Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Tu gaidi vēju,
Lai pie tevis tas trauc
Un tavus matus, un seju, un lūpas skauj.
Tu gaidi vēju,
Lai tevi tas spārnos, kā putnu ceļ
Un koki šalcot, aplaudē tev.
Tu gaidi vēju,
Bet kāds gaida tevi –
Tevi,
Lai vēja vārdā sauktu…

Jaunā gadā, Jaunā gadā,
Siltu staru dzīves saulei,
Skaistu dienu nākotnei,
Un pa virsu tam – smaidu, prieku Pasaulei.

Tu esi atnācis šeit,
Lai pasauli pārveidotu,
Lai zvaigznes celtu
Un varavīkšņu tiltus būvētu.
Tu esi atnācis šeit
Lai būtu šajā laikā
Lai būtu šajā vietā

nedrīkst ilgi gulēt, lai visu gadu nebūtu jāguļ.

No Jānīša pavaicāju,
Kādu plūkt Jāņa zāli.
– Plūc papriekšu buldurjāni,
Tad sarkanu āboliņu.

Pacelsim glāzes par to, lai mums nākamgad uzbruktu daudz, daudz naudas un mēs nespētu no tās atkauties!

Vasarsvētki
Mirkļi nosirmo ātri.
Nesatvert, nenotvert.
Gaist kā ievziedu spārni
Smaržīgā vējā.

Pļavās pieneņu saules
Viena pēc otras riet.
Baltā saulrietā stāvam,
Baltā nolemtībā.

Drīz jasmīni piesnigs
Smaržīgu sniegu.
Pa saldam brīdim
Tiks ikvienam.

Mirkļi nosirmo ātri.
Aiziet pa ziedlapu laipu.
Vasarsvētki ver vārtus
Kaismīgai vasarai.
/G.Salna/

Piecpadsmit stikla zvaigznes
Debesis Jums ir devušas.
Un jūsu divu dvēseļu savienība
Par visiem ar mīlestību staro!

Pavēro, vai Pūpolu svētdienā spīd saule, jo, kāds laiks Pūpolu dienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.

Es brokastis neēdu, jo mīlu tevi!
Es pusdienas neēdu, jo mīlu tevi!
Es vakariņas neēdu, jo mīlu tevi!
Es naktīs neguļu, jo gribu ēst.

Tu vari izgaismoties,
Jo pavasaris ir Tevī
Un izgaismot kādu citu,
Kam dvēselē rūs saules zvani,
Jo
Kādam ir vajadzīgs
Plecs pie kura var
Izraudāties
Vaigs kam savējo priekos
Un bēdās glaust klāt!
Sveiciens vārda dieniņā un lai Tev izdodas!

Man atnāca Jāņa diena
Nezināma, negaidāma,
Ne krekliņis man velēts,
Ne snātnite balināta.

Lai ceļaspieķis
ir Tavs vārds,
Ar kuru dzīvē iesi.
Un visu,
kas būs ļauns un
slikts,
Ar vārdu uzvarēsi.

Pie tā Tev turēties
un nest
To savu vārdu droši,
Lai katra diena
uzzied Tev
Ar vārdu apburoši!

Es Tevi mīlu. Viss ir bijis jau –
šis roku mulsums, divi elpas blaku,
bet dzirdējusi pasaule vēl nav,
kā tieši tev un tieši es to saku.
/J. Peters/

Gari nāca, gari nāca
Tie lielie Ziemassvētki.
Tekat, bērni, saņemat
Tos lielos Ziemassvētkus.

Ūsiņā, Mārtiņā,
Saldu daru alutiņu:
Mārtiņš miežus audzināja,
Ūsiņš labus kumeliņus.

Ar elegantu pietupienu,
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu –
Svini savu vārdadienu.

Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.

Daudz, daudz laim un lustīg prāt,
Lai Tev nauda čupām nāk klāt,
Lai Tu vinnē Volg vai Čaik,
Lai Tev netrūkst šnabs un paik!

Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu – vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu!

Gailis savas vistas dresē:
Paskaties, kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē.

Eita, bērni, čigānos
Ziemassvētku vakarā;
Dos pupiņas, dos zirnīšus,
Dos cūciņas smecerīti.

Šodien tortē sveces spraustas
Jubilāram seja raustas,
Jo ir zināms, ak mans mūžs
Visas tās būs jānopūš.

Liela diena, Liela diena,
Mazas manas vilainītes;
Es apsedzu Lielu dienu
Ar mazām vilainēm.

Nāc Laimīte istabā,
Vecā gada vakarā,
Ienes prieku, ienes laimi,
Jaunā gada gājumā!

Lai Jaunais gads nes labu veselību,
Sniedz sirdij prieku, mīlestību.
Lai klusās vēlēšanās piepildās
Un draugu vidū sirds sasildās!

Līgo naktī jāsviež ozola vaiņags ābelē; cik reizes vaiņags kritīs zemē, tik gadu vēl līdz kāzām.

Es noviju vainadziņu
No visām puķitēm;
Es uzliku vainadziņu
Pašā Jāņu vakarā,
Jānits manim roku sniedza
Pašā Jāņu vakarā.

Jāņa dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas pamatnes, uz nogriezuma būs redzams kāds burts, ar to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.

Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.

“Neko neatliec uz vēlāku laiku, jo vēlāk tev nebūs vieglāk.” /Pols Ž./

Velk ragaviņas Vectētiņš
Sēž iekšā maita Zirgs
Viņš eglīti ir nograuzis
Un tagad skaļi ņirdz!

Es palūdzu saulīti
pavest mazu gabaliņu.
iegriezties un sveicināt
Šīs dienas gaviļnieku.

Jānis šodien vafelē
Kā aptracis pūš stabulē!
Viņam draugu ļoti daudz
Uz vārda dienu jāsasauc!

Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi,
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Jauno gadu sagaidot…

Sapņot par laimi,
Kas nākotnē būs, –
Tas Jaungada naktī
Sens paradums.
Šie gaišākie sapņi
Lai piepildās Jums!
Tas mans Jaungada vēlējums!

Ūzainīti, biksainīti,
Ar ko tevi mielosim?
Samalsim trīs auziņas,
Cepsim plānu plācenīti.

Es savēršu krelles no lietus lāsēm
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
Mēs iesim pa miglas izklāto taku,
Un dzirdēsi tu, kā pukst mana sirds.

Redzu, uz skropstām tev asaras mirgo…
Pasmaidi, neraudi, esmu tepat.
Dod savu roku, lai negaisa laikā
Varu no bailēm es pasargāt.

Redzi, viss beidzies, mākoņi izklīst,
Koši kā dardzedze iedegas sirds…
Savēršu krelles no lietus lāsēm,
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
/R.Andersone/

Roze ož,
Bite kož,
Mīlestība pakaļ
Jož!

Pats galvenais katrā darbā ir pārvarēt brīdi, kad tev negribas strādāt.

Lai cik gara Jāņa nakte,
Man dziesmiņas nepietrūka;
Man uzklāja Laimes māte
Dziesmu segu mugurā.

Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri!

Aiz tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk uz aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad!

Esi –
Priecīgs kā Tupenis,
Gudrs kā Kartups,
Strādīgs kā Rācenis.
Mīlīgs kā Pampalis,
Vesels kā Bimbalis
Un
Apaļš kā Buļba!

Gads nākamais, lai viegliem soļiem trauc
Uz darba uzvarām un panākumiem sauc.

Ir atkal Ziemassvētki klāt,
Ir miers un klusums dziļš,
Pie katrām durvīm pieklauvē
Kāds ciemiņš gaidīts, mīļš!

Ak tu krupi, tautu meita,
Tavu smuku pupu šņoru!
Man iztrūka bikšu kņope,
Uz tevim raugoties.

Lai nekad Tev netrūkst spēka,
Visu grūto atvairīt.
Un pat ābolam aiz loga,
Mīļi, mīļi pasmaidīt!

