Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Caur mūsu sirdīm Ziemassvētki rit,
Pavisam tuvu Jaungads mīt.
Un tieši sajā laikā,
Par labo vajag paldies pasacīt,
Un vēl daudz laba izdarīt.

Dzymtās dīnas horoskops – Strēlnieks (Metiejs)
Cyti mienessierdzeigi a cyti otkol nā. Leli runõtoji i leli strõdotõji. Kod võrej sīru, vīnmār saīt. Gondreiž. Kod võrej olu, saīt vīnmār. Troki pateik bučoitīs, bet tikai tod, kod nav cīši pīdzāruši. Dvēselē cīši lobi cylvāki, koč i dzāroji.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Gadu startam rītdien cits jau laukums,
Citas cerības un ceļus laiks nāks dot,
Dzīvesprieks un mīlestības jaukums,
Lai arvien spēj sirdī pārziemot.

Mīlēt nozīmē dzīvot tā cilvēka dzīvi, kuru mīl.
/Ļ. Tolstojs/

Lai bij prieki,kam bij prieki,
Bērniņiem -tiem bij prieki;
Sniedziņš sniga,putināja
Bērniņš kalna galiņā.

Būt vijīgai un valdzinošai,
Ar skropstām, kuras vaigus skar,
Būt savā patiesībā drošai,
Būt durstīgai kā rozes zars,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot.

Ja lietus līst- zini, ar to es Tev glāstus sūtu,
ja spīd saule- ar saules stariem mani smaidi pie Tevis steidz,
ja vakars vēls un zvaigznes krīt- tie skūpsti, kas klusumā Tev solīti

Labs darbs divus mūžus dzīvo.

Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!

Ziemassvētku naktī
Zvaigznes spožāk mirdz
Un sargeņģelis nolaižas
Pie Tavas mazās sirds…

Lai aiziet prom pa baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomāc mūs!
Lai Ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību – viss labi būs!

Ja iesāktos darbus vecā gadā nenobeidz, tad jaunā gadā nav miera.

Balta, balta ziema nāca –
Zīda svārki, zelta loki,
Vēl bij pāri pārkaisīti
Dimantiņa vizulīši.

Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās.

Puika prasa tēvam:
– Tā ir taisnība, ka dzīve laulībā ir līdzīga loterijai?
– Nē, dēls! Loterijā pastāv vismaz cerība…
Tad nu iedzersim par cerību, kuru līgavainis nav palaidis vējā – par līgavu!

Ja mīli, tad pacelies augstāk
Par mākoņu baltajiem spārniem.
Tver degošo sauli plaukstās
Uz zemi mīļajam pārnes.
Ja mīli, tad mācies sāpes
Ar uguni dedzināt sevī –
Uz laimi tik tas ceļ kāpnes,
Kas otram prieku ir devis.
Ja mīli…
/D. Avotiņa/

Visu gadu Jāņus gaidu,
Dziesmas tinu kamolā;
Kad atnāca Jāņu diena,
Pa vienai šķetināj’.

Galvenais neuzkāp uz viskija diētas!
ātri vien var pazaudēt 3 dienas!
Sveiciens dzimšanas dienā!

Lai mākoņi izklīst, saule laistās,
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt var.

Baltā, mīkstā kažociņā
Ziema eglēm tērpties liek.
Zaķēns apsēžas uz ciņa –
Arī viņam pūka tiek.

Ziema, ziema, sūti sniegu,
Lai uz zariem sarma zied.
Sargā meža balto miegu,
Bērniem ļauj ar slēpēm skriet!
/Jāzeps Osmanis/

Vij perēklīti cīrulis no saules stariem
Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt.
Ir zaķi sākuši pa novakariem
Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt
Pa sīkām saknītēm, pa lauku kailu
Nāk Lieldienas un vēlas kūmās stāt,
Tam priekam, kurš sēd šūpolēs kā gailis,
Tam priekam, kurš ir visu gadu krāts.

Kalnā kāpu gavilēt,
Lai balsiņis tāļu skan,
Lai dzirdēja Jāņu māte,
Kur dziedāja Jāņu bērni.

Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jadzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt.

Ja Jāņu naktī govis mauj, tad būs nākošgad gara zāle.

Ilgus, skaistus dzīves gadus
Tev vēl priecāties un smiet,
Daudzreiz sasaukt draugus, radus,
Saldu vīnu glāzēs liet!

Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks balts un plats.
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads…

Tu biji kails un vēju aplauzt koks,
Es lapots tītenis ar ziliem ziedu zvaniem
Pie stumbra rētainā, kas smalkām stīgām plok
Nu pilni tavi zari, ziediem maniem

Nu dūc ap tevi atkal bišu spiets
Un putni lizdo zaļo lapu ēnā
Tu stāvu raženo pār upes dzelmi liec
Un spoguļojies ilgi vilnī rēnā

Tev liekas, ka tu salapojis pats
Tu gribi izrauties no manu stīgu skavām
Dreb sāpēs tītenis un zila zieda acs
Lej asaras pār zaru rokām tavām

Bet ciešāk vēl pie raupjā stumbra plok
Vēl maigāk zvana visiem ziedu zvaniem,
Es aiziet nevaru no tevis, sausais koks,
Lai kails tu nepaliec bez lapu lokiem maniem.

Būt vienu dienu laimīgam, vai zini,
Pusgadam tad ir priecīgs skanējums.
Tu, saulē sēdēdams, tad mīklas mini.
Būt vienu dienu laimīgam, vai zini,
Ir – starā pārvērsties un skūpstīt cini,
Jo mīlas dāsnums patīk visiem mums.
Būt vienu dienu laimīgam, vai zini,
Pusgadam tad ir priecīgs skanējums.
/A.Pormale/

Jāņuguns vietā vīri velk garas kārts galā darvas mucu, sauktu pār pūdeli, pundeli vai raganu. Un sien salmu raganu ar divām sejām, no kurām viena vērsta atpakaļ uz pagājušo pavasari, bet otra pretī vasarai. Kā latīņu saulgriežu veidots Jānuss ar divām sejām. Ja nav bail no raganām, tad Jāņu ugunskuru var iededzināt šāda mitoloģiska salmu būtne.

Glabā manu sirsniņu
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt.

Vai sit bungas, pūt vai spēlē,
Torti cep vai maizes smērē;
Tik un tā jau visi zin –
Rita vardadienu svin!

Ja Jaungada dienā kaut ko dara, tad tas jādara visu gadu.

Lai pienu padarītu vāju, tad Jāņu rītā, itin agri, kad lopi tiek dzīti laukā, jāiet pa viņu pēdām ar slauktuvi uz rokas un jāsaka: “Tev tā sūkal’, man tas krējums! Tev tā sūkal’, man tas krējums!”

Liec, Laimīte, baltu ziedu
Mazajā rociņā,
Lai ir balta tā dzīvīte
Kurā būs jādzīvo!

Kluss svētvakara prieks,
Lai ienāk Jūsu sirdīs.
Kad gaisma sveču liesmās
Silti pretīm māj!

Ūsens stāvu slaistījās
Muna staļļa galiņā.
Ai Ūsiņ, vecais tēvs,
Jāsam abi pieguļā:
Es guntiņas kūrējiņš,
Tu zirdziņu ganītājs.

Kas olas bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.

Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās.
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas

Mīli mani franču mēlē,
Tev ir lemts šo stīgu skart.
Spēle, dvēseliski spēlē
Nu vairs nevar citādāk.
Ar visgrēcīgākām liesmam
Manā cellē sveces deg.
Ar vissvētākajām dziesmām
Sirds uz neprātību iet.

Ja Jāņu naktī govis maujot, tad būšot slapjš rudens.

Lai Jaunā gadā Jums vienmēr ir
Kāds sapnis nomodā,
Kāda vēlme, ko piepildīt,
Kādas alkas, ko remdināt,
Kāda laba, atsaucīga sirds,
Kāda draudzībā paspiesta roka.

Pilns ziedošas mīlas,
Pilns naksnīga klusuma,
Pilns teiksmainu sapņu,
Pilna saulaina prieka
Dienā, kura nebeidzas
Ar vienreizēju Saules rietu
Jūras krastā, Tavos soļos
Pretim savai Mīlestībai.
/L.Zariņa/

Kurš Pirmajās Lieldienās pirmais laukā iziet, tam tajā gadā laime gaidāma.

Domājat, ka Santa Klaus
Izdrāzt Siegbaltīti ļaus?
Vienīgais, kas netiek sists
Ir trešais rūķis Onanists.

