Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās,
Visos ciema logos sveces iedegās,
Tie bij Ziemassvētki, kas tur ieradās,
Un ar savu gaismu namos apmetās!

Ja jauna gada dienā spīd saule, tad būs laba vasara.

Ir tik labi sapņot par laimi,
Vēl jo labāk uz mūžu to gūt,
Šajā skaistajā Ziemassvētku naktī
Es Jums novēlu laimīgiem būt!

Vienalga, esi liels vai mazs
Nav it ne viena liekā
Jo visi saņem dāvanas
Savā vārda dienā!

“Beidzot palaižot vaļā to cilvēku, kas reiz biji, tu atklāj to cilvēku, kas esi šodien un to, par ko gribi kļūt.” /Regīna Breta/

Es brienu straujā Gaujā
Un olas turu saujā.
Un priecājos pie sevis,
Ka Dievs man tādas devis!

Labvakar, Jāņu tēvs,
Sedlo savu sirmu zirgu,
Apjāj rudzus, apjāj miežus,
Apjāj visus tīrumiņus,
Lai aug rudzi, lai aug mieži,
Lai aug visa labībiņa.

Gads atnācis pavisam -pavisam jauns.
Ko tas no dzīves jēdz?
Tik apjukušu Vecaisgads
To mūsu vidū iestumt mēdz.

Nav laika bijis Vecajam
Ar jauno noņemties,to skolot
Cik ticīgi tam acis mirdz,
Kad sev un viņam kaut ko solām.

Gads atnācis-pavisam jauns.
Ko tas no dzīives zin?
Un visus mūsu solījumus
Kā svētkus lielākos viņš svin.

Cik viņš ir jauns un nesamaitāts
Un mūsos skatās apskaidroti.
Ak,soli,soli viņam,draugs!
Kurš cits vēl ticēs tev tik ļoti.
/M.Zālīte/

Manai mātei!

Paldies par šo dienu un daudzajām jau aizvadītājam
… ka protu par tām priecāties.
Paldies par brāļiem un māsām,
… un spēju mīlēt viņus no sirds.
Paldies par sirsnību, laipnību un gudrību,
… un prasmi to novērtēt.
Paldies, ka esmu,
Un lūdzu nenoveco!
Tavs jau pieaugušais bērns …

Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda,
Telpa pēc telpas, pilda un ārda…
Viss ir tik pilns un nav vairs kur dēties… Varbūt mums ņemt un vienam otrā iemīlēties?

Tikai tad, kad pašas kļūstam mātes,
Savējās daudz labāk saprast sākam…
Kāpēc neiet gulēt? Ko pie loga gaida?
Skat, jau pirmais ausmas stars krīt sejā gurušā!
Katram vecumam – savs ziedēšanas skaistums,
Katram vecumam – savs gaidīšanas laiks…
Tāpēc jau mēs esam mātes savām meitām:
Viņu gaidīšana – mantojums, kas svēts

Ir divu veidu cilvēki: tie, kuri padara darbu, un tie, kuri cenšas plūkt laurus. Pirmajiem ir labāk – mazāk konkurences….

Labvakari, Jāņa māte,
Labvakar, Jāņa tēvs,
Redzēsimi, redzēsimi,
Vai būs mūsu gaidījuši?

Vai būs savu pagalmiņu
Ziediņiem kaisījuši?
Vai būs sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši?

Nāc pretīm, Jāņa māte,
Samīsim jāņzālēmi,
Tev magones, papardītes,
Man vībotnes, vērmelītes.

Nāc pretīm, Jāņa tēvs,
Samīsim alutiņu,
Tev no rūgtu apenīšu,
Man no salda medutiņa.

Jāņa bērni, Jāņa bērni,
Dariet savu vecu tiesu:
Uzliecieti saimniekam
ozollapu vainadziņu.

Jāņa bērni, Jāņa bērni,
Dariet savu vecu tiesu:
Metiet zāles pagalmā,
Lai vesela Jāņa māte.

