Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi
Bez darba nekas no gaisa nebirst.
It visur, kur es eju,
kaut dziļa nakts vai rīts
es redzu tavu seju
un sirds man priekā trīc.
Bij viena sirds un viena galva,
Un vienam viss bij jāizšķir.
Nāk mīlestība – liela balva
Un tagad viss jums divkārt ir.
Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj,
Skaļi saucu – Velns ar ārā!
Vārds tavs rakstīts kalendārā!
Es gribu, lai mana mūža sekundes
tava sirds skaita krūtīs,
Lai manām drūzmainām domām
Par sargu tava mierīgā elpa.
Lai zem kājām mums vieni ceļi,
Gribu, lai tur – aiz gadsimtu telpas
Tava balss ar manējo balsi
Citā – trešajā
Sarunājas.
Pat odiņš, kas pie loga rūts
Nemitīgi sīc un dūc,
Kā nu prot un kā nu māk
Ar sveicieniem pie tevis nāk.
Jānis ienāk šķūnī,
Iekrīt vislielākajā būrī.
Vajag viņam palīdzību
Viņa sieva dod tikai miermīlību.
Ūsiņš zirgu nojādīja,
Pieguļnieku meklēdams;
Gudri bija pieguļnieki,
Neguļ ceļa maliņā.
Jaunajā vīrā es ievēroju kādu anatomisku paradoksu. Nebrīnieties! Viņam sirds nav kreisajā pusē, bet gan tajā pusē kur sēž viņa jaunā, valdzinošā sieviņa. Novēlēsim, lai šis fenomens saglabājas visu atlikušo dzīvi, lai viņa sirds vienmēr tiektos pie sievas, bet sievas sirds, lai vienmēr tiektos pēc vīra. Un, lai šo siržu savienība veiksmīgi cīnītos pret kārdinājumiem.
Iedzersim par Jūsu laimi!
Ūsiņa rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas pārvalda visu gadu.
Ja es būtu velniņš mazs,
Un zem zemes dzīvotu.
Tad es uz zemes rādītos,
lai ar tevi bučotos!
Devu, devu Jānīšam,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
Neskaiti sveces – skaties gaismā, ko tās sniedz.
Neskaiti gadus, bet pieredzi, ko gūsti.
Novēlu tev visu to labāko.
Rotaļas un spēles,
Dziesmas un dejas,
Šampis, krievu kaviārs
Un vēl rožu paviāns-
Visu vari sagaidīt,
Jo Tev Vārda diena rīt!
Kādam Austrumu Gudrajam reiz vaicāja: – Kā saglabāt labas attiecības starp vīru un sievu? Un viņš atbildēja: – Vīram nav jāklausās, ko runā sieva un sievai nav jāskatās, ko dara vīrs! Pacelsim glāzes par jaunlaulāto saskaņu!
Tu esi kā siena smarža
Tikko nopļautā vālā.
Tu esi kā mežezers
Dižsilu līcī tālā.
Ezeri lidot mākot,
Tikai jānosauc vārdā,
Laikam tāpēc tavs vārds
Diendienā man jāatkārto…
Un, lūk, te tu esi,
Zilām dzelmēm man pretī spīdi.
Te nu tu esi,
Vismaz brīdi…
/J. Osmanis/
Man gribētos tevi ieaijāt, kā krēslā vējš liepiņu aijā.
Man lūgšanu gribētos pār tevi klāt kā zaļsirmu vakaru maijā.
Man gribētos tevi vest un vest pa tumšzilām sapņu pļavām.
man gribētos tevi uz spārniem nest uz debesīm – manām un tavām…
/F. Bārda/
Ja Jāņa dienā tik ilgi līst lietus, kamēr zirgu var apseglot, tad būs auglīga vasara.
Šī vasara caur balto dienu krācēm
kā zaļa cerība, kā zaļa laiva slīd,-
uz apsolīto zemi ceļš jums sācies,
un zelta gredzenos tas ierakstīts.
Lai vienmēr tā – lai plauksta sajūt plauksta,
lai mūžs kā šodien saules krāsā zied,
lai jūsu vasara zem debess augstās
uz rudens augļu bagātību iet!
