Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Laiku pareģojot vēro, cik dienu priekš Jurģiem ir rasa: tik dienu priekš Jēkaba dienas rudzu pļauja.

Rumānijā vecgada vakarā cilvēki upēs met monētas, lai piesaistītu veiksmi jaunajā gadā.

Pienācis laiks, kad zvaigžņu putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā, –
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks.

Laimi ar kaudzēm,
Prieku ar pūriem,
Nauda lai ienāk
No visiem stūriem.

Lai katrs jauns rīts atnes ko nezināmu…
Lai katra diena steidz satvert un piepildīt to,
Lai vakars atalogo ar prieku un mieru!
Lai Jaunajā gadā piepildās tas, kas vecajā meklēts un neatrasts.

Šodien es nevaru būt blakus un svinēt, bet gribu, lai zini,
Es domāju par Tevi un vēlu tev brīnišķīgu dzimšanas dienu.

Ja Jāņu vakaru izlaiž caur skursteni baltu balodi, tad to cilvēku visi mīlot.

Ir labi tad, ja nav ko nožēlot,
Ja mirkļus godam aizvadījis esi,
Jo katrs gads tik reizi mūžā dots,-
To otro reizi dzīvot nevarēsi.

Paliec jauna, tikpat skaista paliec,
Tādai sirdij lemts nav novecot,
Kura, dāsni labestību dalot,
Saules mirkli katram dāvāt prot.
/K.Apškrūma/

Pretī nāku smaidīdama,
Ļoti, ļoti gaidīdama.
Lieldieniņas nu ir klāt,
Jāsāk viesus aicināt.

Šampanietis jādzer, kamēr tas ir dzirkstošs. Par dzīvi jāpriecājas, kamēr dzīvojam.

Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!

Kad amoriņš šai dienā atnāk,
tas skatās kur lai bultas šauj;
Bet ne jau tikai to viņš dara,
Viņš sūta sveicienus no manis.

Debesīs tūkstoši zvaigzņu spīd,
Savu tur grūti saskatīt.
Meklē!
Roku pēc skaistākas zvaigznes sniedz.
Nebaidies, tieši sirdī to liec.

Iešūpāja, ielīgoja, –
Kas iekāpa šūpulī?
Svina muca, draņķamuca,
Tā iekāpa šūpulī.

Ziemassvētku zvaigznes
Lai pār visiem mirdz.
Miers, lai ir virs zemes,
Miers iekš katra sirds.

Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.

Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt,
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.

No rītiem pamosties aiz laimes,
Ar basām kājām dārzā skriet,
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Kad pašas sirds Tev zied!

Nelaikā darīts darbs ir nederīgs.

Bieži domu viļni virsū nāk,
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr nēsi vēl manā tuvumā…

Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti…

Kāds eņģelīts man priekšā teic,
Ka Tevi šodien jāapsveic.
Lai Amoriņš Tev sirdī valda,
Neveiksmes ar bultām skalda!
Mīļi sveicu Tevi vārda dieniņā!!!

Mēs esam sanākuši, lai paceltu glāzes un iedzertu. Pacelsim glāzes par to, ka esam šeit sanākuši! Par Jauno gadu!

Šūpojies, karājies,
Pats šūpuļa kārājiņš,
Kam tu kāri šūpulītes
Dziļas upes maliņā.

Es gribu par daudz?
klau, mīļais!
Es gribu Tava būt,
Ne rīt, ne parīt
Bet tulīt.
Gribu daudz Tev teikt,
Bet nevar vārdus sameklēt.
Vienkārši atplest rokas,
Un Tevi maigi apskaut.
Gribu lūpas Tavas just,
Just kā sirds Tava pukst.
Gribu, lai Tu dzirdi
Ko mana sirds Tavai čukst!

Gads jau allaž labi sākas,
Ja to sagaida kā nākas,
Vēlāk vajag jautru omu,
Izturību, labu domu.

Jāmeklē tik lauku sēta,
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā.