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai virs zemes,
Miers iekš katras sirds!

Jāņu naktī saimniekam un saimniecei jāapstaigā lauki, lai labība nenolīkst.

Skan pulkstenis un laika jūdzes mēro,
Ik katra sekunde nes tuvāk pusnaktij,
Sniedz roku, draugs, ļauj laimes vēlēt,
Kad Jaunais gads ar veco mij.

Pienācis ir Lieldienu rīts.
Man blakus stāv groziņš pīts.
Groziņā ir viena ola.
Lielas acis viņa bola.

Kas notiek jaunā gadā, tas notiks visu gadu.

Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīs reizes apkārt mājai, lai nesāp zobi.

Katra mīlestība ir īsta –
Vai tā būtu mūžu gara
Vai vienu vien mirkli īsa.
Tā smaržo pēc pavasara,
Tā atnāk kā maiga trīsa
Vai zibens rīkste tik asa.
Vienalga, vai purpurā tīta
Vai aukstumā kaila un basa.
Kā puķe vainagā vīta,
Vai bāka uz klinšaina krasta
Katra mīlestība ir īsta
Un reizē – tik neparasta.

Lai uzzinātu, cik liela nozīme ir vienam gadam, pajautā to studentam, kurš izkritis gala eksāmenā. Ja gribi zināt, cik vērtīgs ir viens mēnesis, pajautā to māmiņai, kurai priekšlaikus ir piedzimis bērns. Lai zinātu, cik vērtīga ir viena nedēļa, pajautā to nedēļas laikraksta izdevējam. Lai uzzinātu, cik vērtīga ir viena stunda, pajautā tiem, kas iemīlējušies un gaida, lai viens otru ieraudzītu. Lai uzzinātu, cik vērtīga ir viena minūte, pajautā to kādam, kurš nokavējis vilcienu, lidmašīnu vai autobusu. Lai uzzinātu vienas sekundes vērtību, pajautā to kādam, kurš izdzīvojis nelaimes gadījumā. Lai uzzinātu milisekundes vērtību, pajautā to kādam, kurš olimpiādē ieguvis sudraba medaļu. Lai nākamajā gadā mums ir pietiekami laika!

Kad vakarā pie loga piēj
Un redzi zvaigznīti krītam,
Tad nebīsties bet vēlies sev kaut ko,
Ka kādreiz vēlējos un satiku es tevi

Jaunais gads ar vēlējumiem veciem
Stāv smaidot aiz taviem pleciem,
Mīlestību, veselību, bagātību
Un it nevienu pārestību.

Ziemassvētku naktī jāiet uz kūti klausīties, ko zirgi runā, tad dabūs zināt nākotni.

Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja?
Kaņ’pes ēda sņiku šņaku,
Pupas strēba šļipu šļepu.

Sniegbaltīte rūķus meklē,
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu!

Kā eņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst!

Jurģa dienā nedrīkst ne art, ne ecēt, lai labībai nemetas melnas vārpas.

Lai dienas gaišas rit kā oļi,
Un sudrabaini ceļi skan,
Lai ceļā viegli raisās soļi,
Un sapņi saldos ziedos san.

Lieldienās, olas ēdot, to čaumalas jādrupina smalki, lai vistas labi dētu.

Recepte visam gadam.
Ņem 12 mēnešus, notīra tos pavisam tīrus no rūgtuma, skopuma, pedantisma, bailēm un sadala katru mēnesi 30 vai 31 daļās, tā, lai krājumu pietiek visam gadam.
Tad katru dienu sadala šādi – 1/3 darba un 2/3 prieka un atpūtas, pēc tam pievieno 3 ēdamkarotes ar kaudzi optimismu, 1 tējkaroti tolerances, graudiņu ironijas un ščipsniņu takta, un tad visu masu pārlej ar mīlestību.
Pagatavoto grezno ar maziem uzmanības pušķīšiem un pasniedz ar gaišumu un mīlestību.

