Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi
Kaut kam šodien liela diena,
Laikam kādam vārda diena,
Skatos es kalendārā,
Edgaram svētki velns arārā!!!
Nedomā, ko dāvās Tev,
Kādas balvas iegūsi sev.
Centies pasaulei dot,
Ar savām veltēm aplaimot.
Tev vēlam soļot skaistu taku,
Lai tajā šķēršļu nebūtu nekad,
Mēs vēlam prieku, laimi, ziedus,
Bet skumjas, vilšanos Tev nepazīt nekad.
Ja bļodiņā griežot divas olas ar pirkstu, tās sasitas, tad nākamā gadā apprecēsies.
Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš Saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu ir vesels.
Cik labi dzīvot ir un būt
Dot citiem, caur to arī gūt.
Tas nozīmē – laimīgiem kļūt,
Lai arī citi šo laimi jūt.
Visu gadu naudu krāju,
Jāņa dienas gaidīdams;
Nu atnāca Jāņa diena,
Nu naudiņa jātērē;
Nu naudiņa jātērē,
Nav ne plikas kapeiciņas.
Ņem par labu nedaudz rindu,
Kurās ļoti maz var teikt!
Tomēr Tavā vārda dienā,
Atļauj Tevi mīļi sveikt!
Viens mazs prieks, lai tev būtu katra diena!
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņs un mazliet debesis!
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.
Mīlestība nenozīmē skatīties vienam uz otru, bet gan kopā skatīties vienā virzienā. Novēlam Jums vienmēr skatīties vienā virzienā!
Darbs tevi dzen,
Darbs tevi dzeļ,
Darbs tavos nervu galos trīc.
Darbs, bērnam dzimstot, piedzimst līdz.
/I.Ziedonis/
Motivētos ūdeņos bez darba pret straumi nepapeldēsi.
Laimi, kas nebeidzās,
Mirkļus, kas dara bagātāku,
Darbu, kas spēcina,
Uzvaru, kas iedvesmo,
Veiksmi, kas nepamet!
Žēl, ka nevaram tur būt.
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!
Citiem neredzot, Lieldienas rītā jālasa skaidas, malkas gruži un jānoglabā mājās – vēlāk tie nesīs naudu.
Lai ar tevi vienmēr laime,
Dzīvesprieks un draugu saime,
Veselība, radošs gars,
Neizsīkstošs darba spars!
Es Tevi mīlēšu vienmēr,
Līdz dienai, kad varavīksne debesīs izdedzinās visas zvaigznes.
Līdz dienai, kad okeāns pārklās augstākos kalnus.
Līdz dienai, kad delfīni sāks lidot un papagaiļi dzīvos jūrā.
Līdz dienai, kad mēs sapņosim par dzīvi un dzīve kļūs par sapni.
Es Tevi mīlēšu Tevi mūžīgi…
Jāņa dienā dzen sievas visus savus lopus: govis, aitas, cūkas uz kopu ganību. Tur iztaisa zemē caurumu, kur tad ieliek olu, karašas, alu. Nu uzkur tur uguni un tura maltīti. Tas esot lopiem par labu.
Dzymtās dīnas horoskops – Jaunava (Bõba)
Cīši korteigi cylvāki a cyti otkol nā. Vysu labi acacerās. Vīnmār zyna, kur batviņi sastateiti a kur būrkõni. Acacerās ari kur īprīkš nūslēpe buteļi, par tū ka cīši pateik īdzert. Vyspor leli dzāroji. Jīm bīži īt cīmeņi par tū ka cīši lobi cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!
Lai dzīvē saules vienmēr gana,
Lai silti tad, kad vēji pāri iet,
Un lai no pirmās satikšanās
Jums visu mūžu mīla zied.
Kalendārs ir ļoti pļāpīgs,
Teic kā katru vārdā sauc,
Datums šodien ļoti trāpīgs,
Un man tevi jāapsveic!
Atīt Leldīn’e
Par augstu kal’n’eņu,
Zalta ūlys
Mātuodama;
Aizīt Leldīn’e
Par augstu kal’n’eņu,
Zalta ūlys
Las’eidama.
Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.
Šai ziemas saltajā rītā
Gribu tev trīs rudzupuķes uzdāvāt,
Kuras šonakt sniegotā pļavā,
Tik silti smaidīja.
Pēc mirkļa jau plaukstās bija
Pļavas puķes vienkāršās,
Debess sūtītās.
Lai dvēselē vasaras siltums un gaisma ielītu
Un Tavās acīs zvaigznes mirdzētu ,
Un sirsniņu saulīte sildītu.
Vārda dienu svinēt prieks,
Ja ir galdā trīsgraudnieks!
