Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi
Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Raudzīt,vai tiek ēsts un dzerts.
Šašliks sacepts,brendijs ieliets-
Tad var arī uzdejot.
Māmiņas smaids izgaismo katru dzīves mirkli,
Māmiņas apskāviens ievieš prieku mūsu dienās,
Māmiņas mīlestība būs ar mums vienmēr,
un izrotās mūsu dzīvi visskaistākajos veidos.
Slikts viņš ir, labs viņš nav, bet tomēr….. Labāk, ka viņš ir, nekā, ka viņa nav! Priekā!
Visas naktis – skaistas naktis,
Jāņu nakts – vēl jo skaista:
Tad satiku savu puisi,
Kam atdevu vainadziņu.
Vārda diena ātri beidzas,
Pārāk īss ir prieka mirklis,
Bet lai dubultotu to,
Baudi to ar mīļāko!
Sveiciens visiem
Valentīna dienā…
Tiem kas pa pāriem,
Un tiem,
Kas pa vienam.
Saliekam puķes
Glīši pa vāzēm…
Bučas visiem,
Un
Paceļam glāzes!
Jaunam pārim siltumiņu,
Gaišu mīlas uguntiņu,
Bet uz citu rudentiņu
Kādu mazu cilvēciņu.
Gailis vistu bargi rāj,
Lai olas dēt šī nepārstāj.
Nav ko vistu tiranizēt,
Šodien zaķa kārta dēt.
Lai skavas žņaudz
Un skūpsti šmaukst.
Un amorbultas sasnaiperēti
Pilni puķpodi – lai plaukst!
Bēg no darba kā no uguns.
Lai tev vienmēr mēle asa,
Kad kāds gadu skaitu prasa.
Lai jau prasa, ja nav kauns,
Mums tu vienmēr būsi jauns!
Zaķīt zaķīt panāc lūdzu,
Es priekš tevis puķes plūcu!
Lai tev raibas lielās dienas,
Olas neēdiet nekādas!
Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti,
Kā rudens sauli mīl!
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi!
Mēs vēlam veselību, vēlam spēku,
Ik katrai rūpei viegli garām iet.
Ar gaišu dzīvesprieku, lai Tu spētu
Ik tumšam brīdim tiltu pāri likt.
Atnāca Lieldiena dziedādama,
Zelta zīlītes bārstīdama;
Aizgāja Lieldiena raudādama,
Zelta zīlītes lasīdama.
Vīrietis krīt ceļos sievietes priekšā, lai viņa kļūtu par vīrieša verdzeni. Novēlu Tev atrast savu verdzeni, sveiciens vīriešu dienā!
Gāju mekēt ziemeļmeitu,
Atradu to grāvī beigtu,
Kājas plati,
Peža pušu,
Pilna dirsa sūdu mušu.
Sniegbaltīte klusi, klusi
Vienu rūķi nošpērusi.
Visu šņabi izdzērusi
Un zem egles nosprāgusi.
Ambīlis
Gadā ir tikai divas dienas,kurās mēs neko nevaram iesākt.
Viena ir vakardiena un otra-rītdiena.
Tādējādi šodien ir īstā diena,lai mīlētu,ticētu,darītu un galvenokārt-dzīvotu!Daudz laimes dzimšanas dienā!
No zieda uz ziedu,
No sirds uz sirdi
Lido mīlestība.
Un zieds pēc zieda
Atkal izplaukst,
Un sirds pamostas.
Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds,
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība…
/J.Poruks/
Pieskaries zilajam
Debesu jumam
Ar domām, ar dvēseli
Tā, lai to jūti.
Lai katru dienu,
Nodzīvot nebūtu
Ne viegli, ne grūti-
Lai sirdī laimi gūsti.
Lai katrs mirklis
Gaismas piepildīts,
Mīlestībā ieskauts
Un sasildīts!
Es gaidu sauli, kas sildīs mani.
Es gaidu lietu, kas veldzēs mani.
