Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Līgo, līgo, ozoliņi,
Ar visām bitītēm:
Gan tu drīzi aizlīgosi
Kurzemnieku upītē.

Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu,desu,medu deva
Pati krumta garoziņu.

Blodīnes ir vienmēr stilā,
Bārbijas ir vienmēr stilā.
Tāpēc es te savā stilā,
Sveicu tevi vārda dienā!

Jāņu tēvs rūkdams nāca,
alus kanna rociņā,
Jāņu māte dancodama
ar to siera telēķīti.

Aiz muguras jaunības trakums,
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers..
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..
/A.Skalbe/

Jāņu vakarā meitas apsmērē naudas gabalu vienā pusē ar sarkanu krāsu, aiziet pie upes un met viņu ūdenī, ja naudas gabals iekritīs ar sarkano pusi, tad tā precēs nabagu, bet ja naudas gabals nokritis ar nesmērēto pusi, tad precēs bagātu vīru.

Klusums skaists, lūpu pieskāriens maigs.
Viss zūd un padebess mūk.
Tikai Tu un es, tikai abi mēs…
Sargā mani, mīli mani,
neatdod nevienam mani…

Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, – tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
/E. Virza/

Zakīts iet pa zāli un smaida,
Zāle pa zaķīša pautiņiem skraida.
Zālīte beidzās, akmeņi sākās
Bez pautiem zaķis atnāca mājās.

Tu dusi manā sirdī,
kā debess jūrā dus,-
tā pieber pērlēm bez gala
vistumšos dziļumus.
Es stāvu kluss un brīnos:
zib – zalgo – vizmo – mirdz…
Un jautāju. vai tiešām.-
vai tiešām
tā mana nabaga sirds?
/F.Bārda/

Kad stāvam mēs divi vien….
Mīlestība ir krāsains tauriņš,
Kas spēlējas tavā vēderā,
Un caur acīm tavām,
Tas ielido manī.

Tavs vārds no pirmās dziesmas,
No bērnības ir ceļam līdzi dots.
No laiku laikiem un uz visu mūžu –
Tas būs Tavs lepnums, cildenums un gods.

Palūdz pavasari,
Lai tas spēku aizdod.
Palūdz puteņiem,
Lai gadiem pēdas jauc.
Palūdz pašai sirdij- tā vislabāk zinās,
kādus gadus atpakaļ lai sauc.
Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz Tev ceļa zvaigzne, darbi veicas, gaišas dienas rit.
Lai gadi rit, tā tam ir jābūt
Un lai par tiem nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus gadus vēl.

Kad laimi tumšā rozes ziedā
Kāds cits tev kādreiz steigsies nest,
Varbūt vēl kaut kur dziesmu dziedās
Kā dziedu šovakar tev es.
/Alfrēds Krūklis/

Smags darbs varbūt nav sinonīms talantam, taču tas noteikti ir tuvākais iespējamais aizvietotājs.

Tā gaidu Lieldienu
Kā bāleliņu;
Aizgāja garām
Kā rīta rasa.

Dabas parādība, ko jāņu bērniem vēlams sagaidīt pēc līgošanas, lai vasarā nenāktu miegs.
(Saullēkts)

Ko dari, to dari ar rokām.

Jāņa diena, Jāņa diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Ar dziesmām sagaidām,
Sējas darbus pabeiguši.

Jāņa māte sieru sēja,
Jāņa bērnus gaidīdama;
Jāņa tētis alu dara,
Jāņa bērnus gribēdams

Piesēju Mārtiņu Tumšajā kaktā,
Kam bites pārlaida
Pār Daugaviņu,
Kam māte necepa
Med’s plācenīša,
Kam tēvs nedarīja
Salda alutiņa.

Lielisku veselību un labu garastāvokli! Lai jebkura jūsu dzīves diena būtu piepildīta ar optimismu, svaigām idejām un interesantām tikšānām! Un ļaujiet sev katru rītu sagaidīt ar spilgtu sauli un mīļu cilvēku smaidiem!

Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek!

Ja mīlestībā vīlies,
Tad nesēro par to,
Bet pagriezies un nospļaujies,
Un meklē nākošo.

