Daudzi cilvēki dāvina savām sievām dāvanas viņu jubilejā. Bet es to daru ļoti vienkāršāk un visu savu dzīvi atdevu tev, mana dārgā. Es tevi mīlu, daudz laimes jubilejā!

Laiku aizturēt nevar,
Visiem aizsprostiem pāri tas palo,
Kaut ko atnesdams līdzi,
Prieku un mīlestību.

Skaties, cik balti mākoņi,
Kā līgavas tērpa zīds,
Cerības ziedos ievītas domas,
Mīlestības pavadīts.

Mūsu dārgie jaunlaulātie, dzīves ceļu šodien sāciet laimei un ejiet to līdz sirmam vecumam!

Lai jums jauno dzīvi sākot,
Mīlestības nepietrūkst,
Saticības – vētrām nākot,
Pacietības – diendienā!

Lai dzīve ir viegla, kā lins!
Lai vīrs vienmēr ir iemīlējies tikai tevī,
Esi viņam uzticīga un ideāla sieva!
Mēs sveicam Jūs abus 4. kāzu gadadienā!

Mainieties gredzeniem saulrietā.
Veidojiet pamatus mājvietā.
Gredzenā laime ir jāizbur.
Mājvietā pavards jums jāiekur.

Šī varbūt skaistākā no dienām,
Kas mūžā bijušas un būs.,
Tā divas upes saplūst vienā
Un viena straume tālāk plūst.

Es piedzimu pasaulē, lai kopā ar Tevi satiktu ik rītu,
Es piedzimu pasaulē, lai Tavas rokas sasildītu-
Ne tikai dienu zem debesīm zilgām,-
Divus mūžus, trīs mūžus, daudz ilgāk…

Jums šodien ir brīnišķīga diena –
Ģimenei ir jau četri gadi
Jā, tas ir termiņs – tas ir skaidrs ikvienam
Tāpēc esiet divtik laimīgi.

Lai jūsu dzīvē līdz mūža rudenim nepietrūktu:
Mīlestības, saticības, laimes.

Aizdedzināsim sveces par mīlestību, kas palīdzēs visās baltajās dienās un nebaltajās dienās.
Par to lai šodien sāktais dzīves ceļš būtu vienmēr skaists un balts.

Novēlam līgavainim mīlēt automašīnas, sportu, alu, makšķerēšanu. Un līgavai, savukārt, aizrauties ar iepirkšanos, ēdienu gatavošanu, TV šovu skatīšanos. Tad jūsu dzīve būs perfekta!

Tēvs ir katram bērnam savs,
Tāpēc ka tas tētis tavs.
Mīļākais un jaukākais,
Foršākais un stiprākais.
Iemāca tas visu ko,
Katram bērnam svarīgo.
Stāsta jokus arī tas.
Spēlēs līdzi darbojas.
Skriet tad arī ejam mēs,
Kurš gan mūs vairs panākt spēs.
Tētis man vislabākais,
Vienmēr uz šīs pasaules!

Būs kalngali, straumes un kraujas,
Būs meži, kur ezeri tumst,
Bet sauli ja turēsiet plaukstās,
Būs silti gan citiem, gan jums.

Mana plauksta tavās
Un pasaulē nav vairs auksti.
Kā pieneņu saulītes pļavās,
Tā līdzi plaukstu.
Tava plauksta manās
Un pasaulē nav vairs auksti.
Kā bērzi pavasaros,
Tā pumpurodams plauksti.
Iet divi cilvēki blakus
Pa sava likteņa taku.

Lai ceļš, ko ejat jūs pret kalnu, nebeidz vīties,
Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!
Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai jūtas dziļākās ar gadiem neizzustu
Un cilvēks cilvēkā lai ceļa biedru justu!
Šis ceļš, ko ejat jūs pret kalnu nebeigs vīties,-
Lai pietiek gudrības un spēka nekļūdīties!

Lai jūsu laimei jūras plašums
Un mīlestībai – saules mūžs!