Visu dienu caur rūpēm
māmiņa iet,
Kad es klēpī apsēžos,
māmiņa zied.
/M. Misiņa/

Lai Jaunā gadā mīlestība
kā zibens naktis pušu šķeļ,
lai dienas tā kā māla krūzes
no avotiem un jūrām smeļ!
Lai meklē jaunus apvāršņus Tavs skats,
lai Tevī nepieviļas Jaunais gads!

Tikai vienu zeltainu smaidu
paņem plaukstā un pasaulei dod,
Tikai vienu pūkainu domu
savā skarbajā ikdienā rodi.
Tikai vienu glāstošu vārdu
saki cilvēkam, lietus kad līst,
Tikai pilienu savējā prieka
neliedz draugam, kam dvēsele dzīst,
Tikai sapni un cerību staru
atstāj savējai sirdij – lai plaukst!

Līgo, māmiņa, līgodama,
Līgo skaisti šovakar,
Neaizmirsti savai meitai
Jāņu dziesmas mācīt ar.
Lai, kad viņai pašai meitas
Kādreiz līdzi Jāņos būs,
Atceroties vecos vārdus,
Līgo dziesma jauna kļūst.

Līgo, tētiņ, līgodams,
Līgo skaisti šovakar.
Neaizmirsti savam dēlam
Jāņu dziesmas mācīt ar.
Lai kad viņam pašam dēli
Kādreiz līdzi Jāņos būs,
Atceroties vecos vārdus,
Līgo dziesma jauna kļūst.

Līgo veci, līgo jauni,
Kamēr Jāņu uguns degs,
Līgosim mēs šo naksniņu,
Kamēr rīta saule lēks.
Citu gadu sagaidīsim,
Kad Jānītis atkal nāks.
Tā lai mūsu bērnu bērni
Vienmēr līgo dziesmas māk.

Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam klusumam,
aiz kura ir kaut kas mīļš,
sen aizmirsts un pazaudēts,
kas mums atkal no jauna jāatrod…
/K.Skalbe/

Ziemassvētku rītā jāceļas agri, lai visu gadu varētu agri celties.

Pūpolīt, pūpolīt-
Pirmais pavasara vēstnesīt,
Tavs pelēkais kažoks
Tik biezs un maigs.
Tādēļ tevi nebaida
Saltais ziemas laiks.
Bet, kad saule zemi
Mīlestībā sildīt nāk,
Tavs kažoks dzeltenā
Krāsā krāsoties sāk.
Un pats kā saule
Savus starus izstaro,
Bites ar nektāru pabaro.
Nu – tava diena-
Katrā mājā tu godā celts,
Lai pāri nedienām
Liesmotu saules zelts.

Ja Jurģī tik vien saule atspīd, ka laiks zirgu apseglot, tad nākošu vasaru būs pietiekošs siena laiks.

Naudas pilnu garu zeķi,
Pieliekamā maizi speķi,
Pilnu galvu labu domu,
Veselību labu omu.

Es dāvinu Tev pirmās vizbulītes,
Lai pavasari spētu sirdī jaust,
Lai visi rīti, arī miglā tītie,
Ar gaismu dvēselē un sirdī aust,
Lai palo prieks kā bērziem sulas,
Kas zaļošanas prieku dod.
Un arī Tev šais zilos ziedos,
Savs ziedēšanas spēks ir jāatrod,
No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks,
Ko Lieldienas mums atnes plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties, gan mīlēt,
Liek pašiem mīlestību paust.

Katrai dienai Jaunajā gadā,
Kā jaunam sapnim būt,
Un katram sapnim, katrai domai,
Par dzīves īstenību kļūt!

Kam ola stiprāka, tas dzīvo ilgu mūžu.

Pavasaris ir laiks, kad viss mostas, plaukst un zied, un Lieldienas ir skaidri izteikti atjaunošanas svētki.
Un olas ir brīnumsēklas simbols – dzīvība! Tāpēc nepaliec pie materiālā, domā par dzīvības brīnumu!
Izmanto Lieldienas un tur piederīgās raibās olas, lai apjēgtu, ka arī Tevī, dziļi Tavā dvēselē mīt brīnumainas, raibas, mirgojošas olas!

