Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Ir jāprot sajust leduspuķu smarža,
Ir jāprot noplūkt tās un dāvāt cilvēkiem.
Ir jāprot sajust – kāda vēja garša –
Un tikai tad mūs sauks par laimīgiem…

Mīlestība ir kā putns
Kas paceļ mūs spārnos
Kā milzīgs vilnis
Kas aiznes mūs tālu.

Gadiņš atkal uzkrīt plecam
Bet vai tādēļ jākļūst vecam!
Ja tev sirdī dzīvesprieks –
Gadu skaits ir tīrais nieks!

Lai saulainās krāsās labas domas zied,
lai tikai prieka asaras lāso,
lai šai dzīvē labi iet…

Kalendāram lapas krīt,
Dienas aiziet nemanot,
Nu ir diena klāt,
Kuru svinam mēs arvien.

Veselību vēlu, laimi tavās gaitās,
Gaišas atmiņas, lai no šīs dienas tiek,
Un, lai dzeguzīte simtos gadus skaita,
Zvana skanējumu tavam mūžam liek.

Labs vīrs nekad neatceras sievas vecumu, bet vienmēr atceras viņas dzimšanas dienu.

Tu sirdij atslēdzi man visas durvis,
Man acis vaļā bij, es neredzēju,
Man mutē dziesmas bij, es nedziedāju,
Tu tos kā putnus izlaidi no slazda.

Sakarā ar Vārda Dienu,
Katram jādzer glāzi vienu,
Bet, ja tostu pateikt prot,
Darbību drīkst atkārtot!

Daudz laimes šodien un labu veselību rīt no rīta!

Gudri mani bāleliņi,
Šķūnī kāra šūpulītes,
Lai māsai nesamirka
Vizulīšu vainadziņš.

tavi mati ir ka saule…
tavas acis ir ka zvaigznes…
tavas lupas ir ka rozu ziedlapas….
tava ada ir ka piens…..
un to visu saliekot kopa veidojas engelis….
un sis engelis esi tu….mana liela mila…

Šeit griežas ziemas sniegpārslas
Ir auksts un auksts.
Ilgu, ilgu laiku gludinot ledu,
Galu galā ziema ir draugs ar salu.
Bet līdz pavasarim ziema nogurst
Un tas pārstās sasalt
Un ļaunais aukstums atkāpsies
Sniega vietā būs peļķes.
Un tad caur šīm peļķēm,
Noteikti ļoti vajadzīgs
Drosmīgie kuģos
Papīra laivas!
/N. Zubareva/

Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien.
Un tavā dzīves pavedienā,
Mezglu 30 jau sien.

Uguntiņas sarkanas,
Uguntiņas baltas
Tavu vārdu sasilda,
Aizdzen vējus saltus!

Šādas olas nevar perēt,
Līdz ar to uz cāļiem cerēt.
Vai cālīt`s šķīlies Latvijā,
Ja tam māte Polijā?

Uz jaunu gadu ja raudāsi, tad raudāsi visu gadu.

Ar cerību gaišajiem stariem
Pār klusajiem gadsimta mūžības galiem
Jubilāram vecumiņš kaulos jau lien
Kā sniegbalts tētiņš tam matos gudrību sien
Un Laimes māte viņam pidžamu diedz!

Lai mīlēja kas mīlēja
Jānītis tas gan mīlēja
Viņiem ir tie lielie zvani
Lielās biksēs zvana skaļi

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.

Es šonakt domāšu par tevi tikai vien,
No tava smaguma man visi prāti pilni.
Rau, mēness bāls caur melniem zariem skrien
Un met pa kailo dārzu blāzmas vilni!
Es šonakt domāšu par tevi vien.
/A. Kurcijs/

Gaisā kaut ko virmojam jūtu,
Mīļu bučiņu tev sūtu,
Sveicu tevi Dzimšanas dienā,
Un no laimes peldēt pienā.

Es vēlēšu tev, ko vāverei vēl:
-Lai neuzkrīt čiekurs uz galvas.
-Lai visam mūžam nepietrūkst
Garšīgās riekstu halvas!

Es vēlēšu tev, ko bitei vēl:
-Lai vasara nozied kā liepa.
-Lai riebēja ļauna riebdamās,
Tavam stropam nesarieba!

Es vēlēšu tev, ko ābelei vēl:
-Lai ziema saudzē un žēlo.
Un ziedu laiks paiet nezinot
Ne agro salnu, ne vēlo!