Ja tu nevari izlemt ko darīt precēties vai pirkt mašīnu!!!
Ja tu aprecies tev piedzimst bērni un tu būsi nelaimīgs, jo tev tie būs jāuklē dien dienā tas nu gan nau tas labākais!Bet, ja tu nopērc mašīnu tad tu vari tikt avārijā un, ja tu tiec avārijā, tad tu kļūsti par invalīdu vai uz vietas nomirsti!
1. Ja tu kļūsti invalīds!
tad tevi aprūpēs vecas mūķenes.
2. Ja tu nomirsti, tad tev ir atkal divas iespējas
1. tevi kremē
2. tevi apglabā
ja tevi kremē, tad no tevis tikai paliek putekļi
ja tevi apglabā, tad tev ir vel divas iespējas
1. tevi apēd tārpi
2. vai tu izaudz par koku
ja tevi apēd tārpi, tad tas nav nekas patīkams
bet ja no tevis izaug koks, tad tev ir divas iespējas
1. tu sapūsti
2. vai no tevis uztaisīs papīru
ja tu sapūst,i tad tas nau nekas patīkams,
bet ja tevi uztaisa par papīru tad tev ir divas iespējas
1. vainu tu tiec sieviešu tualetē
2. vai arī vīriešu tualetē
neviens ne otrs variants nav patīkams labāk tad ir aprecēties!!!

Ļaujiet viens otram mazas nepilnības
Lai visi laulības gadi ir viegli
Pats galvenais, cieniet viens otru!
Un Jums vienmēr būs stipra ģimene!

Ir saulains rīts
Kā spoža zvaigzne,
Ieklaudzas durvis, viņš nāk,
Ar smagu, sastrādātu soli.
Man pretim savu roku sniedz.
Tad atskan rīta sveiciens,
Tik drošs ir tēva plecs,
Pat tad, kad dažreiz asaras acīs,
Tad noder tēva plecs,
Paldies tev, tēt, par pirmo soli,
Iemācīto…
Tu esi tā kā saules stars!

Mīlestība ir savienojusi jūsu dvēseles
Divi gadi paskrēja kā divas dienas!
Jūs šobrīd lepni saucat sevi par sievu un vīru,
Saglabājiet šo cieņu mūžīgi viens pret otru!

15 gadus kopā ar tevi nodzīvoti,
Un mēs nekad neskumstam
Apsveicu tevi šodien ar šo dienu
Un es novēlu mums vēl daudzus gadus kopā!

2 cilvēki, 2 dzīves,
1 mīlestība!
Novēlu jums mīlestību, kas bezgalīgi aug katru dienu

Paldies, mūsu tuvie draugi, par palīdzību un atbalstu, kad mēs cenšamies izveidot stipru ģimeni, palīdzot organizēt kāzas un atbalstot mūs visgrūtākajos brīžos! Paldies par jūsu vēlmi mums palīdzēt jebkurā laikā. Par labākajām vecpuišu un vecmeitu ballītēm, par visjautrāko izpirkumu un skaistāko ceremoniju! Mēs ceram, ka jūs būsiet bieži viesi mūsu mājā un būsiet vienmēr mūsu labākie draugi! Paldies par visu!

Pieņemiet apsveikumus no mums:
Papīra kāzu dienā mēs vēlam Jums
Laimi, prieku un jautrību
Vēl daudzus gadu kopā būt!

Jūs esat kopā 4 gadus, šodien jau ir lina kāzas,
Sudrabs vēl Jums priekšā un arī zelta kāzas.
Bet kas ir lins, to visi to zina,
Tas padara ģimeni stiprāku, cieši sasaistot vīru un sievu!

Trīs gadi dažreiz ir kā mūžība
Tagad nav iespējams jūs uztvert atsevišķi.
Jūsu laulība, ko jau aizsargā ādas bruņas,
Un lai tas turpina augt!
Mēs apsveicam jūs tik nopietnā jubilejā,
Mīliet un turpiniet strādat, veidojot ģimeni!