Spānijā Mātes diena tiek atzīmēta galvenokārt baznīcā. Spānijā Mātes diena tiek uzskatīta par ģimenes dzimšanas dienu, un visas mātes šajā dienā saņem dāvanā šokolādi, ziedus, apsveikuma kartītes, rotas vai drēbes.

Daudz laimes dzimšanas dienā! Es novēlu neizmērojamu laimi, labu veselību, patiesu mīlestību, veiksmi, labklājību, vēlmju piepildījumu! Ļaujiet dzīvi piepildīt ar pozitīvām emocijām, uzticīgiem draugiem, priecīgām dienām. Gaišus, gaišus, priecīgus notikumus jums!

Paldies Tev māt, par tavām dziesmām,
Par vārdiem mīļajiem, ko teici man.
Gan rīta ausmā, gan vakara rietā –
Tie šodien vēl sirdī man skan.

Tu savu pavardu tik labi nosargāji,
Ka vēl aizvien tas sprēgājošs un silts.
Un stipri stāv tas mīlestības tilts,
Pār ko tu cēla bēdām pāri gāji.

Nav tava roka piekususi dot,
Un tava sirds nav pārstājusi starot
Tais rūpēs gaišajās, kas darbus darot,
Ap katru lietu vijas nemanot.

Pie tavas sirds es atkal mieru jūtu
Kā seno dienu gaišās stundās, māt.
Un domāju, kaut mūžīgi tā būtu,
Kaut nespētu nekas vairs sāpināt.
/Ziemeļnieks/

Tavs vārds skan kā dziesma!
Tu dedzi kā dvēseles liesma!
Tev dvēsele balta kā sniegs.
Tev vārdā ir prieks.

Brīžiem liekas – dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas Baiba,
Kā nu katru reizi spēj un prot.

Bagātam Jāņa tēvam
Treji vārti appuškoti:
Pa vieniemi gani dzina,
Pa otriemi pieguļnieki,
Pa trešiem Jāņa bērni
Jāņa dziesmas skandināja.

Ja priekš Jurģiem pirmo reizi dzird rūcam pērkonu, jāņem no zemes akmens, trīs reizes jāpārvelk pār pieri un jāatliek atpakaļ, tad nesāpēs galva.

Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!

Jurģa dienā, ja kāds cilvēks iet uz citu dzīves vietu, un ja viņš grib savam bijušajam saimniekam atriebties, tad viņam jāiesviež pāris siļķu maizes krāsnī un krāsns slota jāiesviež dīķī, tad viņa bijušam saimniekam vienmēr būs ienaids mājās.

Ņem par labu nedaudz rindu,
Kurās ļoti maz var teikt,
Tomēr tavā vārdadienā,
Atļauj tevi mīļi sveikt!

Tīrajā ceturtdienā jātīra māja, jāizmet viss liekais, kas pa ziemu sakrājies, tad māja visu gadu būs tīra;

Klusi, klusi, Līga alu nodzērusi.
Desmit Jāņus nodevusi,
Jāņa sieru pārdevusi,
Desmit eiro ieguvusi.

Siltums no saules,
Mīlestība no tēta,
Spēks no zemes,
Gudrība no grāmatas.

Lai es augtu liels un stiprs,
Tēta padoms noderēs,
Vienmēr labi mācīties,
Zināšanas gūt.

Dzīvē vienmēr sajutīšu,
Tēta gādību un rūpes,
Mani vienmēr pasargās,
Daudz ko dzīvē iemācīs.

Ir skaistākas dienas par citām..
Dienas, kurās asaras pāraug
Prieka asarās, sāpes pāraug
Vieglos smieklos.
Dienas, kurās
Pat rudens saltais vējš silda..
Un šī ir viena no tām
īpašajām dienām – tā ir un būs
Tava diena, kad saule spīd
Spožāk par visām zvaigznēm
Debesīs…
Diena, kad Tavs vārds
Un Tu pati atspīd plašajā
Zvaigznājā…

Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!

Jurģa dienā necērt koku, lai vilki nedarītu nekādas kaites.

Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.