Es gaidu dienu, kas laimi nesis.
Es gaidu Tevi, kas mīlēs mani.
Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis!
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēci jaunas meitas.
Jāņu naktī lopi kūtī cilvēku valodā runājot.
Saules zelta piebiruši
Visi mazi pudurīši.
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam!
Ceriņi smaržo caur stiklu,
un es tevi mīlu – tevi aiz stikla.
Ne es esmu iestiklojis šo stiklu,
Ne es esmu izdomājis to lietu,
Kas izšķiedies violets krāso rūti.
Ne es esmu izdomājis šos ceriņus,
Ne es esmu izdomājis mīlestību.
Viss ir atnācis pats no sevis –
Ceriņi, lietus, tu
Un stikls tam visam priekšā,
caurspīdīgs, tomēr – stikls, stikls, stikls.
Stikls, caur kuru ceriņi smaržo.
/M.Čaklais/
Šodien mums nav laika pat paskatīties vienam uz otru, nav laika runāties, priecāties vienam par otru… Tā mēs aizvien mazāk un mazāk satiekamies viens ar otru. Pasaule iet postā mīļuma un laipnības trūkuma dēļ. Cilvēki mokās mīlestības slāpēs, bet mīlestībai neatliek laika, jo visi ļoti steidzas.
/Māte Terēza/
Es gaidīju Mārtiņdienu
Tā ir lielu svētku diena:
Mīksts plācenis muldiņā,
Zosu gaļa bļodiņā.
Ja man slāptu,
Vai Tu veldzētu skūpstos?
Ja man sals,
Vai sildītu glāstos?
Jā, jā,
tad pasniedz man no sevis nedaudz,
Un es paņemšu Tevi visu!!!
Labi iesākts darbs – pa pusei padarīts.
Tu, māt, man rīta saule,
Tu rudzu druvu dziesma man.
It visas ilgas, it visus sapņus
Tu devi pasaulei.
Šodien Valentīna diena,
Mīla pamostas ikvienā,
Lai Tev karsta mīlēšanās,
Piepildās ik vēlēšanās!
Atļauj pieneņu
Pūkai dejot
Atļauj dvēseles
Asarai dzejot
Iemāci šodienai
Nesteigties beigties
Iemāci acu kaktiņam
Smieties
Iemāci domai
Kā apinim vīties
Iemācies ļauties
Un nebaidīties
Atrodi pieneņu
Pūkas sevī
Neplūc
Bet atļauj
Lai vējā tās
Dejo…
Līgojam uz ezera,
Jāņu dienas vakarā.
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.
Daudz laimes dzimšanas dienā, Boss! Sūtam milzīgu sveicienu. Lai visas slimības un bēdas iet Jums garām. Zināms, ka darbā esat ģenerālis, pulkvedis, priekšnieks, direktors vai komandieris, bet mājās mīlošs un gādīgs cilvēks. Novēlam, lai Jūsu pēcnācēji nekad neradītu skumjas un ka ātrdarbīga ātra veiksme deva biļeti uz bezrūpīgu dzīvi.
Tu esi manī un Tu esi man visapkārt.
Manās domās, vārdos un darbos.
Tu esi katrā manā solī, kustībā, elpas vilcienā
Tu esi manī un man Tevis trūkst.
Tu esi manī, bet es Tevi meklēju vēl un vēl…
Es Tevī slīkstu un man Tevis slāpst….
Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/V.Toma/
Kalpa kārts šūpulītis
No vecām virvītēm;
Būt’ kāruši mani brāļi,
Būt’ sudraba virvītēm.
Līgo naktī vajag kailam apskriet laukus, tad labība labāk aug.
Lai tu ieliktu galvu man klēpī, es iešu par salmu pīteni,
Lai es aptītos apkārt tev, tu dari mani par tīteni,-
Un tad skrullēšu rokas neatvairāmas, pieķērīgas,
Riņķu riņķiem sapiņķerēšu stīgas;
Lai tu netiktu prom no manis, būšu par dūksti –
Iesūkšu tavas pēdas. Tu, kas man trūksti,
Klausies: tā es. Nekur un visur.