Kad baltu ziemas sarmu,
No kokiem nopurina vējš,
Lai Jaunais gads ar laimi nāk,
Ik sapni īstenībā vērš.

Ak tu mazais Pēteriti,
Tev ir švaka pederite;
Atnāks lielais vēršu Jānis,
Tam ir labs velkamais.

Dzīvo tā, lai Jaunā gadā
Nepaliec Tu smieklu badā!
Tā kā atzīst medicīna –
Smieklos daudz C vitamīna.

Dzīve tiek dota vienu reizi, bet izdodas vēl retāk. Pacelsim glāzes par jaukajiem un retajiem izdošanās mirkļiem un par nākamo gadu!

Bērnam ir gads!
Lai viņš aug vesels
Lai viņš vienmēr dzīvo ar smaidu
Ļaujiet laimei turēties.

Dzīve tiek dota vienu reizi, bet izdodas vēl retāk. Pacelsim glāzes par jaukajiem un retajiem izdošanās mirkļiem!

Koši koši, jauki jauki,
Kad atnāca Jāņa diena:
Dzied putniņi, līgo meitas,
Meža gali gavilē.

Dzied circenītis aizkrāsnē.
Nāc, puisīt, mātei azotē.
Ak, neprasi! Nav maizītes,
Skat, skat, tur laukā zvaigznītes! (x3)

Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš,
Mums, lūk, tur logā mēnestiņš!
Tāds mīļš, balts, apaļš mēnestiņš,
Tik spoži citiem nespīd viņš. (x3)

Beidz raudāt, dēliņ, rimsties nu,
Es tev ko jauku stāstīšu:
Mēs runci ratos iejūgsim,
Uz mēnestiņu nobrauksim. (x3)

Tur būs tev spožas spēlītes,
Būs runcim zelta pelītes.
Tev iedos sidrab’ šaut’nīti,
Un vēl ar zelta gailīti. (x3)

Pie sāniem būs tev zobentiņš,
Un rokās sarkans karodziņš.
Miedz, puisīt, aizmiedz azotē,
Kā circenītis aizkrāsnē. (x3)

Mēs novēlam Jums – veselību un panākumus,
Veiksmi, bagātību un pasakainu mīlestību,
Pārvariet visus šķēršļus,
Mēs Jūs mīlam un novērtējam, un mēs esam spēcīgas tikai kopā ar Jums!

Lai pār zvaigžņu ceļiem klusi
Sirdī ienāk svētvakars,
Un lai Jaunā gadā prieku
Nes ikkatrs saules stars!

Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?

Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet – tās tukšas es notekās beru.

Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?…
/A. Čaks/

Nāk Jaunais gads un jauna diena,
Zūd vecais prom kā saulē sniegs.
Lai zemes telpā nav neviena,
Kas justos pamests aizmirsts, lieks.

Senie latvieši vienmēr Ziemassvētkos ir dziedājuši dziesmas un gājuši rotaļās. Bija ar īpaša rotaļa, kur mēness ķer sauli, vai vilks kazu, kas atspoguļo gaismas cīņu ar tumsu.

Ja Jura dienā akmeni aiz spāres aizbāžot, tad zvirbuļi mājās nedzīvojot.

Jau pūpoli mežu ielokā zied,
Un vizbulītes ēnā smaida.
Ik lapiņa saulei dziesmiņu dzied,
Un siltus sveicienus Tev sūta.

Uztraukumā vistas klukst,
Sirsniņas tām strauji pukst,
Piedēta ir pilna kūts,
Gailim izriesusies krūts.
Priecīgas Lieldienas.

čužu čužu, važu važu
Metenīša vakarā;
Kas ne čužu, kas ne važu,
Tam neauga gaŗi lini.