Lieldienas rītā
Ziedēj’ zaļa zālīte;
Pats Dieviņš staigāja
Pa zaļu zālīti.

Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa.
Jās Dieviņis, brauks Laimiņa,
Kritīs Laimas kumeliņis.

Zāļu dienu pirti kūru
Ar ozola zariņiem,
Lai perās tie ļautiņi,
Kam bij kaula kažociņis.

Kad Tevi mīlu, pat zvirbuļus mīlu,
jo saprotu:zvirbuļiem jāčiepst,
lai nebūtu klusuma, kad klusējam mēs.

Kad Tevi mīlu, pat lietavas mīlu,
jo saprotu: pasaulē siltuma
pietiek, un labi, ja reizēm ir vēss.

Kad Tevi mīlu, pat akačus mīlu,
jo sausā laikā grāvjos nav ūdens
un purvos nāk brieži dzert.

Kad Tevi mīlu, pat kaķus es ciešu,
jo saprotu: pasaulē kādam pa naktīm
ir jādodas peles ķert…

Kad Tevi mīlu, šķiet: ne par matu
nav alksnis sliktāks kā palmas
vai cipreses zars.

Kad Tevi mīlu, kad Tevi mīlu –
pat dzīvot šai pasaulē var!…
/I.Auziņš/

Kad enģelis atvēra debesu logu, viņš jautāja, kāda ir mana vēlēšanās šodien? Es teicu: Mīļo eņģelīt, parūpējies par manu draugu, kuram šodien ir vārda diena!

Bērnam Tu vienmēr esi visskaistākā,
Un vienmēr vismīļākā,
Tu esi viņa pasaule un patvērums,
Tu esi viņu radījusi
Un savu mūžu viņam novēlējusi,
Jo viņš tavs bērns, un tu tā māte!

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules

Vai kāds ir aizdomājies, kāpēc mēs pavasarī sveicam dāmas? Un kāpēc tieši šajā dienā? Kad kalendārā astotnieks. Tad ziniet, pavasaris – mīlas dīgļa sākums. Un astotnieks – līdz bezgalībai, lai mīla plaukst!

Divi mazi balodīši
Augstu gaisā lidinās,
Pacel acis, paskaties,
Tie no manis sveicina.

Sieviete ir dabas dota,
Jauka,skaista,ievainota.
Savā sapnī,ikdienā,
Tā par mums ir nomodā.
Saudzēsim un lolosim,
Savas jūtas neslēpsim.
Sveiksim savas sievietes-
Mātes,meitas,dievietes.
Ziedus skaistus dāvāsim,
Mīļus vārdus veltīsim.
/A.Ezerroze/

Jubilāram acis platas –
Dāvanās šis saņēmis
Tukšas vīna terapakas.
Apsveicēji – egoisti,
Negribēja dalīties.
Soļojot pie jubilāra,
Izdomāja piedzerties.

Lai ar tevi vienmēr laime,
Dzīvesprieks un draugu saime,
Veselība, radošs gars,
Neizsīkstošs darba spars!

Skopa skopa man māmiņa,
Kur tik skopa gadījās:
Asariņas izraudāja,
Jāņu sieru sasienot.

Iesim, meitas, skatīties,
Kādi ziedi rudziem zied.
Rudziem zied zelta ziedi
Sudrabiņa pakariem.

Obligāti jāapēd pāra skaits olu, jo, apēdot nepāra olu skaitu, cilvēku var piemeklēt kāda neveiksme;

Loba vieliejumi nu myusu vysu! Sveicynojam ar svātkim!

Tavi gadi kā ābeles baltas,
Tavi gadi kā vīgriezes zied.
Ar vēja spārniem aizsteidzas dienas,
Kā gājputni projām tās iet.
Jel apstājies brīdi piekalnē zaļā,
Kur vasarās baltas madaras zied,
Saber savus gadus pīpeņu kausā,
Lai no Tevis tie neaiziet!