/L.Brīdaka/
Es no tevis neaiziešu
Tevi projām nelaidīšu
Dziļi tevī saknes dzīšu
Tavai sirdij apkārt vīšu
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu…nelaidīšu
Paliec mans es tava būšu
Visu mūsu abu mūžu.
Vārda dienā lielu prieku,
Dabūt dāvanā kaut nieku,
Lai tik sirdī dzīvesprieks,
Un viss pārējais būs nieks!
Tu vilinies un saldi smejies,
Tu visa esi prieka vilns, –
Es kā arvienu iemīlējies
Un skumjš, un greisirdības pilns.
Bet sirds man netrīc tumšā baisā,
Pret daudziem skatiens tevim zib,
Jo tu kā puķu smarža gaisā,
Ko paķer vējš un nes, kur grib.
/E. Virza/
Cepumi un kēksi –
Apnikuši pēkšņi.
Labāk Varda dienā Tavā
Uzdziedāsim pļavā zaļā!
Dzimšanas diena ir brīvdiena, kad zem smadzeņu garozas veidojas jauns ikgadējs gredzens.
Vai atceries to dienu?
Kad caur sosku dzēri pienu.
Tu spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi bučot ļavi.
Daudz laimes dzimšanas dienā!
Meteņam vīzes pinu,
Meteņam auklas viju;
Lai Lieldiena vazājās
Basajām kājiņām.
Kas grib Jāņu alu dzert,
Jāņu sieru uzkozdams,
Tam būs Jāņu vakarā
Jauns Jānītis jāuztaisa!
Ūsiņš stāvu slaistijàs
Mana staļļa pakaļā.
Nāc, Ūsiņ, stallitie,
Baro manus kumeliņus.
Jurģu dienā jāvelējas, tad vilki neiet lopos.
Olu krāsošana. Ola ir pavasara saulgriežu simbols, kas apzīmē saules gaismu, jaunu dzīvību un pilnību. Neatņemama Lieldienu tradīcija ir olu krāsošana, kad, tās ietītas dažādos zaļumos, garšaugos un vārītas sīpolu mizās, mellenēs vai upeņu sulā, pārvēršas par krāšņiem mākslas darbiem. Senlatvieši ticēja, ka tas veicina labu satikšanu ģimenē.
Lai gados nākamos iet garām visas bēdas,
Lai dziesma skanīga caur sniega vāliem brien.
Lai atmiņās uz sirdī paliek skaistā pēdas,
Kad dzīve dienas gadu kūļos sien.
Piparotu laimi vēlu,
Iesālītu mīlestību
Sinepēs gatavotu,
Lai tā mūžam svaiga būtu!
Lai vairotu veselību un attīrītos no grēkiem, Jāņu naktī bija jāiet peldēties, bet tikai esot kailiem. Tika uzskatīts, ka kailai peldei ir tik pat liela nozīme kā jāņu ugunij, jo tās abas veicina gara attīrīšanu un šķīstīšanu.
Sieru, sieru, Jāņa māte,
Tev ir govis laidarāi,
Alu, alu, Jāņa tēvsi,
Tev ir mieži tīrumāi.
Tu esi mana saule,
Mana zeme un gaiss,
Tu esi man viss
Uz šīs pasaules!
Sveicu Tevi vārdadienā
Tikai neslīcinies pienā,
Lai varu Tevi apsveikt
Un daudz laimes pateikt.
Divas mazas mutes sauks: “Tēt!”
Divas mazas sirdis pukstēs līdzi tavai.
Četras mazas rokas lūgs: “Dod!”
Četras mazas kājas skries tev līdzi.
Neaizej! Nu lūdzu! Tēt!
Bet viņš aiziet…
Atnākšu drīz…
Un divas mazas mutes sauks…
Un divas mazas sirdis pukstēs…
Un četras rokas, kājas gaidīs…
/Anda Bērziņa/
Priekš kam Līgo un Jāņu naktī bija jāiet peldēties kailiem?
(Lai vairotu veselību un attīrītos no grēkiem)
Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz…
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds…
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
Jòņa mòte sìru séja
Deveņím styùreiším;
Šam styùreits, tam styùreits,
Maņ pats sìra vyduceņš
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti (līgo! līgo!),
Lai mani liniņi
Veldrē nekrīt (līgo! līgo!).
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani rudzīši
Veldrē nekrīt!(līgo! Līgo!)
