Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Lai aug mazais puisēniņš
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš.

Lai kurmji zemes neizceltu, Lieldienās jāvāra gaļa un kauli un jāaprok dārzā visos četros stūros.

Jūs dzīvoja kopā jau piecus gadus.
Jūs staigājat kopā pa vienu ceļu.
Un mēs vēlamies jūs novēlēt
Nosvinēt zelta kāzas.

Jāņu dienā meitām jāēd siļķe. Kas naktī sapņos pasniegs dzert, tas būs izredzētais.

Īsts vīrietis precīzi zina, kad sievietei ir dzimšanas diena, bet nekad neatceras, cik viņai gadu. Vīrietis, kas nekad neatceras, kad sievietei ir dzimšanas diena, bet precīzi zina, cik viņai ir gadu, ir sievietes īstais vīrs. Pacelsim glāzes un iedzersim par īstiem vīriešiem!

Nāk nākdama Lieldieniņa
Ar raibāmi oliņām,
Ar raibāmi oliņam,
Ar pūpoliem rociņā
Zakim groziņs padusē
Un pie bērniem soļos skrien!

Lai ārsts, nekad, ne eiro no Tevis nenopelnītu!

Vēlu laimi, mīlestību,
Vienu uti kažokā,
Ja Tu mani aizmirsīsi –
Lai tā iekož dibenā.

Darbs mums palīdz izsargāties no trim lieliem ļaunumiem: no garlaicības, netikuma un trūkuma./Voltērs/

Vīriešu dienā es Jums novēlu
Tikai radošas idejas
Ienesīgus un veiksmīgus naudas projektus
Un īpaši peļņu nesošus uzņēmumus.

Ūdens laistīšana ir ļoti svarīga darbība labklājības nodrošināšanai. Runā tā, ka būs tik daudz piena, cik ūdens izlīst. Rumulējas arī tādēļ, lai gani negulētu un lopi neslimotu.

Trīs gadi – ādas kāzas,
Jūsu laulība jau ir spēcīga.
Un šajā dienā es novēlu Jums
Lai mīlestības dzīve būtu pilna.
Lai nepatikšanas iet garām,
Bērni aug Jums par prieku.
Lai sliktais neatkārtojas
Un dzīvē valda tikai mīlestība.

Dziedi un dejo,
Skūpsti un mīli,
Skaistākos sapņus
Pārvēt par dzīvi.

Gausi nāca, drīz aizgāja
Tā bagāta Liela diena:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
iet pār kalnu kūpēdama.

Spožās tālēs Jāņu zāles
Ziedot apžilbina acis.
Cik to tūkstoši? Vai simti?
It neviens man nepasacīs.
Pinot zāļu galvas rotu,
Dāsnās vasariņas dotu,
Lieku ziediņu pie zieda,
Mīļas līgodziesmas dziedu.
/I.Bērza/

Vīrieša dzīvi piepilda cīņa un panākumi. Laimes vietā vēlu Tev drosmi un izturību, jo laime sekos Tavām uzvarām un sasniegumiem! Priecīgu Vīriešu dienu!

No saules zemei gaisma tiek,
Plaukst ziedi, druvās maize nobriest,
No sievietēm nāk laime, prieks,
Cels saulē bērnus mātes rokas.

Vasarsvētkos puķes un meijas jāliek pie katras gultas – veselībai, labklājībai un labai saimniekošanai.

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,

Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi…
Ar tevi vienmēr gribu parunāt…

Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad reizēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst…

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat…
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
/R.Andersone/

Jebkuru darbu var darīt trīs veidos: pareizi, nepareizi un tā, kā to dara vīrieši. Sveiciens vīriešu dienā!

Kad blakus tu man nostājies,
Es nejūtos vairs vientuļa.
Kad lūkojies uz mani tu,
Es nejūtu kā elpoju.
Tu iemācīji pasmaidīt
Tu iemācīji laimi gūt!
Šī pasaule tik skaista šķiet,
Ja līdzās vienmēr esi man.
Es lūdzos tevis…neaizej!
Bez tevis dzīvot neprotu.

Paveries debesīs, ieklausies vējā,
jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
mūža garumā sadzirdēt ļauts.

Dievs man deva krustdēliņu
Pašā ziedu laiciņā.
Es noviju šūpulīti
Visādiem ziediņiem:
Magonīšu vietu taisu
Rozēm klāju pagalvīti,
Lai tas mans krustdēliņš
Skaistu mūžu nodzīvo!

Kad dara Jāņu alu, svešus cilvēkus nevar klāt laist, citādi alus nerūgst

Lai Dievs Tev dod daudzus gadus, ko dzīvot. Viņam būtu jāzin, ka uz Zemes ir pārāk maz eņģeļu, un, ka Debesis ir pārpildītas.

Varbūt smaržas vējā plīvos,
Līgo viesi ieņems sīvos,
Varbūt skanēs jautras dziesmas,
Tumsā sprēgās uguns liesmas.

Alus kausi – Jāņu sieri,
Dziesmas dzied pat latvju krievi.
Jampadrači-jautrās dejās,
Ieplūst līksme visu sejās!

Ja vien paši jautri būsiet,
Papardītē laimi gūsiet.
Galu galā varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!

Kas esi tu –
Mīlestība? –
Salds brīnuma lāsts –
Un nāves un dzīvības stāsts.
/J.Poruks/

Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Cerā rauta papardīte.

Māmiņ šodien tava diena
Nestrādā un atpūties
Vēlam mēs tev tikai labu
Sveicam tevi šodien dikti
Prieku, laimi mātes dienā

Sit, Jānīti, vara bungas
Pašā Jāņu vakarāi,
Lai skan labi Jāņu dziesma
Pašā zāļu vakarā.

