Mūsu dārgie vīrieši: tēvi, brāļi, vīri un dēli! Mēs apsveicam Jūs ar Jūsu svētkiem un no sirds novēlam labu veselību, lielisku garastāvokli un visus dzīves priekus. Lai Jūsu sapņi piepildās un mērķi vienmēr tiek sasniegti. Mēs Jūs ļoti mīlam un skūpstām uz Jūsu drosmīgajiem vaigiem. Paldies par mīlestību un laimi, ar kuru Jūs apgaismojat mūsu dzīvi.

Trīs dieniņas mazgājos,
Jāņu nakti gaidīdama;
Kad atnāca Jāņu nakts
Tad varēju draiskoties.

Jānīt’s kliedza, Jānīt’s brēca
Pašā dīķa viducē.
Sanākat, Jāņa bērni,
Velkat Jāni maliņā,
Izvilkuši maliņā
Svētīsim Jāņa dienu.

Veselību stipru,
Gaitu allaž ņipru,
Tūkstoš labu domu,
Brīnišķīgu omu.

Avanss bija un jāgaida alga,
Bet tas nav šķēršlis vīrietim vienalga
Šodien ir mūsu diena! Sveicu puiši!
Nu, tagad – kurš skrien uz veikalu?

Visas puķes šodien dārzā,
Tevi apsveikt pulkā iet.
Dziesmu skaistāko Tev vienai
Gailis līdz ar vistām dzied!

Veselībā, priekā tīts,
Lai aust Tev vārdadienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem!

Līgo nakts rasu uzskata par ļoti svarīgu. Ja tanī mazgājas, tad tiek skaists. Ja šī rasa iebirst apavos, tad pārvēršas par zeltu sudrabu.

Ja manos spēkos būtu īstenot kādu vēlējumu, man būtu grūti izvēlēties kādu dāvanu Tev sniegt, lai daritu Tevi laimīgu.
Skaistums ir bīstams, gudriba jānopelna, mīlestība paša izvēle, bet galu galā es tomer saprotu, ka vislabākā dāvana ir drosme, lai Tev tās dzīvē nekad nepietrūkst!

Vēlos lai Tu mīli mani,
Izjust to kā skūpsti mani.
Tavās rokās aizmigt,
Sapnī tevi satikt,
Bet tad pamostos no rīta un sev vaicāju
Vai lai šīm iedomām ticu …

Lai paliek tā,
Tavs gars lai nenoveco,
Lai arī gadi prom kā gulbji iet!
Lai pietiek spēka darbus pacelt plecam
Un gaišus ļaudis pulcēt vienuviet!

Jeusenš zirga nùjódeja,
Pìguļnìku makládams.
Vai, Jeuseņ, nazinov,
Kur vacais guņkureits

Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu daiļu kumeliņu:
Zīda sega, zelta segli,
Sidrabiņa iemauktiņi.

Sirds, es tevi nesaprotu,-
Raudāt gribas man un smiet.
Es tev visu, visu dotu,
Ja tu pierimtu mazliet!

Ja kaut brīdi tu man ļautu
Prātīgai un klusai būt,
Vai tad zvaigznes neapskautu?
Nezinu, varbūt…

Sirds, kas tev gar zvaigznēm daļas!
Tā jau mani nemiers māc:
Tu tik strauja un tik skaļa,
Un ja tevi sadzird kāds?

Un ja sadzird?….Klusēt spēsi?
Saki taču, kā tad būs!
Neprāte, ja neklusēsi,
Atnāk kāds un paņems mūs!
/L.Vāczemnieks/

Ņemam vienu sniega pārslu,
Pievienojam burvju lāstu,
Bišķiņ skūpstu, bišķiņ glāstu,
Bišķiņ mīlestības stāstu;
Nu to visu kopā maisam,
Izredzēta sirdī kaisam…
Amoram nu tīrais prieks šajās dienās atpūsties…!

Kaut Tu nodzīvotu 100 gadus, un vēl vienu, ko pavadīt nožēlā.

Žēl ka nevaru tur būt
Kūkas ēst un Šņabi sūkt
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!