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani miezīši
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani bērniņi
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mana valoda
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mana tautiņa
Veldrē nekrīt! (līgo! līgo!)
Debess tēvs, kas visu vadi,
Kas šim laikam licis nākt,
Liec lai mēs un mūsu radi
Šalcam druvā mūžīgā.
Liec, ka droša mūsu tauta,
Kas no pašas zemes nāk,
Šalc no gada jaunā gadā
Mūžam krāšņāk, varenāk.
Liec, ka droša mūsu tauta,
Kas no pašas zemes nāk,
Mūžam Tavai saulei pretim
Šalko straumē varenā.
/L.Breikšs/
Žilbinošus panākumus,
Kolosālus ienākumus,
Satriecošus baudījumus,
Minimālus zaudējumus!
Es zinu, ka tumšie brīži ir katrā dzīvē,
Bet Tu esi gaismas stariņš, kas izgaismo visu.
Priecīgu dzimšanas dienu.
Līgo naktī vajag nopīt divus vainadziņus un pusnaktī aiziet uz upi un iemest; ja vainadziņi saplūst kopā, tad izved tautās, ja nesaplūst, tad neizved.
Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus.
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet.
Mēs katrs esam eņģelis, tikai ar vienu spārnu.
Un lidot varam, kad cieši apkampjam un apmīļojam mums līdzīgu būtni.
/Lučiāno de Kreščenco/
Dārgie jaunlaulātie! Man būs vienkāršs un īss vēlējums. Es novēlu, lai Jūsu dzīvi vienmēr pavada četri sargeņģeļi – Ticība, Cerība, Mīlestība un Gudrība.
Agri lēca saulīte Lieldienu rītiņu;
Vēl jo agri māmiņa meitiņas cēla,
Meitiņas cēla galviņu sukāt,
Matiņus pīt, putniņus dzīt.
Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu;
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
Kas Lieldienās olas zogot, tas paliekot tikpat pliks kā ola.
Dzīve ir steigas un nevaļas pilna, bet atrodiet laiku pateikt viens otram labu vārdu, veltīt mīļu smaidu, un tad jūsu vecāki, radi, draugi gūs prieku no jūsu laimes.
Lai dzidra kā jūra un skaidra kā zvaigžņu mirdzums ir jūsu mīlestība, lai tā ir kā neizsīkstošs avots, no kura vienmēr var smelt veldzi un lai šodien sāktās kopīgās dzīves pavediens ir stiprs un nesaraujams.
Šodien svētkiem ir īpass iemesls
Šodien ir pareizi un svarīgi svētki.
Galu galā ir pasaules vīriešu diena
Tava diena, jo tu esi īsts vīrietis.
Vācijā Lieldienas ir visu iemīļoti svētki, kur galvenais tēls ir zaķis, kas atnes krāsainas Lieldienu olas. Bērni aktīvi piedalās svētku sagatavošanā. Tie bērnu dārzā vai arī skolā izveido īpašus Lieldienu groziņus. Vecāki pirms svētkiem šājā groziņā saliek krāsotas olas, dažādus saldumus, rotaļlietas un tradicionālo šokolādes zaķi. Šo groziņu parasti paslēpj dārzā, bet bērni agri no rīta, kad pamostas, iet to meklēt. Pieaugušie šajos svētkos arī viens otru apdāvina.
Plikumus ja vēlies baudīt,
Uz jaunām meičām acis šaudīt,
Tad turies, vecīt, cik vien spara,
Jo priekšā vēl ir laulības dzīve gara.
Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — Tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/
Tev paldies, māt, par visu doto –
Par prieku, sāpi apskaidroto.
/A.Eglītis/
Sarunājas divas draudzenes. – Vai taisnība, ka tā meita precas?
Jā, nākamajā sestdienā kāzas!
Vai līgavainis zina, ka viņai ir mākslīgas kūtis?
Ne! Tas būs pārsteigums!
Pacelsim glāzes par patīkamiem pārsteigumiem!
Es neteiktu, ka Tu esi vecs,
Vismaz neteiktu tev tieši sejā
Islandē saudzīgi izturas pret tradīcijām – krāsotām olām, kuru galā ir dzeltens cālis. Cālis islandiešiem simbolizē jaunu dzīvi. Kopā ar olām uzdāvina arī atklātnītes, kurās ir īpaši piemeklēta spārnota frāze, kas dāvanu saņēmēju vai nu uzjautrinātu, vai dāvātu cerību, vai arī liktu aizdomāties par svarīgām lietām.
