Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Pagalmā satiekas divi kaimiņi. Viens:
– Sveiks! Vari iedomāties, Ziemassvētki vēl tikai parīt, bet kāds šorīt jau izsviedis miskastē Ziemassvētku eglīti!
Otrs:
– Es tas biju, izsviedu pagājušā gada eglīti, lai būtu vieta jaunajai.

Dārzā kur zied puķkāposti
Uzplaucis ir milzīgs zieds,
To tev vārda dienā sūtu,
Lai tev būtu milzīgs prieks.

Es jums saku, jauni puiši,
Nenākat šo naksniņu:
Jānis sēd kalniņā,
Pātedziņa rociņā.

Jurģa dienā maize jācep, jo tad esot zirgi resni.

Daudz govis Jāņu rītu
Ālavas māva,
Kam sieru nesēju
Jāņu vakariņu.

Dzīve tiek dota vienu reizi, bet izdodas vēl retāk. Pacelsim glāzes par jaukajiem un retajiem izdošanās mirkļiem!

Ai dārgie Ziemssvētki,
Ko jūs labu atnesiet?
Puišus treknus, zirgus liesus,
To jūs labu atnesiet.

Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni pielējuši,
Jāņa nakti līgojot.

Jaunā gadā, Jaunā gadā,
Šodien, rīt un parīt,
Daudz Jums laimes Jaunā gadā,
Un mums pašiem arī!

Lai sanāk garšīgs svētku rausis,
Lai ziemas salā nesalst ausis,
Lai zaļā egle koši mirdz.
Un Jauno gadu nosvin sirds!

Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs –
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.

Sanāksim kopā un iedegsim prieku,-
Egles zaļajos zaros tā svecītes liek.
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega
baltākas domas un lūgšanas tiek.

Ieskaties… kā mēnesgaismā sasmaidās zvaigznes,
kā vientuļā naktī sniegotie klajumi mirdz.
Ieklausies… kā meža gariņš sniega vizuļus sijā,
kā debesu dzīlēs mūžīgi dun Tava sirds.

Pasmaidi… par pasaules priekiem un niekiem
par blēdīgām acīm, kas zibina pusnakts sejā.
Mana pasaule… tā atveras Tevī,
Tu esi tas, ko Ziemsvētkos lūdz mana sirds.
/Māra Bitāne/

Vīrietis jautā Dievam:
– Dievs, kāpēc tu radīji sievieti tik skaistu un tik dumju?
– Skaistu tāpēc, lai viņu varētu mīlēt jūs, vīrieši, bet dumju tādēļ, lai viņa varētu mīlēt jūs – vīriešus.
Ja sieviete ir skaista un gudra, tad grūti tādu iemīlēt. Gudras un skaistas sievietes var iemīlēt tikai izredzētie. Mūsu līgavainis ir izredzētais. Par viņu un viņa izredzēto!

Draugs, neraizējies par savu vecumu, un neskaties uz to kā novecošanu – skaties uz to kā kļūšanu par klasiku!
Par to arī iedzersim!

Kanepeite, garaudzeite,
Gar’ izauga vosorā;
Myus’ muoseņa moz izauga
Par deveņom vasareņom.
Mouseņ, poši lobuokī vieliejumi dzymtā dīnā!

Lai sāpēm slieksnis zems
Un laimei – augsti griesti!
/Jurciņš P./

Piparkūku smarža gaisā,
Salatēvs ar roku māj,
Dāvanas tam liktas maisā –
Skaties, Ziemassvētki klāt!

Lietus lija Jāņu dienu,
Trīs lāsītes vien nolija:
Viena ziedu, otra lapu,
Trešā smalka sudrabiņa.

Ūsiņam pasateicu
I dzirdoti, nedzirdot:
Visas ciema zeltenites
Manôs zirgôs raudzijàs.

