Alu, šņabi liec, nu, galdā
Nāksim visi mēs tev talkā
Neļauj, tik, pār lūpu pūst
Jubilārs, lai pirmais lūzt!

Jāņuguns jāiededz, pirms saule norietējusi, lai nepārtrūkst gaismas pavediens līdz saules lēktam.

Mātes dienu kopš 1998. gada, Krievijā svin novembra pēdējā svētdienā. Šeit pret savām mammām svētku dienā izturas kā pret karalienēm – bērni pasniedz mammām brokastis gultā un vienīgais, kas mammām atļauts šajā dienā darīt, ir atvērt durvis, kad pie tām zvana kurjers, kurš viņai atvedis krāšņu puķu pušķi.

Uz jauno gadu dāvināsim
To siltumu, kas svecēs plīv.
Un neļausim, lai vienaldzībai
Tik bieži ienākt mūsu sirdīs brīv!

Līgot man kā bitei
Šādu gaŗu vasariņu;
Līgodama ielīgoju
Bandenieka klētiņā.

Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.

Es nagōju krystabōs sovu mīgu izgulēt,
Nōču iesti, noču dzerti, nōču jautri padoncōt.
Eita kūmas padancōt itos sātis videņā,
Kū mes kūmys vēlēsim mozojami bierneņam?
Simtu gūvu, simtu vēršu, simtu bāru kumeļeņ.
Lai aug myusu krystabārns, kō mes pošys krystamōtis
Lai aug dorbu dareitōja, grōmateņu laseitōja.
Poši lobuokī vieliejumi krystabārnam dzymtā dīnā!

Jāņu naktī Tevim vēlu,
Tavu dēlu varen cēlu,
Lai tas Tevi stipri spaida,
Tikai nepaliec kā skaida!

Ja vārda dieniņas nebūtu Tev,
Tad kā gan Tu vārdiņu zinātu sev?
Bet tā kā tas ir un laimi tev nes,
Daudz prieka un saules Tev novēlu es.

Tu iesi cauri dzīvei,
Šalks apkārt vārdu mežs.
Tavs vārds starp citiem vārdiem
Lai nav nekad tev svešs!

Brāļi, brāļi, liela diena,
Kur kārsim šūpuliti?
-Kārsim liepas galiņāi,
Lai māsiņas līgojās.

Jānīt’s brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu.
Šim saujiņa, tam saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.

Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā.
Ko plūc rīta saulītē,
Tā vairs lieti nederēja.

Izaugt gudram, čaklam, stipram,
Tikai labo sirdī krāt.
Tad līdz laimes karaļvalstij,
Varēsi reiz aistaigāt.
/K.Apškrūma/

Katram Jānim janu zāle savējai krasiņā
Katram Jānim savu pāli atrast sava vietiņā.
Šodien tevi visi milē,lai tev vieglas pagiras!

Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā.

“Atceries, ka laime nav atkarīga no tā, kas tu esi vai kas tev pieder, bet no tā, par ko tu domā!” /Deils Kārnegi/

Paldies saku tētiņam
Par gudro padomiņu
Aizejot tautiņās
man netrūka padomiņa….

Parasti dzimšanas dienā vēl veselību un naudu, bet es vēlēšu veiksmi! Jo cilvēki uz Titānika bija gan bagāti, gan veseli, bet izglābās tikai veiksmīgākie!

Lai Jaunā gadā Jūsu mājās
Ne tikai baltmaizīte būtu,
Bet arī mīlestība,
Un gaišu domu daudz.

Dzīves straumēm krāsu ir daudz,
Dzīves dienām ceļu bez gala,
Vajag zināt, kur Tavējais sauc,
Kur Tavs sapnis un debesu mala.
Dzīves krācēm grūtuma daudz,
Savi spēki ir jāsadala,
Lai Tev nepieder pelēka sala,
Bet lai vienmēr kāds ceļš Tevi tālē
Pretī apvāršņu brīnumam sauc!

Atkal gadiņš aizritēja,
Kā vilnitis jūriņā,
Atver vārtus Laimes māte,
Turpmākajiem gadiņiem!

Lai Jaunajā gadā
piepildās tas,
Kas vecajā meklēts
un neatrasts!

Kļūsti kā bērns, lai šovakar tavs prieks
Atmiņu kupenās bradā.
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs
Vienu vakaru gadā.
Viss, kas bij tevī šaubīgs un salts
Izkusīs ticībā liegā.
Ziemassvētku pusnaktī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā.
Uz jauno gadu dāvināsim
Viens otram labus vārdus,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules.
Uz jauno gadu dāvināsim
To siltumu, kas svecēs plīv.
Un neļausim, lai vienaldzībai
Tik bieži ienākt mūsu sirdīs brīv!

Ir arī vienkāršas tradīcijas – piemēram, turi uz svētku galda sāli un maizi, tad Laime apmetas uz dzīvi.