Aiz kalniņa miežus sēju,
Lai vārniņas nenoēd;
Es Jāņiem alu daru
Kumeliņa pēdiņā

Ja tev kādreiz gadās bēdas,
Apsēdies uz malkas grēdas,
Skaiti pagales pa vienai,
Līdz pat savai vārda dienai!

Līgo veci, līgo jauni,
Kamēr Jāņu uguns degs,
Līgosim mēs šo naksniņu,
Kamēr rīta saule lēks.
Citu gadu sagaidīsim,
Kad Jānītis atkal nāks.
Tā lai mūsu bērnu bērni
Vienmēr līgo dziesmas māk.

Visi vēlē šo un to.
Es Tev tikai labāko.
Pilnu punci pieēsties.
Rosolbļodā ievelties.

Mazs darbs nes mazu ražu.

Māmulīt, saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku – gadā tik vienu,
Saņem ziediņus, kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.

Ik rītus,
Kad saule starus mākoņos pakar,
Es tevi mīlu vairāk
Nekā vakar. Vakaros,
Kad riets sāk ūdeni apzeltīt,
Es tevi mīlu mazāk
Nekā rīt.
/V. Toma/

Kā rožu krūmi,
sievietes mēs esam,
ko līdz pat salnām
ziedu košums sedz,
un vilinām, un
priecājamies sevī,
ka stiprais dzimums
ērkšķus nesaredz.
Kā gladiolas,
sievietes mēs esam,
kas tūkstoš krāsām
liegi sirdi glauž;
kā naktsvijoles,kuras
mēness naktī
ar smaržu stariem
sirdis pušu lauž.
Mēs sievietes, tik
daudzveidīgas esam,
kā viļņi,kas
pār jūras klaidu klīst;
ja vīrietis būs
prasmīgs juvelieris,
tam rokās nonāks
dārgakmenis īsts!!!

Ja vārda dienas nebūtu Tev,
Kā gan Tu vārdu zinātu sev? Iedzersim par to, ka Tev ir vārda diena!

Valentīndiena par mīlestību vēsta
No sarkanas lapas tiek sirsniņa plēsta.
Sirsniņa ir dāvana šajā mīlas dienā
Drīz tā tiks iegravēta skolas vecajā sienā.

Bet, ja reiz tu saņem sirsniņas daudz
Tad tu zini, ka liels tu audz
Tās apliecina, ka tu esi kādam mīļa.
It īpaši ļoti vajadzīga..

Atceries vienmēr, kad beidzas gads,
Šo īpašo dienu, tev pateiks tuvs rads.
Tad esi gatavs saņemt papīra sirsniņas,
Vai kādu no izlozētās kartiņas.

Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst!

Latvija, Tu esi mana Latvija.
Zeme kurā dzimu, dzīvoju, un dzīvošu.
Tā ir mana Tēvzeme, mans gods un lepnums.Valsts kas man spēku dod.
Zeme, kuras dēļ vērts asinis liet. Es savu Latviju dotu ikvienam,
Kas novērtēt to spētu.Mana Zeme Latvija
Zeme, kas ar asinīm iegūta.
Karos novājināta
Tomēr dzīva tā ir.Tā ir mana dārgā Latvija.

Kādam vienmēr ir dzimšanas dienas, un jums ir jāsniedz dāvanas.

Pūpolu svētdienā arī zirgi un citi lopi jāpūpolo, lai tie arvien būtu brangi, veseli un apaļi kā pūpoli.

“Bagātība neslēpjas daudz naudā, bet gan daudz iespējās” /Kriss Roks/

Jāņu naktī meitām un puišiem ozola vainags jāsviež ābeles zaros; cik reizes vainags krīt zemē, tik gadi līdz precībām palikuši.

Tu mīļā, miļā māmiņa
Es Tevi mīlu kā nevienu
Tu esi manim dārgāka par saulīti un balto dienu
Tu vienmēr esi labiņa
Un želo mani katru brīd
Riet saule, aiziet dieniņa
Bet tu arvien man silti spīdi.