Baltas zvaigznes ir vakars saspraudis matos.
Baltas zvaigznes Tev matos krīt.
Jaungada zvaigznēm ir brīnuma vara –
Ja tic, viņas nezudīs, sildīs un degs arī rīt.

Auniet kājas, puiši, meitas,
Rītu būs Jāņu diena;
Tad iesim dziedādami,
Jāņu bērnus meklēdami.

Aizaug ceļi, aizaug takas,
Gadi, gadi garām skrien,
Bet tu savā mīlestībā
Plauksti baltāka aizvien.

Nedziest saule rietēdama,
– Zvaigžņu pulkā sapņos iet,
Tā Tu nomodā par visiem
Līdzi smaidi, līdzi ciet.

Pārejot pār Tavu slieksni,
Miers kā siltas pārslas krīt,
Kā Tu proti katru ēnu
Maigām rokām aizglāstīt!

Daudz ir Dieva dārzos ziedu,
Pacel acis: gaisma mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem-
Mātes svētums, mātes sirds
/V.Mora/

Lij, lietiņi, kad līdams,
Nelij Jāņu vakarā;
Tev pieder viss gadiņš,
Man tik Jāņu vakariņš.

Dvēselīte rasas lāsēs –
Ne jau zvaigžņu, tikai rasas –
Viņpus prieka, viņpus bēdas
Dvēselīte krustceļos.
Mūža gaismas pielijusi,
Iet pa rasas ceļu klusi,
Klusi, klusi, ļoti klusi…
Viss ieguvums – tik sīkas zvaigžņu dzirkstis,
Kas salīst divās tuvās dvēselēs…
Esiet vienmēr laimīgi un saplūstiet vienā veselumā!

Visu gadu Jānīts jāja,
“Mynthon” bija vienmēr klāt.
Tagad šim tik svaiga elpa-
Dāmas nelaiž citur jāt.

Ai, zaķīti garausīti,
Kā es tevi sen gaidīju
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.

Tev, Latvija, nav jābaidās,
Stāv stiprs sargs pie Daugavas.
Lai kādas svešas tautas nāks,
Tās tavu brīvi nenomāks.

Šis stiprais sargs, tik brašs un cēls,
Ir latvju tautas tēva dēls;
Viņš dzīvību par ķīlu liek,
Ka zeme nosargāta tiek.

Viņš sarga acu neaizvērs,
Līdz svešnieks kāds ap tevi sērs;
Un viņa roka nedusēs,
Ja naidnieks brīvi apdraudēs.

Sārt-balt-sārts karogs Latvijai
Par zīmi zelta brīvībai:
Kas stāv zem viņas karoga,
Tam brīvība ir dzīvība.
/P.Blaus/

Sniegi visam pāri klājas,
Salavecim iestieg kājas,
Jāapmeklē visas mājas –
Kā tur ļaudīm labi klājas?

Ko tie ciema suņi rej,
Pie vārtiem sasēduši?
Tur sabrauca Ziemasssvētki
Rakstītām kamanām.

Kas Ziemassvētku rītā pirmais pieceļas, tas visu gadu ies pirmais ar darbiem priekšā.

Šodien šī diena ir tava,
Lai tev ir gods un slava,
Lai draugi sveic un labus vārdus teic,
Lai ziedus dāvina un saldas bučas.
Ja tev šai dienā būs patiess prieks,
Tad pārējais būs tīrais nieks .

Sveicinojam, vieļējam jums lobu laimi,
ilgus godus nūdzeivuot!
Sveicynojam, vieļējam jums lobu laimi,
ilgus godus nūdzeivuot!

Ar veseleibu, ar vysu lobu,
ar syltu, jauku vasareņ’!
Ar veseleybu, ar vysu lobu,
ar syltu, jauku vasareņ’!

Izbraukāju dziļus laukus,
Novirpoju divas olas.
Nu būs krāšņas Lieldienas,
Olu karš un uzvaras!

Mīlestība un nedaudz veiksmes – tas ir tas mazumiņš, kas nepieciešams, lai cilvēks būtu laimīgs… Gūstiet to un jums piederēs visums!

