Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Es dāvāšu Tev
Salda miega rītu,
Un visu savu
Miesas siltumu,
Tu tikai atbrauc
Dāvaniņai pakaļ,
Un paliec, kamēr tumsīs
Apsolītais vakars…
Man priekš Tevis
Pietaupīts ir kaut kas tāds,
Kas nevienam citam
Nav vēl dāvināts!

Nu vai nav brīnums – mēs,
Kas bijām divi, tagad tikai viens,
Viens vienīgs viens.
Līdz šim es domāju, tik divu trauku saturs
Var kopā salieties un kļūt kā viens,
Nu zinu: divas būtnes ar tā var
Kā dzīvsudrabs, kā ūdens kopā saplūst.
/Aleksands Čaks/

Jāņu vakarā vecenes, kurām ir sakari ar ļauniem gariem, staigājot pa kaimiņu laukiem, plūkdamas zāli, ar nolūku atņemt kaimiņu govīm pienu. Jāņu nakti laidaros šīs vecenes esot ieradušās suņu izskatā un zīdušas pienu.

Smaidi, šodien šī diena ir tava!
Skumjas un ilgas lai gaist
Smejies, šodien šī diena ir tava!
Viss šai dienai lai veltīts ir tev!

Atrabotkins

Vārda dienā nepiedzeries,
Labāk manos vārdos veries –
Novēlu tev dzīvot forši,
Garāžā lai pieci porši!

Balta diena, lai Tev šī! Ar to noskaņu, kāda ir divas minūtes pirms pusnakts vecgada naktī, ar to skaņu, kāda ir klausoties mūziku, ar to smaržu, kura piepilda istabu, kad kāds smēķē ķiršu tabaku, ar to garšu kāda ir karstai šokolādei… un visam pāri – balta diena, kurā Tu izvēlies visu, kas notiek! Priecīgu dzīves svinēšanu!

Daudz ko vēlu,
Maz ko varu,
Bet ko vēlu,
To no sirds!

Gjemauris

Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt!

Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien.
Un tavā dzīves pavedienā,
Mezglu 24 jau sien.

Nevar visus skaistos ziedus
Savīt vienā vainagā,
Nevar visus mīļus vārdus
Pateikt vienā pantiņā.

Ne akmenim ,ne kokam
Nekad to nesajust,
Ka var no smaida viena
Ar sauli pielīt diena
Un visas bēdas zust.

Miķelīšu mākonī,
Vārds Tavs tinies,
Un tik skaistu rudeni,
Tu pat neatminies.

Uguntiņas sarkanas,
Uguntiņas baltas,
Tavu vārdu sasilda,
Aizdzen vējus saltus!

Kolumbijā vecgada vakarā visur jānēsā līdzi čemodāns, lai nākamais gads būtu bagāts ar ceļojumiem un piedzīvojumiem.

Pēdējās ardievas vecgadam teiksim,
Gaiši austošo Jaungadu sveiksim!

Atsistā āda

Ja Jāņa dienas pusdienā vai pusnaktī redz kur naudu kaltējamies, tad vajadzīgs uzmest no kreisās kājas kaut ko virsū un tā uguntiņu apslāpēt, tad tās vietā paliekot naudas čupiņa zemē.

Tumšu dienu gaišais brīdis,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.

Lai līgoja kas līgoja
Kāmītis tas nelīgoja
Visi Jāņi apkārt dumji
Pliki lēca pār uguni

Kāds vīrs ir laukā,
Viņš zemi ar-
Ko nevar citi,
To arājs var.
Kāds vīrs ir laukā,
Viņš graudus sēj-
Ko nespēj citi,
To sējējs spēj.
Kāds vīrs ir laukā,
Viņš labību pļauj-
Ko neļauj citiem,
To pļāvējam ļauj.
Kāds vīrs ir mājās,
Viņš sētsvidū stāv.
Otra tāda vīra
Visā pasaulē nav:
Viņš ir arājs un sējējs, un pļāvējs- un vēl
Viņš ir mans tēvs, es- viņa dēls.
/M. Cielēna/

Sanākat, jaunas meitas,
Šovakar laimes liet;
Man iedeva vecais tēvs
Bikšu pogu riekšaviņu.

Mīļo salavecīti,
Iespraud dirsā svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā liesiņā.

Reiz no tāliem ciemiem nācis
Salatētis trakot sācis
Kamēr saldā miegā krācis
viņu izdupsējis LACIS!!

Tev šodien dzimenīte,
Zied ārā pienenīte
Es mīļi tevi sveicu,
Pie tevis ciemos steidzu!

Laime nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds.
Viņas gaišā, maigā staru lokā
Dzīves ceļā gaiši mirdz.

Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.

Atsistā vāvere

Ja negrib, lai ir lielas kājas, tad vajag Lieldienu rītā ar kailām kājām uzkāpt uz akmeņa.

Līgodama upe nesa,
Zaļu zīļu vainadziņu,
Dziedādams Jānīts nesa,
Vainadziņa vijējiņu.

Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!

Uzkārt šūpolītes kokā,
Pautus turēt kreisā rokā
Un ar labo pupus lūkot,
Tā būs abiem vieglāk šūpot!
Priecīgi ar olām sisties
Un pa gultu jautri …..!

Pirms kāzām māte līgavai pasniedza dāvanu kasti: Kāzu naktī uzvelc to, kas kastē, un vīrs tevi mīlēs visu mūžu! Pienāca jaunā pāra kāzu nakts. Jaunā sieva nepacietīgi atvēra kasti, un … tā bija tukša.
Pacelsim glāzes par gudrām mātēm un klausīgām meitām!

Tu šodien skaties gadu kalnā,
Un diena tev tik gaiša šķiet.
Mirdz tavos matos sudrabsalna,
Bet acīs jaunība vel zied.

Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā-
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā,ceturtā
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus,
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds
un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs
gaišs svētlaimības prieks.

Esi sieviete grēcīga, esi lepna un spēcīga,
Esi putna spārni, kas vēzienā atvilkti.
Drīksti visu, ko sieviete drīkst,
Celies augstu, lido tālu, esi laimīga!

Jurģīšam jostu aužu
Deviņiem dzīpariem,
Lai tas manas aitas gana
Šādu gaŗu vasariņu.

Kā lai tevi apsveicu?
Ko lai tevim novēlu?
Dāvināšu rozi vienu,
Novēlēšu jauku dienu!

Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,
Kad Klusā nakts pār zemi snieg:
Lai šonakt pati Mīlestība
Uz tavas galvas roku liek.

Jeuseņš jója lobu zirgu,
Mani lika lobu jót;
Dúd’, Dìveņ, lobu jót
Par Jeuseņa likumiņu.

Klupdams, krizdams zaķis skrien,
Svētku garu katram siien,
Pienes olas katram klāt,
Lai var krāsot, darināt.

Mēs tikāmies kā dzirkstis vējā,
Brīdi degām, bijām pati liesma.
Mēs izgaisām kā pelni vējā.
Vējš ilgi dziedāja…
Tā bija skumja dziesma…
Un velti lūpas kaut ko lūdz,
Un velti domas karsē galvu,-
Ir kopā degts, ir kopā būts,
Un nav uz zemes citu balvu…

Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien,
Un ne attapties ne saprast –
Tie jau tālu kāpās brien.
Lai gadi iet, lai gadi skrien,
Tos atpakaļ vairs neatsaukt.
Un katrs gads, kas ciemos nāk,
Lai prieku, laimi nes Tev klāt.

Laižiet iekšā Mārtiņbērnus,
Kājas, rokas nosalušas;
Ja jūs iekšā nelaidīsiet,
Lielus darbus darīsim:
Akā gružus iebērsim,
Gaiļam kaklu griezīsim.

Atsistais pups

Nelūdzies liktenim dzīres spožas,
Ieklausies klusi, ko ceļi dzied!
Dzīve visvairāk pretī tad griežas,
Ja gribi tālu un skaisti iet.

Spīdi spoži, mēnestiņ,
Vecā gada vakarā.
Lai atnāca Jaunais gads
Sidrabiņu kaisīdams.

Šajā naktī zvaigznes
Lejup laižas
Un kā sudrabs
Egļu zaros krīt.
Sveču staros visas
Domas gaišas, –
Lai tās būtu
Tādas mums arvien,
Un lai jaunā gada
Dienu rakstā
Laimes māte
Dzīpariņu sien!

Tik dabūju zīdenīša,
Kā Meteņa vakarā;
Tik dabūju jaunu meitu,
Kā rudeni kulšanā.

Ir jābūt ļoti, ļoti lielam,
Lai kaut kur nekļūtu tu mazs.
Bet vajag arī būt tik mazam
Viss skaistais nāk no saules,
Viss mīļais – no cilvēka!
Lai Tev daudz skaista un mīļa!

Novēlu tev ātri stiepties,
Izprast dzīvi, nevis liegties.
Priecāties un tikai smieties,
Vienmēr jaunās tālēs stiepties.

Laimi, kas nebeidzās,
Mirkļus, kas dara bagātāku,
Darbu, kas spēcina,
Uzvaru, kas iedvesmo,
Veiksmi, kas nepamet!

Logu acīs uguns dzirkstī,
Tumsā metot gaismas tiltu.
Kā no tuva drauga pirkstiem
Sirdī ielīst gaismas siltums…

Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk.

Visas zemes tekas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani… Klusas ilgas…
Rokās smaidošs egļu zariņš…
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā…

Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo
Un siltums, ko izstaro sirds –
Tas nezūd. Tas paliek.
/I.Egle/

Balta mana māmuliņa
Balti mani audzināja
Pati sevi netaupīja
Balti mani audzinot.

Lai ik dienas, lai ik stundas,
Laime, prieks un cerības Tev sirdī aust,
Un, lai Tavā vārda dienā,
Baltas laimes rozes plaukst!

Bluķa māte bluķi vēla
Pašā bluķa vakarā.
Lai vēl bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmāli.

Gribu skūpstīt Tavas lūpas,
Gribu izjust Tavu kvēli šo,
Gribu pateikt, ka es vēlos
Tikai Tevi vienīgo!

Jebkuros Ziemassvētkos bija obligāts pirts rituāls, kas sagatavo gaismas uzvarai pār tumsu. Parasti pirti kurināja vienu dienu pirms Saulgrieziem vai to dienas rītā. Pirts bija ne tikai mazgāšanās rituāls, bet arī simboliska attīrīšanās no visa sliktā, kas gada laikā sakrājās.

Nebaidies nākamajā gadā ķerties pie darba, kuru neproti. Atceries — Naosa šķirstu uztaisīja amatieri. Profesionāļi uzbūvēja Titāniku.

Ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža.

Kad stārķis mani atveda pie vecākiem, viņi ilgi smējās un sākumā gribēja stārķi paņemt, bet pēc tam pārdomāja un aizveda mani.

Glabā Lieldienu sauli sirdī,
Glabā Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseli tirdī,
Lieldienu saule, lai atspīd arvien!

Kad Ziemassvētku rītā suņi stipri rej, tad to gadu tai mājā būs kāzas.

No Ūsiņa zirgu pirku,
Ne no sava bāleliņa;
Ūsiņam pilns stallits
Pārdodamu kumeliņu.

Trīs ceturtdienas priekš Vasaras svētkiem nevajaga nekādu lauku darbu strādāt, citādi krusa nosit labību.

Šādi Jāņi, tādi Jāņi
Mūs’ Jānīti nepanāca:
Mūs’ Jānītis alu dara,
Deviņ’ tautas dzirdināja.

Laimīt, mums Ziemsvētkos mīļumu dāvā un svecīti gaiši, kas mirdz!
Laimīt, mums sirsniņā prieciņu ielej un actiņās spožumu liec!
Laimīt, mums Ziemasvētku brīnumu sūti, lai piepildās sapnītis kluss!
Laimīt, Tu svētkos nāc arī pati un svētība visiem mums būs!

Kur tu iesi, ziergu Jurģi,
Pilla sauja iemauktiņ(u)?
Tam puišam ziergu došu,
Kam nav tēva devējiņ’.

tik viena doma prātā man,
tik viens vārds uz lūpām manām,
tik viena vēlme sirdī man..
un es saprotu cik ļoti mīlu tevi,
cik ļoti vēlos satikt tevi…

Aukstu laimi prieka,
No sirds vēlējam,
Pilnu klēpi sviesta,
Dirsā smērējam.

Dzimšanas dienas meitenes privilēģija ir spēja personīgi mazgāt traukus pēc svētkiem par godu dzimšanas dienai.

Sievietes pēc dabas spēj ievērot un pamanīt to, ko nespēja pamanīt neviens. Sievietēm ir laba intuīcija, kura reti mēdz tās pievilt. Sveiciens Sieviešu dienā!

Ja Jāņu nakti ierauga trejdeviņus jāņtārpiņus, tad var trejdeviņas laimes vēlēties.

Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā

Darot lielu darbu, visiem izpatikt nedrīkst.

Vienam spēlētājam aizsien acis. Tas būs Vanags, kam jāmēģina saķert pārējie dalībnieki, kas ir Vistiņas. Ko saķer, tas kļūst par Vanagu, bet Vanags – par Vistiņu.

Dzied Ziemsvētku enģeļi Ziemsvētku dziesmas,
Klāj zemi pūkainais Ziemsvētku sniegs.
Šai vakarā, sirdīs kad jūtu liesmas,
Jums zvaigznes un sniegpārslas bēdāties liegs!

Pirms kāzām runā vīrietis, klausās sieviete. Pēc kāzām runā sieviete, klausās vīrietis. Pāris gadi pēc kāzām runā gan sieviete, gan vīrietis, bet klausās kaimiņi.
Pacelsim glāzes par to, lai pēc daudziem gadiem kaimiņi brīnās par klusumu šajās mājās!

Sporaugi, kas atbilstoši Jāņu leģendai reizi gadā, Līgo naktī uzzied.
(Papardes)

Lapu un asteru putenī,
Gājputnu atvadu klaigās,
Atkal Tavs vārds ar rudeni
Rokrokā mīļi staigā.
Līksmo par pēdējām dālijām,
Klejo pa purva ciņiem,
Dzērvenes lasa un bērzlapes,
Reibstot no vaivariņiem.
Izstaigājies un nokusis,
Novēlējumu saka:
“Laimes ceļam līdzi lai iet
Tava likteņa taka!
Allaž ap Tevi lai šalkotu
Sapņu un cerību druva
Un lai dvēsele paliktu
Vienmēr debesīm tuva!”

Vārds tiek dots, kad dzīvi sākam,
Katru dienu daudzināts,
Bet ik gadu vienu dienu –
Laimes vārdā sumināts!

Lai rīta vēsmiņa pār kokli stīgo
Un tavā vārda dienā jauku dziesmu līgo.

Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ es tev pasniegt varu,
Dāvanai no manas sirds.

Visi vēl tev šo un to,
Es to pašu labāko,
Lai tu tortē iegāztos
Un ar krēmu pieēstos!

Mēs domājam, ka mūsu darbi ir tikai pilīte okeānā. Taču bez šīs pilītes okeāns būtu mazāks./Māte Terēze/

1. janvārī nevajag darīt smagus un netīrus darbus, citādi visu gadu būs smagi jāstrādā.

Raugies ar bērna ticību
Zvaigžņu atspulgos sārtos, –
Šonakt tev gaisma jāsaredz
Debess atvērtos vārtos.

Lielā krūzē sulu liesi
Sanāks arī daudzi viesi.
Visi raibas olas prasa
Un tik pakausīti kasa.

Riti laimes kamolīti
Vecā gada vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā !

Kam nav darba dienu, nav arī svētdienu.

Ir 20 mazi enģelīši, 10 no tiem guļ uz mākonīšiem, 9 spēlējas, bet pats mīļākais enģelītis lasa šajā brīdī šo tekstu…

Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!

Dzīvo tu ar sirmiem matiem,
Brauc ar tamborētiem ratiem,
Meklē dzīvē tādas takas,
Kur uz celmiem augtu bekas.

Skrien gadi prom,
Tev dodot gadu skaitu.
Ir viņos dzīvots, strādāts, smiets,
Vien gadiem netici un sevi jaunu jūti,
Vēl jāveic daudz, kas dzīves kausā liets.

Mēs esam laimīgi precējušies jau 10 gadus, es neesmu aizmirsis mūsu jubileju. Šodiena ir ļoti īpaša, ir pagājuši 10 gadi… vienkārši ļaujiet tam iegrimt. Mēs cīnāmies, smejamies un mīlam viens otru. Tas viss ir bijis tā vērts.

Ja reibt, tad tikai no papardes zieda,
Ja slīgt, tad tikai apskāvienos,
Ja zaudēt, tad tikai skaidro saprātu…
Priecīgus Līgo svētkus!

Ja pasaulē nebūtu sieviešu, mēs dzīves pirmajās stundās nesaņemtu palīdzību, mūža vidū – baudu, bet beigās – mierinājumu. /A. Šopenhauers/ Milzīgs sveiciens sieviešu dienā!

Kad tikai miķelīši, vestēs košās,
Pa kailo dārzu līdzi vējiem skrien,
Tad svinēt tavu vārda dienu pošas
No malu malām draugi – kā arvien.