Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Sniegbaltīte slaidām kājām,
Čaka ielu sauc par mājām;
Ziemassvētkos grūti klājas –
Salavecim par brīvu jājas!

Apsveicam ar rožu kāzām,
No visas sirds vēlamies novēlēt
Vēl pusgadsimtu vai vairāk
Staigāt pa dzīvi kopā rokās sadevušies!

Naudas pilnu garu zeķi,
Pieliekamā maizi, speķi,
Pilnu galvu gaišu domu,
Veselību, labu omu.

Ja Vastlāvī jeb Meteņa dienā snieg vai līst, tad būs labs seņu un ogu gads.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvis alu dara
No saldiem miezīšiem.

Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu – Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.

Vienkārša, bet visiem zināma tradīcija ir pagatavot Jaungada galdam zivi, bet zivs zvīņas ielikt makos. Pastāv pārliecība, ka tas nesīs naudu un bagātību.

Pūpolsvētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem.

Aizzamirsa, aizzamirsa
Jāņa diena neturēta!
Siesim sieru palagā,
Turēsim Jāņa dienu.

Klusa nakts, svēta nakts!
Visi dus nomodā.
Vēl ir Jāzeps un Marija
Kūtī, Dāvida pilsētā.
Jēzus silītē dus,
Jēzus silītē dus.

Klusa nakts, svēta nakts!
Ganiem Dievs novēl pats.
Dzirdēt eņģeļus slavējam,
Tuvu, tālu skandinām:
Kristus – glābējs ir klāt!
Kristus – glābējs ir klāt!

Klusa nakts, svēta nakts!
Dieva dēls, tava acs.
Mirdz mums dievišķā skaidrībā.
Nu ir dvēsele pestīta,
Jo Tu dzimis par mums!
Jo Tu dzimis par mums!

Šai dienai kas īpašs.

Šai dienai, kas īpašs,
Šai dienai kas jauks.
Tā skan ar īpašu noti.
Šai dienā Tu šinī pasaulē nāci
Un mums par to patiess ir prieks!

Šī diena ir īpaša Tev, bet ne tikai.
Ir kāds kas to jūt pat vēl vairāk.
Nu, piezvani mammai un papum arī
Un dalieties visi šai priekā!

Pirmo reizi lopus ganos izdzenot, saimniece deva arī ganam tik daudz olu, cik govju. Gani Ūsiņu dienā olas met pār govju mugurām, lai govis būtu apaļas kā olas visu vasaru. Ja Ūsiņu rītā rasa zālē, tad govis dos daudz piena. Dzenot govis ārā, kūts paslieksnē jāieliek duncis, lai govis cita citu nebadītu.

Salavecim, stiepjot maisu,
Filči slīd un iet pa gaisu –
Nosvempjas: gar acīm – mells,
Galvā – paskaļš džingl-bells.

Lai Jaunajā gadā prieka eņģelis vienmēr ir Jums blakus,
Lai Jūsu dienas ir baltas un domas gaišas,
Lai sapņi piepildās un skumjas atkāpjas,
Lai katra nākamā diena ir labāka par šodienu!

Lauzīsim vienu maizes šķēli uz pusēm,
Tad dalīsim visu
Rītu vakaru, bezmiega nakti uz pusēm.

Kaut ko klusiņām, klusiņām – kā krīt sniegs,
kaut ko viegliņām, viegliņām – kā tālu atmiņu.
Tu man nodziedi, viss vienalga no kurienes,
es tik tuvu Tev esmu, ka noteikti dzirdēšu.
Tuvāk būt, tas vienalga nav iespējams,
es tik tuvu Tev esmu, ka tāluma nemana,
viss, kas pastāv starp mums – tikai savieno –
tāda acurspīdīga var pasaule būt, kad ir laimīga,
tad var klusiņām, klusiņām – kā krīt sniegs –
Un tik viegliņām, viegliņām – kā tālu atmiņu
Nodziedāt pašu skumjāko,
bet būs priecīgi.
/O.Vācietis/

Ja Jāņu nakti guļ, tad visu vasaru odi kodīs.