Gribas, lai baltā pasaulē
balti sniegi snieg,
Un pa baltiem lielceļiem
balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos
baltas domas dzimst.
Un, lai baltās darbdienās
balti svētki ir.
/I.Ziedonis/

Bērni, lieciet to aiz auss –
Šogad nenāks Santaklauss:
Ziemeļbriedis, nelietis,
Ņēmis šo un uzmetis!

Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita:
I sievām, i meitām
Zaļi ziedu vainadziņi.

Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.

Cilvēki saka – mēs izskatāmies līdzīgi.
Sākumā tas likās jocīgi, bet tagad es zinu – nav nekas labāks kā būt līdzīgai Tev.
Paldies, ka esi mans tuvākais draugs.

kas ir vārdi…
kas ir mīlestība?
raugos tavās acīs
un zinu atbildes…

Tumšu dienu gaišais brīdi,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.

Kādā Rakstnieku savienības pasākumā viens rakstnieks, liels iedzert mīlētājs, jautā citam:
– Ko Tu, draugs, nekā neiedzer?
– Redzi, – atbild tas, – dzert tev līdzās ir tas pats, kas spēlēt vijoli Paganini klātbūtnē.
Ņemot vērā, ka mūsu vārda dienas gaviļnieks nav tik liels alkohola cienītājs, varam iedzert, nekautrējoties!

Nāk Ziemassvētki no sniegota sila
Un baltu mieru pār pasauli klāj,
Un debesis svēta ikvienu šai naktī,
Kas cerību gaismu dvēselē krāj!

Kas Jāņu rītā pirms saules lēkta iet uz avotu mazgāties, tas kļūst skaists

Kas darbu nedara, tas par darbu runā.
Kas darbu nespēj, tas darbu kritizē.
Kas darbu dara, tas klusē,
Un darbs par viņu runā.
/Rainis/

Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.

Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvienam silti spīdi.

Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.

Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.

Skaistas puķes izziedē
Pašā Jāņu vakarā;
Skaistas meitas izprecē
Pašā ziedu laiciņā.

Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno vārdadiena:
Dienu – svinēt,
Rītdien – lāpīt,
Vakarpusē ? gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atcerēties gūto baudu.
Pārrunāt kā cēlies, kriti,
Dancoji, zem galda miti…
Beidzot plānošanu šo –
Apsvērt balli nākošo.

Vasarsvētkos Dievs izņem no ūdens otru aukstuma akmeni, jo pirmo jau ir izņēmis Lieldienās.

Mezha zvēri skaisti dzied,
Jāņu tēva alu baudījuši,
Alnis vēma, irbe kliedza,
Bebris purnā sasolīja

Lai bij jautri, kad bij jautri,
Vārda svētkos gan bij jautri,
Draugi raksta, draugi zvana,
Mīļie bučas dāsni dala.

Meitām jāiet Jāņu naktī līgot; ja gulēsi Jāņu nakti, mūžam vīra nedabūsi.

Ciema puiši piedzēruši,
Sagūluši grāvmalā;
Mūsu meitas gaŗām gāja,
Virsū svieda Jāņu zāles.

Lietus pirmā Lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina.

Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelkt cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts.

Pēc vecuma Tev ir 60,
Pēc izskata 40,
Bet sirdī joprojām 20.
Izbaudi savu dzimšanas dienu.

Gaismas gariņi dejo
visos istabas kaktos.
Gaisma tev noglāsta seju
Ziemsvētku naktī.

Tevi ar labu vārdu
tālās sarunās piemin.
Klusi no zvaigžņotā āra
ienāk neredzams ciemiņš.

Svecītes rāmi liesmo.
Kāds tev noglāsta vaigu.
Šonakt pie tevis nāk viesos
visas pasaules maigums.
/Amanda Aizpuriete/

Kas tur brēca, kas tur kliedza pašā Jāņu vakarā.
Jānīts lēca ugunī
Velns zin kādā sakarā!

