Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Met projām šodien rūpes,
Kā vīns, lai dzirkstī
Vārda dienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs!

Salavecis eglē sēž,
Bail tam kāpt ir lejā,
Apkārt eglei bērni stāv,
Grib tam sadot sejā.

Tici vai nē, sarūpēju Tev torti un dāvanu, taču… To nospēra pingvīns!
Bet tikmēr, kamēr Tu meklē viņu rokā, vēlu Tev daudz laimes!

Lai Jaunajā gadā visas dienas
Kā zelta vārpas pilnas līkst.
Lai netrūkst spēka darbus darīt,
Un domu briedums neapsīkst.

Tici zvaigznēm debess tālē,
Kas virs Tavas galvas mirdz,
Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko saka sirds.

Ej ar Dievu, metenīti,
Ar to savu slokatnīti;
Atnāks mūsu lieldieniņa
Ar balto piena rausi.

Cik tūkstoš rasas pilienu ik rītu puķes slacina, tik tūkstoš mīļu bučiņu es tev no sevis nosūtu…

Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķa saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.

Sadzīves paradokss: nauda ir bijusi un būs, tomēr tās kā nav, tā nav. Pacelsim glāzes par to, lai mēs sadzīvotu ar sadzīves paradoksiem!

Balti vīri atver vārtus,
Ātri griežas sniega rats,
Pamājis ar sirmo bārdu
Skumji aizbrauc vecais gads.

Ceru, ka Tu jūti cik daudz un cik stipri par Tevi domāju!
Es Tev atdotu visas savas jūtas un domas un netikai…
Arī savu sirsniņu! Tā pieder Tev vienīgajam!

Ierasties šai pasaulē un būt kaut kam,
Tev palīdzēs Tavs vārds.
Tas iedots Tev, lai to nes,
Bet reizēm tas pa priekšu skrien
Un skanīgi Tevi piesaka, ar ļaudīm iepazīstina.
Kad esi viens, tas Tevi apskauj un Tu esi mājās.
Jo Tu zini, Tavs vārds Tevi sargā!

Puiši puiši, pelnudienu
Braucat maikšķu eglienē,
Cērtat koku, kas priekšā,
Lagzdu vien necērtate:
Lagzdiņaje pulks dēliņi,
Visiem kaula kažociņi.

Ar Tevi šai naktī lai notiek
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts.
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot.
Un nedienas gaismas zvanā
Lai dvēsele pārkausēt prot!

Ir skaista šī diena,
Un vējš no jūras pūš.
Atsūti man ziņu
ko sirds Tava jūt!!!

Šo dzīvi dzīvojot, man vienmēr šķitis
Ka savāds spēks ir tavai mīlestībai, māt.
Vienalga – laimīgs es vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis tu man vienmēr esi klāt.

Kaut mazliet sāp, ka gads ir atkal garām,
Tu tomēr smaidi – Jaunais nāk.
Lai laimes daudz, lai bēdas steidzas garām,
Lai sirds ik dienā spēku atrast māk.

Apsveicam šodien Jūs
Ar zelta spožām kāzām.
Novērtē mīlestības skaistumu
Kopā tik daudz nodzīvots ne velti.
Iemācījāties pieņemt viens otru
Ar trūkumiem un sliktu noskaņojumu.
Kopā jums izdevās radīt tik daudz
Bet tā nav tikai veiksme!
Mēs apsveicam jūs šodien
No sirds dāvinam dāvanas.
Lai jūsu laulība paliek joprojām tāda
Jautra, gaiša un mīlestības pilna!

Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdij,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt!

Nākat šurpu, Jāņa bērni,
Nākat lieli, nākat mazi!
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.

Ēdiet svētkos braši, braši;
Nākamgad būs knapi, knapi,
Jostas ciešāk jāsavelk,
Krīzes gadi jāizvelk…

Jautri, jautri Jāņus gaidu
Ar šašliku vēderā!
No lūsīša baidījos,
Par šašliku priecājos!

Pēc darba salda dusa.

Zaķis paklupis un kritis,
Vienu kāju stipri sitis,
Tomēr laimīgs ir nu tas –
Olas dzīvas, tas ir fakts!

Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Balta laime cauri brien,
No sētiņas sētiņā
No sirsniņas sirsniņā.

Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu,
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

Kas man tā par sniegbaltīti
čaka ielā trāpijās?
Visu nakti ļergu rāva,
divas dienas lāpijās!

Viens mazs prieks, lai Tev būtu katrā dienā!
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņs un mazliet debesis!
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.

Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ar tevi ir viegli solī iet,
Ar tevi var skumt un ar tevi var smiet.
Ar tevi prieki divkārši,
Bet bēda, kaut liela, tik pusbēda.
Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.

Kur gan tie gadi skrien?
Caur ērkšķiem un rozēm tie lien.
Vēlējies tiem pakaļ skriet,
Apstādināt laiku kaut tik uz bridi vien.
Neatskaties atpakaļ,
Dodies taisni uz priekšu.
Gadi skrien kā vēja spārni,
Ne tie vieni, ne tie lieki,
Gadi nāk un gadi iet,
Vēlam Tev laimi un prieku vien.

Vai tā pīle, strauss vai zoss,
Tās mums visas olas dos.
Lieldienās tās cep vai vāri,
Neaizmirsti uzbērt sāli.

Lieldienās jāizvēlas veidot apaļas formas ēdienus, tādā veidā godinot sauli;

Lai kāzu diena cauri gadu tālēm
Kā cerība, kā balta bura peld
Un laimes ceļā lai tā neizbalē
Tāpat kā gredzenos dzirkst zelts.

Pa pārami rieksti auga,
Pa pārami āboliņis,
Pa pārami jauni ļaudis,
Jāņu nakti pulcējāsi.

Vārda diena siventiņam,
Antāk apsveicēji viņam –
Tālus purvus pārbriduši,
Meža cūka atnakusi,
Savam radam godu dot,
Deguntiņu nobučot.
Rokās puķītes un kūkas
Ak, jūs mīļās jūras cūkas.

Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam,
Un labi just, kad paguruši esam –
Kāds Tevi atceras, kāds vārdā tevi sauc.

Tas ir tas, cik daudz sniega nokrita
Kas visu zemi klāja ar paklāju?
Un koki, tāpat kā pasakainā svētlaimē,
Kurināms no cietā sudraba …
Es eju šajā pasakainajā rītā
Un visapkārt ir balts mežs, balts mežs …
Kas ietina dzīvi šajā pasakā,
Parādot tik daudz ziemas brīnumu?
Visi krūmi ir tērpti mežģīnēs …
Un kažokāda ir pūkaina uz priedēm,
Un bērni apbrīno pasaku
Ļaujiet smiekliem zvanīt ar pārplūdēm.

Ieiedama istabāi,
Augstu metu ābuliņu, ābuliņu,ē!
Lai tas auga, lai ziedēja
Līdz citiemi Jānīšiemi, Jānīšiem, ē!

Metam zāles istabāi,
Lai nesnauda vērpējiņa,
Lai nesnauda vērpējiņa,
Linu kreklu audējiņa.

Iemetami Jāņuzāles
Jauna puiša gultiņāi,
Dievs dod viņam citu gadu
Klātu jaunu gulētāju.

Metam zāles laidarāi,
Lai telītes vairojāsi,
Cik zālīšu, tik telīšu
Jāņa mātes laidarāi.

Augstu metu Jāņa zāles,
Lai telītes lielas auga,
Lai telītes lielas auga,
Lai tā pulka piena deva.

Aitiņ, mana Bārbaliņa,
Pušķo manu augumiņu,
Es pušķoju tavu kūti
Jāņa dienas vakarā.

Man vajag tā, lai vienmēr Tevi jūtu!
Man vajag tā, lai es caur Tevi būtu!
Man vajag tad, kad gaiši mirkļi krājas!
Man vajag to, par ko mēs nerunājam!

Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!Lai īsadūd vyss, kuo gribīs!

Nevajag skaitīt gadus,
Kuri aulēkšiem skrien –
Gadus tāpat kā naudu,
Noturēt nespēj neviens.
Skaitīsim laimīgos mirkļus,
Kuru mūžā bijis tik daudz –
Ar tiem mēs bagāti esam
Un novecot nebūs ļauts!

Kas Vasaras svētku meijas velk gar zemi, tad dabon kašķi.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.

Lai Jaunā gadā darbi sokas,
Un nogurumu nezin rokas.
Lai tālu gaišas domas trauc,
Un apkārt labu draugu daudz!