Es brīnos par sauli Latvijā,
Cik gan tā spoža un jauka —
Kā mirdz tā zirnekļa pinumā
Uz rudenī nokopta lauka!
Es brīnos par mākoņiem Latvijā,
Cik skaisti tie pāri mums liecas
Un ietīt blāzmainā mirdzumā
Gan mājas, gan pakalnus tiecas!
Es brīnos par debesīm Latvijā,
Cik dzidri tās staro un silti
Un ietver tik dīvainā atspulgā
Ir dzimtenes pelēko smilti!
Par vēju pat brīnos es Latvijā,
Cik kokus tas noliekt spēj mīksti!
— Un, ja tu to redzi un izjūti tā,
Vai zemi šo nemīlēt drīksti?
/A.Bārda/

Šajā rītā gulēt grēks,
Mežā jāmeklē ir spēks.
Pūpoliņos spēku rodi,
Noper tos, ko neatrodi.
Tad pēc nedēļas kā sauktas,
Olas krāsainas – būs jauktas

Kad Ziemassvētku naktī iet uz krusta ceļu, tad var dabūt visu zināt, kas nākamā gadā notiks.

Sen jau es šo dienu gaidu,
Lai ar lielu, platu smaidu
Teiktu vienā paņēmienā:
Mīļi sveicu dzimšanas dienā!

Apsaāvu baltas kājas,
Sasukāju gludu galvu;
Lielās dienas rītiņš bija,
Tad gribēju smuka būt.

Lai cik grūti, turies, cīnies,
Pats sev esi pretinieks!
Tas ir Ziemassvētku brīnums,
Kad no sāpēm izaug prieks!

Ziema

Baltos palagos tinusies,
Leduspuķes matos pinusies,
Agri no rīta ziema
Atnāca ciemā.

Nogūlās meža malā,
Izplēta šķidrautus,
Nogurusi no ceļa dus.
Ziemelis paklausīgais
Saraucis ezeru ciet`,
Simtu melnu kraukļu pa ledu
Nu ziemu apsveikt iet.

Baltos palagos tinusies,
Leduspuķes matos pinusies,
Agri no rīta ziema
Atnāca ciemā.

Uguntiņas sarkanas,
Uguntiņas baltas
Tavu vārdu sasilda,
Aizdzen vējus saltus!

Lai nagaist ticeiba, cereiba i mīleiba! Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena, tad siens nepelē.

Visi darbi bija pabeigti vienu dienu pirms Līgo, pēc tam tika kurināta pirts. Tad, kad pirtī gāja vīrieši un sievietes kopā, bija maģisks brīdis. Atsevišķi vīrieši un sievietes sāka iet pirtī, kad to noteica kristietība. Pirtī tika veikti dažādi garīgās un fiziskās attīrīšanās rituāli.

Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizais ir ēdis?
Zilas olas kakā blēdis!

Pasvīditi, pasvīditi,
Muni bolti bōleleni.
Dūšu ūlu, dūšu ūlu,
Na par šyupļa svīdumeņu,
Par šyupeļa kōrumeņu.
Kas kōre šyupeli,
Tam dūšu ūlu;
Kas vyna gradzynus,
Tam ūlas čaulu.

Jauna gada vakarā jādedzina skals: ja skals gaiši deg, tad to gadu būs laba dzīve, ja tumši, tad slikta.

Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam,- derīgs visām slimībām.

Lieldienas rītā nedrīkst istabā uguni kurt, lai pērkons neiespertu.

Jaunā gada dienā vajag labi paēst, tad visu gadu būs labi, ko ēst.

Ko šodien vari padarīt, to netaupi uz rītu.

Sadodiet rokas – ne vienreiz, ne mirklim –
Kopējam ceļam, grūtībām, laimei.
Jums puteņos kvēlākās ilgas krāt
Un negaisos mīlu sev saglabāt.

Lai Salatēvs ar savu maisu
Tev nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju Tu liec
Un ātri, ātri projām triec.

Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi,
Un jaunus sapņus nes sev līdz.
Lai Jaunā gadā pietiek spēka,
Šos sapņus piepildīt!

Ambulancē guļu es
Plāksteris uz pipeles.
Sapņoju ka alus puto
Īstenībā pimpis struto.

