiņām.

Lieldienas ir olu svētki,
Kalendārā iezīmēti,
Tad tiek olas kopā bāztas
Varen skaisti raibinātas!

Spānijā un Latīņamerikā pieņemts pusnaktī apēst 12 vīnogas – tas nesīs laimīgu jauno gadu.

Kad beidzot pienāk 70 gadu slieksnis,
Ir laiks pārtraukt uzvesties kā trakam 60 gadniekam! Daudz laimes jubilejā!

Lai pagātne ar vējiem aizplūst tālēs,
Tagadne kā saules stars lai mirdz,
Bet nākotne lai atnes visu tādu,
Pēc kā tik ļoti ilgojas Tev sirds!
Sveiciens svētkos!

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.

Neteic manim vārdu daudz, –
Kas gan man no vārdiem tiek?
Teic man dažus labus vārdus,
Teic man dažus saules vārdus,
Kas man visu mīlēt liek.
Teic man vārdus divus trīs,
Kas kā zelta lāses trīs.

Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!

Man vajag tavas acis,
Kad tās mīļi manī raugās.
Man vajag tavas rokas,
Kad tās silti mani skauj.
Man vajag tevi visu,
Jo visam manam mūžam
Esi vajadzīga tieši tu…

Jurģišam jostu jožu
Pašā Jurģu vakarā,
Lai tas manas govis gana
Šo garo vasariņu.

Tu man sagrozīji galvu
Dzimšanas dienā savā,
Kad Tu piedzimi,
Pasaulē ienāca pusīte mana.

Kamēr rokām netrūkst spēka,
Kamēr solis plats –
Priecājies par pavasari,
Rudens pienāks pats.

Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.

Dienvidāfrikas valstīs tic, ka krāsa, kādā ir cilvēka apakšveļa vecgada vakarā, noteiks nākamā gada veiksmi, piemēram, sarkana apakšveļa nozīmē, ka jaunajā gadā cilvēks atradīs mīlestību, zelta – bagātību, balta – mieru.

Mīlestība ir lēnprātīga,
Mīlestība ir laipna,
Tā neskauž,
Mīlestība nelielās,
Tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas netikli,
Tā nemeklē savu labumu,
Tā neapskaišas,
Tā nepiemin ļaunu.
Tā nepriecājas par netaisnību,
Bet priecājas par taisnību.
Tā apklāj visu, tā tic visu,
Tā cerē visu,
Tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas.

Cik dīvaini, ka arī kuģi apsnieg…
Un balti pavedieni tos pie krasta sien.
Un zemei atkal jauna mīlestība
Pa baltu zvaigžņu sniegputeni brien.

Čižu, čižu, vižu, važu
Ziemassvētku vakarā!
Kas nečižu, kas nevižu,
Tam neauga gari lini.

Es saku Tev paldies!
Par to, ka ienāci manā dzīvē.
Paldies par katru skūpstu.
Un glāstu , kas ļāva iemīlēties.
Paldies par katru smaidu un vārdu,
kas lika justies mīlētai.
Paldies ka biji un, ka esi man blakus.
Paldies!!!

Kad nava kur dēties un neuzzied maijs,
mātes sirds aicina, aizej uz mājām.
Aprims nediena, nesūrstēs vairs,
un domai atkal būs zeme zem kājām.
/V. Līvzemnieks/

Viens no īstākajiem un skaistākajiem priekiem – atpūta pēc padarīta darba.
/I.Kants/

Tradīcija no saules rieta līdz saules lēktam dedzināt Jāņu uguni jeb Jāņu sveci ir saistīta ar simbolisku gaismas pārnešanu uz nākamo gadu. Uguns dedzināšanas vietai ir jābūt augstākajā vietā, tā kā jāņuguns godina un aicina gaismu. Ar Jāņu ugunskuru ir saistīta arī tāda tradīcija kā lēkšana pār ugunskuru, jo ugunij Līgo svētku kontekstā tiek piemērota arī šķīstīšanas, attīrīšanas un apbrīnojama spēkavota nozīme.

Tādas ziemas nav,
Kas laimi sniegiem klāj.
Tādas Valentindienas nav,
Kas mīlu neatstāj.

Jurģos jācep maize, tad zirgi būs brangi.

Ja jaunā gada pirmajā dienā plīst trauki, tad būs laimīgs gads.

Bez tava gaišā acu skata,
Bez tavu maigo roku glāsta
Mana diena būtu neiesākta,
Jau sen man liktenis to stāsta.
Bez tava siltā, iejūtīgā smaida,
Bez tavu brūno matu smaržas
Vietas nebūtu, kur mani gaida,
Man būtu rūgta medus garša.

Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelni vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.

Māmiņ, šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos, lai tev nepietrūktu
Labu, jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ, mīļā tu arvien!

Deg sveces liesma trausla, met ēnas novakarē,
manas domas kā sniega virpulis maldās,
tevi meklējot, gaidot un mīlot.
Nenodzēs gaismu, kaut maza vēl tā.
Es zudīšu sniegā tad viena,
un sasaukt vairs nevarēsi.
Ņem sveci un nebaidies, nāc
Būs gaisma mums abiem un mīla tāpat.

Visapkārt balts un laukā tikai snieg,
Un kaut kur tālumā kāds klusi dzied,
Un egļu zaros baltas pārslas mirdz,
Un lēniem soļiem Jaunais gads jau klāt.

Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dod atkal Jaunu gadu mums.

Zaļās eglēs pār pasauli šovakar
Sveču liesmiņas uzplaukst un zied,
Uzplaukst sirdī pumpurots cerību zars,
Gadu sniegi lai siltāki šķiet!

Laimi es Tev nevēlēšu – to šodien jau ir un būs vēlējuši daudzi un tik daudz, ka pa ausīm nāks laukā. Veiksmi ar nevēlēšu, jo mērķtiecīga darba rezultāti allaž pārspēj tos, kas gūti ar nejaušības palīdzību. Varbūt skaistumu? Nē, tas Tev pavisam noteikti netrūkst! Es labāk vēlēšu Tev tikt uz tā ceļa, kas Tev dos pilnīgu dzīves piepildījumu, un nekad no tā nenomaldīties!

Lai būtu daudz naudas, tad Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu.

Ilgus, ilgus, skaistus gadus
Tev dzīvot, priecāties un smiet!
Vēl daudzas, daudzas vārda dienas
Tev saldu vīnu glāzēs liet!

Sniegputenī rūpju taka sadeg balta,
Vējā balta diena balta dzimst,
Balta saule birzij labu rītu saka….
balta dziesma nenorimst.
Baltas domas aizmirstību baltu
visām krāsu rotām pāri sedz.
Zemes smagums virmo valsī baltā,
Sapnis jaunu Piena ceļa redz
balto zvaigžņu ugunskurā…

Jaunā gada vārtos stāvot,
Ceriet uz laimi, uz mirkļiem,
Kas dara bagātus mūs.
Uz darbu, kas spēcina,
Uz uzvarām pār sevi,
Uz mieru virs zemes,
Un sirds mīlestību.

Lai jūsu laulību gredzenos ir tāds maģisks spēks,
Kā 12 mēnešu riņķim, kas līdzsvaro katru gadu
Un novēlu jūsu laulības dzīvē:

Janvāra mērķus un sapņus;
Februāra mīlestību un kaisli;
Marta uzplaukumu un atvērtību;
Aprīļa jokus un jautrību;
Maija prieku un vieglumu;
Jūnija līksmību un aizraušanos;
Jūlija siltumu un krāšņumu;
Augusta ražību un dāsnumu;
Septembra gudrību un zinības;
Oktobra nosvērtību un pārdomas;
Novembra stingrību un patriotiskumu;
Decembra sirsnību un ģimenes mīlestību.

Jaunais gads lai nāk ar prieku,
Un ar labu precinieku,
Ja viņš brašs un taisās ņemt
Nesāc par daudz ilgi lemt!

Tētim
Saņem manu mazo roku
Savā lielā plaukstā,
Sasildi un drosmi dod
Ceļa brīdī aukstā.
Paņem mani savās rokās,
Uzcel augstu plecos –
Lai mans mazums lielāks top,
Lai es tālāk skatos,
Lai es redzu tālāk priekšā,
Lai es redzu to, kas būs.
Palīdzi man mazās dienās,
Kas tik ātri lielas kļūs!
/Inta Svaža/

Jāņa bērni satecēja
Zaļas birzes maliņā.
Te uguņi, tur uguņi,
Jāņa taure atskanēja.

Sniegbaltīte smalka meita,
Cimdos bērnus sveicināja…
Baidījās apskādēt
Aizpērno manikīru!

Jel dod man roku – iesim dzīvi kopā;
Un solīsim viens otram uzticīgi būt.
Būs laime dubultā un nelaime vien puse,
Ja divi likteņi spēs vienā taktī iet.
/S.Vorslava/

Ir, labi, ja kāds sirdī iemet
Klēpi baltu zvaigžņu…
Lai tas ir Ziemassvētku prieks,
Lai tas ir Jaunais gads!

Lai Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu svecītes kaut vienas
simt dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/K. Apškrūma/

Mīlesteiba nanūvecej,
Viņ ar godim vairuok zyna:
Izlīk rūku tev iz placa,
Sasyldūt vairs nadadzynoj.

Mīlesteiba napīkust
I naskrīn vairs kai aizsvyluse.
Viņ, aplykuse placu skustu,
Dasāst tyvuok vieja pusē.

Mīlesteiba nasakleivoj
Zam puori darejumu nostys,
Jei caur pīdūšonu dzeivoj
Dziļuos uzticeibys krostūs. /Emīlija Kalvāne/
Lai nagaist ticeiba, cereiba i mīleiba!
Poši lobuokī vieliejumi dzymtā dīnā!

Tu – mana sieviete, mana sieva.
Vai dzirdi, dun kā ielas zvani.
Es esmu tik ļoti, ļoti mazs,
Un tāpēc pažēlo mani.
Kad pretī uguns un ūdens nāks,
Gan tad tos mācēšu ganīt,
Un tāpēc mazu, mazu brīdi
Pažēlo, pažēlo mani.
Tu – mana sieviete, mana sieva,
Vai dzirdi, es skanu, tu skani,
Es esmu tik ļoti, ļoti stiprs,
Un tāpēc pažēlo mani.
/V. Ļūdēns/

Līgo dienā pie kūts durvīm sprauž mežrožu zarus, lai ragana netiek slaukt govis

Šim vakaram – spožākās zvaigznes,
Šim vakaram – baltākais sniegs.
Bet gaišāks par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks!

Zaķīts olas izperēja
Uz akmeņa tupēdams,
Lieldienās tās apdauzīja
Garām ejošs meitu bars.

Labai meitenei ir jāprot darīt to pašu, ko sliktai meitenei. Un tā kā viņa ir laba meitene, viņai ir jāprot to darīt labi!Esi laba meitene – Daudz laimes dzimšanas dienā!

Mežus pārklāj sniegs,
Lāčiem ziemas miegs,
Gaiss tik skanīgs, salts,
Viss tik tīrs un balts.

Tālu ziemeļos
Pārslu puteņos,
Tur, kur slejas kupenas,
Tur zvani iešķindas.

Zvani skan, zvani skan,
Ziemassvētki brauc:
Dāvanas būs tev un man,
Visi bērni sauc.

Te no ziemeļiem
Pāri klajumiem,
Zvaigžņu staru šķilts,
Rodas gaismas tilts!

Un no tālienes
Vēsma skaņas nes,
Briežu vilktas tuvojas
Tur sapņu kamanas.

Zvani skan, zvani skan,
Ziemassvētki brauc:
Dāvanas būs tev un man,
Visi bērni sauc.

Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien…
Un ne attapties, ne saprast –
Tu jau mūža otrā pusē brien.
Jāūdz atvasarai: lai tā spēku aizdod,
Jāūdz puteņiem, lai gadiem pēdas jauc,
Jālūdz paša sirdij, tā vislabāk zinās,
Kā lai atpakaļ tos trakos gadus sauc.
/I.Kalnāre/

Lai nākamajā gadā visas vēlmes piepildītos,
ņem visskaistāko aukliņu un iesien tajā mezgliņus:
Mezgliņu par katru mīļu cilvēciņu,
Mezgliņu par labām domām un apņemšanos,
Mezgliņu par to, kas Tev visvairāk pietrūkst,
Mezgliņu par… Nu, to jau Tev zināt labāk.

Ja viena saimniece grib, lai otrai saimniecei nebūtu daudz piena, tad viņa Jāņu vakarā iet ar dvieli govis slaukt un paņem arī spaini līdz. Ja kūts nav vaļā, viņa stāv pie durvīm un slauc to dvieli.