Es vēlu Tev daudz laimes dzimšanas dienā
Pirms tu esi pārāk piedzēries, lai saprastu, ka ir tava dzimšanas diena

Nu kopā dzīvē divi aiziet,
Un sākas vēl viens senais stāsts –
Par to, kā bēdas, rūpes, raizes
Var kliedēt mīļu roku glāsts.

Ziemssvētku vakars atkal zemi sedz,
Miera eņģeļi zvaigznes debess samtā dedz,
Svētsvinīgas jūtas sirdī līst,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst!

Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.

Cik daudz dzīves paletē krāsu,
Tās visas aicina Tevi un sauc,
Tev novēlu balto par māsu,
Bet lietus lai citas klāt jauc!

Katrs taisīts savā dienā
Palagos vai svaigā sienā,
Katram ir savs vārdiņš dots,
Lai tad šodien tiek tam gods!

Lai deg sveces,
Lai pil tauki,
Lai iet Jaunā gadā jauki!

Kad nāci pasaulē tu izskatījies ka tauriņš mazs.
Kad pirmo reizi ierunājies tavi vārdi izklausījās kā
Putnu dziesmas skanīgas.
Kad sāki skolā iet tad tu
Savā gudrībā nepārspēji nevienu.
Neviens nesapņo kā tu, neviens neizskatās kā tu,
Neviens nav kā tu.
Jo tu bērniņ esi viens unikāls bērns.
Tu brīnumbērns!

Ar Adventes svecēm vainagā,
Kā Ziemassvētku pasakā,
Ceļā pie mums ir viņš –
Mazais Jēzus bērniņš!
Kā baltais svētku sniedziņš,
Saviļņo tas sirsniņas,
Un zemē nomet svētku sniegpārsliņas.
Eglītes jau svētku rotā mirdz,
Cilvēkiem uz zemes labs prāts un mīļa sirds.

Atkal uzbrūk līgotāji-
Alus, siera prasītāji.
Jānis iet uz visu banku,
Nopērk Latgalītē tanku

Kādam valdniekam jautāja:
– Kā tev izdodas valstī saglabāt mieru un labklājību?
– Kad esmu nikns, mani ļaudis ir mierīgi; kad viņi dusmojas, es esmu mierīgs. Vārdu sakot – mēs esam līdzsvarā.
Ģimene ir maza valsts.
Pacelsim glāzes par to, lai jaunais pāris prastu saglabāt mieru un labklājību savā valstī!

Jānīts gāja sienu pļaut
Pašā Jāņu vakarā;
Izkaptiņu strīķējot,
Kamolīši kustējās.

Bagāts bija šo Jānītis,
Ar trīs zelta kulītēm;
Mūsējais bagātāks,
Ar piecām kulītēm.

Uguns puisis Jāņu nakti,
Kurin’ gaišu uguntiņu!
Došu tevim raibus cimdus,
Norakstītu nēzdodziņu.

Ja Lieldienas olu čaulas nejauši kājām samin, tad tai mājā ļaudis nemierā dzīvos.

Ai, Jāniti punduriti,
Ko ta tava sieva dara?
Pienu silda, sieru sēja,
Pa namiņu tekadama.

Ziemassvētkus gaidīdams,
Saldu daru alutiņu;
Gan zināju Ziemassvētkus
Trīs dieniņas svētījami.

Bērzu un ozolu polonēze,
Vīgriežu, pīpeņu deja,
Liesmu un pusnkats dziesma –
Tā ir Līgo nakts seja .
Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.

Šī ir tava dieniņa
Tava vārda dieniņa
Mēs tev teicam-Mēs tevi sveicam!
Un tad jau projām steidzam.

Puse saujas labu darbu ir vairāk vērta par mucu ar zināšanām.

Veselība prieka tilts
Lai ataust Tev vārdadienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem!

Lai ar gadiņš uzkrīt plecam,
Bet vai tāpēc jākļūst vecam?
Ja ir sirdī dzīves prieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks!

Simtiem vārtu tev ir teikti
Simtiem darbu priekš tevis veikti,
Bet es domāju, ka ar vienu
Skūpstu iegūtu tavu cieņu.

Cik daudz tauriņiem krāsu un formu,
Tik daudz ziediem atšķirīgu smaržu,
Tik mums visiem ir neatkārtojami vārdiņi.
Arī Tev! Sveicu Tevi vārda svētkos!