Šajā Jaunajā gadā vēlu tev brīnišķīgu janvāri, jauku februāri, mierpilnu martu un no stresa brīvu aprīli, jautrības pilnu maiju un prieku, kas ilgst no jūnija līdz pat novembrim un laimīgu decembri. Lai piepildās mans vēlējums un laimīgu Jauno gadu!

Ezis zaķim saka klusi,
Paiesim uz meža pusi,
Tur uz cūku taciņas,
Dala visiem paciņas!

Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.

Es paņemšu pusi no sāpēm,kas tavā sirsniņā griež
Vēl es paņemšu rūpju nastu kas tavus plecus spiež
Vēl es smaidīšu katru rītu, kad acis atvērsi tu,
Kad ar pieskārienu, tik maigu, tu mani modinātu.
Vēl es pateikšu, cik skumstu, kad tevis nav
Un, redzot tik mīļās acis, es smaidā atplaukšu jau.
Kluss maigums man piepilda sirdi, tik liels, ka pat nedaudz sāp.
Es vairs neteikšu nelaipnos vārdus, kuri pār lūpām grib kāpt,
Jo tikai vakar sapratu tieši, cik daudz man nozīmē tu.
Pie tevis turēšos cieši cieši, lai kur tu ar neietu.

Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.

Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā pirms saullēkta jāapēd vismaz 13 dzērveņu ogu.

Ir patīkami, kad cilvēki tevi atceras, taču bieži vien lētāk iznāk aizmirst.

Degu skalu, degu sveci,
Tumša mana istabiņa;
Ienāk mana māmuliņa,
Tūdaļ gaiša istabiņa.

Jaungada dienā vajag bagātīgi ēst, priecāties, naudu skaitīt, tad visu gadu tāpat ies kā pirmo dienu.

Novēlu jaunlaulātajiem laikus iemācīties mest malku liesmojošajā mīlestības ugunī! Galu galā labklājība, vienotības sajūta ir atkarīga no šīs prasmes!

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet –
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?

Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jauns brūces vairs nespēj kost.

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet –
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!

Spēle priekš skolniekiem. Viesi uz mazām lapām pieraksta „Nākamgad es gribu…” un uzraksta savu vēlēšanos. Lapiņas saliek vienā traukā un visi spelētāji velk pa vienai. Tas, kas atmin, kā vēlēšanos tas ir izvilcis, saņem mazu balviņu.

Jums, sievietēm dots milzīgs spēks,
Ko būtu neizmantot grēks,
Tas jūsu augums, mūsu smaids,
Tik jāzin visam īstais laiks.

Tiek radināta meitene,
Ka kādreiz būs tā dieviete.
Kā jāstaigā, kā jāskatās,
Kā jārunā, kā jāģērbjas.

Kad pienāks īstais jutīs tā,
Jo mīlā pukstēs tūkstošiem sirsniņu,
Tā reibinās kā plaucis zieds,
Kas bitēm pretī lūpas sniedz.

Cik daudz ir ziedu dažādu,
Tik arī jauku sieviešu,
Ko tikai mīlēt, lolot drīkst,
Jo citādi šī puķe nīkst.

Dzīve ir pretrunu pilna. Kad noziedznieku ieslēdz važās, viņš alkst tās saraut. Bet ar mums kopā ir divi brīnišķīgi cilvēki, kuri brīvprātīgi savažojuši viens otru zelta važām. Pacelsim glāzes par to, lai šīs važas būtu mūžīgas un nestu viņiem tikai laimi!

Kam darbs, tam maize.

Jaungadu gaidot, ap divpadsmitiem jāskatās ūdensglāzē. Ja tur ieraudzīs kāda cilvēka seju, tad ar to jāapprecas.

Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram skaistākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī nāk cerību prieks!

Mīļo salavecīti
Iedod vienu svecīti,
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā maisiņā.