Nu pielej vīna kausu
Un dzer to visu sausu,
Lai dzīvē netrukst baudu
Un nezaudē tā jaudu!

Šo dzīvi dzīvojot man vienmēr šķitis
Ka savāds spēks ir Tavai mīlestībai,māt.
Vienalga-laimīgs es vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis Tu man vienmēr esi klāt.

Lai visi būtu priecīgi
Kā Ziemassvētku rūķīši.
Lai visiem staro gaismiņa,
Kas iepriecina sirsniņu.

Ir atkal svētku vakars
Un gadu mija nāk,
Un tūkstoš jaunu ceļu
No pusnakts jāuzsāk.

Ja Ūsiņu dienā iet uz upi mazgāties, tad skauģi nevar noskaust.

Lai tev pieder visskaistākais sapnis
Rīts ko neaizmirst domu pagalvī likt,
Un ar viņu kā krāšņāko ziedu
Dienu pārsteigt un līdzi tai tikt!

Laime roku pretī sniedz,
Saldumiņu rokā spiež,
Laba, lai tev ēstgriba,
Skaista, skaista dvēsele.

Nav pat jāstāsta nevienam,
Ko es savā sirdī jūtu,
Tavai dvēselei un mieram
Es tev mūžam būtu…

Kaut laikmets spītīgs, bargs un viltīgs,
Kaut gadsimtenis šķībs un greizs,
No dzīves nebēdz, dzīvi svētī,
Kā svētkus, kuri beigsies reiz.

Un naudu neskaiti, nedz gadus,
Bet mirkļus, kuros proti degt.
Jo vieglprātībai ir tāds mirdzums,
Ko smilts, ne zeme nespēj segt.

Ņem spārnus, rūpēm pāri laidies,
Kā taurenis zem saules spožs,
Ja nevari ar naudu šķiesties,
Ar prieku šķiesties vari drošs.

Varbūt vienkārši dzīvot – šajā mirklī, šai dienā,
Ļaujot gaismai un priekam katrā ikdienā ienākt.
Varbūt vienkārši mīlēt – šajā mirklī, šai dienā,
Dziļi izjūtot dzīvi tās pieskārienā.

Lij, lietiņ, Jāņu dien’,
Nelij Jāņu vakarā:
Augs rudzīši, augs miezīši,
Augs jaunas meitenītes.

Labvakar(i), Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus,
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņa zāles lasīdami.

Cepu, cepu kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Simtiņš nāca danča bērnu,
Cits bij’ liels, cits bij’ mazs.

Lai tādas ziemas nav,
Kas laimi sniegiem klāj.
Lai tādu gadu nav,
Kas gaismu neatstāj!

Ziemassvētkos jāēd daudz,
Lai tu drīzāk lielāks audz.
Lai ir bagāts Jaunais gads,
Sētā neienāk lai bads.

Vārda diena laba lieta, vajadzīga tikai vieta –
Tur, kur draugiem pulcēties,
gardā kūkā iekosties.
Varbūt šampanieti dos, ar ko
vārdu spodrināt!

Liela rinda meitu gāja
Gar Jānīša tīrumiņu.
Nāc, Jānīti, lūkoties,
Kura tava līgaviņa.
Vidū visu mazajā,
Tā būs Jāņa līgaviņa;
Zelta kronis galviņā,
Ābeļziedi rociņā,
To ņems Jānīts, to mīlēs,
To citam nevēlēs

Es esmu izcils cilvēks, bet tomēr ne tiktāl, cik atceros savas dzimšanas brīdi un apstākļus.

Ja Jāņu nakti guļ, tad lini sakrīt veldrē.