Es aizgāju Jāņa nakti
Sev draudziņu lūkoties.
Ko Jāņos nidabūju,
To dabūju Pēteŗos:
Dabūj’ zirgu, dabūj’ sedlus,
Dabūj’ puisi jājējiņu.

Kad tālu es no tevis,
Tad daudz man tev ko teikt,
Tad tērzētu un triektu
Un nevarētu beigt.

Kad tuvu es pie tevis,
Tad nav man tev ko teikt,
Tad ciestu klusu,klusu
Un nevarētu beigt.

Māmiņ šodien tava diena,
Nestrādā un atpūties,
Vēlam mēs tev tikai labu,
Sveicam tevi šodien dikti,
Prieku, laimi mātes dienā.

Mājsaimniecības darbi ir darbi, kurus neviens neievēro līdz brīdim, kamēr tie nav paveikti.

Ripo ola, ripo ola,
Lai tas zaķis acis bola,
Arī vista brīnījās,
Skaista ola gadījās!

Tas vēl nav vecums,
Tie tikai ir gadi.
Ja iedzert var šņabi,
Tad viss vēl ir labi!
Daudz Laimes Dzimšanas Dienā!

Gals rāda, kāds darbs.

Kamēr vīrietis domā, tikmēr sieviete jau zina atbildi… Iedzersim par Izes intuīciju, kas strādā ātrāk un labāk par jebkuru loģiku! Daudz laimes vārda dienā!

Lielas dienas rītiņā
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galus
Zelta sauli margojam.

Skaiti, ja māki
Spēlēt gribētājus sastāda rindā.Uzdevums ir katram vadītāja norādītajam spēlētājam nosaukt nākamo ciparu, bet ar nosacījumu, ka visu ciparu vietā, kuri dalās ar 3 – jāpalecas un jāsaka – hop! Piemēram: viens, divi, hop, četri, pieci, hop… Kurš kļūdās – izstājas.

Jurģa dienā nevajaga daudz par vilkiem runāt, citādi tie vasaru nākot jērus zagt.

Mīlestība – skaista rota,
Tā par visu spožāk mirdz!
Laimīgs tas, kam tā ir dota,
Ko var glabāt katra sirds.

Dzimšanas dienas nāk par labu Tavai veselībai! Zinātnieki ir pierādījuši,
ka tie cilvēki, kuri svin vairāk dzimenes, parasti dzīvo ilgāk.

Ja Ūsiņu dienā līst, tad trūks zāles.

Ai zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sen gaidīju
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.

Skaista šī diena,
Kurā tavs vārdiņš dots,
Ziedošas pļavas, spīdoša saule,
Atver acis, kad tā tieši spīd tev.

Jāņa vakaru vajagot iet uz kaimiņu robežas ēst, tad apēdīšot kaimiņa lauka svētību.

Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!

Akmentiņ, lec laukā!
Vajadzīgs: Mazs akmentiņš, ko ērti turēt plaukstā.
Spēles gaita: Dalībnieki sēž aplī, saķērušies elkoņos un kopā salikuši plaukstas. Spēles vadītājam sakļautās plaukstās ir akmentiņš. Vadītājs staigā apkārt, katra plaukstām pieskaras, it kā katram dotu akmentiņu.
Vienam spēlētājam plaukstās nemanāmi ieliek akmentiņu. Apstaigā visus spēlētājus.
Beigās spēles vadītājs saka: “Akmentiņ, lec laukā!”
Spēlētājs, kuram plaukstās ir akmentiņš, cenšas atbrīvoties no blakussēdētāju rokām un piecelties kājās. Viņš kļūst par vadītāju.

Neskaties atpakaļ!
Kas bijis, lai paliek kur ir
Laiks tevi no visa reiz šķir,
Neskaties atpakaļ!
… Tālumam tici!
Un neprasi grūtums lai saudz,
Iet būs vēl ilgi un daudz.
Tālumam tici!

Jānīts sēd kalniņā,
Zelta svārki mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā
Pie manām gosniņām.

Kad Jura dienā saimnieks nošauj žagatu un pakar to zirgu stallī, tad zirgiem spalva ļoti gluda un spīd.

Līgotāji, līgotāji,
Nav vairs tālu Jāņu diena:
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.