Lai esi man viss, es tev gribu būt par visu.
/D. Dreika/
Tāds mazliet kluss un miegā apvārtīts
Aiz loga atnāk vārda dienas rīts …
Tu pamosties no puķu smaržas gaisā,
Un brokastīs Tev kūka skābā gurķa vietā …
Ar atraktīvu palēcienu,
Elegantu pagriezienu,
Vārda dienu nosvinēt,
Baigi labi ietusēt:)
Lai Pūpolsvētdiena rit siltā mierā,
Un domas līgo pavasara priekā.
Balts pūpolītis, pūkains, maigs
Tev saka – pavasaris, smaidīt laiks.
Pirmais zaķis sēž uz poda,
Otrais zaķis acis bola,
Trešais zaķis saka tā,
Viss ko darat ir netā!
Nelīst`, lietus, nelīst`, lietus (līgo! līgo)
Šodien lietus nevajaga (līgo!) –
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.
Dod, Dieviņi, Saules gaismu,
Dzen lietiņu jūriņai,
Lai iekūra Jāņa bērni
Kalnā Jāņa uguntiņu.
Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.
Skaista, skaista māmulīte
Vienmēr viņa labu nes
Ka saulīte debesīs
Ta mirdzoša zvaigsnīte!
Domā pirms darba sākšanas, kā tas jādara, lai vēlāk, pēc darba beigšanas, nebūtu jādomā, kā tas nebija jādara. /R.Kaudzīte/
Daudz laimes dzimšanas dienā! Vienmēr palieciet tik skaista, saulaina, maiga un sievišķīga. Lai jūs ieskauj sirsnīgi smaidi, īsti draugi un īstas pasakas atmosfēra. Darbs var būt prieks un dzīve – prieks! Esiet laimīga, neaizmirstiet priecāties un dzīvot pilnā mērā!
Cik daudz rasas priekš Lieldienas, tik daudz salnu pēc Lieldienas.
Jānītim vara taure,
Man bij dziesmu vācelīte.
Jānīts pūta vara tauri,
Es dziesmiņas nodziedāju.
Jurģu rītā itin agri uz visām istabas durvīm jāsavelk lietuvēna krusti, un pēc tam tās stingri jānobultē. Staigāšanai jānotiek pa logiem. Pats Saimnieks kauj gaili un asinis tecina zirgu silēs. Visas zirgu lietas un sāls graudu novieto pagalmā uz stabiem un vadžiem. Deviņi vēji, kas šai rītā pūš, atnes svētību visai mājai, bet it sevišķi zirgiem un sāls graudam. Šo sāli var lietot pilnīgi zāļu vietā. Bet visa svētība zūd, ja šai laikā, kamēr vēl durvis aizbultētas un brokastis neieturētas, ierodas kāds svešinieks.
Lai silti vasarā, lai ziemā snieg
Lai darbs, lai draugi un arī prieks!
Lai dvēsele var baltas sapņu dzijas tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt!
Jāņu dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pamatnes, un ar burtu, kas būs redzams griezuma vietā, sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.
No Meteņa līdz Lieldienām nedrīkst par čūskām runāt, jo tad viņas dzeļ cilvēkiem un kustoņiem.
Jōņu mōte sīru sēja
Jōņ-a dīnas reiteņā;
Jōņa bārni skatejōs,
Maleņā stōvādami
Vasaras svētkos priekš saules lēkšanas vajag aiziet uz avotu nomazgāt avota ūdenī muti un tad iemest sudraba jeb vara naudu. Uz māju ejot, nedrīkst atpakaļ skatīties. Tikko nonāk mājā, jāliekas gulēt. Sapnī redzēs, kas to naudu no avota izņems, tas arī licēju apprecēs.
Es skūpstu Tavas rokas –
Tās darbā neapkūst.
