Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Sniegbaltīte iet pa ceļu,
Novilkusi apakšveļu,
Salavecis saka:”Yess!
Man patīk plikas meitenes!”

Vai mīlas dievs ar bultām rīkoties vairs nemāk?
Kam labad sirdī jātēmē, ja jātrāpa daudz zemāk?

Ziemassvētku vakarā velk ar krītu uz visām durvīm krustus, tad ļaunais gars iet prom.

Balts pūpolītis smaida
Un Lielo Dienu gaida.
Klāt atkal pavasaris jauns,
Kad dzīvība sāk mosties, plaukt.

Lai Pūpolsvētdiena rit siltā mierā,
Un domas līgo pavasara priekā.
Balts pūpolītis, pūkains, maigs
Tev saka – pavasaris, smaidīt laiks.

Šajā dzīvē mēs nespējam paveikt lielus darbus. Taču mēs spējam paveikt mazus darbus ar lielu mīlestību./Māte Terēze/

Ja Tevis nebūtu,
Kur liktu mīlestību savu,
Vai apmainītu to
Pret nopelniem un slavu?
Ja Tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Bet skumstot vienatnē,
Es Tevi izdomātu.

Sētā gailis mina vistu. Iznāca saimnieks ar graudiem – barot vistas. Pēkšņi gailis “visu pameta” uz aizskrēja knābāt graudus.
Tad nu novēlam Tev, lai nekad Tevi nemocītu tāds izsalkums!

Sieviete – dieviete
Vīrietis – velns
Vīrietis bez sievietes
Maziņš un melns.

Tuli tuli iz pīguļi,
Da tam Svātam Juram!
Svātais Jurs, zyrgu gons,
Lai tī zyrgi tukli pukli,
Dreiži skaisti kai uobuli.

Uz Jauno gadu dāvināsim
Mazliet sev egles zaļās spīts,
Tad darbu kamolā kāds dzīpars
Būs Laimes mātes ieadīts.

Ja ūdeņi pirms Ziemassvētkiem trīs reizes pārsalst, būs bagāta vasara.

Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā;
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā.

Mauku pakaļa

Sieviete…
tu bagāta – ir par ko lūgt, ko sargāt
tu bagāta – tev ir ko mīlēt, lolot
tu bagāta ja vari mīlot piedot
tu bagāta ja vari dot un ziedot…
/I.Tora/

Jauka bija Jāņu diena
Par visām dieniņām:
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņa.

Laiks nemanāmi rit,
Gads nākamais pie durvīm sit!
Lai jaunais vairāk laimi, mīlestību rod
Un veiksmes lādes atslēdziņu dod!

Piecdesmit gadi ir ļoti garš termiņš.
Jūs visu mūžu esat bijuši kopā.
No sirds novēlam jums šodien
Lai katra diena būtu kā jauns pārsteigums.
Jūs nestrīdaties un nedusmojaties,
Dzīvot kopā ilgu laiku.
Un pieņemt trūkumus
Tas vairs nav nekas neiespējams.
Novēlam pēc gada atkal tikties
Un nosvnēt jaunus svētkus!

Katrs putninjsh, kas uz zara,
Lai Tev dzimšanas dienā zvana.

Kad vardes pa Lieldienām iet pāri pār lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara.

Mīliet visus dzīves gaišos ceļus,
Mīliet vēju, kas pār laukiem slīd,
Mīliet savus darba draugus, dzīvi,
Mīlu saaudzējiet kā skaistu ziedu līdz.

Es esmu radusies
no viņa prieka
no viņa aizmiršanās cerības un apmātības
no izelpas kas norimusies čukstā
un ausu gliemežnīcās var joprojām dzirdēt
kā tētis pārpeld okeānu
kā tētis izaug milzīgāks par kokiem
kā tētis saliec tiltus sīkā lodītē
un noslēpj
zem katra spilvena es varu uzmeklēt
kā izžuvusi asara ir mana tēva mīlestība
pat ja viņš nenojauš
es eju tālāk
/Andra Manfelde/

Tad, kad nāci šai pasaulē,
Es vēlējos, vēlējos vienu.
Esi stiprs, esi apbrīnojams
Un sanāca – kā vēlējos.