Dzīvē vieglu ceļu nav, nedz taku.
Katram laimes brīdim ir savs rūgtums klāt.
Vēja laikā ejiet cieši blakus,
Lai līdz galam varat nostaigāt!

Lai Tev veiksme pasniedz roku,
Prieks lai vienmēr durvis ver,
Lai Tev gaišu saules staru
Katra jauna diena sniedz.

Tev vēlam soļot skaistu taku,
Lai tajā šķēršļu nebūtu nekad,
Mēs vēlam prieku, laimi, ziedus,
Bet skumjas, vilšanos Tev nepazīt nekad.

Balti var nosnigt pār zemi sniegs,
Rāmi var pieskarties laimes mirklis,
ierausties klēpī kā kaķēns- prieks,-
Gaismu, ja šodien Tev dāvinās sirdis,
Izsējot siltāko sauli no sevis,
Tikai tad Tevī viss un ikviens
Atnāks vēlreiz un projām vairs neies.

Vij perēkli cīrulis no saules stariem,
Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt.
Ir zaķi sākuši pa novakariem
Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt.
Pa sīkām saknītēm, pa lauku kailu
Nāk Lieldienas un vēlas kūmās stāt
Tam priekam, kurš sēd šūpolēs kā gailis,
Tam priekam, kurš ir visu gadu krāts.
Nāk Lieldienas ar sengaidīto vēsti,
Uz debesīm kas skatienus liek celt,
Kas asnu prieku dvēselē sauc dēstīt
Un pūpolkokos saules zeltu smelt.
Saules staru zeltainās rīkstes
Palu steidzīgos ūdeņus per,
Krastos pūpolu mākoņi mīksti
Dzelmē savus atspulgus ber.
Vēju šūpoles augšā un lejā
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts……..
Priecīgas Lieldienas….

Bērns pie egles stulbi smaida..
No Salaveča dāvans gaida..
Vai tad neredz – vecim slikti??
Viņš pirms Tevis dzēris dikti!!!

Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man…

Sniega pārslas lido lēni,
Veco gadu aizvadot,
Daudz jums prieka,
Daudz jums laimes,
Jauno gadu sagaidot.

Patiesa brīvības valstība sākas tikai tad, kad beidzas darbs, ko diktē nepieciešamība un ārēja mērķtiecība, tātad, savā būtībā tā atrodas ārpus materiālās ražošanas sfēras./Markss/

Jāņi, Jāņi šovakar,
Kam tie Jāņi piederēja?
Moderēm, raganām,
Tām tie Jāņi piederēja.

Angļu: I love you
Albāņu: Te dua
Arābu (sieviete vīrietim): Ana behibak
Arābu (vīrietis sievietei): Ana behibek
Armēņu: Yes kez si`rumem
Čečenu: Ne mohotatse
Ebreju (vīrietis sievietei): Ani ohev otah
Ebreju (sieviete vīrietim): Ani ohev et otha
Etiopiešu: Afgreki`
Franču: Je t`aime
Gēlu: Ta gra agam ort
Grieķu: S` ayapo
Havajiešu: Aloha wau ia oi
Holandiešu: Ik houd van jou
Houpi: Nu`umi unangwa`ta
Itāliešu: Ti amo
Īru: Taim i` ngra leat
Japāņu: Kimi o ai shiteru
Jidiša: Ikh hob dikh lib
Katalāņu: T`estimo
Khmeru: Kh_nhaum soro_lahn nhē_ah
Korejiešu: Dangsinul saranghē yo
Kreoliešu: Mi aime jou
Ķīniešu: Wo ie ni
Latīņu: Te amo
Libāņu: Bahibak
Lietuviešu: Tave myliu
Marokiešu: Kanbhik
Navaho: Ayor anosh`ni
Poļu: Kocham cie
Portugāļu: Amo
Spānu: Te quiero
Turku: Seni seviyorum
Ungāru: Szeretlek
Vācu: Ich liebe dich
Vjetnamiešu (vīrietis sievietei): Anh ye^u em
Vjetnamiešu (sieviete vīrietim): Em ye^u anh
Zviedru: Jag älskar dig
Malaju: Saya sayang awak

Tek rūķim siekala gar kāju
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.

Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam.

Nesolu šorīt, bet noskūpstu.
Jauka lai tev ir šī diena.
Māmiņa mīļā, tik laba kat tu.
Nav pasaulē, laikam neviena.