No sirds sveicu ģimenes dzīves 40. gadadienā ar brīnišķīgām rubīna kāzām! Lai kopā nodzīvotie gadi jums kļūst par rubīna lepnumu, lai jūsu turpmākā dzīve ir gaiša un pārtikusi. Novēlu jums veselību, draudzīgu un dzīvespriecīgu ģimeni, mājas komfortu un sirds siltumu!

Šodien mēs jums laimi vēlam,
Pirmam jābūt ņipram dēlam!
Tālāk kā jums pašiem tīk
ja tas darbiņš un mazie neapnīk!!

Rubīna kāzas ir vēl viens iemesls, lai viens otram atkal atzītos mūžīgā mīlestībā! Apsveicam Jūs jubilejā!

Lai jums labi, lai jums ļoti labi
Lai jums brīnišķīgi iet
Lai jums visi labie putni
Katru rītu logā dzied
Lai jums skaistas debeszilas,
Košas, jaukas puķes zied
Un lai spožā siltā saule
Nekad dzīvē nenoriet
Lai jūs savas dzīves grožus
Varat cieši turēt ciet
Lai jums labi, ļoti labi
Lai jums brīnišķīgi iet!

Tad apstājās laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs.
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir pats skaistākais –
Ka mīlestība neprot skaitīt!

Sakļaujas bērzi un vējā šalc-
Esiet laimīgi abi!
Ezerā atsaucas vilnis balts –
Diviem kopā būs labi.

Laiks skrien. Šķiet, ka tikai vakar jūs bijāt bērni un rokās turējāt rotaļlietas. Bet tagad jūs jau esat kļuvuši par veselu ģimeni, apvienojušies skaistā un spēcīgā savienībā. Un mēs vēlamies jūs apsveikt ar šo neticamo un skaisto notikumu! Rūpējaties viens par otru, lolojiet un palīdziet, iemācieties laicīgi piedot, jo mīlestība ir ilgstošas ​​savienības pamats!

Jāni, izbaudi savu pēdējo dienu brīvībā. Ujj, es gribēju teikt – izbaudi torti! P.S. Apsveicu ar laulībām, mīļie!

Katrs no mums –
Dēls!
Mazdēls!
Vectēvs!
Un tēvs!
Katrs no mums tik īpašs un svēts,
Katram no mums pieder it viss, kas ir gūts.
It viss, kas nākotnē sagaida mūs.
Kalni un lejas,
Kāds raud, un kāds smejas,
Bet kopā mēs spodrinām zvaigznes.
Kalni un lejas,
Kāds krīt un kāds ceļas,
Mēs atrodam durvis un bezizejas.
Dēls!
Mazdēls!
Vectēvs!
Un tēvs!
Mēs esam labākais alfabēts –
No burtiem un vārdiem,
No vārdiem un stāstiem,
Mēs ceļojam blakus ik brīdi.
/Jānis Jerofejevs/

Tagad vair nav jābrīnās par to, ka šķiras, bet gan jābrīnās par to, ka nešķiras! Tāpēc dzīvojiet tā, lai citi brīnās!

Mūsu mīļie, protiet dzīvē saules starus krāt, draudzību un mīlu mūžam saglabāt.

Nekas nav atgriežams,
Lai arī cik skaists ir bijis,
Jo mirklis aiziedams,
Ir sevi piepildījis.
paldies, kā šajā dienā ļāvāt mums būt vēl laimīgākiem…
paldies par vārdiem, ko veltījāt no sirds…

Jūsu ģimene jau ir stipra kā koks! 5 gadi laulībā nav smieklu lieta! Pārvariet visas grūtības un turpiniet vadīt savu mīlestības kuģi pa jūras ūdeņiem!

Kāzu diena nu ir klāt,
Jāsāk kurpes,kleita virsū vilkt,
kamēr zeķi, kurpi virsū velk
tikmer viesi gaida braši,
Nu ir klāt līgaviņa
gredzens jāliek pirkstā aši!!!

Lai nezūd laime kā malduguns liesma,
Lai neizplēn gredzenu burvīgā ziba,
Mācieties, mācieties, augstāko dziesmu
Vārdā ko sauc par mīlestību

Lai Jūs viens otrā mīlētu ne tikai jaunības skaistumu, bet arī matu sirmumu un mūža nogalē varētu teikt: „ Es būšu ar mieru sākt dzīvi no jauna, lai atkal satiktu Tevi.”

