Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Sveicu vārda dienā!
Lai ik minūtei ir sekunde prieka,
lai ik stundai ir minūte saules,
lai ik dienai ir stunda laimes!

Dietu dietu, saimeniece,
Meteniša vakarā,
Lai liniši gari auga,
Lai telites barojās.

Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies

Kad liegi vēji šalkos koku zaros,
Nāks meitenes ar ziediem matos.
Tad lietus lāses pļavas ziedus skars,
Lai sirdī atkal plauktu pavasar(i)s.

Būs skaista Jāņu nakts, būs liesmas,
Kam pateicību teiks, kam dziesmas.
Dažs alus kausam savu sirdi dāvās,
Bet vairums kritīs otra puses skavās.

Būs īsā, īsa Jāņu nakts bez miega,
Jo papard(es) ziedi neveras zem sniega.
Tev nāksies atvērt savu karsto sirdi,
Ja dāmas čukstus pareizi vēl dzirdi.

Ak, skaistā Jāņu nakts ar alus krūzi,
Un mīļa meitene ar balti vaļā blūzi.
Ak, jaunība, ak, skaistie dzīves maldi,
Kad neprātībā plūktie ziedi bija saldi.

Visas zāles, kas plūktas Jāņa vakarā, der ārstēšanai.

Es vienmēr domāju, ka nekas nevar būt tik nevainojams un ideāls kā mana dzīve. Izrādās, mūsu laulība ir. Priecīgu gadadienu!

Lai tev veselība stipra,
Nesāp kauli, neķer gripa,
Latiņi lai makā krīt,
Laime smaida katru rīt!

Rūķu cilts,
No laika gala,
Katru dienu
Laimi dala.
Es ar būtu,
Rūķis viens,
Kas tev laimi,
Novēl daudz.

Ja es kā bērns to būtu zinājusi, Māt,
Es noteikti nebūtu darījusi lietas tik grūtas priekš Tevis.
Es būtu sapratusi
Ka vēlme Tev – ir dot man vislabāko.
Es būtu sapratusi, cik grūti ir ļaut kādam ko mīli
Mācities no savām kļūdām un dot brīvību tam,
Pat pēc darbiem ko darīt man nevajadzēja,
Pat pēc vārdiem ko teikt man nevajadzēja,
Tu biji man pie pleciem kā atbalsts.
Pat tagad, kad varbūt ir par vēlu
Dēļ daudzām lietām izdarītām,
Nav par vēlu, lai pateiktu tev to,
Cik ļoti novērtēju mīlu Tavu,
Cik ļoti novērtēju dāsnumu Tavu,
Cik ļoti slikta esmu bijusi, lai parāditu Tev,
Cik ļoti mīlu Tevi es!

Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm, bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem, bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem, bet ne pēc gadiem.

Alu alu, Jāņa tēvs!
Tavus miežus izravēju;
Ja nedosi alus dzert,
Ar puišiem izviļāšu.

Elpot bez tevis var,
Var gausi, kā svece plīvot.
Bet nevar degt,
Nevar dzīvot.

8. marts ir tā diena,
kad sieviete ik viena
Ir pelnījusi ziedus
Un mīļus apskāvienus!

Puksti puksti mana sirsņ,
Vēlu pukstēt gana daudz;
Mīlestības spēkā dzīvot,
Dvēselitē mieru gūt!

Šī diena lai tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai viena gadā aust,
Lai spēka pietiek katram dienas rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.

Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt
Daudz labu darbu plānot un veikt
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt
Pusnakts stundā gadu mijā
Lai tev zvaigznes laimi sijā!

Ja tev kādreiz gadās bēdas,
Apsēdies uz malkas grēdas,
Skaiti pagales pa vienai,
Līdz pat savai vārda dienai!

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

Klausījos, brīnījos,
Kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā!

Spožu saules kamoliņu,
Sūtam Tev ar sveicieniņu –
Svētkos atšķetini viņu,
Pilns tas mīļu sveicieniņu!

Kaut mazliet žēl, ka gads ir atkal galā,
Tu tomēr smaidi – Jaunais nāk.
Lai laimes daudz, lai bēdas garām
Ar prieku sirdī gadu sāc!