Sniega māte pūkas mētā,
Svētki ienāk katrā sētā,
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi.

Uz visas pasaules ir tik daudz mammas
un viņas visas ir īpašas, mīļas un labas,
bet tomēr vislabākā ir katram sava vienīgā!!!

Lai tas, ko Jaunais gads Jums sniegs,
Ir laime, veselība, prieks!

Ļauj gaismas straumei
Sirdij tecēt cauri,
Tam brīnumam,
ko jauna diena nes,
No mīlestības silto
Vārdu auras,
Lai atkal sasilst
Tava, tēti, dvēselit!

Gailītim raibas olas,
kurmītim iepelēkas.
Vai bij baltas, vai bij melnas
– ka tik lepni karājās!
Priecīgas Lieldienas!

Lai Jums viena dvēselīte,
Kas uz pusēm sadalīta.
Sargiet katrs savu pusi,
Lai tai otrai nesāpētu!

Vai tu zini eglīte
Cik tu šodien skaista
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistas

Vai tu zini eglīte
Cik mums līksmas sirdis
Tev mēs dziedam dziesmiņas
Tu jau viņas dzirdi

Vai tu zini eglīte
Kāpēc mēs tā smaidām
Pašu sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām

Sešdesmit jau-metrs metrā
Tavā dzīves spidometrā!
Piestāj, palūkojies nullē
Un uz priekšu dzīvi rullē!
Nestāj malā, nebrauc sānis,
Garš lai dzīves autobānis!

Ja pagalmā vidū aug liepa, tās zaros neprecētās meitas met savus vainadziņus, tā zīlējot preciniekus. Der arī ozola, ābeles un cita žuburota koka zari. Arī ūdenī var mest vainadziņu un zīlēt.

Vecā gada vakarā vajagot līdz pulksten divpadsmitiem dzīvot augšā un divpadsmit reizes ēst, tad nākamais gads būšot bagāts.

Ja pirmo Ziemassvētku vakarā pie debesīm daudz zvaigžņu, tad nākošā vasarā būs daudz sēņu.

Dzīve ir kā svārki šauri,
Grūti ir…bet jātiek cauri.
Alus, vīns lai galdā plūst,
Jubilārs lai pirmais lūst!

Iekš papardītēm Jānis elsa,
Un kaut ko Līgai ausī melsa,
No rīta Jānim mute sausa,
Un Līga jož pēc alus kausa.

Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.

Un neparastas brīnumgaidas,
Pat bērnībā, kas tuva šķiet,
Jo tā ik Jaunā gada nakti
Caur mums ar egli vēlreiz iet.

Mazi saules dzīpariņi
Manos vējos un saulītē tinas,
Kā mīļi, mazi cipariņi
Pret gaismiņu vijas un vijas.
Šiem mazajiem saules pirkstiņiem
Lai saulīte ceļu vada,
Un gaišajiem acu plakstiņiem
Lai prieks un laimīte rada.
/Ā. Āre/

Par to mīļumiņu,
Kas tev,māmiņ,acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos,pļavās,lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!

Lai aizmirstas sliktais, kas bijis,
Lai pāri visam sasnieg sniegs.
Tajā brīdī, kad gadi mijas,
Mūsu sirdīs lai valda prieks.

Stunda pēc stundas, kas aizrit bez Tevis,
ir laiks – kurš pavadīts bez sevis.
Ar cerībām par jaunu dienu,
Ar Tavu smaidu, ar Tavu acu skatu.

Dieviņš sēja sudrabiņu
Visu garu Jāņu nakti.
Sēj, Dieviņ, manu tiesu
Jele vienu birzumiņu!