Es vēlēšu tev, ko jaungadam vēl:
-Lai pilna ar sudrabu josta.
-Lai visas dienas kā rudzi zied
Un nezied neviena kā skosta!
(O. Skuja)

Ir izbrists cauri vienam gadam
No ievu kupenām līdz egles zaram.
Pa priekam un pa rūpei nests,
Ar labiem ļaudīm tālāk vests.
Nu pagājībā gads jau mests,
Lai nāktu nākamais, tas jaunais.

Baltiem vārdiem baltā pasaulē,
Baltiem sapņiem savā sirdī vietu sameklē,
Neļauj tumsai ceļam pāri krist,
Ja pār melnu upi jāiet brist.
Tālu augšā saule gaismu krāj,
Balti sniegi rudens pelnus klāj un neapklāj,
Tad, kad naktīs zvaigznes zemē krīt,
Paņem vienu sirdi sasildīt.
/Armīns Ronis/

Mēs esam savākušies, lai iedzertu un apsveiktu vārda dienā! Tad iedzersim par šo foršo vārdu, kas savāca mūs visus kopā!

Ko lai šajā dienā vēlam
Brašam mūsu zemes dēlam,
Autiņu ar šipiem kaltu
Un vēl tautumeitu baltu
Ko cits nesauktu par mauku.

Zaķēns mežā kazu slauc –
Laikam ieņēmis par daudz.
Kamēr sals, kamēr sniegs,
Piens jau nav, bet spaidīt prieks.

Nepadodies tautu dēls…
Vīru svētkus svinēdams,
Sit citiem olas pusu,
Lai plist caulas brakscedamas!
Priecīgas un nesāpīgas Lieldienas!

Šodien tortē sveces spraustas
Jubilāram seja raustas,
Jo ir zināms, ak mans mūžs
Visas tās būs jānopūš.

Strop manu jēriņu,
Strop kazleniņu.
Es pate stropoju
Miesmeša vakaru.

Cik koši svētku egle laistās,
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas,
Un klusi pieaug cerība!

Sniegbaltīte visu gadu bez brunčiem
Iet uz mežu pēc runčiem.

“Esi vienmēr tu pats! Vienmēr atceries, kas tu esi… Jo, ja tu nezināsi, kas tu esi, tu centīsies būt kāds cits.” /Kerija Rasela/

No pirmām dzīves dienām
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds! Tad iedzersim par mūsu (vārds), lai šis vārds asociējas ar prieku un laimi!

Vārda dienā strādāts gana,
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!

Visi vēl tev šo un to,
Es to pašu labāko.
Tortes kastē ievelties
Un no sirds tev pieēsties.

Vēl liepu ziedi nesmaržo,
Vien jūnija ziedošās acis
Līgo vainagā dziesmas
Un sarkanas magones pin,
Papardes zaļajās liesmās
Mazliet no neprāta smelties ļauj,
Veldzēties mirkļos
No tava tuvuma siltuma glāstiem.

Caur jasmīnsmaržu zemeņsmaidi
Sarkstot bikli raisās,
Līgo valsī mīlestība tvīkstot
Pieglaužas ar tauriņspārniem,
Caur tavu netveramo smaidu
Ozollapu ēnā, tevi mīlot,
Iemācījos mīlēt
Griezes dziesmu.

Nu Tu vari pirkstā kost,
Gadiņš klāt, nevis nost
Lec uz augšu, lec uz leju,
Grumbiņas Tev bojā seju.

Ik gads ir pakāpiens,
Ko mūža kāpnēs liekam,
Lai dzīve garām nepaskrien,
Lai atkal soli tālāk tiekam.

Pusi mūža salasīji,
Savā dzīves groziņā,
Otru pusi salasīsi,
Kad līdz simtam nodzīvosi.

Kal savu domu,
Rūdi savu gribu,
Radi savu darbu,
Rodi dzīvei sparu!

Sveicu Tevi dienā šajā,
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!

Jaunais gads ar lielu joni,
Dej ar ezermalas roni.
Salatevs tā naiski skatās,
Jaunais gads mūk malu malās.

Briedis Rūdolfs acis bola,
Tikmēr Santa zaru sola.
Santa bārdu noplukušu,
Saka briedim stāvi klusu.

No sveču liesmām,
No egļu zaru smaržas
Ņem gaismu rītdienai
Un spēku visam gadam!

Kur gan tie gadi skrien? Caur ērkšķiem un rozēm tie lien.
Vēlējies tiem pakaļ skriet, apstādināt laiku kaut tik uz bridi vien.
Neatskaties atpakaļ, dodies taisni uz priekšu.
Gadi skrien kā vēja spārni, ne tie vieni, ne tie lieki,
Gadi nāk un gadi iet, vēlam tev laimi un prieku vien.

Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
Aiz kalniņa lejiņā
Tai mazā sētiņā.

Lai šodien šampānietis līst,
Lai vāzē ziedi nenovīst.
Lai draugi kuplā pulkā nāk,
Un “Sveiks, lai dzīvo!” dziedāt sāk.

Lai viss, kas tavās ilgās tīts,
Drīz nāk kā sapnis piepildīts!
Veselību stipru,
Gaitu allaž ņipru
Tūkstoš labu domu
Brīnišķīgu omu!

Lai tev dzīvē labi klājas
Un pa trepēm neslīd kājas,
Un ja arī paslīdēs,
Gan jau mīļā noturēs!

Ziemassvētkos vajag deviņas reizes ēst, tad būs bagāts gads.

Dzīve ir skaistums, apbrīno to.
Dzīve ir svētlaime, baudi to.
Dzīve ir sapnis, vērs to par īstenību.
Dzīve ir izaicinājums, stājies tam pretī.
Dzīve ir pienākums, pildi to.
Dzīve ir spēle, spēlē to.
Dzīve ir vērtība, saudzē to.
Dzīve ir bagātība, taupi to.
Dzīve ir mīlestība, baudi to.
/Māte Terēze/

Ai lielāi Lieladiena,
Kur karsim šūpulīti?
– Aiz kalniņa lejiņā,
Sidrabiņa ozolā.

Ziemsvētki sabrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami.

Sūtu saldas divas bučas!
Vienu lielu, – otru mazu!
Ja tā mazā netrāpīs,
Tad tā lielā apēdīs!

Citrons uz galda,
Glāzītē rums.
Un Jaunajā gadā,
Sveiciens no mums!

Dzīve ir raiba dzija,
Un tās gājiens grūts,bet skaists.
Neskaitīsim dienas kurās lija,
Mirkļus skaitīsim,ko žēl bij projām laist.

Nenes man rozes, nenes man lilijas,
Kad pie manis ciemos tu nāc,
Tik aiziesim abi pa rasotu pļavu,
Kur naktsvijoles un madaras zied.
Kur naktstauriņi dejo un migla ceļas
Un sienāžu vijoles skan…

Tad, kad nāci šai pasaulē,
Es vēlējos, vēlējos vienu.
Esi stiprs, esi apbrīnojams
Un sanāca – kā vēlējos.

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Dziesmas skan, gaisma līst,
Svētku smaržas visapkārt klīst!

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Tādēļ visi līdzi gavilēt lai sāk,
Jo no tēva troņa mums pasaul’s gaisma nāk!

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Gaisma tumšā ceļā, mūsu gaisma tu!
Tiem tu dod, kas Tevīm tic, svēto mieru nu.

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Ko priekš citiem darām, tas priekš tevis ir.
Lai teic katris Kristus bērns “Man šos svētkus šķir!”

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt!

Ai, gadi, gadi, jūs dievi un velni,
Un tomēr piedzimt un dzīvot ir prieks,
Ja mākoņi uzbrūk kā darva un pelni,
Lai lietus mirdz zeltā un sudrabā sniegs.

Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā.

Jubilārs, lai pirmais lūzt,
Ka tik ārā neiet pūst,
Ja ir grūti, vajag spēt,
Piedzerties un nostāvēt..
Daudz laimes!

Lai katra dzīves diena,
Ir kā jauns, smaržojošs zieds,
Kas prieku Tev nes ik dienas!

Veselību stipru,
Allaž gaitu ņipru,
Brīnišķīgu omu,
Tūkstoš labu domu.
Garlaicību nepazīt,
Visus darbus padarīt,
Izklaidēties arī prast,
Visur dzīvē prieku rast.

AI Jānīti Dieva dēls,
tavu kuplu cepurīti,
Auga mieži auga rudzi,
apakš tavas cepurītes.