Rosolus un raušus nost,
Vajag tikai kost un kost!!!!
Lai vienmēr tev bites čakluma pietiek
Un ozola izturības,
Lai dienas kā saulainas vizbules zied
Un pelēkas nav nevienas!
Dzīvo un ceri,
Lai dzīvē kam deri,
Ēdi un dzeri,
Lai vairāk tu sveri.
Tev šodien dzimenīte,
Zied ārā pienenīte…
Es mīļi tevi sveicu,
Un apsveikumu beidzu.
Lai tavā vārda dienā
Tev prieku dāvā viss,
Lai draugi pasniedz ziedus
Un sauli debesīs!
Jauno gadu svinēt prieks
Ja uz galda trīsgraudnieks,
Rosolu un torti nost
Tikai kost un kost un kost.
Lai Tev daudz baltu dieniņu,
Lai izdodas viss, kas iecerēts,
Lai draugi vienmēr labā omā
Un netrūkst latu somā!
Lai visus ziedus
Jums saule veltī.
Lai sirdi un dvēsli
Ar laimi zeltī!
Vārda dienā tevi sveicu,
Vārdiem, kas nāk no visas sirds,
Lai tev acīs, sirdī, sejā,
Vienmēr prieks un laime mirdz!
Visskaistākie ziedi, lai atveras,
Visskaistākās ilgas, lai piepildās Tev!
Dievs lai piedod visus grēkus,
Organismam jaunus spēkus,
Vairāk naudas, vairāk baudas,
Lieliem darbiem vairāk jaudas!
Jānits savu kumeliņu
Iejāj bišu dārziņā
Medainām kājiņām,
Vaskainiem iemauktiem.
Lai visu tavu istabu
Mēnestiņš pieber
Pilnu ar sudrabu
Pilnu ar zelu:
Lai vizuļi, mirdzuļi
Veļas pa grīdu,
Kaktiņi spīd,
Šķirbiņas mirdz.
Lai mēnestiņš
Sudraba svārciņā
Tuvu pie vaidziņa čukst:
Sveicieniņš dzimšanas dieniņā!
Jāņa mātes zīda kleite, līgo
līgo!
Lādītē salocīta, līgo!
Kad atnāca Jāņu diena, līgo
līgo!
Tad vilkās mugurā, līgo!
Kad pagāja Jāņu diena, līgo
līgo!
Lādītē salocīja, līgo!
Pārsteigt Tevi Vārda dienā-
Man tas nav sanācis,
Bet vai vari gana ātri,
Uzspēlēt ar mani kārtis?!
Lai tavā vārdadienā
Tev prieku dāvā viss,
Lai draugi pasniedz ziedus
Un sauli debesīs.
Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj.
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.
Kad Jāņa nakti zirgus atstājot ganībās, tad ar tiem jājot lietuvēni un raganas.
Laime nav dvēseles trīsas,
Bet mīļajiem dāvātais laiks.
Laime – vien mirklis īss,
Starp brīvajiem, uzplaucis vaigs.
Spēlētāji sēžas aplī. Ikviens no dalībniekiem savam blakus sēdētājam pa labi klusi pačukst, ko šis tam var uzdāvināt, piemēram, ābolu. Šim cilvēkam dāvana ir jāiegaumē, taču arī pašam kaut kas “jādāvina” nākamajam dalībniekam, piemēram, konfekte. Vienlaicīgi pretējā virzienā tiek stāstīts, kas ar dāvanām būs jādara, tas, kas sēž labajā pusē tam cilvēkam, kurš sāka dāvināt, čukst ausī kaimiņam kreisajā pusē, kas jādara ar to lietu, ko viņam uzdāvinās, piemēram, jāiztīra, jāsaloka, jānobučo utt.
Kad dāvanas ir saņemtas un norādījumu došana beigusies, dalībnieki skaļi paziņo, kādu tad dāvanu ir saņēmis un kas viņam ir teikts ar to darīt. Interesanti dzirdēt, ka pulkstenis jāapēd, bet apelsīns jānes remontēt.
Lai spēle drīz neapniktu, pēc laiciņa var ieteikt, kur dāvanas glabāt.
Ziemassvētkos vajag ēst daudz zirņus — tad būs daudz naudas.
Nu ko nu vairs – to skaisto vārdu nav tik daudz, bet to, ko sirds jūt – to var vēlēt vēl un vēl – mīlestību tev šajos svētkos!
Garais tosts – nu tad! Īsais tosts – nu!
No visas sirds Tev novēlu
Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus kas piepildās,
Torti kas nesakalst
Un draugus, kuri vienkārši ir!
Pie sirds ir svētki un dvēselē:
Tev jau ir divi gadi!
Un mēs visi kopā novēlam:
Audz gudrāks, soli uz priekšu
Ēd vairāk un neslimo!
Lai tu visu mūžu saglabātu
Dzidra maija rīta možumu,
Asu domu, nerimtīgu prātu,
Dzīves prieku, degsmi, maigumu!
Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu – kūku!
Es tev varētu dāvāt zeltītu mēnesi
Un sudraba zvaigznes,
Bet nedāvāšu.
Tos jau Tev uzdāvās citi.
Tādēļ pastiep roku un noķer
To mazo sniegpārsliņu –
Tā būs no manis,
Un vēl miljoniem citas
Tev būs tikai no manis.
Lai mīla, arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.
Tad Jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā,
Mīla ceļu apgaismos!
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani rudzīši
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jāņīša nakti,
Lai mani pūrīši
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani miežiņi
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai manas auziņas
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani zirniņi
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani liniņi
Vilnī nekrīt.
Es gribu Tavās acīs skatīties
Kā spogulī tur redzēt sevi!
Un klusi, klusi pateikt Tev
Ka ļoti mīlu Tevi!
Kam dzīve Tev šķiet nasta esam?
Mēs katrs savu nastu nesam –
Tā netiks vieglāka paties,
Ja sūdzies Tu un sūrojies,
Ej svilpodams pa dzīves taku,
Un nasta viegla kļūs, Tev saku.
Līgo vakarā jārunā ar kaimiņienēm, tad visu gadu nebūs jāstrīdas.
Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.
Lai saule spoži mirdzot it-kā saka:
“Daudz koku savā ceļā iestādiet”
Lai krāšņi plaukst Tava dzīves taka,
Lai tā pret kalnu zaļā lokā iet.
Visu gadu nedabūju,
Ko dabūju Jāņu nakti:
Dabūj` sedlus, dabūj` zirgu,
Dabūj` skaistu pīzdiņu.
Esi cilvēks ar raksturu cietu,
Savus sapņus kas pildīt prot!
Lai tu smaidot uz nākotni ietu,
Ceļu skaistāko kāds vien var būt.
Lietus vien, lietus vien
Visu garu vasariņu;
Dod, Dieviņ, saules gaismu
Jel tai Jāņu vakarā.
“Sargi sevi no vārdiem, sargi no domām, sargi no visa sliktā. Saglabājot šo trīs ceļu skaidrību, tu nokļūsi uz ceļa, ko ieminuši gudrie.” /Buda/
Īpašs spēks Jāņos piemīt ūdenim, tāpēc ar jāņuguni rokās jāiet uz tuvējo dīķi vai ezeru peldēties, lai jāņubērni visu laiku ir jāņuguns svētības lokā. Var peldēties kaili, apjozties ar papardēm un citām jāņuzālēm. Ar nodomu – būt veseliem un auglīgiem – ved peldināt arī zirgus un citus mājlopus.
Ziemas un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj –
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk…
Laimi, prieku, veselību,
Visu draugu mīlestību,
Lai sirdī vienmēr valda prieks
Un naudas makā latiņš lieks.
Lai jums šovakar ir silti, silti,
Kad aiz loga vecais gads.
Un ar jautriem pārslu smiekliem,
Atnāk laimīgs Jaunais gads.
Tāli, tāli čigānos
Ziemassvētku vakarā,
Lai liniņi gari auga
Mālotā kalniņā.
Labāk strādāt nekā vaidēt.
Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai tev makā
Vienmēr latiņš lieks.
Apkārt – draugus,
Apkārt – smaidus,
Apkārt – jokus,
Apkārt – prieku,
Lejā – zemi,
Augšā – zvaigznes,
Uguntiņu vidiņā!
Kas tie tādi Jāņa bērni,
Nelīgoja, nedziedāja.
Es dziedāju, man skanēja,
Man Jānīts palīdzēja.
Visu gadu dziesmas krāju
Sudrabiņa vācelē,
Pašā Jāņu vakarā
Izbārstīju pagalmā.
Laimi tev litriem vēlu,
Mīlestību kubiņiem,
Bučiņas no karstām lūpām,
Tās bez mēra tūkstošiem!
Nevajag skaitīt gadus,
Kuri aulēkšiem skrien –
Gadus tāpat kā naudu,
Noturēt nespēj neviens.
Skaitīsim laimīgos mirkļus,
Kuru mūžā bijis tik daudz –
Ar tiem mēs bagāti esam
Un novecot nebūs ļauts!
Mīļo,Salavecīt!
Ziemassvētkos Tev lūdzu, treknu bankas kontu un tievu ķermeni. Un nesajauc lūdzu šos vietām, kā pagājušo gad.
Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Tev!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Tev!
Lai Jaunais gads nes jaunas dienas,
Lai saltas, tumšas nav nevienas.
Lai spēka daudz, lai viss, ko dara, sokas,
Lai nepagurst ne sirds, ne rokas!
Ziemassvētki labi svētki,
Lielu maisu atnesuši –
Siļķes asti, gaļas šķiņķi,
Medus podu atvēluši.
Ai, cerība, tu man tik neparastā,
Kam mani atkal savos spārnos cel?
Mēs satikāmies klusos upes krastos
Kur odzēm patīk dzīvā miesā dzelt.
Es visu atdotu, lai tavus matus
Man būtu ļauts kaut reizi noglāstīt,
Un sprogu to, kas tev uz pieres atdus
Ap savu mazo pirkstu viegli tīt.
Es visu atdotu, lai tavas lūpas
Kaut vienu reizi pasmaidītu man,
Kad acis pļavas miglu skata kūpam
Un tālē nodžinkst elektriskais gans.
Es visu atdotu, lai tavas krūtis
Caur drānām mirkli manām pieskartos,
Vai tiešām tu pat tagad nesajūti,
Ka mana laime esi un mans posts.
Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, –
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.
Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.
Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.
Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.
/Imants Ziedonis/
Par tiem gadiem neteiksim nevienam,
Tikai sapņos pastāvēsim klāt.
Lai Tu pati vari šajā dienā
Apsnigušos mirkļus pārcilāt.
Trīs ziedus es Tev šodien sūtu, jo trijos ziedos izteikts viss, viens – laimei, otrs – mīlai, bet trešais tiekot vāzē likts!
Lai ir ko mīlēt un ir kas mīl.
Lai ir ko gaidīt un ir kas gaida.
Lai ir ko darīt un ir kas novērtē.
Lai sniegs nav melns un prieks ir balts.
Tev piecas bučiņas uz lūpām,
Piecas uz kakla.
Desmit uz vaiga,
Un pārējās 75
Kur vien vēlies!!!
Pašķir kalendāra lapiņ,
Brīnos – laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien!
Lai tev vienmēr mēle asa,
Kad kāds gadu skaitu prasa.
Lai jau prasa ja nav kauns,
Mums tu vienmēr būsi jauns.
Ja Jāņos lijis – arī labības pļaujas laikā līs.
Ejot ganos, daudz dziedāja dažādas dziesmas. Sevišķi par ganu dziesmām skaitīja gavilēšanu un lelošanu. Bij daudz dažādu dziesmu, ar ko gani savā starpā sasaucās. Gavilēšana atšķiras ar to, kad divrindes beigās, dažreiz arī vidū, beidzamo skaņu ļoti gari izvilka, līdz pietrūka elpa, pēc tam balsij lūstot, skaļi ūvināja augstajā balss reģistrā, lai atbalss skaļi atskanētu – sadzirdētu citi gani. Arī dažādu stabuļu izmantošana ganos ir ļoti svarīga.
Naudas pilnu garo zeķi,
Ledusskapī sviestu, speķi.
Galvu pilnu gudru domu,
Veselību, labu omu!
Ja esi puķe – ziedi,
Ja esi putniņš – dziedi,
Ja esi zīlniece, tad zīlē,
Ja esi meitene, tad mīlē.
Drīz sveicienus Tev dāmas sūtīs,
Lai saule atspīd Tavās rūtīs,
Kad ausīs dzimenītes rīts,
Ar prieku, laimi cieši vīts.
Klausies, kā pasaulē klusi
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi –
Laikam jau tas ir daudz.
Smilšu graudiņu oāzē
Sameklē smilšu grauds,
Puķe pret puķi vāzē zied,
Un vai tas nav daudz?
Tikai negribi visu.
Viss – tas nekad nav viss.
To tu ar vakara dzisu
Lasīsi debesīs
/I.Ziedonis/
Kaut dienas tagad nes salnu,
Kaut daudz, kas negūstams zūd,
Tev tomēr jātiek tai zilajā kalnā,
Kur kādreiz Tu vēlējies būt.
Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.
Ir, labi, ja kāds sirdī iemet
Klēpi baltu zvaigžņu…
Lai tas ir Ziemassvētku prieks,
Lai tas ir Jaunais gads!
Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.
Kluss svētvakara prieks,
Lai ienāk Jūsu sirdīs.
Kad gaisma sveču liesmās
Silti pretīm māj!
Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt!
Sniega pārslas lido lēni,
Klusi zemi apklājot.
Ziemassvētki klusi, klusi
Nāk Tev sirdi sasildot.
Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!