Tālu, tālu tava gaisma mirdz.
Augstu tiecas mana pārgalvīgā sirds.
Citu skatu tavas acis redz.
Citu liesmu tavi sērkociņi dedz.

Saprotu, naivi skan, avaino,
Tomēr es ļauju sev izsapņot.

Vai tu zini, ko es vēlos,
Ko es vēlos Ziemassvētkos?
Ļoti vēlos es ar Tevi cieši
Sniegputenī dejot!(2x)

Lūdzu, lūdzu, iedomāsimies:
Jūtu, jūtu mūsu lūpas vienuviet.
Silti, silti diviem kopā kļūst.
Īstas jūtas prāta žogam pāri plūst.

Saprotu, naivi skan, avaino!
Tomēr es ļauju sev izsapņot.

Vai tu zini, ko es vēlos,
Ko es vēlos Ziemassvētkos?
Ļoti vēlos es ar Tevi cieši
Sniegputenī dejot!

Viens un divi, un trīs,
Un tu vairs neesi brīvs.
Ziemassvētku valsī nomedīts!

Vai tu zini, ko es vēlos,
Ko es vēlos Ziemassvētkos?
Ļoti vēlos es ar Tevi cieši
Sniegputenī dejot!(2x)

Lai tev laime,
Lai tev prieks
Un uz lūpām ir kas lieks!

Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Un lai rītos,
Nenāk miegs!

Pļavās, kur līgotāji pāri gājuši, zāle aug leknāka

Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā
No sniega laukiem rīta klusumā,
Ir tā kā Dieva miers tu augstībā,
Kur, baltos spārnus klusi saglauduši,
Uz ceļiem eņģeļi stāv, galvas noliekuši.
Uz ceļiem eņģeļi
Kā sniega mākoņi.
/Kārlis Skalbe/

Jāņa dienā mājas māte liek nātres uz logiem un sliekšņiem, lai raganas pakaļas sadedzinātu.

Svētki jāsvin praktiski,
Lai tie būtu latviski,
Vecais sērkociņu meklē,
Riepu dedzināšot eglē.

Zaļajā ceturtdienā jātīra māja, jāizmet viss liekais, kas pa ziemu sakrājies, tad māja visu gadu būs tīra;

Jāņa māte sieru sēja
Deviņiem stūrišiem;
Šim stūritis, tam stūritis,
Man pašai viducitis,
Man pašai viducitis
Par akmeņa cēlumiņu.

Populārākais sievietes vārds jūnijā.
(Līga)

Grybu laimis tev vēlēt! Poši lobuokī vieliejumi dzymtā dīnā!

Zaķis brīnās-kā tad tā?
Atkal olas kabatā!
Jākrāso tās krāsās maigās,
Lai var mīlēt zaķes baigās.
Olas ir nu ohohoo!
Garausis īsts Pikaso!

Pūpolsvētdienā vajag visu dienu palikt mājās, jo tad visu gadu klāšoties labi.

Uz Jauno gadu dāvāsim
Cits citam labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules.

Nevēlos vēlēt klišejas un banālas frāzes, tāpēc iedzersim par daudzpunktiem… To vietā Tu vari izdomāt kaut ko savu..

Lietiņš lija Jāņa nakti,
Lietiņš Jāņa vakarā,
Nomirkuši Jāņa bērni,
Jāņa zāles lasīdami.

Tavs vārds ir kā saulespuķe,
Kā ābols zarā, kas mirdz.
Tavs vārds ir kā astere koša
Pie rudens vējainās sirds.

Kad debess ir zila
Un mākonis melns
Ja nemīli mani,
Lai rauj tevi velns!

Kur, Jānīti, tu gulēji
Šo garo vasariņu?
– Rīgas vārtu maliņā,
Zem pelēka akmentiņa.

Man pakāra bāleliņi
Vizulīšu šūpolītes;
Skan podziņas, skan zīlītes,
Skan vizuļu šūpolītes.

