Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi
Teļa metiens
Brāķa pisiens
Sieviete, smaids Tavs tik mīksts,
es teiktu, pat pūkains
kā salnas rītā izšķīlies bezbēdīgs pūpols.
Smaids atmaidzē sirdi kā saulīte izkausē ledu.
Dzīvot vienkārši – lūk, atslēga garīgam līdzsvaram un laimei. Iedzersim, lai jubilārim ir viegli atrast šo atslēgu!
“Jēzus dzīvs!“ klau,zvanu skaņas zemei pāri viļņojas.
“Jēzus dzīvs“ šalc mežu gali,priekā ziedi atveras.
“Jēzus dzīvs“-tas atbalsojas tuvumā un tālumā.
“Jēzus dzīvs“-mirdz spožāk saule,ūdeņos mirdz staru zelts.
“Jēzus dzīvs“-pār mākoņkalniem aukšup jūtas gars mans celts.
“Jēzus dzīvs“-tas atbalsojas tuvumā un tālumā.
Jēzus dzīvs! Sirds rīta stundā nebeidzamu prieku jūt.
Jēzus dzīvs! Vairs dzīves nastas panest neliekas tik grūt`.
Jēzus dzīvs!-tas atbalsojas tuvumā un tālumā.
Kā izskaidrot plikpaurainību? Gudri mati dumju galvu necieš… Sveiciens gudrais draugs vīriesu dienā!
Trīs gadiņi pieminēju,
Kur Lieldienu šūpojos:
Ne tur auga zaļa zāle,
Ne sarkans āboliņš.
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
Šķība nāca vārda diena,
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.
Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve –
Tā skaista šodien, skaistāka vēl rīt:
Un laimīgs tas, kas spēj ar savu dzīvi,
Kaut vienu labu vārdu tajā ierakstīt.
Laimi, lai tā vienmēr soļo blakus,
Sauli, lai tā vienmēr sirdī spīd,
Veselību, kas ir visa mīļa,
Dzīvesprieks lai garām neaizskrien!!!
Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu – svinēt,
Rītdien – lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt – kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis…
Beidzot plānošanu šo –
Apsvērt balli nākošo.
Gadu startam rītdien cits jau laukums,
Citas cerības un ceļus laiks nāks dot,
Dzīvesprieks un mīlestības jaukums,
Lai arvien spēj sirdī pārziemot.
Reiz mazs zēns jautāja mātei- “Māmiņ, kādēļ Tu raudi?”
“Jo es esmu Sieviete”- atbildēja viņa.
“Es nesaprotu”- teica zēns.
“Tu nekad to nesapratīsi”, atbildēja māte, apskaujot dēlu.
Tad zēns jautāja tēvam- “Tēt,kādēļ māmiņa dažreiz raud bez iemesla?”
“Visas sievietes kādreiz raud tāpat vien”- klusi atbildēja tēvs.
Pagāja laiks… zēns izauga… par vīrieti kļuva
Reiz, būdams jau vīrietis, viņš jautāja Dievam-“Dievs, kādēļ sievietes raud? Raud bez acīmredzama iemesla? Kādēļ?”
Un Dievs atbildēja-
Kad radīju sievieti, es to vēlējos īpašu!
Es devu viņai rokas- tik stipras, lai visu pasauli spētu plaukstās noturēt,
Tik maigas, lai bērniņa galvu tās atbalstītu
Es devu viņai garu, tik stipru, lai spētu izciest dzemdību sāpes,
Es devu viņai gribu, tik stipru, ka viņa dodas tālāk, kad citi krīt, bet tai pat laikā viņa rūpējas
par kritušajiem, slimajiem un pagurušajiem, par to nežēlojoties.
Es devu viņai spēku, lai atbalstītu vīrieti savu, neskatoties uz viņa trūkumiem,°
Es viņu radīju no vīrieša ribas, lai viņa zinātu, kā pasargāt viņa sirdi,
Es devu viņai prātu saprast, ka labs vīrietis nekad nesāpinās sievieti apzināti
Vien dažreiz izjūtot viņas spēku un drosmi, nostājoties blakus bez šaubām.