Ir apritējis gads, bet man neliekas, ka esi kaut nedaudz izmainījies. Un, galu galā, tas nekas – Tu esi lielisks tieši tāds, kāds esi! Daudz sveicieni un laimes vēlējumi!

Lai jaunajā gadā prieka eņģelis vienmēr ir tev blakus.
Lai Tavas dienas ir baltas un domas gaišas,
lai sapņi piepildās un skumjas atkāpjas,
lai nākamā diena ir labāka par šodienu,
bet šodiena, lai labākā, kas bijusi.
Tev izdosies. Tu vari. Tev pieder pasaule!

Neskumsti, neskumsti
Dienas ko pašreiz tu vadi
Tās tavas skaistākās dienas ir
Tie tavi labākie gadi.

Lai katram tas, kas nepieciešams-sievietēm olas, vīriešiem zakji, jaukiem zakjiem daudz kāposta

Vārdadiena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā –
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti.

Dienestā esot
Jāprot pašam šūt un lāpīt,
Tēmēt,šaut un arī trāpīt,
Jāprot priešniecību godāt,
Un pa zemi rāpus lodāt.
Nepaklausīgos un melus
Pieliek mizot kartupelus,
Bet kam disciplīna vāja
Jāiztīra mazā māja.
Pusotru gadu šitā dīdīs
Armijas mākslu kaulos bīdīs,
Tad jūs varat kādreiz cerēt
Lielgabala galam derēt.

Es jūtu tikai Tevi,
Tavus pieskārienus maigos,
Saldi teiktos vārdus.
Tu esi man dzīve
Manas jūtas
Mani sapņi neizsapņotie
Vārdi neizteiktie…

Jau es biju gana viegla,
Vēl man’ vieglu vieglināja,
Vēl pakāra brāleliņi
Niedres kaulu šūpulīti.

Pagaidiet, lieli kungi,
Mazs vēl jūras braucējiņš.
Paies dienas, aizskries gadi,
Droši stūri turēs viņš.

Gads ar gadu atkal mijas,
Tā kā košas krāsu dzijas.
Dzīves audums mūsu rokās,
Jaunais gads, lai labi sokas!

Katrai dienai Jauna gadā
Kā jaunam sapnim būt,
Un katram sapnim katrai domai
Par dzīves īstenību kļūt.

Ūsens stāvu slaistijàs
Muna staļļa galiņā.
Ai, Ūsiņ, vecais tēvs,
Jāsam abi pieguļā;
Es guntiņas kūrejiņš,
Tu zirdziņu ganitajs.

Ja dzīve ir grūta
Uz visu ir naids,
Tad labākais līdzeklis
Visam ir smaids!

Jaunā gadā novēlu:
Eiropas algu,
Franču seksu,
Padomju cenas,
Čigāna jautrību
Un sibīriešu veselību.

Dzymtās dīnas horoskops – Vēzis (Viezs)
Itīm cylvākim nikod nav žāļ. Jautri cylvāki, cīši leli dzāroji, tī kuri prūt dzīdot … kuri naprūt, toža. Pateik cytim vysu kū dõvynõt a reizem poši kai dõvonas. Strodeigi, leli buļbu laseitõji i runkuļu pliesieji. Cīši leli dzāroji, bet lobi cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Ar smaržīgiem ziediem
Pavasaris nāk katrā mājā,
Mēs sirsnīgi apsveicam Jūs
Starptautiskajā Sieviešu dienā.

Atdod darbam sevi, darbs tevi godās.

Veselība – prieka tilts,
Lai ataust vārda dienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem!

Liec savas pagales manās liesmās,
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.

Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.
Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā Spilgtu rozi iesiesi arvien.

Lieldienas ir vienmēr jauki.
Žēl ka pēc svētkiem ir jāmazgā trauki.
Pēc tam galva sāp un griežas.
Sūds pa dirsu ārā spiežas.

Trīs ziedus es Tev šodien sūtu,
jo trijos ziedos izteikts viss,
viens – laimei, otrs – mīlai,
bet trešais tiekot vāzē likts!

Lai tavā vārdadienā
Tev prieku dāvā viss,
Lai draugi pasniedz ziedus
Un sauli debesīs.

Nīderlandē, lai atbrīvotos no vecā un aicinātu jaunajā gadā jaunas lietas, ugunskuros tiek sadedzinātas Ziemassvētku eglītes, kā arī tiek rīkota svētku uguņošana.

Meteņam putru viru
Deviņiem miezišiem:
Man deviņi bāleniņi
Miežu putras ēdajiņi.

Ja Jāņu dienā neviena mājlopa vai putna nekauj, tad tanī gadā no mājlopiem kāds nobeidzas.