Kristus bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo —
It kā sveiciens tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas!

Alu, alu bāliņam
Par šūpoļu kārumiņu:
Tas cēlās rītā agri
Virvei lūku darināt.

Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti

Nu Tu vari pirkstā kost,
Gadiņš klāt, nevis nost
Lec uz augšu, lec uz leju,
Grumbiņas Tev bojā seju.

Esi sieviete grēcīga,esi lepna un spēcīga,
Esi putna spārni, kas vēzienā atvilkti.
Drīksti visu, ko sieviete drīkst,
Celies augstu, lido tālu, esi laimīga!

Tu esi Sieviete un esi pelnījusi ziedus,
Tā vienkārši bez iemesla, tāpat…
Par to, ka vienkārši Tu esi Sieviete,
Kas blakus kādam, vien tepat…

Sniegi snieg un putina,
Baltums egli lutina.
Mežā atskan zaķu smiekli,
Kūleņi un ziemas prieki!
Labas domas, piparkūkas,
Dāvanas un siltas jūtas,
Visas virmo saltā gaisā,
Berot Laimi Jaunā maisā!
Vēlu Tev tās visas lietas,
Kas Tev pašam dārgas liekas.
Bet tās citas – ko nu tās,
Lai tās ātrāk aizmirstās!

Cik daudz ir ziedu dažādu,
Tik arī jauku sieviešu,
Ko tikai mīlēt, lolot drīkst,
Jo citādi šī puķe nīkst.

Augstu šūpoties,
Zemu lūkoties!
Jāņu zāli salasīt,
Papardziedu uzmeklēt!
Jāņu uguni kurināt,
Siera rituli’ ripināt!
Dziesmas skaļi izdziedāt,
Jāņu alu padzerties!

Sapņi domāti, lai kādu dienu piepildītos! Smaidi, jo viss notiek tā, kā tam jānotiek!

Dalībnieki apsēžas rindā. Viens no tiem ir vadītājs, kurš nak klāt pie spēlētājiem un iedod katram vienu pogu, vai arī citu priekšmetu, teikdams: “Še tev dālderis, pērc, ko gribi, tikai nesaki ne jā, ne nē, ne melns, ne balts.”

Tad dālderu devējs atkārtoti nāk pie spēles dalībniekiem un izjautā tos: “Ko nopirki par savu dālderi? Vai tev tas patika?” utt. Atbildot uz jautājumiem, jāizvairās no vārdiem jā, nē, melns, balts. Ja tie ir izteikti, pretim ir jāatdod ķīla. Vēlāk ķīla ir jāizpērk – jādara tas, ko ķīlu ņēmējs liek darīt.

Nav nekā lielāka, nav nekā svētāka,
Kad kopā sakusušas
debesis un zeme zied.
Un tur pa vidu – jūsu mīlestība iet.
Jūs baltu dvēseli zem kājām
viņai paklājiet.
/O.Vācietis/

Es tevi mīlu ik dien – dienu no dienas –
Un esmu pie tevis, kaut simtkārt staigātu viena.
Es tevi mīlu ik nakt un aizeju nemanāma no rīta –
Vienīgi krēslas pelēki zaļo acu pavadīta.
Es tevi mīlu ikvakar, kad puteņo, pārslo tumsa, –
Spuldze noriet – tu esi mans ieguvums.
Es tevi mīlu ik austošu rītu. Ik rīt.
Tas ir viss. Viss, ko es spēju tev nodarīt.
/D. Dreika/

Dalīts prieks – dubults prieks, dalīta bēda – pusbēda.
Par jums, mani draugi!
Par tiem, kuri ir kopā gan priekos, gan bēdās!

To spēku, kas zaļajos zaros
Un līganos stiebros spīd,
To prieku un dzīvības ilgas,
Ik dienas sev paņem līdz!

Ja brīnumam tic, tas piepildās.
Ja brīnumu gaida, tas atnāk.
Ja brīnumā dalās, tas sagādā prieku!!!

Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem palikt sausā.
Visu, visu mafiju,
Aicini uz kafiju!