Ziemassvētku vecītis,
Iet mežā lasīt sēnītes;
Rokā viņam svecītes,
Bet kājās vecas zeķītes!

Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,
Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.
Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,
Aizdzen miglu no birzīm un druvām,
Susini purvus, susini dangas,
Rādi tautai skaidrības ceļu.
/K.Skalbe/

Lai izdzītu prusakus, tad vajaga Jurģa dienā paņemt pātagu, pērt visus kaktus un sacīt: “Citiem jurģi, jums arī jurģi!”

Nāc un līgojies tiem līdz
Tiem kuriem prieks ir paņemts līdz
Nāc un dejo mums līdz
Tu kur ugunskurs kā odiņš dīdz
Tagad zini kas par līgo
Kas pa ugunskura dīdziem
Tie ir taču līgo svētki
Jāgaida tik Jāņa bērni

Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām:
Te satumsa, te izausa
Pie Jānīša uguntiņas.

Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz darbi, lai darbi labi veiktos visu gadu.

Lai visu Tavu istabu
Mēnestiņš pieber
Pilnu ar sudrabu
Pilnu ar zeltu.

Lai vizuļi, mirdzuļi
Veļas pa grīdu,
Kaktiņi spīd,
Šķirbiņas mirdz.

Lai mēnestiņš
Sudraba svārciņā
Tuvu pie vaidziņa čukst:
Sveicieniņš dzimšanas dieniņā!

Saulaino pieneņu smaids
Vārtus vasarai ver –
Vasariņ, nāc!
Esi pasaulē gaidīta – ļoti,
Mazo saulīšu mūžs tik īss,
Steidz savu tās dzīvotprieku –
Cilvēkiem dāvināt.
Balto izpletnīšu eskadroni,
Debesīs aizpūkos drīz –
Lielo māsu – Saulīti,
Māsas mazākās apciemot steigs.
Vējš atvadu atnesīs vārdus:
– neskumstiet! gaidiet-
Mēs būsim vēl …
Priecīgus Vasarsvētkus!

Šodien jūs esat palicis bagātāks par vēl vienu dzīves gadu, jūs nevarat nezināt zināšanas aiz pleciem, nemeklēt laimes kabatas, šodien Jums jau ir pilnīgi viss. Man vēlējums dzimšanas dienā ir, lai būtu pilns trauks ar visām īpašībām, kas jums jau ir, lai jūs būtu klāt kolēģu problēmās un priekos un nekad nepazaudētu sirdi!

Zaķis tup un acis bola,
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu!

Jāņu dienas vainagi jānes uz siena šķūni, tad govis dod treknu pienu.

Lai vienmēr prieks
Tev silti sirdi silda,
Lai Tavā sejā plaukst pec smaida smaids,
Lai nezini Tu tādas skumjas dienas,
Kad sirdī zogas drūmu domu klaids!

Zaķiem šodien darba diena
Olas jāstiepj simtu viena,
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā ka bālēs ciema vistas…

Augstu metu Jāņu zāles,
Lai telītes lielas auga,
Lai telītes lielas auga,
Lai tās pulka piena deva.

Cālis saka čiep, čiep, čiep,
man šī ola nepatīk.
Ož pēc krasas, ož pēc lakas
un no vistas nau ne smakas.

Lai sniegs, kas tavās takās šodien krīt,
par baltu prieku parvēršas jau rīt!

Pa spožu mēness staru
Šurp atnāk Jaunais gads.
To droši sacīt varu,
Jo redzēju to pats.
Es aši pajautāju :” Vai būsi mums labs draugs?”
“Ja labi būsiet paši” viņš teica “Būšu jauks!”

Jaunā gada lidojumam tālam,
Lai aizejošā gada skaistums spārnus dod.

Dzirdot Tevi nākam, man galvā skan Tavs vārds.
Tas saplūdis ar Tevi,
Tu esi tas, tas Tevi skauj,
Neviens vairs nevar nošķirt Tevi
No vārda, ko tu nes.
Tas vienmēr ir ar Tevi,
Vienalga kur ved ceļi.