Puertoriko vecgada vakarā cilvēki pa logiem lej ārā ūdeni no iepriekš piepildītiem ūdens spaiņiem, ticot, ka tā izdosies aizdzīt ļaunos garus.

Lai aizskrien jaunība, kā kāzinieku zvani,
Cik baltas ābeles un egles sarmā zied.
Vai skaisti bija tikai pavasari mani?
Nē, zelta zīle arī sniegputenī dzied!

Klusi, klusi nemanot nevienam,
Kad vēl ārā zvaigznes spīd,
Kautrīgi pie mums ir nācis,
Jau pie sliegšņa mīņājas,
Jaunāgada rīts.

Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām,
Un lēni tajās kūst
Tu tagad esi tālu,
Man Tevis ļoti trūkst!
Es gribētu par sniegu kļūt
Un Tavās plaukstās tagad būt!I

Kas Jura dienā zivis zvejo, tas paliks ārprātīgs.

Tavam vārdam ziemas dvaša,
Tā kā zvaigžņu nakts mirdz gaiša.
Sniega pārsla nokrīt aša,
Sveicienam no manis paša.

Meteņa dienā vīriešiem ar matiem jāplūcas, lai tiem gari lini aug.

Austrālijā māmiņas tiek godinātas maija otrajā svētdienā. Pieaugušie bērni apsveic savas mātes ar nopietnām dāvanām, bet mazuļi mammām pasniedz ziedus un paštaisītas apsveikumu kartiņas. Austrālijā ir iedibinājusies tradīcija – Māmiņdienā piekarināt pie apģērba neļķi sarkanā krāsā, kas simbolizē to, ka cilvēka māte ir dzīva, savukārt, ja neļķes krāsa ir balta, tas nozīmē, ka īpašnieka māmiņa vairs nav starp dzīvajiem.

Kad nakts no kalniem nokāpusi
un aizver visus padebešus ciet,
Tad zini – stunda pienākusi
un gribas man pie tevis iet.

Es Tev novēlu, lai tu nomirtu simts gadu vecumā! Bet nevis vienkārši nomirtu, bet tevi nogalinātu aiz greizsirdības. Un nevis vienkārši aiz greizsirdības, bet lai būtu tai iemesls! Iedzersim par iemeslu!

Kad mēs tiekamies, mīļais,
Tad runājam niekus,
Un nepateiktais kā akmens
Guļ starp mums nekustināts.
Mēs pļāpājam vien,
Bet pie sevis
Klusībā akmeni bīdām
Un stumjam, un netiekam klāt
Ne tam, ne arī viens otram,
Jo abi runājam niekus,
Bet galvenais tā arī paliek,
Paliek nepateikts?
/G.Kraulere/

Jāņa māte sieru sēja
Pašā Jāņu vakarā;
Jānīts cēla akmentiņu
Vaidēdams, raudādams

Ūsiņš savus divus dēlus
Darbiņam radināja:
Vienu sūta pieguļā,
Otru arti tīrumā.

Sveicu tevi šajā dienā,
Kuru gaidīji tu sen.
Tā ir tava vārda diena,
Kas vienmēr lielu prieku nes.

Gejlords

Ūsiņos jāvāra cūkas kāja, lai saime būtu mudīga.

Darbs bez mīlestības ir verdzība./Māte Terēze/

Ak, māmiņ, kaut Tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad Tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki, gurdāki iet.

Esi vienmēr saules stariņš,
Reti, reti mākonīts.
Un ja kādreiz skumīgs prāts,
Lai tad palīdz slotas kāts!

Tavs vārds ar pirmās dziesmas žūžu
No bernības ir ceļam līdzi dots,
No laiku laikiem un uz visu mūžu,
Tas būs tavs lepnums,
Cildenums un gods.

Mana sirds ir dīvainu jūtu pilna
Kāpēc nebālē mana mīlestība,
Kas to uztur pie dzīvības?
Viņas domas pie manis.
Nezūd ne jūtu spēks,ne skaistums.
Kaut es nekad nepiederēšu viņai,
Bet viņas dēļ es gribu iet
Pretī gaismai pa to ceļu,
Kuru man piešķīra viņas mīlestība!

Aizdedzināsim sveces par mīlestību, kas palīdzēs visās baltajās dienās un nebaltajās dienās. Par to lai Jaunais gads būtu skaists un viegls.

Pikantā spēle ar avīzi. Jāizspēlē, kurš pāris dejos uz mazāka avīzes gabaliņa, bet tad jau var sākt to burzīt. Šajā spēlē vīrietim jāapsēžas, avīzes noliekot sev klēpī, bet sieviete, apsēžoties klēpī, mēģina to pēc iespējas vairāk saburzīt – uzvar tas pāris, kura avīze saburzītākā.