Ej ar Dievu, Lieladiena,
Mēs Tev skaisti vadīsim,
Nāc atkal citu gadu,
Mēs tev’ skaisti saņemsim.

Šodien Tava diena pāri visām mirdz,
Šodien Tevi vienu apsveicu no sirds.
Baudi dzīvi vienos priekos,
Trusikos un gumijniekos!

Kad pāri eglītes pleciem
Sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums
Laukā sprūk!

Veselība – prieka tilts,
Lai ataust vārda dienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem!

Jaungada naktī meita nomazgā muti, bet nenoslauka, kurš nakti nāks slaucīt muti, tas arī apprecēs.

Lai ienācēji nebūtu pļāpīgi, Jurģos viņiem nedrīkst dot ēst zirņus.

Salavecis iet par lauku,
zandalītes kājās.
Iesim bērni skatīties,
vai tam visi mājās!

Mana dārgā, mīļā māte! Es vēlos tevi apsveikt šajos svētkos – Mātes dienā! Es nekad nepārstāšu atkārtot, ka tieši tu esi labākā māte pasaulē. Es tevi ļoti mīlu, lepojos ar katru tavu sasniegumu un gribu pateikt tev lielu paldies, ka tu man ne tikai devi dzīvību, bet padarīji to pēc iespējas laimīgāku. Esi vesela, smaidīga, tikpat sabiedriska. Un neuztraucieties, lūdzu, par sīkumiem. Priecīgus svētkus!

Šai baltā naktī daba duss
Logos leduspuķes zied.
Sēd koku zaros mēness kluss
Vējiņš šūpuļdziesmu dzied.

Lai stāvēja, kam stāvēja
Jānītim tam stāvēja
Stallī bēri kumeliņi
Alus muca pagrabā!

Divi eņģeļi

Divi eņģeli sēž
Jumta korē un dzied
Katram nomet pa dāvanai
Katram, kas garām iet

Bet to nedzird neviens
Un to neredz neviens
Un eņģeļi smej:
-Kā gan var prieks, būt kaut kas lieks..?

-Zini, varbūt mums jālido prom
Šeit katram jau tā ir tik daudz!
-Dzirdi, kaut kur kāds bārenis raud
Un māmiņu atpakaļ sauc

Divi eņģeļi sēž
Jumta korē un dzied
Katram novēl -lai izdodas!
Katram, kas garām iet

Bet to nedzird neviens
Un to neredz neviens
Un eņģeļi smej:
-Vēl taču gaišs, kas tiem kaiš?

-Zini, varbūt mums jālido prom
Šeit katram jau tā ir tik daudz!
-Dzirdi, kaut kur kāds bārenis raud
Un māmiņu atpakaļ sauc

Divi eņģeļi sēž
Jumta korē un dzied
Un tev nestāsta ,ka
Viņiem nav vairs kur iet
Vakar pusnaktī tiem
Spārnus salauzis vējš…

Draudzene man olu sita,
Līdz beidzot viņa zemē krita.
Tad nu galdā olas lika.
No tām man arī kāda tika.

Dzimšanas dienā esi mierīgs,
Visu labi pārdomā.
Neskumsti par gadiem,
Priecājies par pieredzi.

Kad biji bērns vēlējies būt tīnis.
Kad biji tīnis vēlējies būt pieaudzis.
Kad biji Pieaudzis, vēlējies tāds arī palikt.
Kad būsi vecs vēlēsies būt vienalga, vai bērns, tīnis vai pieaugušais…
Tad izbaudi savus gadus, kamēr vēl nēsi vecs…

Šoden Tava vārda diena! Sveicam un labu veselību rīt no rīta! Iedzersim par to!

Ziemassvētki sniegu brida,
Šurp nākdami Kurzemē.
Eita visi sagaidīt,
Laipni iekšā aicināt.

Ugunīgi vārdi ceriņziedos līst
Kaisles pilni glāsti -visas brūces dzīst
Vienvakara laime kastaņkokā dzied
Kāda maiga plauksta-un Tava sirds jau zied

Stūrainīti sieru sēju
Deviņdesmit stūrīšiem,
Lai sanāca Jāņu bērni
Deviņdesmit novadiem.

Auniet, puišī, meitas, kājas,
Rītā būs jāņu diena.
Tad iesim līgodami,
Jāņu bernus meklēdami.