Puertoriko vecgada vakarā cilvēki pa logiem lej ārā ūdeni no iepriekš piepildītiem ūdens spaiņiem, ticot, ka tā izdosies aizdzīt ļaunos garus.

Klusi, klusi nemanot nevienam,
Kad vēl ārā zvaigznes spīd,
Kautrīgi pie mums ir nācis,
Jau pie sliegšņa mīņājas,
Jaunāgada rīts.

Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām,
Un lēni tajās kūst
Tu tagad esi tālu,
Man Tevis ļoti trūkst!
Es gribētu par sniegu kļūt
Un Tavās plaukstās tagad būt!I

Kas Jura dienā zivis zvejo, tas paliks ārprātīgs.

Tavam vārdam ziemas dvaša,
Tā kā zvaigžņu nakts mirdz gaiša.
Sniega pārsla nokrīt aša,
Sveicienam no manis paša.

Kad nakts no kalniem nokāpusi
un aizver visus padebešus ciet,
Tad zini – stunda pienākusi
un gribas man pie tevis iet.