Vienam tēvam bija trīs dēli!
Pirmais bija Toms
kuram pipele kā boms.
Otrais bija Krauze
kurš ar pimpi zobus dauza.
Trešais bija Fricis
kurš pie pīzdas nebij ticis.

Vecais opis pimpis tads
tam uz huinam nesas prats,
rakam noliek vecomati,
un ap pimpi aptin drati,
vecene te tupus kliedz,
atrak vecais ieksa lic

Agrāk tā bij spēle dīka…
Puisis mulsa,meičs tvīka…
Tagad nu ar pirkstiem strupiem…
Jāķeras pie meičas pupiem…

Hej,tu vecais āzi
Nāc un pīpē zāli,
Ja tu nepīpēsi to,
Dabūsi ar līkāko!

Ja nav ko ēst, tad nav ko dirst. Ja nav ko dirst tad jānomirst.

Pisieniņš nabadziņš
Pa pasauli vazājās,
Nu atnāca mūs mājā
Pašā darba laiciņā.
Miers no darba, miers no darba,
Nu visiem jāpisās!

Vienā jaukā koncertzālē
Viens pa bungām baigi vālē,
Otrais saksafonā mīž,
Trešais pīrādziņu zīž
Ceturtais ar tukšu maisu
Savāc piebezdēto gaisu
Piektais paņem šķipeli,
Nogriež sestam pipeli
Septītais ar pliku dirsu
Novālē pa tortes virsu,
Astotais ar devīto
Krūmos taisa desmito.

Mīļo salavecīti!
Iespraud dirsā svecīti.
Lai ir silti lai ir jauki!
Lai no dirsas netek tauki.

Kā jau salavecis viens
meičai mutē smeļas piens
salavecis pimpi rauj
sniegbaltītei pežu grauj

Sisties pistie tas nav grēks
tas ir mīlestības spēks
bet tā bērnu dzemdēšana – īsta pežas bendēšana.

Vemeklis

Krānaziedis

Kurvulauva

Sēklas runcis

Anālknaible

Taukainā vāvere

Sūdunags

Peteņkoferis

Pimpajūlijs

Šnabažauna

Rokasdračka

Piržmetējs

Dirsknābis

Gatavdirša

Pļūtterjes

Gnīda

Pakaļlaiža

Kārumdirsa

Ļurbasbiksis

Bībelbiksis

Pensionāru sīkstumu,
Bezpajumtnieku izturību,
Bezdarbnieku pacietību
Un ministru nekaunību
Vēlam Tev Jaunajā gadā.

Saules staru zeltainās rīkstes
Palu steidzīgos ūdeņus per,
Krastos pūpolu mākoņi mīksti
Dzelmē savus atspulgus ber.

Dziedam, dziedam, laimi vēlam,
Savam mīļam, dārgam dēlam.
Lai Tev dzīvē lielais spēks,
Kabatās, lai nav tev grēks.

Lai šodien šampānietis līst,
Lai vāzē ziedi nenovīst.
Lai draugi kuplā pulkā nāk,
Un “Sveiks, lai dzīvo!” dziedāt sāk.

Man gribētos tevi ieaijāt,
kā krēslā vējš liepiņu aijā.
Man lūgsnu gribētos pār tevi klāt
kā zaļsirmu vakaru maijā.
Man gribētos tevi vest un vest
pa tumšzilām sapņu pļavām.
Man gribētos tevi uz spārniem nest
uz debesīm – manām un tavām…
/F. Bārda/

Dzīvo vecpuisis normālu vecpuiša dzīvi: meitenes, draugi, klubi, alkohols. Bet draugi vinjam saka – Aprecies! Kad mirsi būs vismaz kāds, kas ūdens glāzi pasniedz!

Dievkociņi, biškrēsliņi
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Puišiem oši, puišiem kļavi,
Puišiem zaļi ozoliņi.

Viss izirst, viss izūd,
Viss dzīvē ir nieks.
Ar Tevi man tikties
Ir vienīgais prieks.