Kāzu līksmībā skan dziesmas
Kuras dzied par draudzību
Sirdis vieno mīlas liesmas
Līgavai un Līgavainim.

Lai kopīgs ceļš kā stipra dzija
Caur visu mūžu klusi stīdz,
Lai mīlai nenākas teikt: ” bija “,
Lai saule vienmēr nāk jums līdz!

Meitiņ, glabā plīvuru balto,
Neizkar debesu lietiem,
Taureņa spārns
Tik samircis nevarēs diet..
Visbaltāko uzticību
Jel iekaliet dvēselēs savās,
No sniega līdz sniegam
Cauri tālumiem ievas zied.

Jūs tagad esat divu cilvēku komanda. Apsveicam ar nepārspējamu savienību! Novēlu Jums laimīgu un veiksmīgu laulību.

Iesim ļaudis, skatīties,
Vai ir vārti appušķoti,
Vai ir vārti appušķoti?
Vai ir dārzi izravēti.

Labvakari, rudzu lauks,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Kā Dieviņis tev līdzēja
Baltiem ziediem noziedēt?

Lec, Jānīti, kur lekdamis,
Lec kāpostu dārziņā,
Lai aug balti kāpostiņi
Kā Jānīša cepurīte.

Lec, Jānīti, kur lekdamis,
Lec lopiņu laidarā,
Izmin usnes, izmin nātres,
Tīri manu laidariņu.

Jāņu nakti līgot gāju,
Arājiņu lūkoties;
Nolūkoju arājiņu
Pašā Jāņu vakarā.

Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.

Saka, ka pirmais laulības gads ir grūtākais… un tad pierod. Daudz laimes gadadienā, mana dārgā sieva.

Brāli, tagad tu esi vīrs!
Tev blakus ir skaista sieva,
Nepievil mani,
Esi drosmīgs un dūšīgs,
Un laime būs balva.
Lai tava nakts ir karsta
Un diena smieklu pilna!

Ņem spēku no Jāņu zālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz,
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.

Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd,
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.

Ņem spēku no Jāņu dziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev,
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.

Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj,
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut liksies – kāds tīklus vērpj.

Ņem spēku no Jāņu zālēm,
No gaismas, kas kalnos zied,
Ņem spēku no nakts bez tumsas,
Kas šonakt pār zemi iet.

Viens otru saudzējiet,
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt.

Saule un Mēness
Spēle sākas ar dziesmu:
Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!
Mēnesis izgāja malējas meklēt.
Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!
Jau drīz saulīte mēneša rokās.

Spēlētāji izveido dārziņu. Meitene (saule) un puika (mēness) nostājas ārpus dārziņa. Dziedādami pirmos divus pantus, līgotāji iet pa apli. Saule un Mēness iet gar dārziņu pretējā virzienā. Ar vārdiem «Bēdz, bēdz» līgotāji apstājas. Mēness mēģina noķert Saulīti, kas bēg apkārt. Trešo pantu atkārto, līdz Sauli noķer, un tikai tad dzied ceturto pantu. Tad Saule un Mēness izraugās sev vietniekus vai arī – Saule nākamo Mēnesi, un otrādi.

Viena pate Jāņu zāle
Brīžam liela, brīžam maza:
Siltumā izstiepās,
Aukstumā sarāvās.

Lai kāzu dienā cauri gadu tālēm
Kā cerība, kā balta bura peld
Un laimes ceļā lai tā neizbālē,
Tāpat kā gredzenos dzirkst zelts.

Es tev lūdzu, Jāņa māte,
Atver man vaŗa vārtus,
Atver man vaŗa vārtus
Līdz pašami ziemeļam!

Nāc ar mani zemi art,
Nāc ar mani maizi ēst,
Puķes sēt un bērnus gaidīt.
Nāc ar mani bēdu noburt,
Kopā mosties, kopā nogurt.
Nāc ar mani – es ar tevi.