Ja tās domas, ko tev veltu,
Visas puķēs pārvērstos-
Bagāts dārzs ap tevi zeltu,
Grimdams smaržu vīrakos.
Ja tās ilgas, ko tev sūtu,
Visas skaņās pārvērstos-
Saldās dziesmās ietīts būtu
Tu kā cīruls debešos.
/E.Zālīte/

Kad atnāca Lieldiena
Zaķis olas iznēsāja,
Zaķis olas iznēsāja:
Pa krūmu krūmiņiem

Lietiņš lija Jāņu nakti,
Lietiņš Jāņu rītiņā:
Nevarēju tālu iet
Pelnīt siera gabaliņu.

Kad pūpoli sāk ziedēt,
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.

No sirmās Daugavas, no bērzu klusās žūžas,
Kaut kas no rītausmas ir tavās domās, māt!
Un baltu vasaru no tava garā mūža
Es šodien gribētu tev atkal dāvināt.
/L. Vāczemnieks/

Reiz dzīvoja laime. Kādu dienu viņai sagribējās padarīt kādu cilvēku laimīgu, tāpēc laime izgāja laukā un pirmajam satiktajam cilvēkam jautāja: “Kas tev ir vajadzīgs, lai tu būtu laimīgs?” Cilvēks vēlējās māju, mašīnu, daudz naudas. Laime viņam to visu iedeva un gāja tālāk. Satika vēl kādu cilvēku un vaicāja, ko viņam vajag, lai būtu laimīgs. Šis cilvēks vēlējās labi apmaksātu un prestižu darbu pazīstamā firmā, skaistu, jaunu sievu un popularitāti. Laime viņam to iedeva, bet vēl nebija apmierināta ar sevi, tāpēc viņa nolēma padarīt laimīgu vēl kādu cilvēku. Trešajam cilvēkam viņa jautāja: “Ko lai es tev dodu, lai tu būtu laimīgs?”. Cilvēks padomāja un teica laimei: “Man ir brīnišķīga ģimene, darbs, kurš patīk, labi draugi. Es esmu apmierināts ar dzīvi un man no tevis neko nevajag.” Laimei tā iepatikās šī cilvēka atbilde, ka viņa nolēma no tā brīža katru dienu staigāt šim cilvēkam pa pēdām. Iedzersim par to, lai arī mūsu šīsdienas jubilāram laime pa viņa pēdām staigātu katru dienu!

Šis dieniņš labo vārdu varā..
Šim dieniņam plats smaidiņš sejā..
Šai dienā krāsaini taureņi skrien trakā vēderdejā..
Kāpēc?!
Tāpēc, ka šodienai Tavs vārdiņš dots..
Mīļš veiciens vārdiņdienu svinot..

No vasaras mācies mūžu dzīvot,
Mācies krāsas un siltumu krāt,
Katram dzīvotam mirklim,
Pieliekot mīļumu klāt.

Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam – būs lietaina vasara.

Vai, vai, lieldiena,
Tavu garu gaveņu!
Apēdu māmiņai
Trīs pūri kaņepu,
Trīs pūri kaņepu,
Deviņus pīragus,
Šos garus gaveņus
Gavedama.

Savu jaunības skaistāko sapni,
Rožainās cerībās tin,
Un paglabā dziļi sirdī,
Lai dzīve to nesamin!

Pūpolsvētdienas rītā nedrīkst matus sukāt, citādi galvā sametas utis tik lielas kā pūpoli.

Mežmalītē, piesaulītē
Vāverīte olas krāso.
Zaķu tēvs pa taku cilpo –
Dziesmiņu par seksu svilpo.

Tā zeme ir mūsu, tās pilsētas mūsu, –
Un mūsu šī Baltajā jūrā mūždien;
Mūsu tēvi te cieta, mūsu asins te lieta,
Viss, viss pie šīs zemes simtu saitēm mūs sien.
/V.Plūdonis/

Lai pagātne ar vēju aizšalc tālu
Un tagadne, kā saules stars lai mirdz.
Un dzīve lai Tev atnes visu, visu…
Pēc kā tik ļoti ilgojās Tev sirds!