Un visbeidzot…
Es devu viņai asaras… un tiesības tās liet, kur un kad nepieciešams.
Atceries, mans dēls- sievietes skaistums nav viņas apģērbā,frizūrā vai augumā,
Sievietes skaistums slēpjas acīs, kas atver durvis uz viņas sirdi- uz to vietu, kur mīt Mīlestība!
Jaunā gadā jaunu laimi,
Naudu pagrābties ar spaini,
Veselība ar lai tiek,
Draugu pulks lai neizpaliek!
Lai Tev veselība stipra
Nesāp kauli, neķer gripa
Eiriņi lai makā krīt,
Laime smaida katru rīt!
Brāķdirsa
Kreiļa krāns
Uz augiem kondensējies gaisa mitrums, ar ko Jāņu dienas rītā jāmazgā mute.
(Rasa)
Justies kā enģelim, spēt saklausīt savus smieklus un katrā peļķē ieraudzīt debesis!
Daudz laimes un prieka
Tev ziedu vietā es sūtu,
Un vēlos – kaut tiešām
Tu laimīga būtu!
Skan kā bites vēji liegi,
Viegli laižas mīksti sniegi,
Svētkus gaidot, zeme salta
Top kā kupena drīz balta.
/Nikolajs Kalniņš/
Sveicam tevi dienā šajā,
Kura saukta tavā vārdā,
Kuru neatkarīgi no tevis
Tēvs un māte tev ir devis.
Mīli, un Tevi mīlēs,
Dalies, un Tevi neapdalīs,
Vēlies, un viss būs tieši tā,
Kā Tu vēlies!
Jurišam gaili kavu
Deviņiemi nadziņiem,
Lai tas manus zirgus gana
Šādu garu vasariņu.
Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārslas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.
Lai tev vienmēr siļķu spārni
Domāt liek par saules stariem,
Kas ar laimes, prieku gariem
Vienmēr steidzas prieku darīt.
Es ceru, ka tu nepaiesi man garām,
Es ceru, ka mums nebūs garlaicīgi,
Es ceru, ka mums būs par ko parunāt,
Es ceru, ka pamodīsimies kopā…
Vēl mēs abi esam vienā saules lēktā,
Vēl mums abiem kopā sniega dienas svētki,
Vēl mums zeltains rudens, Ievu ziedēšana,
Vēl uz tevi tiecas katra doma mana.
Bet uz kļavu lapas rudnes dziesmu raksta,
Mūsu dziesmai nevar atrast beigu takti!
Es gribu sveikt 8. martā gudrāko, burvīgāko un skaistāko sievieti Latvijā!
Ļauj pavasarim padarīt noskaņojumu lielisku, lai atnak pie Tevis laime, emocionāla un garīga izaugsme.
Šajā dienā es novēlu tev tīru, patiesu mīlestību, patiesus draugus un draudzenes, labklājību, labu veselību un daudz sirsnīgu smaidu.
Kā es gribētu tevi iepriecināt
Un aizsūtīt tev kaut ko skaistu,
gudru, seksīgu un mīļu…
Taču diemžēl nevaru sevi dabūt
iekšā datorā!
Ziema, ziema!
Baltā māmuliņa!
Klusi, klusi atbraukusi
Šurp pa nakti viņa.
Klau, kā laukā
Bērni jautri klaigā
Slidinoties, vizinoties,
Purpursārti vaigā!
E kur, re kur
Lasās zēnu bari:
Pulkos stājas, rokām mājas –
Sāksies lielie kari.
Māmiņ! Māmiņ!
Manu cepurīti!
Es ar līdzi skriešu
Tur, kur visi citi!
/Vilis Plūdonis/
Jaunā gadā, jaunā gadā.
Šodien, rīt un parīt.
Visiem vajag jaunā gadā
Kaut ko jaunu darīt.
Visskaistākās dzīves veltes
Dāvā vaļējām acīm ieraudzītie sapņi.
Tie ļauj lidot vēl augstāk –
Pretim jaunām virsotnēm, ko apbrīnot.
Pretim jauniem brīnumiem, ko radīt.
Pretim jauniem draugiem, ko iemīļot.
Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.
Es tevi mīlot mīlēšu,
Un priekā starojošs un vēss, un stalts
Es tavā mīlā sevi gremdēšu,
Kā debess zilgmē nogrimst mākons balts.
/A. Kurcijs/
Aizlauzā pipele
Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.
Priecājies par dzīvi, izbaudi to –
uzvari un kļūdies, mīli un nīsti, iegūsti un zaudē!
Tas ir tavs laiks, kad tu to vari,
un tāpēc – uz priekšu – dari!
Lai visi mazie velniņi,
Kas ellē dzied tik skanīgi,
Tev naktī pēdas kutina,
No manis mīļi sveicina.
Cilvēks ierodas šajā pasaulē no nekurienes un aiziet uz nekurieni. Tas ir pietiekams iemesls, lai starp diviem tik svarīgiem notikumiem mēs šeit sanāktu un iedzertu.
No sniega segas laužas ārā sniegpulkstenis stalts,
Un siltie saules stari maigi glāsta zieda vaigu.
Tev pavasara rīts ir atkal nesis jaunu dienu,
Kur dzīves gadi rindojas kā pūpolbērni balti.
Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz…
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds…
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
Izstaigāju grāvju grāvjus,
Buldurjāņa meklēdama;
Nu atradu buldurjāni
Pašā dārza maliņāi.
Ja meita redz Ziemassvētku naktī sapnī kādu puisi viņai kreklu pasniedzam, tad tas būs viņas brūtgāns. Ja tāpat puisis redz meitu, tad tā būs viņa brūte.
Apjaust to, ka katra diena ir kaut kas īpašs, patiesībā ir ļoti liela svētība! To no visas sirds arī novēlu!
Vakardiena ir vēsture,
Rītdiena ir nezināmais,
Bet šodiena – Dāvana.
Skaistums tavs pienākums?
Stāv tavā varā;
Augstākais sasniegums
Ir tikai garā.
-Ko viens eņģelis sacīja otram, ejot pāri ielai?
-Čau!
Vēlu laimi spīdošu,
Zaļu, kuplu, vizošu,
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdā par katru nieku.
Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis,
Un kādam sirds jau prieka trīs,
Jaunais gads būs atkal drīz.
Lietiņš lija pavasari,
Lietiņš Jāņa vakarā;
Jāņa bērni samirkuši,
Zem ozola stāvēdami.
Iedomājies, tu loterijā esi saņēmis šādu balvu:
Katru rītu banka tavā kontā ieskaita 86400 eiro.
Taču šai spēlei ir savi noteikumi, jo katrai spēlei tādi
ir!
Pirmais noteikums ir:
Visu, ko neesi izdevis dienas laikā, banka tev atņem, tu nevari
šo naudu tā vienkārši citā kontā ieskaitīt, tu vari to tikai izdot. Bet katru rītu, Kad tu pamosties, banka atver jaunu kontu ar 86400 eiro nākošai dienai.
Otrais noteikums ir:
Banka var šo spēli jebkurā brīdī pārtraukt, jebkurā laikā pateikt: Viss ir beidzies. Spēle ir galā. Banka slēdz tavu kontu, un tu nesaņemsi vairs jaunu.
Ko tu darīsi????
Vai tu pirksi visu, ko vēlēsies????? Ne tikai priekš sevis, bet ar priekš tiem mīļajiem, kas tev ir blakus???? Varbūt pat tiem cilvēkiem, kurus tu nepazīsti, tā tu naudu neizdosi tikai priekš sevis… Varbūt tu mēģināsi izdot katru centu, lai izmantotu šo iespēju, bet varbūt …
Īstenībā spēle ir dzīves realitāte: Katram no mums ir sava
“Laika banka”…. Mēs tikai to neredzam…
Katru rītu, kad mēs pamostamies, mēs saņemam 86400 sekundes mūsu
dzīves, ko dāvina diena, un vakarā, kad aizmiegam, šis laiks
tiek mums atņemts… Tas, ko mēs šai dienā nepiedzīvojam, ir pazudis uz visiem laikiem, nogrimis nebūtībā, vakardiena ir pagājusi.
Katru rītu šis konts tiek no jauna piepildīts, bet banka var
kontu jebkurā laikā slēgt, bez brīdinājuma….
Ko tu katru dienu dari ar savām 86400 sekundēm? Vai tās nav vērtīgākas par tiem 86400 eiro?
Un tieši tādēļ sāc ar šo Jauno gadu dzīvot!!!!
Alkaša caureja
Priecīgu dienu,
Bēdu nevienu!
Naudu tarbiņā,
Prieku darbiņā!
Lai gadi iet, tā tam ir jābūt,
Un lai mums to nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus vēl un vēl!
Par labu karavīru nevar kļūt bez zināmas daļas muļķības. Sveiciens vīriešu dienā!
Paklausies, kā ziedi zvana,
Paklausies, kā runā sirds,
Varbūt kādā mazā ziedā
Tava lielā laime mirdz.
Katrā brīnumsvecītē,
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku,ne grabu,
Sēž iekšā viņš!
Kad pāri egles galotnei,
Sidraba vīksna vijas un jūk,
Ziņkārīgais brīnumiņš,
laukā sprūk.
Sprakšķēdams un sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un kaisīdams,
Brīnum piparus kaisīdams.
Zaļu dienu pirti kūru
Ar ozola zariņiem,
Lai peras tie ļautiņi,
Kam bij kaula kažociņš.
Lai silti vasarā, lai ziemā snieg
Lai darbs, lai draugi un arī prieks!
Lai dvēsele var baltas sapņu dzijas tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt!
Par kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmiņa kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
Nav bijis vēl neviens tāds gads
Kas tikai laimi nestu
No bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā vestu
Bet laimīgs tas, kas smaidot prot,
Ņemt pretī to, ko dzīve dod!
Lai Tev visu gadu
Šī diena spēku dod,
Ļauj izturēt visu,
Ko liktenis dos.
Caur gadu birzi dzīvē
Tik vienreiz katrs iet.
Šai gaitā vienīgajā,
Lai staro patiess prieks.
Šodien atkal ir tā diena,
Kad tev jāaiziet pēc viena.
Ja tev krūtīs mājo sirds
Apskaties, kas plauktos mirdz!
Lai griežas kā griezdamies
Tavs laimes rats,
Savas laimes kalējs
Esi tu pats…
Es redzēju Jāņa rītu,
Kur saulīte medīt gāja:
Divi zelta kucentiņi
Apzeltītu irbi dzina.
Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara,
Darīt to, kas jāpadara.
Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!
Lai jūsu dzīvei salda liepziedu smarža,
Lai jūsu dzīvei – ozola spēks un izturība!
Kad gada visgarākās naktis,
Nāk ar tumsu mūs biedēt,
Mēs katrs pa svecītei iededzam,
Lai liesmiņas tumsu sāk kliedēt.
Ej projām, gavēnīti,
Ar saviem kāpostiem,
Atnāks mana Lieladiena
Ar skaistām oliņām.
Galdautam, kas tiek klāts uz svētku galda, jābūt dzeltenā vai zaļā krāsā, lai veicinātu pavasara atnākšanu.
Artūrs šņauca kokaīnu, piedzer klāt vēl glāzi vīnu,
Vakrā ispis Vilhemlmīnu un no rīta vienkārši iemet kuli musarņikā.
Katrā darbā, ko tu dari, Ieliec visu savu “es”; Pats tu mirsi – tavam darbam Jāpaliek uz pasaules./P.Blauss/
Es vēlu daudz laimes,
Daudz laimes,
Daudz laimes.
Lai priekā rit dienas,
Nav bēdas nevienas.
Un tāpēc daudz laimes,
Daudz laimes,
Daudz laimes.
Lai priekā rit dienas,
Nav bēdas nevienas.
Ak, jaunība, mēs aizejam pa vienam
No Taviem dārziem pusnakts klajumos.
Bet simtiem citu atnāk mūsu vietā
No jauna mīlēt, ilgoties un tvīkt.
Ģimene ir kā mūzika,
Dažas augstās notis,
Dažas zemās notis,
Bet neskatoties ne uz ko,
Tā ir pati skaistākā dziesma, Novēlam Jums saglabāt šo dziesmu mūžīgi ilgi!
Līgo dienā pie vārtiem un mājas durvīm sprauž pīlādžu zarus, lai raganas un velns netiek sētā un mājā iekšā.
Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks.
Vārda dienu labi svinēt,
Otrā dienā var tik minēt,
Kādēļ guli zālē zaļā,
Galva sāp un bikses vaļā!
Sieviete — tu esi trausla puķe,
Kuru mīlestības reibons šūpo.
Smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
Galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete – tu skaistākā starp puķēm.
Tava zieda kausā ģifts un medus,
Un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
Dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
Gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/
Visas puķes šodien dārzā,
Tevi apsveikt pulkā iet.
Dziesmu skaistāko Tev vienai
Gailis līdz ar vistām dzied!
Teic, kā man tevi paijāt,
Cik mīļus vārdus teikt?
Kā maigā miegā aijāt,
Kā modināt un sveikt?
Man divas vien ir rokas,
Un sirds, – tā viena vien;
Bet mīlas saldās mokas
Aug augumā arvien.
/J. Jaunsudrabiņš/
Pa kalniņu Ūsiņš jāj
Ar akmeņa kumeliņu;
Ei, Ūsiņ, labais vīrs,
Jāj ar mani pieguļā!
Tājā dienā, kad tu dzimi,
Ļaunie gari bija slimi,
Labie pūlējās cik spēja,
Lai tev dzīve rit bez vēja.
Lieldienu rītā
Agri, jo agri
Garausis sapošas
Kažokā glītā.
Kājās velk zābakus,
galvā liek mici.
Silti, lai sniegā.
Tu taču tici?
Saliek tas vezumā
Dējumu savu:
Zilas un sarkanas,
Oranžas košas,
Brūnraibas, pelēkas
Olas un skat!-
Baltajās kupenās
Garauša pēdas-
Trīs raibas oliņas
Pie mājas stūra,
Lēni jau sniegā
tiek ieputinātas.
Lai bij jautri, kad bij jautri,
Vārda svētkos gan bij jautri,
Draugi raksta, draugi zvana,
Mīļie bučas dāsni dala.
Lai cik grūti, bet ar prieku silti
Lai ik diena tavā mūžā rīt,
Dzīvē ej pa varavīksnes tiltu,
Pulksteņi lai gaišas stundas sit.
Lai Tev vienmēr pretī staro acis,
kuras mīl sauli,
plaukstošu bērza zaru un Tevi…
Ziemassvētkos sāli kaisu,
Lai vecis var atnākt ar lielu maisu,
Un ar savu bārdu balto,
Neapmet tas dubultsalto.
Dzimšans diena gadā viena,
Lai tev laimīga šī diena!
Līgo vakarā kāpostu laukā sprauž liepu zarus, lai kāposti mīksti un sulīgi aug.
Ik katru gadu datumiņš
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties.
Asiņainais ādas maiss
Vectēv izbeidz pieri raukt,
steidzos ātrāk liela augt.
Sen, jau, sen jau sirdī jūtu,
gribu kļūt par prostitūtu.
Laime lai pati
Atļauj sev brīvi
Skaistāko sapni
Pārvērst par dzīvi!
Katram mums savs vārdiņš dots,
Vai viņš sivēntiņš vai ods.
Katram vārdiņam ir dienas,
Kad viņš karājas pie sienas.
Tev gadu mija, ko lai vēl?
Jo dzīvē daudz kas skaists vēl notiks,
Bet lai nekad nav gadu žēl,
Kas tajā nodzīvoti.
Zēniem patīk tādas meičas,
Kuras velkā īsas kleičas.
Bet visvairāk patīk tādas,
Kuras nevelkā nekādas. Sveicu vīriešu dienā!
Lai, dzīves ceļu ejot,
Tavs spēks tev nepazūd.
Kaut arī nospiež smagums,
Lai gaišus brīžus dvēsle jūt.