Mācēt dziedāt, mācēt svinēt,
Mācēt pateikt: “Jā!”
Vārda dienā Tavā –
Visi dzīvot sāk!
Aramāi zemītē
Šūpulīti nekarat:
Aramāi zemītē
Zelta nauda apakša.
Vienreiz gadā diena tāda
Ko par vārdenīti sauc,
Draugi sveic un radi sveic,
Uzslavas tev skaistas teic!
Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest — tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas vai jānoliek citā redzamā vietā. Ja vasarā uznāk negaiss, tad šos pūpolzarus jāmet plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.
Gadi ir dīvaini dārgumi, draugs,
Birst tā kā ziedi no ābeles salnā,
Nobirst kā ziedi un aizspurdz kā putni
Pagaistot zilajā kalnā.
Gadi ir dīvaini, dīvaini, draugs,
Brīžiem tie brāzmaini, žilbi un strauji
Aizdip kā kumeļi jaunības rītā,
Iekrīt kā zvaigznes mūžības klēpī.
Un šķiet – tev vēl sētuvē
Viņu tik daudz, ka vari tos kaisīt bez skaita.
Taču tie visi tev vienlīdz smeldz,
Kad steidzies tiem cauri atmiņu dzelts,
Un redzi, cik virtene īsa.
Grieķijas pilsetā Korfu Pirmo Lieldienu rītā notiek tradicionalā “Podu mešana”. Cilvēki cauri logiem sviež ārā puķu podus, katliņus un citus priekšmetus, ticot, ka tas simbolizē sveicienus pavasarim un jaunu, auglīgu ražu.
Pūpolu pirkstus liegus
Kārkli jau saulītē silda.
Līčus, kas sakrāja sniegus,
Palu ūdeņi pilda.
Putniņš, klau, lemešus vīlē:
Drīzi gavilēs gani.
Sirdīm, kas ziedoni mīlē,
Gaisā skan Lieldienu zvani.
/K. Skalbe/
Sanākati, Jāņa bērni,
Saņemati Jāņa dienu.
Jāņa diena lepni nāca
Ugunīs vizēdama.
Jāņu vakarā salasītas lauka zāles der visu gadu visām lopu un cilvēku slimībām.
Bezdē, bezdē kas tur bezdē
Kaimiņ Janka apakš beņķa
Tas tas lielais bezdētājs
No tā nāk tā lielā smaka.
Katru rītu – bučiņu vingrinājumi,
katru dienu – apskāvienu nodarbības,
Katru vakaru – glāstu treniņi,
Katru nakti – skūpstu,apskāvienu, glāstu stafete…
Šampanietis jādzer, kamēr tas ir dzirkstošs.
Par dzīvi jāpriecājas, kamēr dzīvojam. Par dzimšanas dienu!
Gadu skrējiens nav apturams,
Visu ar laiku klāj sniegs.
Paliek vien citu dvēselēs
Tevis atdotais prieks.
Ja meita Jāņu naktī ezera malā ūdenī skatās, tad viņa tāpat neko neieraudzīs, jo ārā ir tumšs!
“Trīsdesmit piektā gadadiena”
Jūs viens otram devāt solījumu
Jūs zvērējāt uzticību, mīlestību.
Un Jūs turējāt savu vārdu
Mīlestība ir Jūs nesusi cauri gadiem!
Šodien jūsu laulība svin Jūsu trīsdesmit piekto gadadienu!
Un es jūs apsveicu ar to!
Dārgā! Daudz laimes dzimšanas dienā! Es novēlu tev katru dienu būt priecīgai, ar labu garastāvokli, saņemt sirsnīgus komplimentus un spilgtas emocijas. Lai mīlestība būtu kaislīga, draudzība patiesa un laime īsta!
Kad viņi atceras jūsu dzimšanas dienu, ir jauki, kad viņi aizmirst – ekonomiski!
Pāri lido gadu putni zili
Un no viņu spārniem pārslas krīt.
Neredz tās ne pakalni, ne sili,
Tikai matos tās var samanīt.