Visas lauku puķes zied,
Papardīte vien nezied;
Tā zied Jāņu naksniņā,
Kad ļautiņi neredzēja.

Visas puķes noziedēj`šas,
Papardīte neziedēj`si;
Tā ziedēja Jāņu nakti,
Sudrabiņa ziediņiem.

Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied,
Tā ziedēja Jāņu nakti,
Zelta miglu miglodama.

Visas puķes vaiņagā,
Papardīte mežmalā –
Tā gaidīja meklētāja
Jāņu naktes vidiņā.

Es esmu tev līdzās & būšu arī tad kad, kad tu būsi simtiem kilometru tālu no manis.
Es esmu tev & tu esi man

Taizemē Mātes diena tiek svinēta karalienes dzimšanas dienā. Un interesanti, ka mainoties karalienei, arī Mātes dienas datums būs pielāgots jaunajiem apstākļiem. Taizemē Mātes dienas zieds ir jasmīns, no kā tiek vīti vainagi, ar saldeno smaržu piepildot apkārtni.

Viena pati Jāņu zāle
Deviņiem žuburiem;
Devītā žuburā
Zelta poga galiņā.

Šodien tava vārdadiena-
ciemiņa vēl nav ne viena.
Tad tev vienam baigais rauts
nekļūsti tik alkonauts!

No trejdeviņiem ziediem jānopin vainags, jāiebāž azotē un visu dienu jāglabā. Vakarā kārtīgi jāizdejojas. Ejot gulēt, vainags jāliek pagalvī. Tad sapnī varēs redzēt, kas notiks nākotnē.

Mīlestības stunda.
Kad straume sabango dzelmes,
Kad vēji sašūpo druvu,
Kad viss Tu nodrebi slāpēs,
Tad mīlestība ir tuvu.

Sieviete — Tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibonis šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete – Tu skaistākā starp puķēm!

Ar sievišķību trauslu, cēlu,
ik dienas tu starp ļaudīm ej,
no sevis labestības gaismu
caur smaidu viņu sirdīs lej.
Tu proti atrast labu vārdu,
ikvienam, kas tev pretī nāk,
un arī mierinošu glāstu,
ja kādam ļoti, ļoti sāp.
Lai vēlēšanās piepildās ikviena,
prieks, laime, mīla ceļā kvēl,
to šodien, tavā vārda dienā,
no visas sirds tev vēlu es.

Caur skaidru ledu skatījos
Es dzelmes tukšumā;
Es skatījos un sabijos
No tāda dziļuma.

Caur klusām acīm skatījos
Tev sirdī-brīnumā;
Es skatījos un sabijos
No tāda dziļuma.

Šokolāde, kūkas, rieksti,
Sirsniņdienas svētku viesi,
Kafija un vīna glāze,
Ziediem pilna vāze!

Drīz sveicienus Tev dāmas sūtīs,
Lai saule atspīd Tavās rūtīs,
Kad ausīs dzimenītes rīts,
Ar prieku, laimi cieši vīts.

Lieldienas ir jauki svētki,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.

Lai Tev, vienmēr, būtu tīrs krekls, skaidra saprašana un pietiekami daudz naudas kabatā, lai nopirktu vēl vienu alu!

Ai Jānīša vakariņš,
Ozuliņa tērētājs!
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņas vainaciņu.

Meitām jāiet Jāņu naktī līgot; ja tās Jāņu nakti guļ, tad mūžam paliek vecmeitās.

Grīdlīstu jājējs

Izlobītā olnīca

Dzintars bija baigais gailis, visiem ir no viņa bailes.
Vakaros šis vistas slāna, rītos kazas kliegdams gāna.
Bet kad nav kam piesieties, bikses nost un cūkas kniebt.

Dziedam kopā latvju dziesmas, visi kviec ble tā ka briesmas.
Galvā sakāpis ir spiediens – viss, šis būs pēdējais kvieciens
Apriebies šis balagās, jāizkar būs mežmaliņā krāns.
Cerams, ka tur negulēs piedzēries dekāns.

Feniņžņaudzējs

Glumais pirksts

Hermētiski noslēgtā čura