Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Ai, Jāniša vakariņš,
Ozuliņa tēretajs!
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņas vainaciņu.

Šodien baltu ziedu klēpi
Dzīvei mīla pretī sniegs,
Lai jums katrā dzīves stundā
Būtu liels un paties prieks.

Tu esi zaļākā zāle,
kas mani pie dzīves sien,
Tu – pļava un debess pār pļavu.
Kur manas viskarstākās dienas
Un naktis viskarstākās.
Es stāvu par tuvu zvaigznei
Tāpēc stāvi vēl tuvāk man klāt.
/V.Ļūdēns/

Līgo dziesmu dziedāšanu sauc par līgošanu. Līgošanas ir, lai veicinātu auglību un noverst nelaimes. Līgošana, tāpat kā šūpošana, ir dzīvības spēku atjaunošanas un pastiprināšanas rituāls, kā arī kopējā dzīves ritma iekustināšana. Līgošana sākas jau divas nedēļas pirms Līgo svētkiem, tad to dēvē par ielīgošanu.

Ja man pazustu lūpas,
Es skūpstītu tevi ar rokām.
Ja pazustu rokas,
Skūpstītu ar sirdi.
Bet ja pazustu arī sirds –
Tad zini, viss tevis dēļ!

Tā puķe uzzied, ko Tu paņem rokā;
Tā sirds sāk mīlēt, ko Tu uzlūko.
Tev ir jau viss, Tu staigā zvaigžņu lokā –
Es Tev vairs dāvāt nevaru neko.

Līgo, Jānīt, līgo!
“Kā katru gadu Janka alu raudzē.
Ik dienu pagaršo, vai ir jau gana labs.
Vien Milda rūc: – Tu, vecais, aknas saudzē,
Lai Jāņos nav mums jārotā tavs kaps!
/I. Šteinberga/

Mīlestība ir pati dzīve; bet nevis nesaprātīga, ciešanu pilna un bojā ejoša, bet gan svētlaimīga un bezgalīga dzīve…Iedzersim, lai jaunajam pārim tā būtu bezgalīga!

Lai visus ziedus tev saule veltī.
Lai sirdi un dvēsli ar laimi zeltī! Iedzeram par Tavu vārda dienu!

Ja Lieldienu rītā saule uzlēks spodra – būs karsta vasara. Ja lecot saule “mirkšķinās” – būs bagāts gads; ja saulīte “tinas krekliņā” – būs auksts pavasaris.

Tavs vārds – tas pārdomas raisa.
Šodien apstājies un ieklausies,
Ko tas tev sniedz?
Kāds tas ir? Kā tevi sargā?
Vai esi tā atspulgs vai bieds?
Nē-nē! Jūs abi skaisti –
Tu un Tavs vārds- viens otram vajadzīgi.

Lai Tev vienmēr mēle asa,
Kad kāds gadu skaitu prasa.
Lai jau prasa, ja nav kauna
Mums tu vienmēr būsi jauna.

Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet.

Gailis, skaļā balsī bļauj,
Fermers šķūnī cūku kauj,
Govs, kas aši skrien pēc siena,
Sveic tie Tevi vārdadienā!

Jānīts bēdīgs sēzh pie pirts
salauzta ir viņa sirds
Līga alu nozagusi
visu krūmā izdzērusi

Jāņu naktī jaunām meitām krustceļā jāvij vainadziņš no 9 šķiru puķēm. No katras šķiras jāņem 9 ziedi. Ar šo vainadziņu galvā jāiet gulēt. Kas sapņos vainadziņu noņems, tas apprecēs.

Es gaidīju šo dienu.
Tā man ir tik īpaša, jo tā ir diena, kad piedzimi Tu.
Tu piešķ manai dzīvei krāsas. Daudz laimes dzimšanas dienā, mīļā!

Aiz laimes es jutu bailes
Un sirdī tumšas šaubas,
Bet kad domāju par Tevi
Tad saprotu, ka nevaru bez Tevis

Ak, māt, Tev manā sirdī liela vieta,
To vārdods pateikt nezināju.
Kad Tevis pietrūkst, sirds kļūst cieta,
Nekur man nebūs miera māju.
/E.Zālīte/

Ja jau priekš Lieldienām rūc pērkons, tad būs barga vasara.

Kur tradicionāli kur Jāņu dienas ugunskuru?
(Pakalnā vai jebkurā augstākajā apkārtnes vietā)

Uzkārt šūpolītes kokā,
Pautus turēt kreisā rokā
Un ar labo pupus lūkot,
Tā būs abiem vieglāk šūpot!
Priecīgi ar olām sisties
Un pa gultu jautri …..!