Pie zaļās egles meža vidū
Balts glaužas Ziemassvētku sniegs,
Lai arī jaunajam gadam būtu
Tik labs un mirdzošs acīs prieks!
Ik katrai dienai jaunā gadā
Kā jaunam, skaistam sapnim būt!
Un katram sapnim, katrai domai
Par dzīves īstenību kļūt!

Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama –
Es arī esmu ēdama!

Kaut Tu nomirtu 95 gadu vecumā, gultā, … no šāviena, ko raidījis greizsirdīgs vīrs!

Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Kas laika vējos plīvo,
Bet lai ar uguns dvēseli
Tas savu mūžu dzīvo.

Nāc, Jānīti, ja nākdams,
Gaida visa vasariņa:
Gaida dārzi, tīrumiņi,
Gaida gani, pieguļnieki.

Tavos glāstos reiz es slīkšu,
tavu elpu sajutīšu.
Tavā varā būšu es,
prom no visas pasaules.

Šorīt pienākusi diena
Kad ir jāaizskrien pēc viena
Un ja Tev nav skopa sirds
Paskaties, kas plauktos mirdz
Slogs būs nost no Taviem pleciem
Ja izmaksāsi draugiem veciem

Māmiņ,šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos,lai tev nepietrūktu
Labu,jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ,mīļā tu arvien!

Ziedos tērpies Jurģis pareģo aukstu un slapju maiju.

Laimītes liešana – izplatīta izdarība Jaungada naktī, kas senlatviešiem bija maģisks rituāls. Kad laimīte ir izlieta, cilvēki mēģināja atšifrēt, kas tad tur ir sanācis.

Es gribu tikai vien drusku saules,
Kas lietainā dienā pāri pār peļķēm skrien,
Es gribu tikai vien vienu zvaigzni,
Kas manu skatienu augstāk par zemi sien.

Es gribu tikai vien kādu plaukstu,
Kas manai nastai liks drusku vieglākai tapt,
Es gribu tikai vien rudenī aukstā
Naidā gailošas acis ceļā sev nesastapt.

Es gribu tikai vien mazu brīdi
Pie tavas dvēseles savējo sasildīt,
Es gribu šai dzīvē no laimes sprīdi
Noķert cieši aiz astes un ? pasmaidīt!
/G. Kraulere/

Rudenī kad lapas virmo
Tevi vārda dienā sveic.
Pacelsim mēs glāzi pirmo
Par Tevi, kas tik daudz ko veic.

Lai sit bungas, pūš un spēlē,
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zin,
“…” vārda dienu svin.

Lai Tev, venmēr ir balts krekls, skaidra saprašana un pietiekami daudz naudas kabatā, lai nopirktu vēl vienu alu! Sveiciens vārdenītē!

Alu, alu, zivi, zivi,
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies! Līgo līgo!

Zvanu skaņas viļņo gaisā,
Vecā gada stundas drūp.
Cerību un sapņu biķers
Atkal mums uz galda kūp.
Cerību un sapņu biķers
Atkal mums šai stundā svēts.
Piepildīsies viss, kas dziļi
Dvēselē būs iecerēts.

Mīla ir sapnis,
Mīla ir malds.
Bet pirmais skūpsts
Vienmēr ir salds.

Uz 2 lieliem kartona gabaliem uzzīmē sniegavīru, taču degunu nezīmē un atstāj tukšu. Bērnus sadala 2 komandās, katrai komandai izdot izgrieztu no papīra sataisītu burkānu, kuram pie pamatnes stiprināta divpusēji līmējama līmlenta. Vienu bērnu, kuram ir aizsietas acis, pieved pie sniegavīra un citi komandas dalībnieki sniedz nodarījumus – pa labi, pa kreisi, augstāk, zemāk, kur jālīmē papīra deguns. Uzvar tie, kuri degunu pielīmē visprecīzākajā vietā.

Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!
/J. Poruks/

Bet visvairāk es mīlu, kad tavās acīs
Dzenis sauli kā čiekuru kaļ
Un zelta sēkliņas mazas
Birst dvēselē atpakaļ.
/I. Ziedonis/

“Esi tik veiksmīgs, lai citi Tevi nespēj ignorēt…” /Stīvs Mārtins/

Meteņa dienā mājās nekā nedrīkst neko ievest, bet gan tikai izvest.

Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.

Hitlers teica Staļinam:
Davai sūdus sataisam,
Maukās bijām laiks tāds garš
Šomēnes nav bijis karš!

Ko lai mamiņai es veltu?
Šodien svetku diena klat.
Uzimešu sauli zelta,
steigšu viņai davinat!

Es vēlos, māt, Tev paldies pasacīt
Par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
Par asaru, kas Tev uz vaiga spīd,
Ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
Par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
Ka bēdu proti klusi salocīt
Un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.

Tik liela plaša pasaule,
tik spoži saule mirdz
tik lielā plašā pasaulē
visplašākā ir māmulītes sirds.