Kad gravās jau pūpoli saulei smaida –
Es sapņoju ēzelītis būt,
Kas pēdējās svētdienas nastu gaida…
Kad gravās jau pūpoli saulei smaida,
Kāds sen zināmu gājienu sāk,
Lai apsolītā pasaule nāk.
Kad gravās jau pūpoli saulei smaida –
Es sapņoju ēzelītis būt…

Kas vienreiz kāris šūpoles, tam jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājas labi.

Tu esi man vajadzīgs, tāpēc Tu nāc
Lai kāptu pret sauli vēl augstāk,
Un labi, ka pasaulē esi Tu tāds
Ar savām stiprajām lielajām palukstām..
/H.Gāliņš/

Es tevi mīlu, dievinu
Bez tevīm dzīvot nevaru
Mana sirds pieder tev
Tikai tev mana mīļā!

Maukpakaļa

Tavs vārds ir kā saulespuķe,
Kā ābols zarā, kas mirdz.
Tavs vārds ir kā astere koša
Pie rudens vējainās sirds.

Svētā Valentīna naktī,
Kūtri kūpot sveces daktij,
Meitas aizrautīgi zīlē,
Vai būs kāds, kas viņas mīlē.

Viena vēlas vīru staltu,
Un ar mersedesu baltu,
Lai tam allaž nauda ķešā,
Tā, lai nepaliktu bezšā…

Otra vēlas spēkavīru
Vienmēr smaržīgu un tīru,
Lai tam vienmēr skaidrs prāts,
Lai ir galants, akurāts.

Valentīns nu kasa pauri,
Kā to visu dabūt cauri?
Stalti, smuki, bagāti
Sen jau visi precēti…

Katrai iedos tādu veci,
Kuram galva ir uz pleciem,
Un vēl gultā ir kas tāds,
Par ko meitām lustīgs prāts
/R.Andersone/

Tavos svētkos novēlu Tev,
To ko savos vēlējos sev!
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi!

Pārvarot kilometrus un attālumu, pie Tevis atlido mans apsveikums Starptautiskajā sieviešu dienā. Tu esi gudrākā, skaistākā un unikālākā sieviete uz Zemes.

Gani dzina sētiņā,
Kupla liepa vārtus vēra;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij Jāņa māmuliņa.

Ne miglā tīts,
Bet priekā vīts,
Lai ataust –
Tavs vārda dienas rīts.

Saules zelta piebiruši
Visi mazi pudurīši,
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam!

Maijā, kad sazaļo lauks.
Ārā kad bērziņi plaukst,
Māmiņu samīļot steidzu,
Izjusti svētkos to sveicu

Ugunī kāju liku
Churkstināju klusēdams
Jāņu nakti apēdīšu,
Teļukā lūrēdams..

Bērni Itālijā mammas sveic ar ziediem, saldumiem un nelielām dāvanām. Itālijā šie svētki ir vēsturiski nozīmīgāki nekā citās valstīs, jo vēl antīkajā pasaulē cilvēki godināja Auglības Dievieti.

Laba laba Jāņa māte,
Gārdus raušus izcepusi:
Kviešu milti pa apakšu,
Krējumiņis pa virsiņu.

Lai tev vārda dienā jautri iet,
Vajag kaut ko glāzē liet,
Uzsaukt tostu, dzert to sausu,
Lai tev būtu dzīvot prieks.

Jau saulīte ikdienas pastaigas sāk,
Un putni debesīs zīmēt pasauli nāk.
Šodien tik mīlīgi vasara pasauli sveic,
Jo jaukākais vārdiņš ir šūpulī celts.

Tavs vārds ir smuks,
Tavs vārds ir jauks,
Man prieks par to,
Ka tevi (vārds) sauc!

Prieku kā saules glāstu
Ik rītu no jauna rast!
Laimi ikdienas stāstā
Vienmēr nosargāt prast!

Jāņa māte alu dara,
Biti bāza kabatāji,
Lai dzied viņas dzērājiņi
Kā bitītes stopiņāji.

Nākat droši, Jāņa bērni,
Nenākati bīdamies:
Jau vakari, aizvakari
Gaidīj’ mana māmuliņa.