Ieskatījos kalendārā,
Zibens iespēra man prātā
Jopciks, popcik, spainis piena
Tev tak šodien dzimšanas diena!

Mātes rokās mātes siltums.
Acīs gaišs, mīļš starojums.
Mātes sirdī mātes mīļums,
Dvēselē – tās atspīdums.
Mātes sejā mātes maigums.
Lūpās – vārdu pieskāriens.
Mātes rūpes, viņas lepnums –
Bērniem dots savs pavediens.
/V. Kokle – Līviņa/

Es viņu satiku reiz kādās lauku dejās,
Tur viņa dejoja un valsis bija jauks!
Bet viņai līdzi bija vecāki un brālis,
Vēl divas draudzenes un liekas arī draugs.

Es tomēr saņēmos un viņu uzrunāju
Un viņa smaidot teica – Līga mani sauc!
Bet tā kā blakus bija visi viņas radi,
Kas tālāk notika, es neatceros daudz.

Piedz.:
Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga,
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists ir tavs vārds!
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists ir tavs vārds!

Kad atkal vēru savas zilās acis vaļā,
Es dzirdēju visapkārt sirēnas kā kauc.
Un manā sejā vērās daiļā medmāsiņa
Tad viņa maigi teica – Līga mani sauc!

Un kad pēc daudziem gadiem sēdēju pie upes,
Pa kuru laivinieki prom uz jūru brauc.
Pie manis zelta zivtiņa tad piepeldēja,
Un es jau zināju, kā viņu tagad sauc!

Šūpoļu kārējam
Oliņu došu;
Auguma sviedējam
Oliņas čaumalu.

Augstu šūpoties,
Zemu krist,
Tikai olas nesasist!
Priecīgas Lieldienas!

Es gribu Tev dāvināt
saulītes maliņu –
ar mākoņiem kabatas pilnas.
Es gribu Tev novēlēt
sprīdi bezsvara telpas…
Es gribu Tev dāvināt
kafijas smaržu,
lai piejaucētu dzīvi- grēcīgi rūgtu.
Es gribu Tev novēlēt
tvanošu brendija glāzi,
kad dvēsele tāda caurspīdīga šķiet
un pasaule citiem aizgājusi ciet.
Es gribu Tev dāvināt
medainu brītiņu laimes…
Es gribu Tev novēlēt mirkļus –
tos nenotveramos, tos izdzīvojamos,
tos nepierakstāmos un neizstāstāmos,
tos, kurus neplānojam, bet gaidām,
tos, kuri neuzprasās –
vien atnāk un atnes sajūtu – dzīvoju!

Vecam būt – tā nav nekāda māka.
Un vēl mazāk nopelns jaunam būt.
Māka ir – kad mūža rudens sākas,
Jaunākam ar katru gadu kļūt

Pūpolu svētdienā agri no rīta, pirms saulītes
lēkšanas, jāper visi cilvēki un kustoņi ar
pūpoliem, tad kustoņi un lopi paliekot brangāki,
bet cilvēki – skaistāki.

Dievs dod mūsu Jāņa tēvam
Labu laimi dzīvojot,
Ar kājiņu pabīdīt
Naudas lādi pagultē.

Skaņu miņa estu tautai,
Tautas dēliem, tautas meitām
Paliek sirdī noglabāta.

Nu tie saprot birzes šalku,
Upes čalu, putnu dziesmas,
Visas lej tiem sirdī drosmi.

Liekas vēl: pats Vanemuine
Staigātu starp dziedātājiem,
Dziesmu liesmas kurinādams.

Vasarsvētki, ziedu svētki,
Dziesmu laiki, līksmu laiki –
Visi lauki gavilēja:

Tauta atkal kopā lasās,
Nāk no tāliem zemes galiem,
Nāk no vakariem un rītiem.

Viņu starpā Vanemuine,
Dziesmu liesmas kurinādams,
Staigā neredzamu gaitu.

Tūkstošiem tur dziedātāju
Aizkustinās tautas sirdis,
Tāli skanot tautas dziesmām. –

Dziesma dziesmu sveicināja,
Pāri robežām un tālēm
Estu tautas dziedātājus.
/Rainis/

Tikai sievietes spēj dot to laimi, to sirds aizrautību, kas nav salīdzināma ne ar ko citu. /K. Krebijons./ Esiet vienmēr ar mums!