Būt savā patiesībā drošai,
Būt durstīgai kā rozes zieds,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot.

Ziemassvētki drīz jau būs,
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es.

Vārdadienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
“Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!”

Ar vienu mīlestību mūžu nodzīvot-
To tikai retais prot
Ne tas, kurš zems un sīks,
Ne tas, kurš pieticīgs,
Ne tas, kurš šāvis pāri strīpai,
Bet tas, kurš iemīlējies
Līdz mīlestībai.
/L.Vāczemnieks/

Lai Jaunais gads bez bēdu dienām,
Lai laime visur ceļā smaida,
Ja tik nieka bēda, pasmaidi un ej tik tālāk

Māci, māmiņ, savam bērnam
laimes atslēdziņu gūt.
Gan caur darbu, gan caur dziesmu,
gan ar prātu gudram būt.

Neļauj izniekot to laiku,
Kas spēj laimei durvis vērt.
Strādāt sūri, mīlēt darbu,
mācoties caur dzīvi iet.

Savai tautai, savai zemei
gudru bērnu izaudzē,
Lai pēc gadiem tavas saknes
jaunus asnus izdiedzē.
/V. Kokle- Līviņa/

Ne miglā tīts,
Bet priekā vīts,
Lai autaust
Tavs vārdadienas rīts.

Priekš Jurģiem svešās mājās nedrīkst iet ar basām kājām, jo tad bites neizdodas.

Es mīlu tāpēc ,ka starp mums ir aiza,
Kur visi sadzirdamie soļi gaist.
Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti dziļi krūtīs kaist.
Es mīlu tādēļ, ka tik vēja šalkās
Ir mūsu satikšanās prieka zvans.
Un tādēļ ,ka tu šodien mani mīli,
Bet rīt varbūt jau nebūsi tu mans.
Es mīlu tādēļ, ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un reizē moku takts,
Un, ka starp mūsu dienu
Lauž visus tiltus bezgalīga nakts!

Ir viena nakts, kad straujāk asins rit
Un gaida sirds: drīz sitīs divpadsmit!
Dzims Jaunais gads! Un jāpārdomā mums,
Kā vecā gada paveikts pienākums.

Ūsiņš stāv sētmalā,
Gaid’, lai lūdz istabā.
Nāc, Ūsiņ, istabā,
Sēdies galda galiņā.

Vismilakajai maminai pasaule.
Tu esi, ka rasas pile,
Kas saule laistas.
Tu esi, ka zvaigzne tumsajas debesis,
Kas tumsa celu rada.
Tu esi, ka saule,
Kas tumsos brizos sasilda,
Un manu sirsninu ar laimi piepilda.
Mamin, tu pat nevari iedomaties,
Ka es tevi milu!

Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā, Tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku!

Jo vairāk cilvēkus Jūs apsveiksiet, jo lielāka veiksme Jūs sagaida Jaunajā gadā.

Kādu rītu, pamostos
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši!!!!!!

Ikkatru gadu jaunu velēnu griež lemess,
Ikkatru gadu citu ziedu smaržu jūt,
Bet tas, kas labs ir padarīts uz zemes,
Ja ir, nekad no zemes nepazūd.

Darbs aizdzen skumjas, bet darba alga atkal tās rada! Pacelsim glāzes par to, lai mēs nekad neskumtu!

Pirmā mīla nāk no sirds,
Otrā deg kā liesma.
Trešā prasa, vai ir smags
Vīratēvam naudas maks.

Ai, oditi, miguliti,
Nekod mani šovakar!
Es jau gan šūpojos
Visas trīs lielas dienas:
Pirmo dienu, vidus dienu,
Pēdejdienas vakariņu.

Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.

Šai ziemas saltajā rītā
Gribu tev trīs rudzupuķes uzdāvāt,
Kuras šonakt sniegotā pļavā,
Tik silti smaidīja.

Pēc mirkļa jau plaukstās bija
Pļavas puķes vienkāršās,
Debess sūtītās.

Lai dvēselē vasaras siltums un gaisma ielītu
Un Tavās acīs zvaigznes mirdzētu ,
Un sirsniņu saulīte sildītu.

Pūpolnīcā ēd sausus novārītus zirņus un peras no
rīta ar pūpoliem. Kas no rīta agrāk pieceļas, tam
brīv citus izpērt pūpoliem, pie kam runā: “Ne es
peru, pūpols per!