Paldies Tev par smaidu! Es čukstu klusi.
Tik gaiši pat saule nav mirdzējusi!
Viens mirklis… bet simtus spēj aizvietot.
Viens mirklis… bet gadiem var gaismu dot.
Un sirds – pat, ja būtu tā tēraudcieta,
Man pārvērstos ziedošā pļavā uz vietas.
/J.Sirmbārdis/

Lieldienas rītā
Sarkana saule;
Māršiņas villainei
Sarkanas bārkstis.

Katrs cilvēks ir jāvērtē pēc viņa darbiem.

Nebēdā, draugs, ja dzīvē ērkšķi vien,
Jo pa zaļu zāli ēzeļi vien skrien!! Sveiciens vīru dienā!

Tavs vārds ir smuks,
Tavs vārds ir jauks,
Man prieks par to,
Ka tevi “…” sauc!

Ir katrs taisīts savā dienā,
Cits palagos, cits svaigā sienā,
Katram ir savs vārdiņš dots –
Tas jāapsveic, lai ir tam gods.

Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu – svinēt,
Rītdien – lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt – kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis…
Beidzot plānošanu šo –
Apsvērt balli nākošo.

Jāņa naktī meitai jānoģērbjas kailai, jāuzliek rožu vaiņags galvā; kurš puisis to noķers, tas būs meitas nākamais vīrs.

Vārds ir izturīgs un labs,
Par to jāiedzer ir šņabs,
Nav no skārda taisīts tas.

Skotelītes balināju,
Jāņu dienas gaidīdama;
Kad atnāca Jāņa diena,
Kā gulbītis plevināju.

Manu mīļo māmulīt,
Tev ir svētki pienākuši.
Sveicienus tev mīļus sūtu,
Lai tu manim vienmēr būtu

Tavs vārds no pirmās dziesmas,
No bērnības ir ceļam līdzi dots.
No laiku laikiem un uz visu mūžu –
Tas būs Tavs lepnums, cildenums un gods.

Lieldienās olas ripinām,
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst.

Lai Tavā dzīvē allaž jauns ceļš.
Lai Tavās burās pūš ceļa vējšs.
Lai saule silti apspīd Tevi
Un lai lietus, kas līst Tev virsū,
Ir veldzējošs un maigs!

Sūtu tev 3 bučiņas…
pirmā būs paklausīga un aizlidos tur, kur teikšu (uz vaidziņa)…
otrā laikam kaut ko sajaukusi, bet trāpīs kaut kur blakus….
bet trešā ir baigā draiskule tāpēc, tā tev būs jānoķer pašam!

Dzīves pieredze – tā ir kaudze ar zināšanām, kā nevajag rīkoties situācijās, kuras nekad vairs neatkārtosies.

Pucēj kūsi tautumeita
Kad bij Jāņu vakars vēls
Tautiet”s stalti paklanijās
Būdams godīgs tēva dēls…

Es raugos tevī kā brīnumā,
Jo tava dvēsele silta un vienkārša zied.
Un liekas, ka laiks šajā jaukajā vakarā
Cauri vasaras ziedošām pļavām iet.
Es raugos tevī kā brīnumā-
Cik vienkārši un jauki tavi gadi zied.
Un ir tik mīļi, ka varam līdzās tiem iet
Un tavā ziedlapu rasā iemirdzēt.
/A. Āre/

Kopā jūs esat dzimuši, un kopā būs jums mūžam būt.
Jums būs kopā būt, kad nāves baltie spārni aiztrauks jūsu dienas.
Jā, jums būs kopā būt pat Dieva klusajā atmiņā.
Bet lai jūsu kopā būšanā ir brīva telpa,
Un ļaujiet debesu vējiem virpuļot starp jums.

Meitenes: līdz 18 gadiem – valdzinošas kā Āzija no 18 līdz 25 gadiem – izbraukātas kā Eiropa
pēc 25 gadiem – pamestas kā Āfrika.

Dzīve tiek dota vienu reizi, bet izdodas vēl retāk. Pacelsim glāzes par jaukajiem un retajiem izdošanās mirkļiem mūsu jubilāra dzīvē!

Pavadu Lieldienu
Par augstu kalnu,
Caur zaļu birzi
Upītes mala.