Sakrāt pilnu sauju prieka monētu,
Noķert laimes pūķi aiz astes,
Uzzināt brīnuma noslēpumu,
Vēlēties un piepildīt vēlēšanās,
Saprast gaišo domu lidojumu,
Dzīvot mīlestībā,
Noticēt sev.
Lai Tev izdodas viss, ko vēlies, lai izdodas.
Veiksmīgu nākamo gadu!

Šī nakts ir mūsu cerība un māja,
Ar saules griežiem jaunu loku sāc.
Un pats visdārgākais, sen gaidīts dāvinājums
Ikkatram mums ir mīlestības vārds.

“Labās dienas tiek prātīgiem cilvēkiem, bet vislabākās tādiem, kas uzdrošinās būt neprātīgi.” /Sigrija Unsete/

Amors kā no dropes nācis,
Sirdij garām šaut ir sācis,
Sirde brīnās,apjukusi,
Bulta ne tur trapījusi.

Sen jau ješka Grietu mīlē,
Bet pa vidu jaucas Trīne;
Žanis Trīnei rozi nes,
Anna jautā – kā tad es?

Gailis brīnās,galvu groza,
Jāieņem būs nikna poza;
Kaimiņduksis sparu lielu,
Aplidot sāk Gaiļa sievu.

Lai starp niekiem,smukumlietām,
Paliek vieta īstam priekam;
Mīlestība skaista rodas,
Īstās sirdīs lai tā dodas!

“Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!” /Marks Tvens/

Kad egļu zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Lai acīs tad Jums laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds.

Vainaga pīšana ir rituāls, kas svarīgs ir neprecētām meitām – vainagā tiek iepīts zieds pēc zieda, kuriem katram piemīt sava nozīmē, tādējādi piesaistot mīlestību un lolojot cerību par precībām. Neprecētām meitām ir arī zīlēšanas tradīcija pēc pusnakts, Jāņu naktī noņemt savus ziedu vainagus un mest tos ozola zaros. Cik reizes vainags neieķeras zaros un nokrīt zemē, tik gadus vēl jāgaida līdz precībām.

Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.
/N. Kalniņš/

Šī diena vieglāka par spāri,
Lai dzīves rūpēm paceļ pāri.
Uz mirkli kļūsti kastaņzieds,
Jo šodien prieka varavīksnē
Tavs vārds ar saules stariem siets!

Rīgas viskrāšņākās puķes –
sievietes.
Nāk meitenes jaunās,
nāk dāmas,
nāk skuķes –
sievietes –
Rīgas viskrāšņākās puķes.

Lieldienās vajag augstu šūpoties, jo tad aitām ir lieli jēri un aug gara vilna.

Ja grib, lai vanagi cāļus nezog, tad vajag pa Lieldienām ielikt olu kādā caurumā un tad ar mietu viņu sasist.

Jurģa dienā nevajag muti mazgāt, tad vasaru nenodegt (nenosauļoties).

Sniega pārslas lido lēni,
Klusi zemi apklājot.
Ziemassvētki klusi, klusi
Nāk Tev sirdi sasildot.

Kas Jāņa naktī kopojas, tam labība sagāžas veldrē.

Zaķīts priecīgs lien no krūma,
Līdz pat ļipai sniegos stieg.
Tomēr dūšīgs cilpo ciemos:
Jauns gads līksmi jāsatiek!

Apsveicam ar skaisto dzimšanas dienu! Es patiesi novēlu jums laimi, labklājību, prieku un, protams, panākumus profesionālajā darbībā. Ilgu mūžu jums mierā un labklājībā!

Jaunais gads jau nāk ar joni.
Gardumus tas savācis,
Draugus līdzi paņēmis.
Ja Tu šodien esi mājās,
Tūlīt gaidi ballīti.

Ūsiņu rītā staļļi jāaizslēdz, jo tanī laikā burvji un raganas staigā apkārt.