Odiņš dūc pie loga rūts.
Ķer tik ciet un spied pie krūts,
Arī viņš tev grib ko teikt,
Laikam vārdadienā sveikt.

Nav mani jāmeklē, es nākšu pats,
Un visām durvīm droši iešu cauri,
Jo Tevi redzēt – tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties!

Sargi sevi no vārdiem, sargi no domām, sargi no visa sliktā. Saglabājot šo trīs ceļu skaidrību, tu nokļūsi uz ceļa, ko ieminuši gudrie.

Met mani, Jēcit,
Neraustidamis,
Es tev solišu
Diženu brūti,
Es tev solišu
Riekstuļu Minni;
Ja tās negribi,
Dabusi citu.

Tu mīļa, mīļa māmiņa,
Es Tevi mīlu kā nevienu.
Tu esi manim dārgāka,
Par saulīti un baltu dienu.

Kam rokas dotas, tam jāstrādā.

Lieldienas ir skaisti svētki,
Lieldienās var krāsot olas
Krāsainas jo krāsainas,
Dzeltenas un sarkanas.
Augsti, augsti šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties!

Visvairāk laika nepieciešams tā darba pabeigšanai, kurš vēl nav iesākts.

Ūsiņu nedēļā nevelējas, lai traki suņi mājā nenāktu.

Mīli tā, it kā neviens nebūtu tevi apvainojis..
Strādā tā, it kā tev nebūtu vajadzīga nauda..
Dejo tā, it kā neviens uz tevi neskatītos..
Dziedi tā, it kā dziedātu sev..
Dzīvo tā, it kā dzīvotu paradīzē…

Kā saules gaisma, tik spoži iekriti man acīs
ka rotaļieta, kuru samīļot
ar dvēseli tu mani apbūri.. tu ienāci manā dzīve
un par to es tevi mīlu
paskaties, kur asaras līst… kāda cilveka dvēsele aizklīst
mana ir šeit un smaida,
jo tu esi pie manis!

…Ņem!
Visas manas mīlestības ņem!
Vai nu ir vairāk?
Pats redzi – nav.
Ja mīlas tiesu taisnīgu tu lem,
tad viss, ko prasi, sen jau bijis tavs.
Un bij šī mīla sen tev dāvināta,
ar to tu vari darīt kas tev tīk.
Bet kurnēšu, ja untumainā prātā
Tu spēlēdamies savainosies pats.
Tev, mīļo zaglēn, piedodu,
kaut gan līdz pēdējam es aplaupīta.
Bet gribu, lai saproti, ka naidu paciest
man ir vieglāk nekā mīlas netaisnību.
Un tomēr – mīlot moki, nokauj pat –
mēs ienaidnieki nebūsim nekad!…

Ne tikai jaunību un prieku,
bet arī sirmo matu sniegu,
lai Jūs viens otrā mīlētu!

Arī šodien, ja kāds domā pārvākties uz jaunu dzīvesvietu, nereti saka – būs jurģi jeb jurģošanās. Kāpēc Jurģu jeb ŪSiņu dienu saista ar jaunas mājvietas izvēli? Senajiem latviešiem Jurģi bija tā diena, kad kalpi, gājēji un nominieki mainīja dzīves vietu, pārceļoties pie cita saimnieka. No tā arī cēlies sinonīms dzīvesvietas maiņai – jurģošanās.
Jurģošanās ieviesta 19.gadsimta sākumā, kad Jurģi kļūst par nomas un darba līgumu slēgšanas dienu. Jurģošanās jeb pārcelšanās netiek attēlota tautasdziesmās, taču dažādos ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem, ir daudz variāciju.

Oliņ, boliņ, briku, braku
Zaķis lien pa meža taku.
Pilnas ķepas raibu olu,
Galvā palaidnīgu domu!

Kāp, kāp, Anniņa,-
Kas tevi šūpās?
Še nava tava,
Kas tevi šūpās.

Metiet mani, veci vīri,
Nava jaunu metējiņu:
Jauni puiši krogā dzēra
Vakarēju gājumiņu.

Amerika ir pirmā valsts, kurā Mātes diena ir oficiāli svētki. ASV šajā dienā kristieši iet uz to baznīcu, ko savulaik kopā ar mammu apmeklējuši bērnībā.

Devu, devu Mārtiņam,
Ko es biju solījusi:
Melnu vistu, kankariņu,
Ar visiem nadziņiem.

Es izdzinu Jāņu nakti
Savas aitas pieguļā:
Jāņa nakti zelta rasa,
Lai tās baltas mazgājās.

Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.

Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā:
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanajis āboltiņis.

Lapu un asteru putenī,
Gājputnu atvadu klaigās,
Atkal Tavs vārds ar rudeni
Rokrokā mīļi staigā.
Līksmo par pēdējām dālijām,
Klejo pa purva ciņiem,
Dzērvenes lasa un bērzlapes,
Reibstot no vaivariņiem.
Izstaigājies un nokusis,
Piedziedājums:
“Laimes ceļam līdzi lai iet
Tava likteņa taka!
Allaž ap Tevi lai šalkotu
Sapņu un cerību druva
Un lai dvēsele paliktu
Vienmēr debesīm tuva!”

Kā rudens lāse ziedu kausā,
Kas rīta vējā klusi mirdz.
Kā spoža zvaigzne debessmalā,
Lai tāda būtu Tava sirds!

Mīlestība ir tad, kad divi cilvēciņi skatās vienā virzienā, nevis viens uz otru….

Ļauj gaismas straumei
Sirdij tecēt cauri,
Tam brīnumam,
ko jauna diena nes,
No mīlestības silto
Vārdu auras,
Lai atkal sasilst
Tava, tēti, dvēselīt!

Kalendārs ir ļoti viltīgs,
Teic, kā katru vārdā sauc!
Šodien datums ļoti zīmīgs,
Jo pie jums tas ciemos sauc!

Šodiena ir jūsu diena,
Nosviniet to kārtīgi,
Bēdas sliktās pametiet,
Labās domas saņemiet.

Ja esi putns – dziedi,
Ja esi puķe – ziedi,
Ja esi burve – zīlē,
Ja esi skuķe – mīlē!

Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas,
Un tava mīļā, mazā sirds
Ir pilna maiguma un dzejas.
Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas
Un saldi smaržo orhidejas,
Un balti krizantēmas mirdz.
Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas
Un staro tava mazā sirds…

Vai mīlestība tā, kas tevi vada
Pa tavām pēdām cauri dzīvei šai,
Kad tumšās skumjās gājis gads pēc gada
Līdz ziedu svētku dienai saulainai?
Varbūt Tu vēlies skaistu vārdu ķīlu,
Kas zūd un gaist kā staru pavediens?
Mans labais draugs, vai teikt: ?Es tevi mīlu
Kā nava mīlējis neviens!?
/H.Dorbe/

Mūsu dārgie, mīļie vedēji! Mēs esam no sirds pateicīgi par palīdzību, kuru jūs mums sniedzāt, gatavojoties kāzu svinībām… Mēs patiesi novērtējam visus jūsu centienus, visu jūsu palīdzību. Bez jums mēs nekad nebūtu tikuši galā ar tik sarežģītu lietu. Jūsu zināšanas un pieredze noderēja. Jūs esat uzņēmušies visu grūtāko darbu, atstājot mums tikai prieku par tuvojošajiem svētkiem. Mēs no sirds esam pateicīgi par visu, ko esat mūsu labā izdarījis.

Ko Lieldienas man atnesa
Par gadskārtas gaidījumu?
Vienu pašu zīdautiņu
Vējiņam vicināt.

Ļauj lai Laime
Atļauj Tev brīvi
Skaistāko sapni
Pārvērst par dzīvi!

Velk ragaviņas Salatēvs,
Sēž iekšā maita zirgs,
Tas eglīti ir apgrauzis
Un tagad skaļi pirž!

Vakars vēls,
Acīs pamodās tavs tēls.
Acīs sniega pārslas birst,
Sirds bez tevis skumjās mirst.

Lieldienas rītā, Saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.

Cik daudz vēl mīļu vārdu zvaigznēs man Tev ierakstīt!
Cik daudz vēl mīļu glāstu un kvēlu skūpstu man Tev aizsūtīt!
Es vēlos Tavu smaidu un Tavas lūpas noskūpstīt.

Priecīgu vīriešu dienu! Es novēlu tev valdīt dzīvē kā lauva, gudra un cēla, radošumā lidot kā ērglis – skaisti un brīvi. Un mīlestībā, draugs, es novēlu tev vienmēr būt cilvēciskam un nepieklājīgi laimīgam.

Kā tos Jāņus sagaidīja,
Tā tos Jāņus pavadīja,
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.

Ja mīli,tad mīli vienu
Bet pārējos līmē gar sienu
Ja mīlēsi simtu vienu
Tad nedabūsi ne vienu.

Novēlu tev veselību stingru,
Saticību, uzvedību vingru,
Makā naudiņu tev lieku,
Lai tā sagādā daudz prieku!