Ja Lielās piektdienas vakarā kārpas apsmērē mēness gaismā, tad tās noiet.

Klusā, rāmā vakarā bučiņa iet pastaigā.
Klusi zogas klāt pie Tevis!
Un vai zini? Tā no manis.

Lai kaut kam labam klāt
Ir vienmēr daļa Tava,
Nu kaut vai cerība,
Ja cita nav, ko dot.
Ar sirdspukstiem, ar
Mīlestības vārdiem
Lai protam ikdienu
Mēs piestarot!
/K.Apškrūma/

Kā saules stariņš zaigo,
Kā ūdens lāse, kas mirdz,
Tā tavu sirsniņu maigo,
Vēlos es apsveikt no sirds.
Lai katra diena tev īsta,
Un dari, jo tā Tu audz,
Lai prieku Tu rodi draugos,
Un vienmēr tie pulka daudz..

Ziemassvētki ir auglības svētki, tāpēc Ziemassvētku sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara.

Jums pirkstā šodien
Uzlikts zelta gredzens
Tas nav tik vienkārši,
Kā dažbrīd šķiet,
Jo gadās-zelta gredzens nospiež,
Kad pienākas ar to diendienā iet.
Lai domas nerodas
To noņemt, noslēpt
Un tālāk ceļu nostaigāt bez tā,
Lai gredzens paliek pirkstā visu mūžu
Un mirdzēt spēj pat dzīves vakarā.

Tavs vārds bez Tevis tikai skaņa.
Tu vārdam iedod formu,
Kas pildīta ar dzīves dziesmu.
To dzirdot kustas manas domas
Un dziedāt līdzi gribas man.

Lai mirdzošs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un pazūd visas neveiksmes,
Kā putekļi pa gaisu!

Happy Birthday saku tev,
Biku tomēr apskaužu
Tev bij dzimene reiz gadā
Bet es muļķis aizmirstu!
Nu tad priecājies ka šoreiz
Es nu tevi apsveicu!:)

Aiztecējis apaļš gadiņš.
Kāpsim jaunu pakāpienu
Mēs pa lielām dzīves kāpnēm
Augstāk – droši kā arvienu

Paliksim te daudz, daudz dienu-
Trīssimtsešdesmit un piecas,
Uzmanīgi vērodami
Visu, kas vien sauļup tiecas.

Vasaru mēs redzam dabā,
Ziemu – grāmatā un skolā,
Klausīdamies skolotājos,
Rātni sēdēdami solā.

Un, kad paies atkal gadiņš,
Savu zināšanu kalnu
Celsim plecos smaidīdami,
Kāpsim pakāpienu jaunu.

Jauna gada naktī izlietā laime jāliek pret uguni, lai redzētu tās ēnu, jo tikai no tās var saprast, kas ir iznācis.

Papardēs pa jāņu nakti,
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši,
Drošu seksu izjaukuši!

Laikam sacīt būtu lieki,
Cik jums šodien lieli prieki!
Tādēļ es kā ciema tante,
Šodien šādus vārdus vēlu!
Nepiekusušiem jums strādāt,
Un par dēlu mīļi gādāt,
Dienu nakti būt tam klāt
Viņu gudri audzināt!

To laimi, ko tu meklē,
To savā sirdī rod.
To sirdi, ko tu mīli,
To citam neatdod!

Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl gaļinš, uguns liesmas –
Draugu pulkā līksmas dziesmas!

Lai uz visas zemes virsas
Tavu vārda dienu svin!
Un lai nokriit tas uz dirsas,
Kas šo dienu neatmin!

“Tev nav jābūt lieliskam, lai iesāktu, bet tev ir jāiesāak, lai tu kļūtu lielisks.” /Zigs Ziglars/

Tekat, bērni, skataties,
Kas pa namu rībinaja:
Ziemas svētki namu slauka,
Visus traukus cilādami.

Es nedrīkstu tevi mīlēt, taču nespēju tevi nemīlēt…
Es nespēju paiet tev garām, un nespēju tuvoties tev…
Es bēgu no tevis projām, un meklēju tevi no jauna…

Ai, Jumīti, akotīti,
Gan līgoji druviņā;
Līgo manā klētiņā
Līdz citai vasarai.