Es skūpstu Tavu pieri –
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas acis –
Un ļaunu neredz tās.
Es skūpstu Tavas lūpas –
Tās sārtas iedegas.
Tu uzziedi kā puķe –
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J.Jaunsudrabiņš/
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
“Rīkojies droši, bet ne pārdroši. Netriecies ar galvu mūrī – tā tev noderēs saprātīgākām vajadzībām.” /Ernesakss/
10 gadi pagājuši kā dziesmā.
Apsveicam no visas sirds!
Un mēs vēlamies tikai, lai kopā
Jūs dzīvojat lielā priekā!
Lai visi sapņi piepildās,
Un visas domas saverās.
Ir diena pienākusi Tava,
Un bučiņa Tev mana.
Tu uzziedi kā puķe,
Aiz mīlas reibstu es,
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J. Jaunsudrabiņš/
Gadi lieli, gadi smagie
Aiziet līdz ar gājputniem.
Baltās dienas, nebaltās dienas
Aiziet līdz ar gadiņiem.
Dzīve ir kā mandarīns.
Oranžs, krāšņs, debešķīgs.
Nolobi vienu un gribas vēl.
Apēd par daudz un nožēlot steidz.
Lai Tev nepietrūkst mandarīni
Un vienmēr ir kāds ar ko dalīties.
Bērniņš ir tik vēlīgs stādīņš,
Kas bez saules nevar augt.
Saule, mīlestība-abas ļauj tam atraisīties, plaukt.
Tēvs, māte-otra saule.
Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.
/P. Bārda/
Nu apkārt šalc jau lieli vēji,
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt!
Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Cik reižu Jāņu vakarā pāri ugunij pārlec, tik laimīšu būšot nākamajā gadā.
Lielā diena atnākusi
Liela doma visiem ir
Olas krāsot ,skaitīt,pētīt
Visas rīt ar steigu!
Laimi, lai tā vienmēr blakus,
Sauli, lai tā vienmēr sirdī spīd,
Veselību, kas ir visiem mīļa
Dzīvesprieks lai garām neaizslīd.
Skan tava šūpļa dziesma krūtīs –
tā katrā dzīves solī man ir klāt,
skan priekos, bēdās, kad ir grūti,
skan sirdī man, ak mīļā, labā māt…
/A. Krūklis/
Kas dimd, kas rīb
Ap istabiņu?
Mārtiņa gailīši
Dancīti veda,
Mārtiņu vakaru
Gaidīdami.
Zaķis raibo vistu pļaukā,
jo tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
ne tik visiem olas soli!
Vējam sauli neaizpūst,
Mākoņus priekšā tai nesapūst,
Tā spīd…
Tā vienmēr ir bijis, kopš brīža,
Kad pasaulē manā ienāci Tu,
Dāvinot tai savu dvēseles siltumu.
Pasaulē savā sev citas saules es negribu.
Man pietiek ar vienu – ja tas esi Tu…
Jāņa dienā jālec pāri ugunskuram, tad vasaru neēd odi.
Jāņu ugunskuri jākur kalniņos. Ugunskura pelnos Dieviņš naudu ber.
Jāņu tēvis miežus pļāva
Jāņu dienas aliņam;
Jāņu māte govis slauca
Jāņu dienas sieriņam.
Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj,
Skaļi saucu – Velns ar ārā!
Vārds tavs rakstīts kalendārā!
Nu gads jau pagājis.
Nu gads jau pagājis kā viena diena.
Kā diena,kad gadalaiki steigā mainās,
Te sniegi snieg,te mīlestība atkal silda.
Pat negaisi,kas centās nomākt gaišo debess pļavu,
Krīt ceļos mīlestības smaida priekšā.
Nu gads jau pagājis,
Un liekas,vēl vakar stāvējām mēs Kristus priekšā,
Tai svētā klusumā kas skāva mūs.
Vai tās bij sveču liesmas?
Vai mīlestības patiess prieks?