Es neiešu ne ar vienu
Šūpolēs šūpoties;
Ieš` ar savu bāleliņu,
Tas man’ viegli pašūpos.

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten’s skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten’s nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten’s skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/

Nevis karā, bet darbā izpaužas cilvēka vīrišķība: darbs lielākā mērā pamato taisnīgumu nekā tiesības: un, ja arī kādreiz cilvēce sasniegs svētlaimi, tad tikai pateicoties darbam./Prudons/

Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Jums!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Jums!

Rūķi baigi tusēt sāk,
Kad Ziemassvētki klāt,
Kurina tie eglīti,
Un smejas ļoti spēcīgi.
Pēkšņi vecīts izskrien laukā,
Sāk ar muti gudri braukāt,
Rūķiem ātri apnīk tas,
Vecīts zobus meklēs šas.

Priecīgi mēs visi esam,
Lieldienolas mājās nesam-
Visādas, dažādas,
Lieldienolas krāsainas.

Lai Tavs vārds, kurš dots ar mīlestību …
Mātes, tēva sapņiem dots,
Grūtībās, lai tas Tev vairogs,
Bet dzīvē lepnums tavs un gods!!!

Es Jānīti dancot vedu
Pašā Jāņu vakarā;
Jāņišam bij santa bikses,
Man sidraba lindraciņi;
No Jānīša santi put,
No maniem sidrabiņš.

Par gadiņu Jānīts nāca,
Ko mēs Jāni mielosim?
Sildam pienu, cepam raušus,
Pinam krāšņus vainadziņus.

Ozols nāca pa Daugavu
Ar visām bitītēm;
Dievs dod mūsu Jānīšam
Simtu bišu kozuliņu!

Sniegputenis sniegu nes,
Viņam daudz vēl jāsanes.
Ziemcietīši gaida segas,
Gaida katrs jumts un dzega.
Kad būs āres silti segtas,
Svētku eglēs sveces degtas,
Ziemas svētku godi būs,
Svētku Brīnums svētīs mūs.
/I.Bērza/

Sniegbaltīte, draiskulīte,
Salatēti kaitināja;
Tērpta dārgā kažokā,
Bet zem kažoka – nekā!

Es nezinu nevienu, kurš būtu nokļuvis virsotnē bez smaga darba. Tā ir recepte. Tā ne vienmēr uznesīs virsotnē.

Sveicu tevi vārda dienā
Tikai neslīcinies pienā,
Lai var tevi apsveikt
Un daudz laimes pateikt.

Es Tavu vārdu pierakstīšu laimei līdzās,
Un sauli dāvāšu, kad nomaldījies stars.
Es Tavu vārdu aizsūtīšu priekam matos,
Ar vēju līksmoties, kad esi bēdīgs pats.
Es Tavam vārdam laimi novēlēšu,
Un prieku skanīgo, kad dienu sāc.
Es Tavam vārdam veiksmi līdzi došu,
Lai laimīgs vārds Tavs –
Un Tu arī pats …

Šodien Tava vārda diena!
Sveicēja, no daudzām, viena.
Lai rokā glāzīte un sejā smaids
Un nezūdošais draugu skaits.

Ar tulpītēm pie Tevis teku,
Lai neliec galdā vecu beku.
Labāk glāzēs vīnu liesim,
Ļoti vēlu gulēt iesim!

Dāvināsim Tev ar glanci,
Kūkas, palmu, eletrību!
Ēdīsim un dzersim šampi,
Mēs par Tavu veselību!

Nāk Lieldienas ar sengaidīto vēsti,
Uz debesīm kas skatienus liek celt,
Kas asnu prieku dvēselē sauc dēstīt,
Un pūpolkokos saules zeltu smelt.

Dzīvi nedrīkst vien dzīvot
Un vīnu ar steigu dzert;
Vaj`g iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!

Par grūtībām nedrīkst domāt,
Tās vajag darīt un viss;
Var akmeņi būt tev somā
Un tās var būt debesis!