Bet paliec pavisam
Uz manā mlūpām
Kā salda un mūžīga buča
Klau paliec pavisam
Uz spilvena mana
Kā viegla bet mūžīga smarža.
/K. Elsbergs/

Vārda dienā saki tā:
“Tā ir tikai manējā!”
Lai šai dienā jautri iet –
Vajag glāzē šampi liet!

Tā diena ir klāt,
Kad mīlestība nāk!
Tā nepametīs jūs,
Tā samīļos jūs!

Ticu Saulgriežu sniegiem, kas zemi
tīru un mirdzošu padarīt nāk,
Ticu Ziemassvētku klusajam brīnumam,
kuram dvēselē jāienāk.

Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Kas, aizejot dienām, tā dod.
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot.

Atnāk dienas,
Aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.

Vēlu, lai Tev laime sēdē
Tā kā korķis pudelē!
Lai Tu puišos sapītos
Tā kā vista pakulās!

Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā.

Cik debesis zilas
Cik zvaigžņu tur mirdz
Tik laimes tev vēlu
No visas sirds!

Nesarunājoties spēles dalībniekiem jānostājas vienā rindā atbilstoši sava vārda pirmajam burtam, alfabēta secībā. Šo spēli iespējams spēlēt arī ar aizsietām acīm.

Jaunā gadā možu garu,
Spēku kaulos, darba sparu.
Tam, kas pats ir vienmēr kustīgs,
Arī Jaunais gads būs lustīgs!

Kā vīgriezes, kā madaras šie vārdi,
Kas smaržo tā, ka acis jāver ciet,
Un atkal dzīve šķiet kā pļava basām kājām,
Kur spēku gūstot, varu cauri iet.

Atceries kādreiz takas, kas ietas,
Atceries brīžus visskaistākos.
Atmiņas vainagā kopā, kas sietas
Spēkus dos brīžos visbargākos.

Salatēvs ar Ziemeļbriedi,
Apčurāja mežā egli.
Mazais rūķis lamājās,
Slapš zem egles vazājās.

Dirsknābis

Izdildirsis

Piecdesmit gadi – tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss – gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.

Katram ir savs vārdiņš dots
Un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam
Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes,
Pielej pilnas arī glāzes.

Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst!

Tavi sapņi, tavas ilgas
Vējā šūpojas kā smilgas,
Bet, lai viss tev izdotos,
Nedrīkst dzīvot mākoņos.

Noplēšamā kalendāra 124. lapiņā ir rakstīts kāds vārds. To atļauts nosaukt visiem, bet nēsāt drīkst tikai īpaši izvēlētie…Tad iedzersim par mūsu izredzēto!

Novēlēsim mazajam
Būt stipram un veselīgam
Visi talanti un tieksmes
Noteikti atklājiet.

Saule spīd pār mākoņiem,
Kas par vārdiņu Tev skaistu.
Lietus lāse nokrīt viena,
Baibai šodien vārda diena.

Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien,
Un ne attapties ne saprast –
Tie jau tālu kāpās brien.
Lai gadi iet, lai gadi skrien,
Tos atpakaļ vairs neatsaukt.
Un katrs gads, kas ciemos nāk,
Lai prieku, laimi nes Tev klāt.

Lai gadi rit, tā tam ir jābūt.
Un lai par tiem nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus gadus vēl

Es jau sen šo dienu gaidu
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā,
Sveicu tevi dzimšanas dienā.

Lai rudens raža apcirkņos,
Lai domas nerimst apvāršņos,
Lai salnu dzestrums možumam,
Lai lapu rota krāšņumam!

Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.

Lai ārsts, nekad, nevienu eiro no Tevis nenopelnītu!Iedzeram par Tavu jubileju!

Ar elegantu pietupienu
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu-
Svini savu DZIMŠANAS dienu

Lai Jaunā gada katrai dienai
Ziemas baltuma miers,
Pavasara ūdeņu skanīgums,
Vasaras saules siltums,
Un rudens ziedu krāsainība!

Šī ir tava diena,
Skaista ir šī diena,
Lai tev laimi nes,
Šis jaukais pārsteigums.

Siltu siržu uguntiņu
It nevienu asariņu.
Skaistus sapņus, vieglas dienas –
Jauno gadu sagaidot!

Jau pirmajam gadiņam ir beigas,
Un otrais ir atnācis bez steigas.
Nu jāmācās ir runāt, staigāt,
Un savu reizi arī klaigāt,
Lai mammai, tētim tiek savs prieks,
Ka dēliņš ir mazs negantnieks.