Kas mirdzēja Tev asarā uz vaiga,
tai brīdī,kad mēs klusi teicām JĀ…
Lai mūžam nerimst mīlestība mūsu
Un solijums ko devām mēs…
Kā koku saknes sasien mezglā zeme,
Un zirneklītis savu tīklu auž,
Tā mūsu dzīves kopā saista
Mūsu mīlestības brīnums mazs…
Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.
Lēkā un smejas
Laižas dejās
Slēpjas un brēkā
Putekļu Fejas
Griežas un skrienas
Tad apstājas uz vietas
Uzmetas un liekas
Šīs Vēja Fejas
Bet tās kas spīd un mirdz
Un sārtās krāsās spirdz
Tās bālās un ātrās
Tās gaismiņas mazās
Tās tās gaismiņas mūsu māmiņas ir
Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus, kas piepildās,
Torti, kas nesakalst
un draugus, kuri vienkārši ir!
Daudz Laimes!
Pelīt, pīksti!
Šī spēle paredzēta daudziem dalībniekiem.
Vajadzigs: Šalle acu aizsiešanai, mūzika.
Spēles gaita: Spēlētājam aizsien acis, skan mūzika, kad mūzika apklust, pārējie spēlētāji sastingst un nedrīkst kustēties. Spēlētājs ar aizsietām acīm pieskaras kādam no spēlētājiem un saka: “Pelīt, pīksti!”.
Tad šim dalībniekam jāpīkst, bet tas, kam aizsietas acis, jāmēģina uzminēt kurš tieši tas ir. “Pelīte” var nopīkstēt 3 reizes.
Gadījumā ja nevar atminēt, kurš spēlētājs pīkstēja, izvēlas citu, kuram aizsien acis, atkal ieslēdz mūziku, un spēli turpina.
Visi šorīt priekā trīc,
Uzausis ir burvīgs rīts!
Kalendārā …..as –
Visā Rīgā svinības!
Ne jau skaistums nosaka, ko mēs mīlam,
Mīlestība ir tā, kas nosaka, ko mēs uzskatām par skaistu…
Kad atnāk Jurģu diena, tad vajaga vistu izbāzt caur bikšu galu, tad vanags neaiztiek.
Atļauj šodien saviem gadiem ziedēt
kā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
kā melodijai, kura sirdī šalc.
Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt,
Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc!
/A.Āre/
Katram ir savs vārdiņš dots un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes, pielej pilnas arī glāzes.
Sakarā ar Vārda Dienu,
Katram jādzer glāzi vienu,
Bet, ja tostu pateikt prot,
Darbību drīkst atkārtot!
Apsveicu Vārda svētkos!!!:))
Mēdz teikt, ka izlūkos var doties tikai ar cilvēku, kam Tu spētu uzticēt
savu dzīvību. Draugs, es ar Tevi ietu izlūkos! Sveiciens jubilejā!
Tici sapnim – tas piepildīsies
Ceri uz brīnumu – un tas nāks
Mīli! Un pasaule atsmaidīs pretīm daudz sisnīgāk.
Piedod tiem, kas pāri tev darījuši.
Uzsmaidi tiem, kas tevi aizmirsuši.
Pasaki labu vārdu tiem, kas tevi nolieguši.
Atver durvis tiem, kas savējās tavā priekšā aizvēruši.
Paldies par šampānieti un bezmaksas ēdienu. Ak jā, un apsveicu ar laulībām!
Ja skūpsts būtu lietus lāse
Aizsūtītu tev negaisu,
Ja apkampiens būtu sekunde,
Aizsūtītu tev stundas,
Ja smaids būtu ūdens
Aizsūtītu tev jūru.
Dzīvo tā it kā tu dzīvotu otru reizi un pirmajā reizē visu esi darījis tik aplam, cik vien tu spēj.
Ūsiņš jāja labu zirgu,
Ir man lika labu jāt;
Skauģišam neteceja
Pa pavadas galiņam.
Darbs – tā ir mīlestība, kas kļuvusi redzama.