Visi gaida Jāņu dienu,
Puiši gaida, meitas gaida,
Puišiem alu, puišiem sieru
Meitām zāļu vainadziņus.

Lai tad puto Jāņu alus,
Jāņu siers lai zobos drūp,
Un no kontrabandas gaļas,
Šašliks cepinoties kūp

Jāņu nakti lietus lija,
Tad dancoju aizkrāsnē;
Kad saulīte rotāsies,
Tad dancošu zālītē.

Lieciet stipras bērza šķilas
Savā dzīves pavardā,
Lai pēc siltuma un gaismas
Nav mums citur jāstaigā.
/A. Vējāns/

Brīnumu vara
Vai nav mums vairs brīnumu tagadnē?
Vai senatnes vara jau lauzta?
Un viss, kas noticis pagātnē,
Ir teika tik, sapņu austa?
Nē! — Spēcīgs arī vēl tagad tas gars,
Kas no akmeņiem maizi spēj radīt.
Un spožs viņš kā Jahves liesmu stars
Spēj tautas caur tuksnešiem vadīt.
Un aizbirusi tā vieta nav vēl,
Kur citkārt bij Jēkaba aka:
Tā krūtīs ir sirds, kurai citu žēl
Un kas gurušus, tvīkušus slaka.
Un cilvēcei radies jauns pareģons
To glābt no verdzības lāsta,
Un āmuru klaudziens un mašīnu jons
Par viņa gudrībām stāsta.
Un vasarsvētki mums uzausīs,
Kas nākotnē redzas jau tāli,
Tad uguns mēles pār galvām mums līs
Un mēs sveiksim cits citu kā brāļi.
/Aspazija/

Sēdiet, radi, sēdiet, viesi
Pie bagāta kāzu galda
Lai netrūka maize, sāls
Jauniem mūžu dzīvojot! Iedzersim par to!

Paldies Jums vedēji, kas ir mums tik tuvi cilvēki. Jūs esat teikuši tik daudz siltu un patīkami vārdu, ka sirds pukst straujāk. Mēs priecājamies jūs redzēt šodien mūsu svētkos. Jūs esat patiesi dārgi mums. Gaidīsim jūs visus mūsu sudraba kāzu gadadienā. Pacelsim glāzes un iedzersim par to!

Katru gadu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt:
Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Kā darbiņu pastrādāja.

Lai jums vienmēr saules gana,
Lai ir silti, tad kad vēji brāzmot sāk,
Lai no jūsu satikšanās pirmās
Visu mūžu laime līdzi nāk.

Sarunājas divi paziņas.
– Kā tu pavadi savu medusmēnesi?
– Kas tas tāds?
– Saproti, ģimenes dzīve ir kā liela muca ar darvu, kurai virspusē Dievs uzlējis plānu kārtiņu medus. Tā tad arī saucas ‘’medusmēnesis”.
– Dieviņ, tētīt! Tad jau es laikam būšu to mucu attaisījis no apakšgala!
Novēlēsim jaunlaulātajiem savu dzīves mucu attaisīt no pareizā gala un lai tajā iekšā būtu tikai medus!

Dievs lai līdz, Dievs lai līdz
Vasarsvētkus sagaidīt,
Tad stāvēšu ar tautieti
Pliku gālu baznīcei.

Klusu klusu klausījos,
Kas nātrēs čabinās:
Jāņa māte sieru sēja,
Lai neredz Jāņa bērni.

Kuriet augstu Jāņa guni
Pašā Jāņa vakarā.
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.

Šķil uguni, pūt uguni
Pašā Jāņa vakarā,
Pūt ārā ienaidiņu
No maliņu maliņām.

Dedzi gaiši, Jāņa gune,
Pār deviņi novadiņi,
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsies.

Cik gaismiņa atspīdēs,
Tik ļautiņi svētīsies,
Tik ļautiņi svētīsies,
Jāņa nakti līgojot.

Mirkli padomājat, pirms kausus pilnus lejat,
Mirkli padomājat, pirms dzīvē tālāk ejat.
Tālāk – kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk – kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.