Lai tev vārdadienā jautri iet,
Vajag kaut ko glāzē liet,
Uzsaukt tostu, dzert to sausu,
Lai tev būtu dzīvot prieks.

Salavecis pauri kasa
Dāvanas pa zemi lasa
Tālāk tikt nevarēja
Viņa briedis avarēja.

Lieldienās šūpoties,
Lieldienās priecāties –
Par pirmiem ziediņiem
Par raibām oliņām.

Darbam sudraba saknes un zelta augļi.

Jaunā gadā tādu sparu,
kas uz priekšu rauj ar varu!
Un, ja dzīvē ir kas smags,
lai tas būtu naudas maks!

Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.

Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.

Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.

Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,

Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.

Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
/J. Jaunsudrabiņš/

Lieldieniņa liela sieva,
Tā atnāca tukšu roku;
Miķelīts mazs vīriņš,
Tas atnāca pilnu roku.

Rītā celsies māmulīte,
Manu velti uzies drīz.
Saulīte pavisam glīta
Viņas skatus apzeltīs.

Teikšu:- Tev, tas māmiņ, labā,
Tev šī saule spoži spīd.
Viņa tavu smaidu glabā,
Cels tā mani katru rīt.

Tad es arī laba augšu,
gaiša mana taka būs.
Tavos darbos talkā traukšu,
Lai tev rokas nepiekūst,

Lai tu saules mūžu vari
Mani dzīvē pavadīt,
Lai ik diena saules stari
Apsveic tevi, māmulīt!
/I.Lasmanis/

Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.

Dzimšanas dienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
“Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!”

Visu gadu druvā gāju,
Ziemassvētkus pelnīdama.
Ienes man, saimeniece,
Ziemassvētku alutiņu!

Lai Tava sirds, kā putra vārās,
Un kā aizkauts cālēns spārdās
Lai mīlestība sirdi spiež
Un visas zarnas riņķī griež!!

Aiz skopuma saiminiece
Jāņu siera neizsēja,
Lai nenāktu Jāņa bērni
Viņas sētu aplīgoti.

Tavs smaids ir spožāks par sauli,
Naktī Tavs humors pat nogāztu alni,
Kurš nekrīt, tas lai stāv kājās,
Sveicēju rindas Tev apkārt stājās.

Salaveci, aun nu kājas
Un pa svētkiem pamet savas mājas;
Travkas maisu plecos vel kā nākas,
Citiem sen jau lomkas sākas.

Jāņa tēvs alu dara
Daudzajiem bērniņiem;
Jāņa bērni izslāpuši,
Jāņa dziesmas dziedādami.

Baltā dziesma

Baltas debesis kā piens,
Tikai tu un vairs neviens
Balta, balta zvaigzne mirdz
Balta, balta tava sirds.

Baltiem mākoņiem viss klāts,
Baltiem vārdiem izrunāts.
Baltiem stariem uzaust rīts,
-Nāc ar mani, nāc man līdz.

Piedz:
Tik balta, balta saulīte pār mūsu galvām mirdz,
Tik balta, balta pasaule, kā tava sirds.

Baltiem ziediem pļava zied,
Baltiem soļiem laime iet.
Esi vienmēr līdzās man,
Kad šī baltā dziesma skan.

Piedz:
Tik balta, balta saulīte pār mūsu galvām mirdz,
Tik balta, balta pasaule, kā tava sirds.

Baltas debesis kā piens,
Tikai tu un vairs neviens
Balta, balta zvaigzne mirdz
Balta, balta tava sirds.

Balta, balta uguns deg,
Baltām liesmām dedzinot.
Piedod cilvēkam kurš raud
Savas laimes nezinot.

Piedz:
Tik balta, balta saulīte pār mūsu galvām mirdz,
Tik balta, balta pasaule, kā tava sirds.

Jaunā gadā medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi,
Veselību, laimi, prieku,
Un vēl kādu eiro lieku.

Ziemassvētki ir laiks, kad pēc skujām smaržo ne tikai tualetē.