Pa pāriem rieksti auga,
Pa pāriem āboliņš;
Pa pāriem jauni ļaudis
Jāņu nakti pulcējās

Vasarsvētku naktī

Kā iemidzināt taisās
Naktsvēja vieglās šūpas?
Es dzirdu – ziedi raisās
Un kvēl kā mīlā lūpas.

Un jūrai krūtīs ceļas
Jau dziļi dzelmē puksti,
Un viļņi krastā veļas
Un šalcot krastā šķeļas
Kā mīlestības čuksti.

Šai naktī gaiss zem tropas
Pilns jaunas dzīves šūnām.
Kaut varētu es dusēt
Uz zemes ziedu dūnām!
Kaut varētu es dusēt
Zem vēsās debess kopas,
Zem zvaigžņu smiltiņām!
/Ziemeļnieks/

Cik labi ar Tevi var neizlikties,
Es tikai ar Tevi gribu tikties,
Es gribu, lai, tikai Tu manī skaties,
Kad Tu manī skaties, es esmu patiess.
/I.Ziedonis/

Ziemassvētku vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi –
Atver durvis, iekšā sauc,
Lai Tev panākumu daudz!

Cik tālu spīd liesmas no Jāņu ugunīm, tik tālu visi lauki paliekot auglīgi un labība to gadu labi izdodoties.

Cylvāki ir zemis zīdi,
Zīdūt, dvēseleite, dzīdi!
Prīcā tai kai ceiruļs laistīs,
Osoruos kai rosa – skaisti!

Dzīdi, dvēseleite! Dzīžūt
Dzīsme paleidz pacīst, pīdūt,
A kod tu naidā īsadedzi,
Mīlesteibys nasaredzi.

Taisnī, grieceigī i svātī,
Vysi Dīva rūku sātī,
Asam Muorys zemis zīdi,
Dzīdi, dvēseleite, dzīdi!

Nabādoj, ka uora pļovā
Myuža zīdiešona tova,
Nav nikaidi trādi-rīdi,
Kod caur suopi prīcu dzīdi! /Emīlija Kalvāne/
Poši lobuokī vieliejumi dzymtā dīnā!

Interesanti, ka Ekvadorā Jaunais gads tiek sagaidīts, dedzinot putnu biedēkļus, kuri piebāzti ar dažādiem papīriem un fotogrāfijām, kuras uzņemtas iepriekšejā gadā, tiek uzskatīts, ka tad Jaunajā gadā veiksies.

Vairs skaistāku brīžu dzīvē nav,
Kad laime, ko gribēji, tagad ir tava,
Kad divi ceļi par vienu var kļūt,
Un divas sirdis vienotas būt.

Atnāk meitenes mazas pasaulē lelles auklēt,
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.

Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/

Ar Tevi vasarā un ziemā,
Lietū un sniegā.
Ar Tevi bēdās un priekos,
Svētkos un niekos.
Ar Tevi kopā būt,
Gan gaisā, gan negaisā,
Zem segas vai pat maisā.
Ar Tevi ezerā un jūrā,
Laivā ar un bez burām
Tik Tev blakus būt
Tā, lai sirds to jūt.
Kā man gribas
Tā Tev blakus būt.

Tie, kas dzīvo ar cerību – redz tālāk …
Tie, kas dzīvo ar mīlestību – redz dziļāk …
Tie, kas dzīvo ar ticību – redz citādāk …
Novēlu Tev ticību, cerību un mīlestību!

Mani mīļie! Jūs esat dzīvojuši kopā vairāk nekā atsevišķi. Man šķiet, ka, ja jūs varētu dzīvot vēlreiz, jūs būtu apprecējušies vēl agrāk. Es neesmu redzējis laimīgāku precēto pāri. Trīsdesmit kopā nodzīvotie gadi ne vienmēr bija klusi un mierīgi, taču jūs vienmēr parādījāt gudrību un pacietību, neļaujot strīdiem un savstarpējiem apvainojumiem aizskart ģimenes miera ligzdu. Jums ir viss, lai lepotos ar savu ģimeni: izglītoti bērni, cieņa pret citiem, jauka majīgā mājvieta. Dzīve turpinās. Jūs esat tajā vecumā, kad cilvēks, summējot noteiktus savas dzīves rezultātus, tiecas sasniegt jaunus apvāršņus. Veiksmi visos jūsu centienos. Lai mīlestība un savstarpēja cieņa jūs vienmēr pavada.