Mēs visi te no tavas lielās cilts,
Un katrā mums ir daļiņa no Tevis.
Dievs uzklausījis Tavas lūgšanas
Un savu žēlastību bagāti mums devis.
Pavisam nedaudz palicis līdz simtam…
Paldies par to, ka, nežēlojot sevi,
Mūs skoloji un gaišu skatienu
Uz dzīvi līdzi ceļamaizei devi.

Kad uzausīs Jaunais gads, ceru, ka tas būs piepildīts ar solījumiem par gaišāku rītdienu! Laimīgu Jauno gadu!

Lai nāk pati saimenīca
Juma ņemti tīrumā;
Ja nenāca saimenīca,
Lai līgo tīrumā.

Mazs Amoriņš man šodien
Tā pie austiņas čukstēja
Man vajag atdzīties tik Tev,
Ka esi svarīgs man!

-Mammu, vai es varu dabūt Ziemassvētkos suni?
-Nē, dabūsi cūkas cepeti, tāpat, kā visi citi!

Ja Jāņa dienā sasien tīrumā rudzus, tad pļāvēju vai tās maizes ēdēju lauza sāpes.

Vakarā, pielietā sveču gaismu,
Es rakstu tev vēstuli, skaistu un maigu,
Tajā stāstīts par jūtām, kas manī mīt,
Tā var tev, kas nepateikts, pasacīt.

Mūsu kompānijā es jūtos tā, it kā būtu saņēmis ceturkšņa prēmiju un algas pielikumu par virsstundu darbu. Tāpēc pacelsim glāzes par mūsu jauko kompāniju!

Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi,
Līksmu prātu, jautru dzīvi,
Ziemassvētkus sagaidot!

Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.

Ir atkal Ziemassvētki.
Aiz rūtīm klusi snieg.
Tā liekas: līdz pat sirdij
Būs sniegos jāiestieg.

Pūpolu svētdienā,saulītes staros,
Pūpolu kokā sēž pūpoli baros.
Pūkās tiem rasas pērlītes mirdz,
Lai šajā dienā Tev priecīga sirds!

Nevienami tāda dzīve,
Kā tam mūsu Jānīšami,
Visapkārti bērzu birzes,
Vidū kupli ozoliņi.

Man mācīja, ka dienā ir 24 stundas
Stundā- 60 minūtes
Minūtē – 60 sekundes
Bet man neviens nebija teicis,
Ka pat 1 sekunde bez tevis
Var likties kā mūžība!

Ūsiņam, kā arī citām dievībām, senais latvietis veica ziedojumus, ko nolika noteiktās upurēšanai paredzētās vietās birzīs, pie lieliem akmeņiem vai kokiem, vai arī kādā noteiktā vietā dārza stūrī.
Visbiežāk upurdzīvnieks bija melns gailis, ko nokāva saimnieks, lai viņam padotos zirgi, vai melna vista, ko saimniece ziedo Ūsiņam, lai viņas govis padotos. Pavasaris ir laiks, kad pēc ziemas nepieciešama laba vitamīnu, spēka deva. Asinīs ir dzīvības spēks. Tāpēc asinis tika ziedotas Ūsiņam (gada otrajā pusē arī Mārtiņam). Ticējumos atrodamas norādes, ka ja cilvēks bija vājš, tad viņam deva dzert ar pienu sajauktas asinis. Mūsdienās var asinis aizstāt ar sarkanu dzīparu, tomēr saglabājot un ieliekot veicamajā rituālā jēgu.

Tu biji mans mīļuma rīts, tu biji mans maiguma vakars
Un nesaki, ka tas bijis un kāds tev ar to vairs sakars.
Ir gājuši mēneši, dienas,bet zudis jau nav nekas.
Tik noslēpts aiz nedienu sienas, aiz vārda, kurš bija tik ass..