Solījums, ko kādreiz devāt mīlai
Visu mūžu lai jums paliek svēts
Draudzība ir pamati lielai mīlai
Mīlestība – uzticības vērta.

Nāc drīzāk, Ziemassvētku nakts,
Tu burve tumši zilā,
Virs mājām Tavi eņģeļi
Jau svētot spārnus cilā.

Ne jau vieta dara cilvēku lielu,
Bet cilvēks dzīvodams vietu pasaulē ceļ,
Un nav jau svarīgi, kuru tu pārej ielu,
Ir svarīgi tas, uz kurieni, draudziņ, tu ej.

Lai tev vārdadieniņā
Ķīselis peld piniņā,
Ķiļķēni no katla sauc,
Apsveicēji apkārt trauc!

Gaisā kaut ko virmojam jūtu,
Mīļu bučiņu tev sūtu,
Sveicu tevi Dzimšanas dienā,
Un no laimes peldēt pienā.

Jau saulīte ikdienas pastaigas sāk,
Un putni debesīs zīmēt pasauli nāk.
Šodien tik mīlīgi vasara pasauli sveic,
Jo jaukākais vārdiņš ir šūpulī celts.

Dziedi māmiņ “Aijā žūžū”,
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs,
Lāča bērns, kas medu prasīs!

Daudzi gaida Jaunā gada pirmo dienu, lai tiktu vaļā no saviem vecajiem ieradumiem, es Tev novēlu citādāk. Laimīgu Jauno gadu!

Samtenītes, baltrozītes-
jaunu meitu Jāņu zāles.
Zirga stobri, purva grīšļi-
Jaunu puišu Jāņu zāles.

Tavā vārdā – siltums, paļāvība,
Apvāršņu un atklāšanas prieks.
Labi, ka no viņa starošanas
Arī mums pa ziedputeksnim tiek!

Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz darbi, lai tie labi veiktos visu gadu.

Bij divas sirdis reiz. Tad tās satikās –
Kā spilgtas liesmas pēkšņi iedegās.
Viens otrā toreiz pavērāties mulsi
Un sapratāt, ka mīla atnākusi.

Bij divas takas reiz – bet tagad tās
Ies kopā gadu gaitās saulainās,
Kat reizēm var līdz mērķiem neaizirties,
Bet tagad tās vairs nedrīkst šķirties.

– Es Tevi mīlu
– Pierādi
– Kā?
– Nobļauj. ka mīli mani tā, lai visa pasaule to sadzird.
Vinsh klusiņām pienāk un pachukst austiņā:
– Es Tevi Mīlu….
– Kapēc tik klusu un kapēc austiņā?
– Tapēc, ka visa pasaule man – ESI TU!

Dzimumdienā sirsnīgs sveiciens,
Un tam līdzi vecais teiciens,
Vieglu Tavu dzīves gaitu
Prieka dienām nejust skaitu!

Agri mostos es no rīta,
Steidzu visu padarīt.
Šodien māmiņai ir svētki!
Žigli aizskrienu uz pļavu,
Mežābeli ieraugu.
Noplūcu tai vienu zaru,
Nesu savai māmiņai.

Mēness balts pa gaisu slīd.
Zvaigznes zalgodamas spīd.
Ziemassvētku vakars jauks,
Sniegā tīti mežs un lauks.

Miers klāj lejas, pakalnes,
Mīļā ciemā braucu es.
Zvaniņš dzidri, jautri skan,
Un tik saldi, saldi man.

Jaunā gada vakarā jāklausās, no kuras puses suņi rej, no tās puses brauks meitām precinieki.

Lai Jaunais gads sirdī iemet baltu zvaigžņu klēpi,
Kas sniedz brīnumainu spēku.
Lai rokas un prāts gurst tīkamā darbā, bet spēkus
Lai atjauno tuvu un mīļu cilvēku klātbūtne.
Optimismu, gaišas domas, radošas ieceres un izdošanos Jaunajā gadā!

Mīļo salavecīt,
Pagājušo gadu es saņēmu māsiņu –
Šogad es velos saņemt.. plastalīnu!