Viena no neparastajām tradīcijām ir Peru, kur ģimenes pulcēsies kapsētā. Tas ir veids, kā atcerēties mātes, kuras vairs nav dzīvo pasaulē, un tas nozīmē atstāt ziedu dāvanas, lūgšanas un atcerēties to cilvēku dzīvi, kuri palīdzēja veidot šodien dzīvojošās ģimenes.
Kamazs bija auto labs
netraucē tam ceļa stabs
baruc tas taisni grāvim pāri
laikam tikko čarku rāvis
tikmēr citā pusē klusi
zaļvestainie sabraukuši
un ar stalker radaru
taisa Jāņu navaru.
Lai sit bungas, pūš un spēlē,
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zin,
Andrejam vārda dienu svin.
Iesim iekšā skatīties,
Kāda Jāņa istabiņa:
Izrotāta, izpuškota,
Pati saule vidū spīd.
Tavā dzimšanas dienā novēlu Tev 3 zvērus – jaguāru garāžā, lapsu ap kaklu un ērzeli, kas par to visu samaksā!
Lielas dienas, Lielas dienas,
Cepiet raušus krāsnīnās;
Raudziet alu, vāriet olas,
Lai es varu priecāties!
Līgo vakars zemi klāj,
Jāņa tēvs pār laukiem slāj,
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis surogāts!
Dzīve ir bezgala vienkārša, tikai mēs visu gribam sarežģīt.
Jo ilgāk atrodamies uz šīs zemes, jo skaidrāk saprotam, ka dzīve ir tikai jādzīvo.
Visa pamatā ir pieredze.
Mācies no tā ko dari, un dzīvot būs vieglāk.
Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties!
Kad pūpoli izsprāguši un
Kurmji alās sten aiz laimes,
Klāt Lieldienas!
Lai enerģijas pietiek visam gadam!
Kad biji maziņš, vecāki
Aizliedza rozetē mēli bāzt
Šodien paliek…..
Īstais laiciņš mēģināt!
Jurģa dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir atribūts zīlēšanai, lai uzzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā. Olas vārot, tās apzīmē ar zirgu vārdu, un, kas ar kuru zirgu strādā, tas to olu loba; ja lobās labi, zirgam būs labi, ja ne, tad to labāk atdot projām.
Lai sūrums sirdi nenomāc
Atminies kā dzērām senāk
Kreiso aci cieti miedz
Kokteilīti galdā liec!
Lai Tava sirds, kur tik daudz jūtu-
šo zemi mīlēt nenobeidz!
Un vienmēr pasaule Tev būtu-
kā zieds, kas veras pirmo reiz!
Sarijušies riepu dūmus,
Līgotāji meklē krūmus,
Rītam austot, Jānis klusi
Streipuļo uz māju pusi
Ej, laimīte, vedējos.
Jaunas dzīves sācējiem!
Lai netrūka laimes dienu,
Visu mūžu dzīvojot.
“Neaizmirsti darīt neiespējamo, lai sasniegtu iespējamo.” /Rubinšteins/
Citās mājās sieru sēja,
Mūsu mājās vien nesēja:
Mūsu mājās slinkas meitas,
Nemāk sieru sataisīt.
Es mīlu tāpēc,ka starp mums ir aiza;
Kur visi izdzirdamie soļi gaist.
Es mīlu tādēļ,ka starp mums ir vārdi;
Kuri neizteikti dziļi krūtīs kaist.
Es mīlu tādēļ,ka tik vēja šalkās ir mūsu satikšanās prieka zvans un tādēļ,ka tu šodien mani mīli,
Bet rīt varbūt jau nebūsi mans.
Es mīlu tādēļ,ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un reizē moku takts
Un,ka starp manu un tavu dienu lauž visus tiltus bezgalīga nakts!
Dzīvot brīnumā un noturēties,
Šūpoles pār šķērskoku dzīt,
Lai tad aizturētā elpā spētu
Pasauli kā jaunu ieraudzīt.
Lai vēlēšanās piepildās ikviena,
prieks, laime, mīla ceļā kvēl,
to šodien, tavā vārda dienā,
no visas sirds tev draugi vēl.
Jāņos un Līgo pie alus struča pirmajam jāiet saimniekam. Ja cits ies, tad tam pielips nelaime.