Jaunā gadā lielus priekus,
Neņemt galvā sīkus niekus,
Sapratni un mīlestību,
Lielu dzīves daudzveidību!

Šovakar pie loga sēžu,
Redzu zvaigzni krītam es,
Vēlēšanos ievēlos,
Lai kopā būtu vienmēr mēs.

Vārda dienā saki tā:
“Tā ir tikai manējā!”
Lai šai dienā jautri iet –
Vajag glāzē šampi liet!

Ja pēc ballītes pāri ir palicis alkohols, tas nozīmē, ka kolektīvā ir problēmas. Pacelsim glāzes par to, lai mūsu kolektīvā nebūtu problēmu!

Lai jaunā gadā darbi sokas
Un tālu gaišas domas trauc,
Lai nogurumu nezin rokas,
Bet sirdī — prieka, laimes daudz.

Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu,
Saule sienu kaltēdama,
Bite ziedus lasīdama

Kā toreiz, kad vēlējos klēpī Tev ierāpties,
Un tā, kā tikai bērns prot – mīļi pieglausties..
Es šodien Tev gribu pateikt paldies,
Ka esi man tētis, kas nav baidījies
Vienmēr būt mans labākais draugs…
Un šodien nekas nav mainījies,
Tik vien kā drīz pretī mazbērni skries,
Laiks ievilks sejā gadu zīmes,
Pa drusciņai visu, visu no dzīves:
No rudens rītiem, kad sēnēs gājām,
No sienu pļaujas pa takām gar mājām,
No ganību laukiem, kur gotiņas vedām,
No vasaras takām gar kaimiņu sētām,
No ziemas dvesmas, kad pēc eglītes gājām,
No svētku pīrāgiem no mūsu mājām…
No visa, visa, ko kopīgi veicām,
No visa tā, ko viens otram uzticējām…
Tu vienmēr būsi mans labākais draugs,
Vienmēr kā tētis – mīļš un labs..
Es vēl kā bērns Tev pieglausties steidzu,
Un no sirds Tēva dienā sveicu!

Ja Jurģos jaunā vietā aizejot, vējš pūš no muguras puses, tad būs laba dzīve.

Viss sakās ar smaidu,
Tad manas rokas Tavējās,
Tad mani pirksti Tavos matos,
Viss sakās ar smaidu.

Viss sakās ar smaidu,
Tad Tevis davāts saulriets,
Tad Tevis uzburts saullēkts,
Viss sakās ar smaidu…

Tu smaidi…
un nu jau par burvi sauc mani,
Es gaidu,
kad atkal satik varēšu Tevi.

Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.

Spīdi nu, saulīte,
Lieldienas rītā,
Cērtat, bālīni,
Ozola kārtis,
Kad nāks Lieldiena,
Šūpulas karat.
Spīdi nu, saulīte,
Lieldienas rītā,
Nu mūsu bālīni
Šūpulas kāra.
Krāsosim, māsīnas,
Olīnas raibas,
Bālīniem vajaga
Šūpulu tiesu,
Šūpulu kārējam
Olīnu došu,
Auguma sviedējam
Olīnas čaulu.
Kālabad masīna
Tik smagi sviest?
Tā visas olīnas
Apēda pati.
Trīs gadi pazinu
Šūpuļa vietu;
Neauga maurīts,
Ne ābolīts.