Jānīts savu kumeliņu
Iejāj bišu dārziņā,
Medainām kājiņām,
Vaskainiem iemauktiem.

Lai jums gadi skrien joņiem,
Jums būs stipras vēl delnas.
No ābeļu baltās rasas,
no pašu zemītes melnās,
kur sāta maizīte izaug,
kur brūni pumpuri veras..
Līdz mūža gājumam vēlam
šī svētība jāatdzeras.
/M. Bārbale/

To mīlas uguntiņu, kas jums sirdī krita
No visiem dzīves vējiem sargājiet,
Nekad lai nedziest tā, lai neiedegas cita,
Ja ceļš reiz sākts, tad kopā staigājiet!

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Kūtī bērus kumeliņus!

Ganīts nāca līgodams,
Jāņu dienu gaidīdams;
Nāc nākdama, Jāņa diena,
Mēs jau tevis daudz gaidāmi:
Govis gaida zāļu kroņu,
Meitas skaņas līgošanas,
Meitas skaņas līgošanas,
Puiši alus padzeršanas,
Puiši alus padzeršanas,
Mīksta siera paēšanas

Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst.
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un ieliec vasarā zudušo sapni.
Kad liekas – pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis.
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.
/K.Apškrūma/

Ziemassvētku vakarā klusi, klusi
Nakts sūta savus sargus uz mūsu pusi.
Ar tumšajām zvaigžņu mantijām māj,
Pār zemi tumsu un mieru klāj.

Ūsiņam gaili kāvu
Dzeltenām kājiņām,
Lai manam kumeļam
Palīdzēja dubļu brist.

Jāņa naktī meitas, gulēt iedamas, novilkušas visas drēbes līdz kreklam, arī apavus, un atstājušas pie gultas zemē. Kurš ir meitas brūtgāns, tas nākot nakti pie gultas, bet drēbēm pāri nekāpjot, tikai paceļot un noliekot uz krēsla un tad vēl tuvojoties gultai.

Dzymtās dīnas horoskops – Auns (Vucins)
Var byut lobi dakteri. Labi õrstei nu pohmeļa. Puišim pateik meitas a meitom puiši. I lobõk vairõk. Drusku slinki a cyti cīši strodeigi. Ka vāg, labi pļaun sīnu. Bīži īdzer, tod vysi ir draugi. Ļūti lobi cilvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Mīksts un apaļš šis tik smaida.
Pūpolītis svētkus gaida.
Kadiķītis blakus smej,
Saule pāri starus lej.

Dzymtās dīnas horoskops – Zivs (Osoka)
Cīši gleiti cylvāki, bet na vysi. Ir leli mõkslinīki. A kuri taidi nav, tī ļūti strodeigi. Cyti ir leli gulātoji. Cyti leli doncoitõji, par tū ka daudz dzer. Bet kūtu padareisi – ļūti lobi cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Papardes ziedot ziedus nobirdina nezdodziņā. Nezdodziņš ir jāaizsien un jāpaglabā. Tad visu var zināt, kas notiek pasaulē.

Ieskaties manās melnajās acīs,
bezgalīgā dziļumā, tumšā atvarā!
Tanīs var gremdēties pamazām
vai mesties neprātā…
Ieskaties manās melnajās acīs,
tās Tev neļaus kavēties sajūtām dziļajām!
Viens mirklis no mūžības,
kad esam divatā.
Iemīlies manās melnajās acīs, nebēdā,
tās Tevi sargās no vēja brāzmainā!
Iemīlies manās melnajās acīs
pakrēslas pustumsā, naktī melnajā…!

Kaut arī baltas pūkas nekrīt vēl no gaisa,
Gaišas domas sirds tik un tā raisa.
Lai laimīgs katrs šodien ir un rīt,
Lai Ziemassvētku brīnums visiem sirdī mīt!

Vārda dienu viegli svinēt,
Otrā diena grūti minēt,
Kāpēc šausmīgi sāp galva
Un es atrodos zem galda!

Lai naudas nekad netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot.