Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Līgodama vien atnāca
Tā līksma Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.

Tas, kas vada spēli uz lapām pieraksta dažnedažādas cilvēka ķermeņa daļas – deguns, mute, auss, ceļgals, kājas un citas, bet tad ieliek lapiņas grozā vai maisā. Spēlētāji pienāk un izņem lapiņu un tad “piesalst” pie cita dalībnieka ar to ķermeņa daļu, kas ir rakstīta lapiņā. Kamēr visi viens pie otra nav piesaluši, kustēties nedrīkst.

Es Tavu vārdu pierakstīšu laimei līdzās,
Un sauli dāvāšu, kad nomaldījies stars.
Es Tavu vārdu aizsūtīšu priekam matos,
Ar vēju līksmoties, kad esi bēdīgs pats.
Es Tavam vārdam laimi novēlēšu,
Un prieku skanīgo, kad dienu sāc.
Es Tavam vārdam veiksmi līdzi došu,
Lai laimīgs vārds Tavs –
Un Tu arī pats …

Zaķis ciemos nāk pie mums,
Oliņas tas paslēpj jums.
Meklējam mēs visi aši,
Atrodam tās visi braši.

Jāņi gada svētki
Domājams arī gada grēki.
Ja ir alus pudele rokā
Tad mašīna nebūs kokā.

Ja dzeram, tad pa īstam,
Ja krītam, tad līdz rītam
Un rītu pohas lāpam,
Un tā ik katru rītu.

Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.

Nez kas tas par salaveci
kule platāka kā pleci.
salavecis ielien alā
kule paliek alas malā..

Mums nav iespējas izvēlēties vīramāti.
Bet, ja man būtu dota šāda izdevība, es izvēlētos tevi. Sveiciens sieviešu dienā!

Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.

Tev astoņpadsmit.
Bagāta tu esi – tev pieder dzive, kuru jūti plaukstam
Tev pieder laime, kuru līdz sev nesi
Pati savā spēka pārpilnajā plaukstā.

Devu, devu Ūsiņam,
Ko es biju solījusi:
Melnu gaili, sarkanseksti,
Ar visiem nadziņiem.

Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest, bet tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas, vai jānoliek citā redzamā vietā, jo ja vasarā uznākot negaiss, tad šos pūpolzarus met plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

Atkal viens kalendārs beidzas.
Tā jau tie gadi krājas.
Atnāk un projām steidzas,
Bet kur tie saglabājas?
Saulainās vasaras jomās,
Ziemas puteņos skarbos?
Nē, mūsu gaišajās domās,
Labajos, krietnajos darbos.

Tu līdzās man, un es pie Tava pleca,
Un sākas teiksma, sākas mūsu stāsts,
Kas gadi mums, kas tālumi, kas vecums,
Ja līdzās Tu un Tavu roku glāsts!

Vecgada vakarā vajag dziedāt un dancot, tad visu nākamo gadu klāsies labi.

Izvēlies darbu, ko mīli, un tev vairs nevajadzēs strādāt ne dienu savā mūžā…./Konfūcijs/

Ļauj novēlēt tev dzimšanas dienā laimi,
Lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts –
Lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc.
Novēlu tev visu to labāko
Un ar smaidu uz lūpam sagaidīt
Nākamo dzimšanas dieniņu!

Lai lopiem Jurģos jaunā vietā neķertos nekāds ļaunums, tad no vecās dzīves vietas jāpaņem gultas maiss un maisa salmi jāizkaisa jaunās dzīves vietas kūtī pa visiem kaktiem.

Vienu gaišu saules staru,
Vienu zaļu egles zaru,
Mīļus sveicienus no manis
Jaunais gads lai aiznes tev!

Kamēr nepieņem lēmumu, dzīve dos bezgalīgi daudz citas iespējas.

Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā.

Aijā, Ancīt, aijā,
Saldā miedziņā,
Māsiņ` tevi šūpos
Vieglām rociņām.

Augs trejādas avis
Manam Ancīšām,
Strup un garastītes,
Sprogainītes ar.

Trejiem zirgiem brauca
Tavās krustībās.
Dievs, dod Ancīšami
Sešiem zirgiem braukt.

Lieldienu zaķim
Visas olas izbirušas.
Nākat bērni palīdzēt
Zaķim olas salasīt.

Bērni olas salasīja,
Zaķis tālāk aizcilpoja,
Labiem bērniem izdalīja
Lieldieniņu rītiņā.

Klusi kokli spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.

Čeikstēt čeikst, klaudzēt klaudz
Tautu kārtas šoupulītes;
Ka kārs muni brālēliņi,
Ni čeikstēs, ni klaudzēs.

Es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās,
es tevi paslēpšu
dzeltenās madarās
no meža kaķa
dzeltenām acīm,
no beigtas dzeltenas vālodzes
paslēpšu.

Es tevi paslēpšu, baltā,
no dzeltēšanas
un aiziešanas
ar dzeltenu vēju.

Mīļā,
es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās!
/O. Vācietis/

Spēlētāji stāv aplī cieši viens pie otra. Spēles vadītājs – apļa vidū. Visi dalībnieki pēc iespējas ātrāk un nemanāmāk sev aiz muguras pa alpi dod viens otram kādu produktu, piemēram, gurķi. Bezbailīgakie mēģina no gurķa atkost gabalu, bet tā, lai vadītājs nepamana to, pie kā tajā brīdī ir gurķis. Ja pieķer, to pie kā ir gurķis, tad stājas apļa dalībnieka vietā. Spēle ilgst tik ilgi, kamēr gurķis ir apēsts.

Jaungada nakts ir tik klusa kā aka.
No brīnumsvecītes dzirkstele šķiļas
Un man kaut ko saka –
Cik vientuļam grūti
Savu Jaungada laimi lejot.
Bet izlieto laimi
Visi skata pret gaismu,
Neviens neliek svaros.
/P.Jurciņš/

Kluss starojums no mātes. Klusums tīrs.
Te neejiet, te – viņa ziedējusi.
Te nelāčojiet – ābeļziedos viss,

un lakatiņš, ko viņa atstājusi
kā lūgšanu par mani, Visiem mums,
lai drošāki, lai stiprāki mēs justos.
Ir mātes vārdā dīvains noslēpums.

Vēl pieauguši, naktīs saucam: māmiņ!
/A. Rancāne/

Es nezinu, ko Tev dāvināt šajā dienā, bet zinu,
Tu esi mana vislabākā un mīļākā dāvana šai pasaulē.
Daudz laimes dzimšanas dienā!

Ja Jaungada dienā kaut ko ēd pirmo reizi un kaut ko vēlas, tad šī vēlēšanās arī piepildās.

Sirds kā ezis no amora bultām
Cik var lēkāt pa dažādām gultām?
Apkārt plīvo skūpstu serpentīns…
Kas tur vainīgs?
Svētais Valentīns!

Kas viegls runā, tas laisks darbā.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri, (līgo! līgo!)
Sasauc savus Jāņa bērnus (līgo!):
Jāņa bērni izklīduši,
Jāņa zāles lasīdami.

Jāņa diena, Jāņa diena, (līgo! līgo!)
Kā mēs tevi sagaidām? (līgo!)
Pinam kroņus, cērtam meijas,
Pušķojami laidariņus:
Sienam sierus, cepam maizi,
Darām saldu alutiņu.

Devu, devu Jānīšami, (līgo! līgo!)
Ko es biju solījuse: (līgo!)
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu,

Galdam kājas nolīkušas, (līgo! līgo!
Ne no zelta, sudrabiņa: (līgo!):
No ēdiena, dzērieniņa,
Jāņa bērnus mielojot.

Vārda dienā nepiedzeries,
Labāk manos vārdos veries –
Novēlu tev dzīvot forši,
Garāžā lai pieci porši!

Skrien gadi… Teikts ir:dzīve tikai viena,
Mums visiem tikai reizi dzīvot likts.
Lai laimīga ir katra jauna diena,
Lai izgaist viss, kas bijis ļauns un slikts.

Ja pa Jāņiem nelīgo, tad pa vasaru lini sakrīt veldrē.

Tautas gudrība vēsta, ka dzīvē divas svarīgas lietas. Pirmā – veselība, bet otra- sieva. Laba sieva ir puse no laimes. Nav labāka drauga par uzticamu draudzeni. Ar labu sievu bēdas kļūst par pusi no bēdām, bet prieks par dubultu prieku.
Novēlēsim mūsu pārim pierādīt, ka šī paruna ir patiesa. Rūgts!

Šeku – reku, kā pa gaisu.
Salavecis nāk ar maisu!
Maisā – šampis, zacenīte,
Līdzās – smuka Sniegbaltīte!
Rūķi taisīs salūtu,
Sniegbaltīte striptīzu!

Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi esot nākamie 12 mēneši.

Jurģu dienā jāglabā cirvis un atslēgas zem sliekšņa, lai vilki lopus neaiztiek.

Ja lieldienu rītā sāp olas tad iepriekšējā vakarā nebija īstais zaķis. Priecīgas LIELDIENAS!

Viens mazs prieks, lai tev būtu katra diena,
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņš un mazliet debesis
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.

Tā šie gadi ir paskrējuši vēja spārniem
To ir maz, tie ir tikai divi,
Jūs esat skaisti, jauni un veseli,
Jūs tik tikko sākāt ģimenes dzīvi!
Apsveicam Kokvilnas kāzās!

Tavs vārdiņš tik mīligs un jauks,
Par to nav skaistāks pat rožu lauks.
Vai esi redzējusi kā ezers atspidot saulei
kā milijoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevi mīt!
Daudz mīļu vardu Tev šodien veltu,
Jo vārdadiena Tev vairs nebūs rīt!

Ziemassvētki,Ziemassvētki
Ir šie svētki klāt
Ejam laukā spēlēties
Mājā iekšā nesēžam
Ak cik jauki ir šie svētki
Svētki labie,brīnumainie
Saule spīd un sniedziņš krīt
Vējiņš papūš maigi
Ēe uzcelsim mēs sniegavīru
Tādu diezgan skaistu
Kapucīti arī liksim
Ir taču Ziemassvētki klāt!

Vasarsvētku pirmo rītu
Es par grēku nebēdāju:
Maisā bāzu mūsu puišus
Un ar ādas siksnu gāzu.

Kar, brālīt, šupolītes,
Nekar meža maliņā:
Siliņā asi zari,
Norauj manu vainadziņu.

Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem – Cik laba Tu man.

Jāņu nakti zied paparde ar krāšņiem ziediem, kas viņu redz ziedot, tas ir laimīgs un tam piepildās viss, ko viņš vēlas.

Lieldiene vaicā,
Kas kāra šūpules,
– Jānīts, Pēters,
Tie brālēliņi.

Sarmas pilni koku zari,
Tālums dūmakās viss tīts,
Tāds tu senāk arvien biji,
Pirmo Ziemas svētku rīts.

Meklēsim zvaigzni,
Kuras gaismā visilgāk
Mūsu saskaņa mīt.
Jaungada naktī,
Iesim sevī un citos
Cīruļus saklausīt.

Māmiņ, mīļo, māmulīt,
ļauj man šodien uzsmaidīt
tikai tev!
Māmiņ, mīļo, māmulīt
ļauj man tevi noglāstīt
un sasildīt.
Māmiņ, mīļo, māmulīt
ļauj man tevi lutināt
kā lutini tu mani ik mīļu brīd.
Māmiņ, mīļo māmulīt
ļauj man tevi noskūpstīt
ļauj man šodien pasacīt
Kā vakar, šodien arī rīt
Tu biji, esi un būsi
vismīļākā, vislabākā,
mīļā māmulīt!

Iet un sniega pārslas svaida,
Nedrīkst tas ne mirkli stāt.
Šonakt ļaudis ciemos gaida,
Tādēļ laikā jābūt klāt.
Katras durvis ver viņš vaļā
Un, lai visur valda prieks,
Izrotāto egli zaļo
Smaidot goda vietā liek.

Liec, Laimiņa, ko likdama,
Vecā gada vakarā,
Neliec zeltu, sidrabiņu,
Noliec labu veselību.

Dzymtās dīnas horoskops – Mežāzis (Meža uozs)
Daudz draugu koč i moz naudys. A cytim otkol daudz naudys. Pateik daudz ēst. Garšoj buļbu blīni. A kam nagaršoj, tod švaki. Itīm cylvākim sātā vīnmār ir ols, par tū ka poši ir leli dzāroji, bet ļaudis runoj, ka cīši lobi i uztycami cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Tu dzimusi starp rudens bērniem, To dzīvei rudens krāsas klāt, Un rudens vēju dotās dziesmas, Tev savā mūžā izdziedāt. Ik grūtībās tev lepnai stāvēt, kā martiņrozes salnās stāv, Un atvasaras silto gaismu Līdz pavasarim saglabāt. Nāk rudens atkal tavā sētā, Un vēl viens gads ir mūžam klāt. Tas pildīsies ar priekiem,bēdām, Varbūt būs mazliet bagātāks.

Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.

Ja Ziemassvētkos nav sniega un sala, Lieldienas būs baltas un sniegotas.

Mīlu tikai trīs lietas!
Sauli, mēnesi, un Tevi!
Sauli – dienā,
Mēnesi -naktī,
un Tevi uz mūžu!

Jaungada naktī, kad puteņi klusē,
Zvaigznes un sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem tāliem un klusiem
Laimīgu Jaungadu vēlu no sirds!

Mainīsies dzīvē Tev prieki un bēdas,
Ceļi Tev ceļā un kalnā ies.
Nekad nemeklē atpakaļ pēdas,
Grūti vai viegli- uz priekšu tiec!
/L. Rozentāle/

Papardes ziedu varot atrast tikai tad, ja meklē ar sev nolemto cilvēku.

Līgo pļavas, līgo lauki,
Savas dienas gaidīdami.
Kad atnāca Jāņa diena,
Visiem ziedu seģenītes.

Ziedēj pļava, ziedēj nora,
Ziedēj visas mežmalītes.
Kas to ceļu nopēdoja
Basajāmi kājiņāmi,

Jāņa bērni nopēdoja,
Jāņa zāles lasīdami.

Jānīšam divi staļļi
Pārdodamu kumeliņu.
Pirciet, mani bāleliņi,
Jel ar vienu ceļa zirgu!

Ko Laimiņa vēlēt gribi
Gadiņam aizejot?
Mazu rūpi, izturību
Jaunajā gadiņā!

Sals alkst tevi noglāstīt,
Kaut nedaudz mīļuma izrādīt.
Ir viņa laiks un tas būs īss,
Viņš vēlas sevi parādīt.Vai vēl kāds kokus izdaiļot tā māk?
Un krakšķināt, kad ezers
aizsalt sāk?
Putniem liek tas pulcēties
Un ar sārtām pīlādžogām mieloties.Kad rīts ir jauns un kristāltīrs,
Tavi pleci nezināmā dejā trīc.
Lai acis izkūst leduspuķu līksmē,
Un elpas dūmi gaisā patiesību zīmē.

Ļipatu ļepatu, ļipatu ļepatu,
Kas tam zaķim groziņā?
Tur bij olas – raibaliņas,
Zaķu mātes krāsojums!

Jūs bērniņi nāciet ar priecīgu prāt’
Pie silītes Bētlemē visi nu klāt!
To prieku lai katris lai sirsniņā jūt
Kā debesu tēvs savu dēlu mums sūt’.

Ak, eita tur kūtī pie silītes ar!
Pie svecītes gaismiņas skatīties var,
Ka autiņi tīri, tur bērniņu sedz,
Par eņģeļiem jaukāku guļot to redz.

Tur guļ viņš, ak, bērni, uz salmiem un sien’,
To Jāzeps un Marija skata arvien.
Tur ganiņi ienāk, un ceļos tie krīt,
Un gaisā dzied eņģeļi: ’Dievs pie jums mīt!’

Ak, metieties ceļos kā gani ir jūs’,
Un salieciet rociņas, pateikties būs.
Un līksmojiet priecīgi eņģeļiem līdz:
’Mēs mīlējam tevi, kas autiņos tīts!’

Ko dosim, mēs, bērni, ko dāvāsim tev?
Ak, saņem mūs pašus par dāvanu sev!
Tu negribi mantas, ko pasaule rod,
Bet sirdi it šķīstu, kas godu tev dod.

Kamēr Tavā mutē zobi,
Vairāk kā Tev pasē gadi,
Biežāk smaidi, prieku rodi,
Un ar kūkām cienā mani!

Es tevi gribu!
Mēs būsim kopā!
Došu tev visu – laimi, naudu, mīlestību!
Tev nav izvēles!
Gaidi!
Tavs Jaunais gads.

Ai, Jānīti, ai, brālīti,
Aplec manu kazu kūti!
Jau devīta vasariņa,
Visas kazas ālavās.

Jaunais gads mums atkal dos dienas –
Diena pēc dienas ar darbu lai pildās,
Kā ar medu piepildās šūnas.
Cilvēks pie dzīvām domām lai sildās,
Lai no tumšās, miegainās kūnas
Dvēseles tauriņš spārnus sev raisa,
Meklēdams saules un vasaras gaisa.

Gribu būt samtains smaidiņš,
kas Tavās lūpās grozīsies.
Gribu būt,mēness stariņš,
Kas Tavās acīs lūkosies.
Gribu būt Tava ēna,
Kas ap Tevi apvīsies.

Sveicu Tevi dienā šajā,
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte,tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!!!

Kad jauna gada rītā izkāpjot ar labo kāju no gultas, tad visu gadu ejot labi.

Ar astoņpadsmit pavasariem
Tev ausma šodien pretī nāk.
Ej dzīvē lielus darbus darīt,
Tev sava laime jāpanāk!

Es piedzimu pasaulē,
Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu,
Es piedzimu pasaulē,
Lai tavas rokas sasildītu
Ne tikai dienu, ne tikai mūžu
Zem debesīm zilgām,
Divus mūžus, trīs mūžus
daudz ilgāk.
/A. Elksne/

Lai jauns ir gads,
Lai jauna ir laime,
Bet vecais draugs
Lai paliek tas pats.

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt…

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!

Tradicionāls ēdiens Līgosvētkos un Jāņos.
(Jāņu siers)

Senlatviešiem izplatīta tradīcija bija iešana ķekatās, kad cilvēki uzvilka dažādas maskas, piemēram, zirga, lāča, dzērves, čigāna vai nāves maskas.

Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.

Kad vakars klāt un diena tumst,
Sirds Vientulībā atkal skumst,
Pie Tevis manas domas klīst,
Un gribas redzēt Tavu Smaidu!!!

Grybu sveikt tevi ar svātkim! Poši lobuokī vieliejumi dzymtā dīnā!

Lai veicināt sev labklājību un bagātību, Jaunais gads ir jāsagaida, turot rokās naudu – monētu vai papīra banknoti. Turot to rokās, jājūt bagātība un pārticība un jādomā par to, ka nākamais gads būs veiksmīgs!

Jaungadā jāslauka skurstenis, tad jaunais gads ir svētīgs.

Kad pie debesīm naktī mirdz zvaigžņu ceļš,
Un pasaule visa ir sniegā tīta,
Es nāku pie tevis pa sudraba tiltu,
Lai kopā sagaidītu rītu.

Vēju šūpoles augšā un lejā,
Līdz pat galotnei sirdi nes līdz.
Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,
Atkal tiek dāvāts cerību rīts.

Naudu, naudu, Jāņu tēv,
Jālīgst siera sējējiņa:
Jāņu māte saslimusi,
Jāņu dienu gaidīdama

Piecpadsmit gadi kopā – “Stikla kāzas”,
Bohēmisko glāžu skaņas,
Bet jūs, laulātie, neaizmirstiet:
Piecpadsmit laimes gadi nav daudz, bet arī nav maz!
Piecpadsmit gadi kopā – pagrieziena punkts, ne citādi!
Un jums, mēs vēlam vēl vairāk mīlestības un izturības!

Vecums iestājas tad, kad tu saki: “Nekad vēl neesmu juties tik jauns!”

Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz
Kā šampis kristāla glāzē,
Lai piepildās sapņi, kas tālāk sauc
Un laimes, lai bezgala daudz!

Dalībnieki, kas ir Saimniece, Vilks un Aitiņas, uzsāk spēli. Saimniece stāv prom no Aitām, priekš tam, lai tās varētu ganīties. Nostatus stāv Vilks, kas Aitu un Saimnieces sarunas laikā kauc.

Saimniece: “Aitiņas, mājās!”
Aitiņas: “Nevaram!”
Saimniece: “Kāpēc nevarat?”
Aitiņas: “Vilks krūmos!”
Saimniece: “Ko viņš tur dara?”
Aitiņas: “Zobus trin!”
Saimniece: “Cik spožus?”
Aitiņas: “Kā saule!”
Saimniece: “Cik asus?”
Aitiņas: “Kā zobens!”
Saimniece: “Aitiņas, mājās!”

Aitas blēdamas mēģina tikt pāri ganību laukumam pie Saimnieces. Tajā brīdī Vilks ķer Aitas. Kuru noķer, tā stājas malā un, spēlei turpinoties, kļūst par Vilku. Tā ar katru nākamo reizi kļūst arvien vairāk Vilku, bet Aitas iet mazumā. Rotaļa turpinās, līdz visas Aitas izķertas.

Katru reizi kā ar vien
Jauno gadu visi svin.
Arī Tev apsveicu un
Pie sevis aicinu.

Dzīve ir kā samezglota dzija,
Kuras risinājums – grūts, bet skaists,
Neskaitīsim dienas, kurās lietus lija,
Mirkļus skaitīsim, ko žēl bij projām laist.

Jurģa dienā nedrīkst lauka darbus strādāt, jo citādi krusa nosit druvas.