Varbūt tāpēc nosargāt vēlos liesmiņu mazo, kas tumsā trīc,
Jo tu biji mans maiguma vakars, jo tu biji mans mīļuma rīts.
Un tikai pilnīgā tumsā to dzirkstīti ieraudzīt var
Kura starp pelniem kvēlo, kuru abi tā baidamies skart.

Bet kaut kur sirsniņā dziļi dziļi šī mazā oglīte gail
Tikai dusmās nenopūt viņu jo tai no vēja ir bail
Un kaut kur atmiņās tālu tālu vēl kāda stīga trīc
Jo tu biji mans maiguma vakars, kļūsti atkal mans mīļuma rīts

Jura dienā jāslauka istaba un mēsli jāber uz krustceļiem, tad neaug blusas.

Ir tads teiciens, ka tad, kad berns piedzimst, pie vinja no debesim nokapj Dievs un nobucho to. Ja Dievs nobuccho pieri, tad berns bus gudrs, ja rokas- vinsh bus stradigs, centigs, ja sirdi- berns bus sirsnigs, miljsh, lidzjutigs. Kad Dievs nokapa pie Tevis, vinsh nobuchoja gan galvu, gan rokas, gan sirdi.
Daudz laimes Dzimshanas diena!

Salavecis brauc ar bembi,
Piedzēries un tēlo lempi.
Nedod bērniem mantiņas –
Biedē vecas tantiņas.

Ja vārda dieniņas nebūtu Tev,
Tad kā gan Tu vārdiņu zinātu sev?
Bet tā kā tas ir un laimi tev nes,
Daudz prieka un saules Tev novēlu es.

Kā baltas asteres lai uzzied jūsu dienas,
Ko it nekāda salna nespēj dzelt,
Lai nevien jūs gredzeni dzīvē vieno,
Bet sirdīs saglabātais uzticības zelts!

Vecā gada tētiņš klusu
Sniegā atlaidies uz dusu,
Jaunais priekā starodams,
atnāk laimi vēlēdams.

Es to savu istabiņu
Ar meijam izpušķoju,
Saldu alu darināju,
Līgotājus gaidīdama.

Šī diena ir tā diena, kad beidzot vari droši teikt:
“Es vēlos 60 tortes un 1 svecīti!”

Mūsmājās slinki bērni,
Salatēvu negaidīja;
Tie gaidīja foršo beibi
Čatiņā atrakstām…

Šonakt savas durvis neaizver,
ielaid debess atspīdumu telpā.
Šonakt varbūt atnāks eņģels kluss,
sasildīties tavā siltā elpā.

Es nevēlēšu Tev zvaigžņu lietu, kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas.
Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni, bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos.
Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša, tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais.
Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu, tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu.
Es novēlēšu Tev, lai tie draugi, kas tev ir pašlaik, ir tādi, kuri nāk kad tie vajadzīgi, iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze.

Tik balts un kluss…tie gaidot aiztur elpu…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

Pusnakts stundā ? gadu mijā ?
Lai jums zvaigznes laimi sijā!
Lai mazs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un aizkūp visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!

Jaunā gadā tādu sparu,
Kas uz priekšu rauj ar varu,
Darba lai ir daudz un spēka,
Mīlestības, mazliet grēka!
Vecā gadā jautram būt,
Jaunā gadā laimi gūt!

Lai jums palīdz četri velni:
Divi balti, divi melni.
Vīna glāzi rokā tveriet
un uz jauno gadu dzeriet!

Mazliet sniega, mazliet prieka,
Mazliet spēka, mazliet grēka!
Bet visvairāk mīlestības!

Vienu gaišu saules staru,
Vienu zaļu egles zaru,
Mīļus sveicienus no manis
Jaunais gads lai aiznes tev!

Ūsiņš jāja pieguļā
Ar bēro kumeliņu;
Meitas līdzi taisījās
Ūsiņam guni kurt.

Uz Jauno gadu dāvināsim
Viens otram labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules!