Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi
No pirmām dzīves dienām
Kad šūpulis ir kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds!
Jāņa dienas naktī jāņem gluži melns suns jeb teļš, jāiet ar to uz mežu, tur jāuzvāra lielā katlā ūdens, un tur jāiemet paņemtais kustonis tik ātri, ka suns nedabū kaukt jeb teļš bļaut. Katlam jāuzliek vāks un tikmēr jāvāra, kamēr gaļa atkrīt no kauliem. Kad tas izdarīts, tad jānodzēš uguns un jāņam kauli laukā. Nu ir jābāž kauli cits pēc cita mutē un jāprasa otram: “Vai tu mani redzi?” Kad otrs atbild: “Redzu”, tad jāņam atkal cits kauls, kamēr otrs saka, ka neredzot. Ja šādu kauliņu pie sevis turot, tad, lai ejot kur iedams, neviens kauliņa nesēju neredzēšot.
Augsti mani bāleniņi,
Augsti kāra šūpuliti;
Tautu meita zema resna,
Tai vajaga palēceknes.
Saujiņu laimes,
Kukulīti prieka,
Maisu ar naudu,
Vezumu ar veselību
Pūli ar draugiem un mīlestību pilnu!
Dejo un dziedi, skūpsti un mīli…
Skaistākos sapņus pārvērt par dzīvi!
Pa dubļu peļķēm Vecgads kāto,
Un fiļčiem mirkstos sērīgs prāto,
Nav sniga Jaungadā ne pūkas,
Tas laikam prezentiņš no cūkas.
Klusē ielas, pie debesīm zvaigznes
Mirgo tāles, kā sudraba sakts.
Un uz rītdienas tāli aiznes
Mūsu sapņus šī Jaungada nakts.
No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
Mīļš sveiciens tavam vārdiņam.
Daudz bučas tavam vaidziņam!
Amoriņš ar asām bultām
Lēkā tik pa mīkstām gultām,
Kas tad šim būs uznācis?
Vai kādam sirdī trāpījis?
Ziemas svētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Es gribēju klāti tikt
Ar nekaltu kumeliņu.
Jāņa vakarā tīrumos jāsprauž meijas. Tad aug kupla labība.
Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Jāņu māte sieru sēja
Aiz pirtiņas elksnīšos;
Nebij lāga sasējusi,
Pati visu apēdusi.
Ir simtiem slimību, bet veselība tikai viena. Par veselību Jaunajā gadā!
Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt nesaglabājamo.
Par spīti ikdienišķībai
Izplaucēt brīnumu dzīvē,
Par spīti grūtumam
laimīgiem būt!
/L.Brīdaka/
Šis gads bija grūts ikvienam no mums, iedzersim par to, lai mēs pārdzīvotu nākamo daudz priecīgāk!
Ja kādu dienu tev būs sajūta, ka gribi raudāt, piezvani man.
Es neapsolu, ka varēšu likt tev smieties, bet apsolu, ka raudāšu kopā ar tevi.
Ja kādu dienu tev gribēsies aizbēgt no visa – nebaidies, bet zvani man.
Es nesolu, ka lūgšu tev apstāties, bet apsolu, ka došos kopā ar tevi.
Ja kādu dienu tu negribēsi nevienu dzirdēt piezvani man.
Un es apsolu, ka būšu ļoti klusa.
Bet, ja kādā brīdī tu zvanīsi un tev neviens neatbildēs, steidzies ātri pie manis, jo iespējams šajā brīdī tu būsi vajadzīgs man!
Klausies, kā pasaulē klusi
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi –
Laikam jau tas ir daudz.
Sēdiet, radi, sēdiet, viesi,
Pie bagāta kāzu galda!
Lai netrūka maize, sāls,
Jauniem mūžu dzīvojot!
Nu radi, draugi glāzes celsim
Par viņu abu laimi dzersim!
Lai viss visapkārt priekā virmo
Līdz dibenam dzer glāzi pirmo!
Vārdadienā neķer mušas
iedzer šampi, saņem bučas
Un lai sirdij labāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūku!
Vjetnamā tiek uzskatīts, ka cilvēks kļūst par vienu gadu vecāks nevis savā dzimšanas dienā, bet Jaungada naktī, tāpēc Jaunajā gadā pieņemts radiem un draugiem dāvināt persiku zariņus.
Ir katram ziedam sava rasas pērle,
Kas visās varavīksnes krāsās mirdz.
Kā gribētos to satvert saules starā
Un dāvāt tev no visas sirds!
Ko nu vēl vajag? – liesmiņa plīvo,
plīvo un sauc to par sveci.
Nevajag daudz, vajag, lai dzīvo
viss, ko tu jūti un redzi.
/J.Peters/
Vārds “…”
Kā ābols zarā spulgo
Un aicina pie sevis ciemos steigt,
Un Es jau nāku,
Es viens pulkā
Šī jaukā vārda īpašnieci sveikt.
Ai,bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam,veci,tekam,jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Ja ap Ziemassvētkiem auksts laiks, tad ap Jāņiem lietus līs.
Ja Jāņu naktī govis mauj, būs slapjš rudens.
Pisas visas istabās
tikai ķēķī nepisās
man ir naži gafeles
ar tiem var nogriezt pipeles..
Sūdu kausis
Siļķu kapteine
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!
Ai jel manu sūru dienu,
Kur tāds lempis gadījos:
Sasatiku Sniegbaltīti –
Varen šerpi norāvos…
Nepadodies, tautu dēls,
Vīru svētkus svinēdams,
Sit citiem olas pušu,
Lai plīst čaulas brakšķēdamas!
Aizbrauc gadi žigliem kaijas spārniem,
Daudz kas pārdzīvots un gūts,
Tikai šajā dienā sirds bez liekiem vārdiem,
Visu aizvadīto tūkstoš krāsās vij.
Lai pa visu zemes virsu,
Tavu vārda dienu svin.
Un lai saslimst tas ar gripu,
Kas šo dienu neatmin.
Dieviņš stāv aiz vārtiem
Nosalušu kumeliņu;
Pūtiet guni, lauziet skalus,
Laidiet Dievu istabâ.
Slavenakā tradīcija latviešiem Ziemassvētkos bija budēļos, ķekatās jeb čigānos iešana. Kad cilvēki pārģērbās dažādās maskās un gaja pie kaimiņiem.
Pasaki, čalīt, kāpēc tas tā,
Kāpēc man par Tevi jādomā?
Saule aust, pēc tam tumst,
Mana sirds pēc Tevis skumst…
Cilvēk, mīļais, cieni vistu,
Tā Tev piedēs itin visu –
Kūti, šķūni, mājas stūri
Un vēl baltā truša būri.
Paldies saku Jānišam
Par ēdumu, par dzērumu.
Nu ar Dievu, Jāņu māte,
Līdz citam Jānišam.
Jauni puiši, jaunas meitas,
Nav vairs tālu Jāņa diena:
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.
Riti, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!
Mums ticis viszilākais ezers,
Un rudākais rudzu lauks,
Visbaltākā bērzu birze,
Vizmelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu skaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L.Vāczemnieks/
Gads ir balts no abiem galiem,
Bet pa vidu Tu.
Apsveicu vārda dienā, draugs.
Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks!
Jāņu naktī zemē ierakta nauda mežā kaltējoties.
Mīlas naktī alu dzēru
Līdz pašam(i) galiņam
Tagadam(i) nevarēju
Tikt līdz meičas maciņam
Vārds ir izturīgs un labs,
Par to jāiedzer ir šņabs,
Nav no skārda taisīts tas.
Sievietes skaistums ir radīts baudai, bet tikai tiem, kas spēj to izprast. Sveiciens sieviešu dienā!
Pusnakts stundā — gadu mijā —
Lai jums zvaigznes laimi sijā!
Lai mazs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un aizkūp visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!
Es kalendārā neskatos
Un reizēm tādēļ aplaužos.
Bet šo dienu es atceros vienmēr
Un apsveicu vārda dienā tevi.
Daudz laimes.
Kā sveču saltais mirdzums,
Kā Laime starots skats,
Lai atnāk gaišs un mirdzošs
Jums abiem jaunais gads!
Jālūdz atvasarai, lai tā spēku aizdod,
Jālūdz puteņiem, lai gadiem pēdas jauc.
Jālūdz paša sirdij – tā vislabāk zinās,
Kā tos trakos gadus atpakaļ lai sauc.
Ikkatram gadam laimes brīdis savs –
Kā katram rītam sava gaišā mala.
Bet katram gadam ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
Pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
Un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.
Vēlam: saujiņu prieka, sieciņu laimes,
Veselu pūriņu veselības.
Lai ir dzīvē vienmēr saules gana,
Lai ir silts, kad vēli brāzmot sāk.
Dzīves cīņās- izturību.
Bēdu dienās- pacietību.
Vienmēr visur mīlestību
Saulīte pa zemi ripo,
Skaistu vārdiņu tā tin.
Gods un slava tam.
Es iespraudu ozoliņu
Pagalmiņa viducī;
Jānits kāra cepurīti,
Es pakāru vaiņadziņu.
Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj.
Liela diena nu ir klāt,
Jāiet olas ripināt!
Jāpiemin, ka Jurģi jeb Ūsiņi mūsu senčiem ir bijuši īpaši ar to, ka Jurģos kalpi varēja izbeigt līgumus ar esošajiem saimniekiem un meklēt kādu citu saimnieku, kam kalpot. 19. gadsimtā, atceļot dzimtbūšanu, Jurģi latviešu kultūrā kļuva par termiņu, kad izbeidzas līgumi. Arī ar šo pārbraukšanu jeb Jurģiem ir saistīti vairāki ticējumi. Piemēram, ja Jurģi iekrita sestdienā, ticēja, ka jaunajā vietā kalpiem būs ilga dzīvošana.
Upmalā, kur līcis kluss,
Iebrauc sarkans autobuss.
Līgotāji ārā lien,
Steigšus pļavā teltis slien.
Ja dzimšanas dienā pienāk kūka, tad tas neizdevās.
Sniegbaltīte iet pie ārsta,
ginekologam bēdu stāsta –
Salavecis vecais āzis,
eglē pakāris un drāzis,
čiekuri un skujas bira,
rūķi vai aiz smiekliem mira.
Ik rītu mosties
Ar saules gaismu acīs,
Ar ziedu smaidu sejā,
Ar putnu dziesmām ausīs,
Ar taureņu vieglumu domās,
Ar darāmiem darbiem rokās,
Ar dzīves mīlestību sirdī…
Ik rītu mostoties
Un esi laimīga.
Rozes, neļķes, vijolītes,
Lai pie tava loga zied.
Un, lai vēlā vakarā,
Nes no manis sveicienus!
Pāri kalniem, pāri lejām,
Triecas doma, kurā teikts,
Tam, kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts.
Es iesviežu Jāņu zāles
Pašā Jāņa gultiņā,
Lai Dievs dod Jānišam
Citgad otru gulētāju.
Vai tu jūti, vai tu mani
kā smird salaveča zvani
bumbas smird un pimpis vīst
sniegbaltītei pupi plīst
Jāņu nakti līgot gāju,
Mīkstu sieru gribēdama,
Mīkstu sieru gribēdama,
Saldu alu padzerties.
Nu jūs ieburti viens otra gredzenā –
Dzīves zelta gredzenā slēgti,
Nu Jums kopīgas dienas un nedienas,
Pusnakts tumsa un saules lēkti.
Panamā, lai atbrīvotos no ļaunuma, ko nesis iepriekšējais gads, ierasts ugunskuros dedzināt lelles ar slikto cilvēku attēliem – tie var būt arī populāru un valstī svarīgu cilvēku attēli.
Ūsiņa dienā jāliek alus kanna rudzu vagā; ja kannas vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.
Vienreiz gadā diena tāda
Ko par vārdenīti sauc,
Draugi sveic un radi sveic,
Uzslavas tev skaistas teic!
Ja Ziemassvētku naktī debesis zvaigžņotas, tad nākamajā gadā būs laba raža, turpretī apmākušās debesis sola neražu.
Laulības gredzens – tas ir uzticības simbols: līgavas sirds pieder līgavainim un otrādāk. Gredzenam nav ne sākuma, ne beigas. Gredzens ir no tīra zelta, tātad, nekādi netīrumi pie tā nepielīp. Lai Jūsu mīlestība ir tik tīra un mūžīga!
Stiprināsim šo novēlējumu ar draudzīgi paceltām un izdzertām glāzēm!
Vārda dienā nepiedzeries,
Labāk manos vārdos veries –
Novēlu tev dzīvot forši,
Garāžā, lai pieci porši!
Sienāžiem ir pļava zaļa,
Vālodzei ir dziesmu vaļa,
Man ir sava māmuliņa,
Es tai zelta atslēdziņa.
/E. Stērste/
Līgojati, līgojati,
Nav vairs tālu Jāņa diena –
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.
Strādā tā, it kā Tev nav vajadzīga nauda,
Dejo tā, it kā uz Tevi neviens neskatās,
Mīli tā, it kā Tev nekad nebūtu darīts pāri,
Dzīvo tā it kā uz zemes būtu paradīze!
Ar gaišu laimi, spožām zvaigznēm,
Ar labu domu, mīļu dziesmu,
Ar zaļu, kuplu egles zaru
Lai katram atnāk svētku prieks!
Vasaras lapotnē zaļā
Ziedu pilns sakustas zars,
Saistīts, bet dievišķā vaļā
Mūžību sveicina gars.
Ceriņi, zāle un puķes
Apstājas brīnumā augt,
Sāk kad, pār dvēselēm zvanot,
Zeltaina mūžība plaukt.
/A.Eglītis/
Kur divas sirdis satiekas
Mazs kalējiņš tur ierodas
Tas kaļ un kaļ un nerimstas
Līdz kamēr abas vienojas
Drīz upēm skaidru ledu acīs liks.
Kad gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs.
Bet grūtākās mums būs šīs dienas trīs
Bez gulbjiem un bez sniega debesīs.
Ziemassvētku dieniņā,
Tu esi manā sirsniņā.
Pie tevis šodien aizbraukšu,
Mēs kopā būsim divatā.
Līgo lauki, līgo pļavas,
Savas dienas gaidīdami;
Kad atnāca Jāņu diena,
Visiem ziedu seģenītes.
Es tev nekad neteikšu atnāc.
Bet tas nenozīmē, ka tu nevari nākt.
Vienkārši dažkārt gribas
lai kāds ierodas pats
Neaicināts!
Ziedi tā, kā vijolīte,
Klusi savā nodabā.
Nevis tā kā lepna roze
Pašā dārza vidiņā!
Kad uz visas zemeslodes
Tavu vārdenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin.
Ūdeni no vienas akas smelt,
Rūpju nastu tikai kopā celt,
Pažēlot, kad ēna ceļā krīt,
Riecienu pa diviem sadalīt.
Savu dzimtu tālu daudzināt,
Krietnas atvasītes audzināt,
Turēt godā mājas tikumus,
Senču gudrības un likumus!
Vienmēr censties otram vairāk dot,
Labos darbos sevi izsakot.
Mīlestības bite vienmēr dūks,
Medus ja līdz rieta stundai vēlai
Jūsu dvēselēs tai nepietrūks.
/K. Apškrūma/
Kalendārs ir ļoooti pļāpīgs
Jaunas ziņas vēstīt steidz,
Tāpēc šodien, tieši šodien,
Tevi vārdadienā sveic.
Brazīlijas iedzīvotāji apsveic savas māmiņas ar Dia das Maes katra gada otrā maija svētdienā. Brazīlijā piekopj kuplas ģimenes, kurās ir vismaz 3 vai 4 bērni, un šie svētki valstī ir ļoti nozīmīgi un īpaši sirsnīgi. Daudzi veikali rīko speciālas akcijas un lielas atlaides, lai katrs bērns varētu iepriecināt savu māmiņu ar īpašu dāvanu.
Priecīgi un smaidu sejā
Jauno gadu sagaidīt!
Stipriem, drošiem visos vējos
Atkal gadu aizvadīt.
Savā sirdī vienmēr nes Saules staru gaišāko, Tad Tu vienmēr pārvarēsi Dzīves ceļu grūtāko.
Sniegbaltīte klusi, klusi
Visus rūķus apkniebuse
Visu šņabi izdzēruse
Tepat sētā atlūzuse.
Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!
Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!
Mēnesis izgāja malējas meklēt.
Mēnesis izgāja malējas meklēt
Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!
Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!
Jau drīz saulīte
Mēneša rokās.
Spēles dalībnieki sastāda dārziņu. Meitene ir saule, bet puika ir mēness, tie atrodas ārpus dārziņa. Rotaļas dalībnieki dzied pirmos pantiņus un kustās pa apli. Saule un Mēness iet gar dārziņu. Izsaucot vārdus „bēdz, bēdz” dārziņš apstājās. Mēness cenšas noķert Sauli, kas skraida ap dārziņu. Trešo pantu atkārto tik ilgi, līdz ko Saule tiek noķerta, tikai tad dzied 4.pantiņu. Tad Saule un Mēness atroda kādu savā vietā. Rotaļa var sākties no sākuma.
Ūsiņam gaili kāvu
Pašā svētku rītiņā,
Lai tas man zirgus gana
Šo gaŗo vasariņu.
Lai jautra atnāk gadu mija,
Lai laime kausam pāri plūst,
Lai bēdas zūd, ja tādas bija,
Lai sveces svētku priekā kūst.
Tiek ieslēgta pazīstama Ziemassvētku dziesma, bet spēlētājam jāatmin no pirmajiem akordiem, kas tā ir par dziesmu.
Vai, lielie Ziemassvētki,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ne nedēļas negaidīja.
Vecam gadam gaidot beigu,
Sūtu sveicienus ar steigu.
Jaunais gads, kas atnāks drīz,
Visus sapņus piepildīs!