Kas apjoza zelta jostu
Apkārt manu rudzu lauku?
Mīļā Māra apjozusi,
Jāņa nakti staigājot.

Katram cilvēkam ir vārds,
Tas ir ļoti, ļoti mīļš.
Katram vārdam vārda diena,
Tā ir gadā tikai viena!

Zeltu pārbauda ūdenī, cilvēku – darbā.

Ikreiz, kad Tavu dienu svinam,
Mēs lielo gadu skaitu minam
Un vienmēr kaut kā sanāk tā,
Ka paliekam Tev parādā.

Aizver actiņas un smaidi,
Sapņi lai mūs projām nes
Turp, kur mīlestības viļņos
Izkustu mums dvēseles.
/J.Poruks/

Cītīgi es olas vāru,
Lieldienas jau vairs nav tālu.
Zaķis nāks pie mums.
Viņam tas ir uzdevums.
To viņš zina ļoti labi,
Strādāsim mēs kopā abi.
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi.
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.

Vārda dienas recepte
Nu, mums kopā tapuse-
Rasols, kvass un saldējums
Un vēl mans pārsteigums.

Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.

Es pārkāpu pāri Everestam,
Es pārpeldēju pāri Amazonei,
Es pārlidoju pāri bezgalībai,
Es pārgāju pāri grāvjiem un purviem,
Es gāju caur ērkšķiem pie rozēm,
pie rozēm pie kurām stāvēji tu,
Es pateicu tev ka…
es tevi nemīlu… es tevi dievinu!

Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli ņaudot
Pa jumtiem naktī runči klīst.

Ūsiņam zirgi zviedza,
Man jājot pieguļā;
Māršavai govis māva,
Man ganôs izdzenot.

Tu esat uzticams partneris biznesā,
Labs ģimenes cilvēks.
Es tev novēlu veselību, izturību un pacietību.
Priecīgu vīriešu dienu.

Vienā ziedā slēpjas tik jaukas smaržas, ko vēlamies sajust.
Vienā vārdā slēpjas tik daudz patiesības un melu.
Vienā asarā slēpjas tik daudz prieka un bēdu.
Vienā skūpstā slēpjas tik daudz kaisles un jūtu.
Bet manā sirdī esi tikai Tu.

Es esmu atradis
Kaut ko bezgala mīļu
Un skaistu.
Turu cieši cieši.
Abām rokām.
Lai neizgaistu!

Atradums,
Mans atradums
Arī mani
Cieši cieši tur.
Es laimīgs čukstu:
-Tu, tu tu! …
/J. Osmanis/

Zaķīt`s aiziet ciku,caku-
Svilpodams pa meža taku, –
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!

Sniga sniga putināja,
Zaķiem olas kutināja.
Viena zila, otra raiba,
Ilgi sniegā paliek svaiga.

Lai laimīgs vārds Tavs –
Un Tu arī pats. Par to ir jāiedzer!

Pa ceļu šodien divi aiziet,
Un sākas tūkstošgadīgs stāsts.
Par to kā vienā mirklī raizes,
Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts.
Tie soļo blakus tuvu, tuvu,
Un mākoņi pār galvām slīd,
Ir neaptverams viņu guvums,
Ja saule tieši sirdī spīd.
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemešs,
Tik mīlestība ir un būs.

Aizsnieg ceļi, pēdas, aizsnieg meži,
Dziļās kupenās man kājas stieg,
Aizsnieg paši sniegu padebeši,
Tikai mīlestība neaizsnieg.

Vasarsvētkos baznīca izpušķota bērziņiem. Nocērt kādu zaru no tiem un noliek siena šķūnī, tad peles negrauzīs sienu.

Trīs reiziņas pa gadiņu
Savas govis appuškoju:
Vasarsvētkos, Jāņu rītā,
Pirmo reizi pusdienā.

Dzimšanas diena vienreiz gadā
Neļauj draugiem nomirt badā
Liec uz galda siļķes asti,
Bet zem galda alus kasti
Daudz laimes!!!

Brāļi kāre šūpulīti
Ozolīnu starpīnā;
Meitas nāce šūpoties
Trešajās Lieldienās.

Man ir tikai viena sirds Divas acis kuras mirdz Dvēsele, kas mīlēt lik Vai ar to Tev nepietiek?

Es nevaru vairs valdīt sevi,
Jo sapnī redzu tikai tevi.
Tie vairs nav nekādi joki,
Ka Tu manas jūtas moki!