Un vecumu nedrīkst gaidīt;
Tas jau tāpat reiz nāks.
Ja vari par likstām smaidīt,
Tad laiks tevi nepanāks!
/G. Kraulere/

Šis burvīgais rīts,lai ir piestarots smaidiem
kā saulītēm,siltām un mīļām,kā purenes zieds.
Sievietes smaids – tas kā dievietes pieskāriens,
kā vīraks, kā vīns, kā ieejas biļete sirds visslēptākā šūnā.
Sievietes smaids Dieva pasauli izdaiļo koši.

Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam.
Un labi just, kad paguruši esam,
Kāds tevi atceras, kāds vārdā sauc.

Ļauj gaismas straumei sirdij tecēt cauri
Tam brīnumam, ko Ziemssvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras,
lai atkal sasilst dvēseles!

Sapņos Tu pie manis biji
Un man mīļi uzmaidīji.
Noskumu, kad pamodos,
Prom no Tevis atrodos.

Ūsiņš jāja pieguļā,
Zaglis ceļa maliņā.
Ūsiņam augsti zirgi,
Zagļam augstas karatavas.

Salatētim četri vaigi:
Divi maigi, divi baigi.
Maigos vaigos sārtums iekšā,
Baigiem vaigiem bikses priekšā.

Visu gadu naudu krāju,
Jāņu vakar’ gaidīdams;
Kad atnāca Jāņu vakars,
Par kapēķi brandavīnu.

No bērna pirmās dienas,
Kad šūpulis tam kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds.

Lai Jaunā gada gājiens, kas būs sācies,
Ir saules pilns un neapmācies!

Brīžiem liekas – dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas vārds,
Kā nu katru reizi spēj un prot.

Mīlestība – sudraba smilga
starp grīšļiem asiem,
mīlestība – dzintara priede
starp bezzaru mastiem,
mīlestība ir klusi smiekli
rēcošā barā…Lai Jūsu mīlestība vienmēr ir neuzveicama!

Sniedzi, sniedzi baltais sniedziņ,
Apklāj zemes melnumiņu,
Ar baltām villainēm,
Ar sidraba vizuļiem.

Brāļi, brāļi, Liela diena,
Kur kārsim šūpulīti?
– Aiz upītes kalniņā
Div` sudraba ozoliņi.
Kariet, brāļi, šūpulītes
Ozoliņa kārtiņām!
Nāks māsiņa šūpoties
Visas trejas Lieldieniņas.

Šajā rītā gulēt grēks,
Mežā jāmeklē ir spēks.
Pūpoliņos spēku rodi,
Noper tos, ko neatrodi.
Tad pēc nedēļas kā sauktas,
Olas krāsainas – būs jauktas!

Ziemassvētku rītā
Salavecis spiež grīdā,
Lai pie tevis tiktu
Un dāvanu zem egles liktu.

Kad visi saposušies goda drānās, galvā vainagi un rokās jāņuzāles, pagalmā ar dziesmu daudzina Jāni, lai tas neaizjāj garām!

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas ne velnam nederēja.
Neredzēja Jāņu naktes,
Kā ziedēja papardīte;

Kā ziedēja papardīte
Zeltītiem ziediņiem;
Kā dziedāja Jāņu bērni,
Kā dimdēja tautu zeme;

Kā dimdēja tautu zeme,
Sili, meži locījāsi;
Kā zvēroja darvas mucas,
Kā saulīte rotājāsi

Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ar tevi ir viegli solī iet,
Ar tevi var skumt un ar tevi var smiet.
Ar tevi prieki divkārši,
Bet bēda, kaut liela, tik pusbēda.
Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.

Lai Jaunā gadā prieki ceļas
Un kā sniega pikas veļas.
Lai laime visur valda
Kā piparkūka salda.

Lai mūsu bērniem bagāti vecāki! Un nākamajā gadā vēl bagātāki!

Jurģu rītā nedeva mājā nekādam svešam ne uguni, nedz ūdeni.

Salavecim lieli pauti – iekšā mazi kosmonauti.

Šodiena ir viena no tām īpašajām dienām, kad apsveikumi birst vairāk, nekā sniegs ziemā. Taču tas nenozīmē, ka varēs pikoties, bet uzvelt kādu simbolisku laimes sniegavīru gan. Novēlu Tev pamatīgu puteni un kupenas! Un lai tā laime nenokūst līdz pat nākamajam gadam!