Nekad nepietiek laika, lai darbu padarītu labi, taču darba pārstrādāšanai laiks vienmēr atrodas. /Mērfija likums/

Visu gadu dziesmas krāju Līgo, Līgo,
Jāņu dienu gaidīdama Ligo, Ligo.,
Nu atnāca Jāņu diena Līgo, Līgo,
Nu dziesmiņas jāizdzieda Līgo, Līgo..,
Dod Dievini kalna kāpti Līgo, Līgo,
Ne no kalna lejiņā Līgo, Līgo,
Dod Dievini otram doti Līgo, Līgo..,
Ne no otra mīļi lūgti Līgo, Līgo.,
Par gadskārtu Jānītis nāca Līgo, Līgo..,
Savus bērnus apraudzīti Līgo, Līgo..,
Vai tie ēda, vai tie dzēra Līgo, Līgo..,
Vai Jānīti daudzināja Līgo, Līgo..,
Gan tie ēda, gan tie dzēra Līgo, Līgo..,
Gan Jānīti daudzināja Līgo, Līgo..,
Vai tas visas jaunas meitas Līgo, Līgo,
Kas līgoja Jāņu nakti Līgo, Līgo,
Vecas sievas māmuliņas Līgo, Līgo.,
Tas bij īstas līgotajās Līgo, Līgo.,
Visa laba Jāņu zāle Līgo, Līgo,
Kas zied Jāņu vakarai Līgo, Līgo.,
Visu pirms buldurjānis Līgo, Līgo.,
Sarkanais āboliņš Līgo, Līgo.,
Kādu mūžu Laima lika Līgo, Līgo.,
Tāds būs Tev jādzīvo Līgo, Līgo,
Tu nevari pāri kāpti Līgo, Līgo.,
Par Laimiņas līkumiņu Līgo, Līgo,
Jauni puiši jaunas meitas Līgo, Līgo,
Jāņu nakti neguļati Līgo, Līgo,
Tad rītai redzesieti Līgo, Līgo.,
Ka saulīte rotājusi Līgo, Līgo,
Noriet saule vakarai Līgo, Līgo,
Koku galus zeltīdama Līgo, Līgo.,
Par plāviņu pariedama Līgo, Līgo,
Pļavas dziesmu nodziedāju Līgo, Līgo,
Atcel vārtus Jāņa māte Līgo, Līgo,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni Līgo, Līgo,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni Līgo, Līgo,
Jāņu zāles kaisīdami Līgo, Līgo,
Es savai Jāņu mātei Līgo, Līgo,
Došu puķu vainadziņu Līgo, Līgo.,
Lai tai auga labas govis Līgo, Līgo,
Ziedainami kājiņām Līgo, Līgo,
Es savami Jāņu tēvam Līgo, Līgo,
Liks ozola vainadziņu Līgo, Līgo,
Lai tam auga labi zirgi Līgo, Līgo.,
Diži resni ka ozoli Līgo, Līgo,
Sieru, sieru Jāņu māte
Tev jau govis lai darai
Ja nedosi sieru ēsti
Paliks govis alavas Līgo, Līgo!

Ej ar dievu, Jāņu diena,
Pēterdienu sagaidām,
Jāņam zirgus aizjūdzam,
Pēterami nojūdzam.

Kas Jāņu nakti guļ, tas visu vasaru gulēs.

Lai arī tad, kad sarmā mirdzēs mati,
Jums mīlestība ir tā pati!

Jāņa māte man iedeva
Raibu govi platiem ragiem,
Durvīs ragi neiegāja,
Kūtī rūmes tai nebija;
Ved’ ābeļu dārziņā
Zem kuplās ābelītes.

Ai bagāta Jāņa diena,
Atved man arājiņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu!

Es sasēju lielu sieru,
Jāņu dienas gaidīdama;
Jāņu dienu izdalīju
Pa maziemi gabaliem.

Darbu aizsākot ir nepieciešams būt optimistam, bet nobeidzot – šaubu pilnam.