Tu esi Latvija

Šo pašu svētāko
Tu neaizmirsti:
vai celies debesīs,
vai jūras dzīlēs nirsti,

vai draugu pulkā
dali savu prieku,
vai viens pats satiecies
ar pretinieku –
Tu esi Latvija!
/O.Vācietis/

Es gribu sveikt savu mīļoto māsu viņas vārda dienā. Dārgā, tev šodien ir īpaša diena – Vārda diena, tāpēc es vēlos apsveikt un novēlēt laimi un veselību. Manuprāt, tā ir vissvarīgākā lieta, kas var būt cilvēkam, tāpēc es vēlos, lai tev tā visa būtu pārpilnībā. Es novēlu piepildīt tev visas savas vēlmes, lai visi plāni un idejas tiktu realizētas. Man ir svarīgi, lai tu vienmēr būtu laimīga, tāpēc es novēlu tev visu, kas var padarīt tevi laimīgu. Priecīgus svētkus, mana mīļotā māsa. Ļauj visam savā dzīvē būt tieši tā, kā vēlies. Un mēs tev to palīdzēsim sasniegt. Lai tava Eņģeļu diena būtu iecienītākā brīvdiena.

Kad egles zaros sveces degs,
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz,
Un visu rūgto aizmirst sirds!

Šampanietis naksnīgām debesīm ir lieliska piedeva, – tā ir kā daļa no zvaigžņotas nakts – iepildīta kristāla glāzē!

Simtiem cepu hamburgerus
Ziemassvētku vakarā,
Kad atnāca budēlīši,
Maitas visus notiesāja!

Jaunībā gudrība jāmācās, bet vecumā tā jāizlieto darbos.
/Ž.Ž.Ruso/

Dzīve gluži kā milzīga jūra,
Lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
Nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt!

Lai Jūsu dzīvei salda liepziedu smarža,
Lai Jūsu dzīvei – ozola spēks un izturība!

Latvijā Mātes diena svinēta maija otrajā svētdienā, tāpat kā arī citās Eiropas un Āzijas valstīs, arī ASV. PAti svētku svinēšana ir līdzīga – mammas apdāvināta ar ziediem, mazām dāvaniņām un sirsnīgiem smaidiem.

Salatētis rāja Rūdi,
“Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā
Manu kamaniņu priekšā!”
“Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs jaunais gads!!!
Nevilkšu to grabažu
Plus vēl tavu bagāžu!!!

Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg
Pats jau zini, kas tu esi,
Kāds ir tavu sapņu ceļš!

Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam,
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.

Kaut mazliet sāp, bet gads ir garām.
Un tomēr gaiši – Jaunais nāk.
Lai bēdas ātri steidzas projām,
Lai sirds ik dienas līksmot māk.

Ar eglīti jauns gads jums iesākas,
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas;
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandē dzejoļus, prot dziedāt dziesmas.

Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.
/Jeronīms Stulpāns/

Kas apvilka zelta stīgu
Gar Jāniša istabiņu?
Jāņa bērni apvilkuši,
Jāņa nakti līgojot.

Tā kā saule ābeļziedam
Esiet savam bērnam klāt,
Lai no jūsu mīlestības
Viņš var mūžu darināt!
/K. Apškrūma/

Kas spīdēja kas vizēja
Jāņa mātes pagultē?
Jāņa mātes zelta kurpes,
Tās spīdēja, tās vizēja.

Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūkas!

Svētkos olas katrā stūrī-gultā,
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!

Dzymtās dīnas horoskops – Lauva (Strāšnīs)
Cīši smaideigi i cīši taupeigi a cyti otkol nā. Daudz dzer ola a kas nadzer tī dzer pīna. Napateik, ka cyti troki palīk. Bīži sapynūs radz pavasari. Pēc tam skrīn iz krūgu olu dzert par tū, ka leli dzāroji, bet gora stypri i lobi cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Ko es došu, ko es došu
Šūpulīšu kārējam?
Došu cimdus, došu zeķes,
Līdz zemei linu kreklu.