“Nākotne pieder tiem, kas tic savu sapņu skaistumam” /Eleanora Rūzvelta/

Šis mazais cilvēks ir Tev uzticēts
Ak, kāda liela dabas uzticība,
Jo katrs bērniņš piedzimst svēts,
Bez nevienas melnas svītras
Un Tev ir jābūt sargeņģelim.

Ak, Dievs! Cik mīļš Tavs vārds,
Tas sevī ietver visu.
Cik daudz tu esi vērts,
Tik skanīgs ir Tavs vārds.

Dzimšanas dienas ir patīkama lieta, bet lielās devās liktenīga.

Jaunā gada vārtos stāvot,
Ceriet uz laimi;
Mirkļiem, kas dara bagātus;
Uz darbu, kas spēcina;
Uz uzvarām pār sevi;
Uz mieru pasaulē un uz saticību pašu mājās!

Dārgā meita un mūsu dārgais znots! Mēs novēlam jums dzīvot kopā mīlestībā un saskaņā. Ļaujiet mīlestībai, uzticība un rūpēm par otru vienmēr būt jūsu sirdīs! Gaidām veselus mazbērnus un pēc iespējas ātrāk! Iedomājieties dzīves grūtības kā attiecību spēka pārbaudi! Mēs novēlam jums tikt galā ar visām ikdienas rūpēm un neaizmirst par mums ne bēdās, ne priekā!

Vecums trakumam nebūs par šķērsli,
vecums jau arī aiz kalniem vēl vīd,
Tagad tev labākie gadi tik sākas,
acīs nemiera dzirksteles spīd.
Par taviem gadiem pacelsim kausu,
novēlot laimi, izdzersim sausu,
lai visu, ko vēlies, spētu tu gūt
un vienmēr ar mīļiem cilvēkiem būt.
/Lauma Daugiša/

Dzēriens, kuru līgotāji prasa no Jāņu tēva.
(Alus)

Es nopinu raibu kroni
Pašā Jāņa vakarā;
To es došu Jāņa mātei,
Lai aug raibi telēniņi.

Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet klēpi baltu zvaigžņu
Un tas ir Jaunais gads,
Un tas ir svētku prieks!

Ei Jānīti, Pēterīti,
Ka nāciet vienu vietu!
Kad bij man sieru siet,
Kad uzlūgt Jāņa bērnus?

Ziemeļbriedis šodien streiko,
Vārtās, lamājās un breiko!
Kāpēc dzēru es to krutku?
Paģiras jau trešo sutku!

Es piedzimu pasaulē,
Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu.
Es piedzimu pasaulē,
lai tavas rokas sasildītu.
Gribu ar tevi būt
Visu savu mūžu!

Ja jaungada pirmajā dienā plīst trauki, tad būs laimīgs gads.

Meteņa dienā vajaga gulēt šķērsām zem balkas, tad mugura nesāp.

Žēl ka nevar klātu būt
Kūkas štopēt tā ka jūt
Pastam jāuztic nu ir teiciens
Vārda dienā kvēls Tev sveiciens!

Sirds tik viegla, laimes māta,
Viss kā zilā miglā tīts –
Zeme baltām pārslām klāta,
Ataust mirdzošs sniega rīts.
Bijīgs katrā solī stājos,
Apkārt lauks, tik balts un kluss,
Bērna dienām sarunājos,
Sveicot tālos apvāršņus.
Lai tie teic, cik sniega rītu
Manam mūžam pāri slīd.
Katru dienu aizvadītu
Vēlas sirds vēl ieraudzīt!
/Augusts Brocis/

To,ko vecais gads ir devis,
Tagad zināms visiem mums,
Bet,ko Jaunais gads ir lēmis,
Tas vēl paliek noslēpums.
Lai Jaunais gads nes jaunas dienas,
Lai saltas,tumšas nav nevienas.
Lai spēka daudz,lai viss,ko dara,sokas,
Lai nepagurst ne sirds ne rokas!

Sniedziņš tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.

Man nevajag daudz…
Tikai rokas, kas maigi spēj glāstīt
Dvēseli pilnu ar Sauli,
Un vēl lūpas, kas maigi spēj skūpstīt!