Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi
Ziemassvētku vakarā klusi, klusi
Nakts sūta savus sargus uz mūsu pusi.
Ar tumšajām zvaigžņu mantijām māj,
Pār zemi tumsu un mieru klāj.
Ziemassvētku vakars atkal zemi sedz,
Miera eņģel’s zvaigznes debess samtā dedz,
Svētsvinīgas jūtas atkal sirdī līst,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst.
Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks!
Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri!
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!
Sanāksim kopā un iedegsim prieku,-
Egles zaļajos zaros tā svecītes liek.
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega
baltākas domas un lūgšanas tiek.
Tavā vārdā-siltums, paļāvība,
Apvāršņu un atklāšanas prieks.
Labi,ka no viņa starošanas
Arī mums pa ziedputeksnim tiek!
Tavs vārdiņš tik mīlīgs un jauks
Par to nav skaistāks pat rožu lauks
vai esi redzējusi/is kā ezers atspīdot saulei
kā miljoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevi mīt!
Daudz mīļu vārdu Tev šodien veltu
jo vārdadiena Tev vairs nebūs rīt!
Šodien Tava vārda diena!
Sveicēja,no daudzām,viena.
Lai rokā glāzīte un sejā smaids
Un nezūdošais draugu skaits.
Visu labo un skaisto,
Ko tikai vēlies sev!
Tavā vārda dienā
Sirsnīgi novēlu tev!
Vārda dienā strādāts gana,
Notiek maza plostošana;
Iedzer, uzkož, jūtas brīvi,
Kritizē un slavē dzīvi.
Kāds eņģelīts man priekšā teic,
Ka Tevi šodien jāapsveic.
Lai Amoriņš Tev sirdī valda,
Neveiksmes ar bultām skalda!
Mīļi sveicu Tevi vārda dieniņā!!!
Lai siera ritulis ripo,
Lai puto alutiņš salds,
Lai uzzied papardes zieds,
Un ataust Jāņu rīts balts.
Visas puķes uzziedēja,
Papardīte neziedēja,
Tā ziedēja Jāņu nakti
Zeltītiem ziediņiem.
Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks balts un plats.
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads…
Ir atkal Jāņu nakts un atskan līgo,
Uz mirkli vaļā veras burvīgs zieds.
Kaut matos sirmi pavedieni stīgo,
Bet sirds pukst tāpat kā tovakar…….
Lai neaizmirstama gada garākā diena un īsākā nakts!
Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs,
Mīlas nakti izbaudīs!
Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas –
Draugu pulkā līksmas dziesmas
Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.
Lai tad puto jāņu alus,
Jāņu siers lai zobos drūp;
Un no kontrobandas gaļas,
Šašļiks cepinoties kūp!
Ir vasara, klāt Līgo vakars.
Un tā kā jukušas zied naktsvijoles,
Bet es kā apmaldījusies, pļavā starp ziediem,
Lasu tās un reibstu, atkal bez tevis…
Nafig man tie Līgo svētki,
Vienu reizi vasarā!!!
Kad es gribu. Tad es dzeru,
Kaut vai rītā vakarā!!
Ņem spēku no Jāņuzālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz-
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.
Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd-
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.
Ņem spēku no Jāņudziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev-
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.
Dons – Vijebons
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.
Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs,
Mīlas nakti izbaudīs!
.. ja reibt, tad tikai no papardes zieda,
ja slīgt tad tikai apskāvienos,
ja zaudēt, tad tikai skaidro saprātu…
Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas –
Draugu pulkā līksmas dziesmas!
Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Varbūt pāršalks zibens spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs.
Ciema puiši, šurp nākdami,
Rīku ziepes balināja;
Še atnāca, še iegrūda
Pašā speltes caurumā.
Došu savu ezeriņu
Kumeliņu peldināt.
Ne tik dziļi, ne tik sekli,
Pa pavadas galiņam.
Došu, došu puisīšam,
Ko vakar pasolīju:
Došu savu baltu vietu,
Iešu pati klātgulēt.
Nāc pie manis, tautu meita,
Ar savam stellītēm;
Man pašam atspolīte,
Divi zīda kamoltiņi.
Tu, puisīti, mietu nesi,
Es nes’ mieta caurumiņu;
Visu mūžu mietu mēji
Tai vienā caurumā.
Nāc, kundziņ, apraudzīt,
Kāda man dzīvošana:
Sarkans ceplis melnu jumu,
Ar tapiņu aizbāžams.
Es vēlā vakarā
Ar meitām mielojos,
Viņas man plaudi deva
Es viņām asarēnu.
Ilzītē māsiņā
Sarkans zīda priekšautiņš.
Aiz tā zīda priekšautiņa
Vāverīte žākstījās,
Vāverīte žākstījās,
Sarkanzuti gaidīdama.
Lecu, lecu, deju, deju
Ar sudraba bīlādīti,
Smuks puisītis pretimlēca
Ar dimanta atslēdziņu.
Nava tāda mūs’ māsiņa,
Kā vakar atstājām,
Jau tā bija dūrusies
Uz ozola pazarīti.
Dziedat, meitiņas,
Es jums maksāšu,
Es došu sīpolus
Ar visu kātu.
Zverbuleits navarēja
Iz kojenu nutupet,
Iraudzeja cilovenai
Div’ pupenis ozutī.
Es redzēju melnu kraukli
Uz vēdera knābājam;
Tas nebija melnais krauklis,
Tā bij puiša pipelīte.
Trīs reizītes cīrulītis
Lec uz augšu dziedādams,
Ieraudzījis cielavai
Zem ļipiņas melnumiņu.
Puiši mani mežā sauca,
Solās putnus parādīt.
Ne aiz krūma neaizgāju
Jau putniņš šakumā.
Lācīt,s tup mežmalē,
Es lādēju pistolīti.
Lācim šāu, meitai trāpu
Pašā laimes caurumā.
Ak, tu bikšu ābolīti,
Tavu skaistu atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestības avotiņu.
Es puisītis, tu meitiņa,
Iesim abi vālēties;
Tev silīte, man vālīte
Vēderiņa galiņā.
Meita guļ mauriņā,
Zutis līda vēderiņā.
Nebij zutis, nebij zutis,
Tā bij puiša pipelīte.
Labrīt, māsiņ,
Kā labi gulē’?
-Gan labi gulē’,
Bet viena vain’:
Viena paša diža blusa
Visu nakti kustinē’.
Vai, manu gailīti
Sarkanu seksti,
Tā knapa meitām
Vēdera galu.
Kur, kur ir jubilārs?
Ak tu re to atrod
Pie dāvanām!!!
Mīļš sveiciens dzimšanas dienā!!!
Dod, Dieviņi, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā!
Būs manam lācīšam
Stabulīte mutītē.
Lai saulīte kur uzausa,
Pliki guļ jāņu bērni,
Mīlas huņi tos pasauca,
Steigā jāmet nost ir tērpi.
Vecais mani jaunu ņēma,
Bet raženi turējās:
Trīs reiziņas naksniņā
Kā līgot nolīgoja!
Es puisītis, tu meitiņa,
Iesim abi vālēties:
Tev ir laba sārmu silem
Man ir laba bungu vāle.
Sarijušies riepu dūmus,
līgotāji meklē krūmus,
rītam austot Jānis klusi,
streipuļoja uz māju pusi!!!
Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.
Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni pielējuši,
Jāņa nakti līgojot.
Jānīšam ārzemēs
Tautumeita pazudusi
Brauc Jānīti Dzimtenē
Velc meitiņu papardēs
Jānīšam piederēju
Zem ozola stāvēdama.
Vai nu tāda nieka dēļ
Ies pa zemi vārtīties?
Jānīšam brālīšam
Zila pumpa vēderā(i).
Tālab zila pumpa bija,
Ka meitiņas nemīlēja.
Alus kausi – Jāņu sieri,
Dziesmas dzied pat latvju krievi.
Jampadrači – jautras dejas,
Ieplūst līksme visu sejās!
Es jums saku, jauni puiši,
Nenākat šo naksniņu:
Jānis sēd kalniņā,
Pātadziņa rociņā.
Dolche Gabana – Kaķa atrabana
Mazu, mazu laimīti,
Lielu nav ko vēlēt,
Liela laime lieliski
Paslēpes prot spēlēt.
Slienu mūlis
Sprauglaiža
Murdā dirsējs
Stervābele
Pislis
Spaļurbis
Pingvīngalva
Seska maksts
Pežuveste
Zirga deķis
Zilais zvans
Peteņziedis
Tobis Varenais drāzējs
Orbitālais dirsiens
Piļsāta ko pis
Snieg pilenītis
Trulais cirvis
Mīzeļmute
Rrānslauķis
Pežurīve
Vipļmutīte
Pistūzis
Sūdukultūrists
Saskābusī pakaļa
Smaganpisis
Perdeļbāka
Rūgtais rijiens
Stakles smāķis
Sēklas šprice
Strutainā muša
Uguns bezde
Mēslenīca
Šokolādes cehs
Vepra kule
Šņaucošais putekļu sūcējs
Piedirstais duršļāgs