Latgalē Lieldienu tradīcijas vairāk balstās uz baznīcas tradīcijām. Lieldienu rītā cilvēki steidzas uz baznīcu, mājās paliek tikai bērni, veci un slimi cilvēki. Brokastis neviens nedrīkst ēst, kamēr no baznīcas nepārved “svētību” (olas, gaļu, sāli, sviestu un maizi). Šīs Lieldienu brokastis Latgalē sauc par atgavēšanos. Baznīcēni sacentās savā starpā: kurš pirmais pārbrauca no baznīcas, tas visu gadu būs pirmais darbā un turībā

Katrā brīnumsvecītē
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu
Sēž iekšā viņš.

Uzdāvini man sapnīti, Ko izsapņot nākošnakt!
Citādi man būs jāiet Pie tevis to slepus zagt…
Uzdāvini man pasaku, Kam vienmēr laimīgas beigas!
Lai varu es brīdi aizmirst, Kas ir ikdienas steiga…
Uzdāvini man pieskārienu, Lai jaunu ceļu var sākt!
Vienam var pietrūkt spēka Stāvajā kalnā kāpt…
Kad mēness man pasakas stāstīs, Ar to sevi sasildīšu…
Uzdāvini man sevi! Es pieņemt šo dāvanu spēšu!
Kad,atverot acis,būs salti, Es tevi – sameklēšu…

Nāc nākdama liela diena
Visi bērnu tevi gaida,
Visi bērnu tevi gaida
Aiz vārtiem sasēduši.

Vai tiešām labākais jau pagājis!?
NĒ…
Labākais vēl priekšā…
Drīz logā smiesies pavasara rīti,
Kas uzdāvinās
Prieka vizbulīti..
Vēl laiks tev atvēlējis daudz –
Teikt labus vārdus,
Smaidus dāvināt,
Un mīlestības varavīksnes krāt….

Iemācies smieties ar saules smiekliem,
Pelēkai dienai dziesmu liec klāt,
Izej tad dzīvi kā mūžību garu
Ozola galotnē izdziedāt.
/S. Kaldupe/

Kad pāriet Lieldienas, tad iesākas silts laiks.

Tos mērķus un sapņus, ko Jaunais gads auž, lai dzīve nekad nesalauž!

Lai Laimīte ceļā vada
lai turība sētiņā
lai uzlec zelta saule
Vārda dienas rītiņā!!!!!!

Jāni Jāni kā tad tā
atstāj bikses pļaviņā!
priecīgus un draiskus Jāņus!

Viss mainās un plūst…
Viss kļūst savādāks,
Bet katram gadam
Ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts…

Salatēti lūdz tūti,
Man bez tūtes dzīvot grūti.
Ja Tu tūti nedosi,
Tad par rīkli dabūsi.

Mati izkrīt, zobi pazūd,
Atkal dzimšans` diena klāt!
Sanāk kaimiņi un draugi,
Lētus sūdus dāvināt.

Mīļi sveicieni Valentīndienā, miļoniem saldu buču, mīlestības spēku kā 100000 voltu un kaisles augstāko punktu kā Rīgas 800 noslēguma salūtu!
Esiet laimīgi un mīlestības pilni!

“Ja uztraucies par savu veselību, aizej pie ārsta. Ja uztraucies par naudu, sastādi budžeta plānu un tērē naudu prātīgi. Ja esi uztraucies par lieko svaru, sāc apmeklēt sporta zāli, mazāk ēd un vairāk kusties. Ja uztraucies par pazudušu kaķēnu, piezvani veterinārārstam, policijai, vietējai dzīvnieku patversmei. Ja esi norūpējies par to, ka noveco, tad tavam uztraukumam nav nekādas jēgas – tas notiks tā vai tā, vai nu tu uztrauksies, vai ne.” /Ričards Templers/

Lai gaiši sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās.
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst
Un iecerētais atdzīvojas īsts.