Ziemeļbriedis brauc pa gaisu,
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic,
Ziemassvētkos visus sveic!

Uz pasaules nav tādas vietas,
Kas būtu drošāka par mammas klēpi.
Uz pasaules nav tādas lietas,
Kas būtu īstāka par mammas mīlestību.

Siļķu kapteine

Ja mēs uzzinātu, ka mūsu rīcībā ir palikušas tikai piecas minūtes, lai pateiktu visu, ko vēlamies, tad visas telefona kabīnes būtu pilnas ar cilvēkiem, kas zvanītu kādam, lai pateiktu, ka to mīl…Lai prieksāvēl ir visa dzīve, lai to pateikt!

Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa
Pie lielā vārdu koka,
Pēc savas gribas liktenis
Ko purina un loka.
Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Bet vienu gan Tu vari,
To gadu gaitā godā celt
Ar visu ko vien dari.
Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Kas laika vējos plīvo,
Bet lai ar uguns dvēseli
Tas savu mūžu dzīvo!

Piecdesmit gadi – tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss-gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm ,šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.
/Lauma Daugiša/

Es braucu pa ceļu, ir vientuļa nakts.
Vien radio izklaidē mani.
Man patīk tās dziesmas, kas ēterā skan,
Vien tālu Tu mīļotā man.

Piedz.
Tik vientuļš ceļš bez Tevis mans draugs,
Vien tālumā ilgas mūs sauc.
Bet drīz jau būšu, kur sirds mani sauc-
Pie Tevis, mans mīļotais draugs.

Es traucos caur tumsu, pie Tevis ved ceļš
Tev šodien ir vārda diena
No sirds Tevi mīļotā vēlos es sveikt,
Bet zieda nav manim neviena.

Te pēkšņi es dzirdu-skan diktora balss,
Kas piesaka dziesmiņu manu.
Šo dziesmiņu mīļotā dziedu es Tev
Tavā vārda dienā.

Bet rozes tās baltās, kas burvīgi zied,
Tev dāvāšu dzimšanas dienā.
Bet šodien es dāvāju mīļotā Tev
Dziesmiņu vārda dienā.

Cilvēks ir taisni tik vecs,
cik smagi nes
gadu stāžu,
cik stipri vai vāji
brīnās
par brīnumiem. Iedzersim par to, lai Jubilāris viegli nes savus gadus!

Nelido zemu,
Tavs ceļš ir cits,
Tu esi no tiem,
Kas brīnumiem tic.

Sniedziņš viegli pārklāj zemi
Vecam gadam aizejot,
Lai ir skaisti dzīves ceļi
Jauno gadu iesākot.

Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, sievasmātei nepatīk, ka viņu aprunā!

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt’s ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet, kur tas bija bijis,
Gaiši iedegās guns.
/Vilis Plūdonis/

Ir izbrists atkal cauri vienam gadam,
No ievu kupenām līdz zaļam egles zaram,
No darbdienas pa rūpei līdzi nests
Ar ļaudīm labiem viss uz labu vests.

Ai Jurģīti, Miķelīti,
Baro labus kumeliņus!
Vai es miju, vai pārdevu,
Tevis saucu līkaupos.

Ja Lieldienu rītā saule uzlēkusi spodra, būs karsta vasara.

“Nevis šaubīties un vilcināties, bet rīkoties un uzdrīkstēties.” /Zenta Mauriņa/

Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara, tad turpmāk visi darbi labi veiksies.

Novēlu Tev spēku tikt galā ar lietām, kuras ir iespējams izmainīt.
Novēlu tev izturību samierināties ar apstākļiem, kurus Tu nevari ietekmēt.
Un gudrību-atšķirt vienu no otras.

To Ziemsvētku zvaigzni,
Kas šonakt debesīs mirdz,
To noplūc kā puķi
Un nēsā pie sirds!

Šo ziedu trauslo
No sīkas saknītes,
Kas ticību un mieru nes
No Tēva pajumtes.