Brēkdams gailis laktā lēca,
Nu būs miežu vasariņa;
Nu dzers alu Jāņu bērni,
Snīpus krūzā mērcēdami.

Jāņu māte sieru sēja
Aiz namīna krūmīnā,
Jāņu meitas govis slauca,
Laidarāi tupēdamas;
Pienīc gāja; šņību, šņābu,
Kaņepīte: knipu, knapu.

Mīlestība – šajā vārdā atvienots viss lielais un stiprais, spēks un dvēsele, maigums un dedzīgums. Es novēlu jums kopīgajā dzīves ceļā mīlestību un saticību.

Divi maģiski gadi paskrēja ātri.
Jūs vienmēr gribējāt būt kopā mūžīgi.
Mēs novēlam Jums, lai tā arī būtu
Lai jūsu savu laimi spētu saglabāt.

Ai, Jānīša vakariņis,
Ozoliņu tērētājis,
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņu vainadziņi.

Kas tās manas lievenītes
Ar sudrabu nobārstīja,
Jāņa bērni nobārstīja,
Jāņa nakti staigādami.

Jāņa māte izpušķoja
Ar apsēm istabiņu.
Vai tev trūka bērzu, kļavu,
Vai kuplāi ozoliņa?

Gan priekos, gan bēdās.
Gan darbos, gan nedarbos.
Gan mierā, klusumā, gan trakotā negaisā.
Gan ar saules stariem siltumā, gan zem lietus lāsēm aukstumā.
Māmiņa mums blakus ir.

Māmiņa mīļā
Tu esi kā saule
Tava mīlestība sasilda mani
Saule vai silts kažociņš.

Jājejiņa bāliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti:
Dienu jāju kunga zirgus,
Nakti kunga gaspažiņu.

Kanādā ar katru gadu Mātes dienas svinēšana paliek arvien lielāka, pie tam nešķirojot un dāsni apdāvinot gan savas mammas, gan vīramātes un sievasmātes. Protams, tas attiecas uz pieaugušajiem bērniem.

Aitas rasotā pļavā
Senos laikos peldināja aitas Jāņa dienas rasā, lai tām būtu bieza un skaista vilna. Arī paši mazgājās rasā, lai būtu skaisti. Spēle ir ar to saistīta. Vadītājs – Jāņumāte stāv vienā pusē, vilks – kāds dalībnieks, paslēpies citā pusē, visi pārējie dalībnieki – aitiņas – “ganās” pļavas pretējā pusē. Jāņumāte sauc, aitiņas atbild:
– Aitiņas, mājās!
– Nevaram! (drebelīgā balsī).
– Kāpēc nevarat?
– Vilks krūmos!
– Ko viņš tur dara?
– Zobus trin!
– Cik asi vilkam zobi?
– Kā zobens!
– Un cik spožas acis?
– Kā mēness! (Dialogu pēc patikas var turpināt un pārveidot).
– Aitiņas, mājās!
Nu tad visas aitiņas skrien pie Jāņumātes, bet vilks mēģina noķert. Noķertās aitas pārvēršas par vilkiem un to paliek arvien vairāk. Kad paliek divas aitas, tās paliek par Jāņumāti un vilku nākamajā spēlē.

Ja Jāņos līgotājus aizraida prom, tad gaidāma kāda nelaime

Ja grib, lai gari mati aug, tad Līgo naktī pusnaktī vajag iet, kur apīņi aug un sukāt galvu.

Strādā, cik gribi, vairāk par asi zemes nenopelnīsi.

Uz rītu atlikts darbs arvien paliek nedarīts.

Zobenam, lāpstai un domai nekad nedrīkst ļaut ierūsēt.

Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā…
Līgo dziesmas salonā,
Pats pie stūres reibumā!

Jānīts savu stīvu bībi
Ar dūrēm sadūrēja,
Kam rāmi negulēja
Melnajās biksītēs.

Lai Tavas domas ir manējās
Un mani sapņi ir Tavējie.
Lai Tavas mājas ir manējās,
Veiksmes un neveiksmes – mūsējās.
/V.Kokle-Līviņa/