Eglīte, eglīte zaļā
Pēc tevis kad smaržot sāk,
Nu Ziemsvētkiem vārti ir vaļā
Reizē ar tevi tie nāk.

Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tavs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.

Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežīem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt!

Puiši puiši, Jāņa diena,
Jāsim meitu raudzīties!
Kuŗš tālāku aizjāsim,
Tas skaistākas dabūsim.

Tēva gods, tēva gods,
Kur tās pašas mātes gods?
Tēvis alu padarīja,
Māte sieru nesasēja.

Liela diena, Liela diena,
Maza mana vilainīte.
Es apsedzu Lielu dienu
Ar mazoji villainīti.

Balts brīnums lai ienāk Jūsu mājā,
Kā saprašanās, kā svētība!
Saglabājiet sev balto brīnumu
Visam Jaunajam gadam!

Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.

Gada slieksni pārkāpjot,
Jaunus sapņus sirds lai rod!
Degsmes pilns ja būsi pats,
Laimīgs būs tev Jaunais Gads!

Ziemassvētku naktī jāatstāj maize uz galda, tad nekad netrūks maizes.

Jaunā gadā tādu sparu,
Kas uz priekšu rauj ar varu,
Darba lai ir daudz un spēka,
Mīlestības, mazliet grēka!
Vecā gadā jautram būt,
Jaunā gadā laimi gūt!

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu pastāvīga esi –
Tu zaļo ziemas aukstumā
Tāpat kā vasar’s karstumā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu pastāvīga esi.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu manim patikt vari.
No Ziemassvētku eglītes
Man spīd daudz gaišas svecītes.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu manim patikt vari.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca –
Pastāvība un cerība
Dod spēku skumjā nestundā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Cik skaista tu gan esi.
Tu grezno pilis, būdiņas,
Nes visur mieru, līksmību.
Ak eglīte, ak eglīte,
Cik skaista tu gan esi.

Kad uz visas Zemeslodes
Tavu Vārda dienu svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!

Tirgonis ar olu kasti,
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta.

Ko šodien mēs tev sacīt varam,
kad balti sniegi zemi klāj,
kad tava mūža gadu kokam
ir zelta krāsas lapa klāt?
Tik klusa, rimta katru dienu,
tik nemanāma daudziem mums,
bet tevi satiekot, mēs jūtam-
nāk labestības strāvojums.
Un tādēļ mēs no sirds tev vēlam,
lai balta katra diena aust,
lai tavā dzīves zelta kausā
ir laimes, prieka, saules daudz.
/Lauma Daugiša/

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.

Pūpoliņi,pūpoliņi,
Pavasara paudējiņi,
Birzmalītē,
Piesaulītē,
Viz pa gabalu jau viņi.
Apkārt kaili,rudi ciņi,
Sausu niedru karodziņi,
Bet tiem pāri
Grezni,vāri
Margo viņi-pūpoliņi.
Kas tos daiļi darināja-
Baltbalotus,
Mīkstmaigotus,
Kad vēl sniegam gravā māja?
Dienvidī,kad lauskis snauda,
Saules meitas vērpa,auda
Klusi viņus,
Pūpoliņus.
Un tos zaros zaros sprauda.
Pūpoliņi,pūpoliņi,
Ai,cik mīksti,maigi viņi!
Gaisa fejas
Glauž tur sejas-
Tie ir viņu spilventiņi!
/V. Plūdonis/

Ej projām, Metenīt,
Ar to miežu plācenīt’!
Man atnāks Lieldieniņa
Ar baltām(i) oliņām.

Es jūs šodien apsveicu
Jūs esat kopā 30 ilgus gadus!
Jūs mīlat viens otru – es to zinu
Tāpēc dariet to zināmu visai pasaulei!

Zaķīts aiziet ciku,caku-
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!

Es novēlu Tev laimi un mīlestību.
Tās visas ir dārgas dāvanas.
Un ļauj, lai visi sapņi piepildās
Skaistajā 8 marta dienā!