Tu tikai ziedi. Nedomā neko, jo tevī gaisma tagad gaiši domās.
Tu tikai ziedi. Vairāk it neko. Un aizmirsti tās savas tukšās lomas.
Tu tikai dziedi. Nedomā neko, jo gaisma pati visu, visu zina.
Tu dziedi, uzticies, tik ļauj, tu tikai dziedi. Vairāk it neko.
/Māra Zālīte/

Ejam, puiši, ejam, meitas,
Uz Daugavu palīgot,
Izviļam zelta galdu
Sudrabiņa krāģišiem.
Tur sēdēja saules meita,
Zelta kroni rakstīdama.

Līgojam, līgojam,
Neguļam, neguļam,
Redzēsam, redzēsam,
Kur saulīte rotājās!

Pasaulē vēl neviens darbs nav pilnībā pabeigts.

Par kuru puisi jaungada naktī sapņo, tas apprecēs.

Jāņi –stipruma, jaudas un spara apmainās laiks: daba dod cilvēkam un cilvēks – dabai. Jāprot gan dot, gan ņemt – Jāņos dziedot, dancojot, plūcot jāņuzāles, vijot vainagus, vārtoties rasā, nakti neguļot un sagaidot saulīti!

Cilvēki pēc dabas ir slinki, bet izteikta vēlēšanās strādāt ir pirmais auglis, kuru nes labi iekārtota sabiedrība, un, ja tauta atkal grims slinkumā un vienaldzībā, tad tas vēlreiz notiks šīs pašas sabiedrības netaisnuma dēļ, kura nepiešķir darbam to nozīmi, kādu tas ir pelnījis./Ruso/

Novēlu tev kājas skūt,
Ārā puišiem pimpi sūkt,
Vaiāk savus pupus spaidīt,
Nevis mazus bērnus baidīt!

Ja Lieldienās līst – būs ražīga vasara, govis dos daudz piena un aitām būs gara vilna.

Māmiņ, Lielā apziņā
Paldies vārdu pelnīji,
Toreiz, jaukā dieniņā-
Dzīvību man dāvāji.

Austiņā man sapņus stāsti
Ķermeni klāj maigi glāsti,
Vēsas tirpas pāri skrien
Gribu tikai Tevi vien
Lai gan attālumjs mūs šķir
Tavas lūpas manas ir!

Pūt, Jānīti, vara tauri
Pašā Jāņu vakarā,
Lai sanāca Jāņa bērni,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Lai atnesa Jāņu zāles,
Lai iedzēra Jāņu alu,
Lai uzkoda Jāņu sieru
Lai aizdedza darvas mucu,
Lai darija vaiņadziņus,
Lai gaidija Jāņu rītu,
Kad saulīte rotājāsi.

Padziedati, bāleliņi,
Ar savām māsiņām;
Ir bitīte padziedāja
Ziemassvētku vakarā.

Par tiem gadiem neteiksim nevienam,
Tikai sapņos pastāvēsim klāt.
Lai Tu pati vari šajā dienā
Apsnigušos mirkļus pārcilāt.

Vecgada vakarā pulksten 12 zirgi sarunājas par nākamā gada dzīvi.

Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs!
Lai aiziet prom pa tīru, baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs!

Zīlējot Jāņu naktī, var tikt gan pie vīra, gan bagātības un citādi uzlabot savu dzīvi. Ja Jāņu naktī ap pusnakti skatīsies ūdens glāzē caur gredzenu, var ieraudzīt līgavaiņa seju. Ja iet gulēt ar vainagu galvā, tad visi sapņi piepildīsies. Ja ap pusnakti bridīs pa ūdeni, būs bagātība. Jāņu naktī paparde zied zelta ziediem; kas to redz ziedot, tas var izteikt vienu vēlēšanos, kura piepildīsies. Savukārt, lai iegūtu skaistumu, Jāņu rītā ir jāmazgājas rasā. Zīlēja ļoti daudz, līdz ar to Jāņi un Līgo bija sava veida buršanās periods.

Jurģa dienā nevajag nekā nest no meža mājās, tad atnesot skudras.

Dzīvē galvenais ir darbs, un tas, kas nespēj strādāt, nespēj arī dzīvot īstu cilvēka dzīvi./N.Černiševskis/