Savos gados tu vari atļauties…..
– iedzert mazliet vairāk nekā drīkst
– dejot mazliet nerātnāk nekā pieklājas
-dziedāt mazliet skaļāk nekā citi
-un ja kļūst karstāk nekā vari izturēt…
droši izģērbies mazliet vairāk nekā vajag.

Uz pudeli, kam stiprāks grāds,
Tev šodien koncentrējas prāts.
Met darbus steidzamos pret sienu
Un jautri nosvini šo dienu!

Cik debesis zilas
Cik zvaigžņu tur mirdz
Tik laimes tev vēlu
No visas sirds!

Lai veselība, priecīgs prāts
Gan tev, gan visai dzimtai!
Lai glāzes šķind un galds ir klāts
Līdz jubilejai simtai!

Vārdiņš garš, vārdiņš īss,
Vārdiņš skaļš, vārdiņš kluss,
Tas nav svarīgi, jo vārds ir tavs,
Sveiciens vārda dieniņā!

Tavs vārds, tas Tev dots,
Tas Tavs uz mūžu,
Vai sajūti to – kā tam ar Tevi kopā –
Vai jautri, garlaicīgi, sūri?
Nu, pacenties un būs jums tīri labi,
Jo tam jau patīk, tas priecīg būt ar Tevi kopā!

Ūdens spēks ratus griež,
Mīlestība sirdi spiež,
Labāk mīlēt, ciest un cerēt
Nekā kaktā cāļus perēt.

Kad tu būsi večiņa,
Nopirksi sev brillītes,
Un ar savu vecīti
Lasīsi šīs rindiņas!

Mīksts un apaļš šis tik smaida.
Pūpolītis svētkus gaida.
Kadiķītis blakus smej,
Saule pāri starus lej.

Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj?
/E. Veidenbaums/

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas par velti negulēja-
Tas taisīja cilvēciņu
Ar visiem zābakiem

Saulīte šodien tik spoži spīd,
Ik zvaigznīte šodien īpaši mirdz,
Ik katrs no mums tevi īpaši sveic –
Daudz laimes mazuli, dzimšanas dienā!

Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara –
Kokiem, ziediem palīdz plaukt,
Mazam bērnam lielam augt!

Lieldienas mēs visi gaidām,
Oliņas mēs krāsojam,
Pūpoliņus vāzē liekam,
Šūpoties mēs tiekam.

Ja zini blakus, ka ir draugs,
Tad noskaņojums vienmēr jauks.
Tas nepametīs Tevi vienu,
Pat kopā svinēs vārda dienu!

Klusi cerībā es gaidu.
Atkal redzet tavu smaidu.
Mīļus skūpstus es tev sūtu.
Kaut nu blakus Tu man būtu.

Labā darba jēga ir tā, ka tam nav algas./Z.Mauriņa/

Es nezinu, ko nozīmē būt 60 gadus vecam,
Bet es ceru, kad būšu šajā vecumā,
Es būšu tāds kā Tu.
Apsveicu dzimšanas dienā!

Dūmi kūpi, dūmi kūpi
Aiz pirtiņas namiņa:
Tur rosās Jāņa tēvsi,
Jāņu alu darīdams.

Jāņa vakarā lauž lapu žagarus, saulei noejot sien deviņi zari slotā, saulei lecot staigā pa kaimiņu ganībām, slauka rasu ar slotiņu piena slaucenē un dod govīm dzērienā, runājot šos piena vārdus: “Ai Dieviņ, mīļā Māra, sēd’ manā laidarā! Trīs upītes ietecēja manās govu nāstiņās, vien’ no jūras, vien’ no Ventas, treš’ no maniem kaimiņiem. No radziņiem pupiņos, no pupiņiem manā slaucenē: baltu pienu, biezu krējumu, dzeltānu sviestu dod (jāmin lopu spalva)!”

Raibu mesu, raibu aužu,
Lielās dienas gaidīdama;
Kad atnāca Liela diena,
Raibu vilku mugurā.

Pūpolsvētdienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute upē, tas visu gadu būs skaists.

Ja Tu gaidīsi īsto brīdi,
Tu nekad neuzsāksi to, ko gribi.
Tāpēc sāc tieši tagad,
Sāc tur, kur Tu esi,
Ar to, kas Tev ir!

Ja Jāļu dienas rītā acis rasā mazgā – tās kļūst veselas.

Mana sirds kā putra vārās,
Tā kā nokauts tītars spārdās
Visas desas riņķī griežas
Mīlestība ārā spiežas

Ir laimīgie, kas sevi atrod
Un darbu, kuru mīl un prot,
Bet cik vēl stundu dienā katrā
Kā mēslus ārdām negribot.

Cik Tev ir gadi? Paldies Dievam, ka tavu vecumu nerēķina suņa gados, savādāk Tu jau būtu vecākais suns uz pasaules.

Dižas meitas diži puiši
Kaili pāri gunim lēca
Jo guntiņa dega koši
Jo augstāki kājas cēla

Jura nedēļā nedrīkst taisīt sētas, tad suņi skrien mājās.

Sava mūža Sarkano grāmatu
Ja par sevi Tu uzrakstītu.
Katra rinda mums pretī starotu
Bites čaklumu, ticību Debesīm.
Baltu lūgsnu un pīlādža spītu.
Katra rinda pretī mums dziedātu
Ziediem apvītu saules rītu.
Tava dzīve kā svētavots bijusi.
Mūsu dzimtas saknes ar dzīvību
Saules lāsēm lai padzirdītu.
/K. Apškrūma/

Nākat šurpu, Jāņa bērni,
Nenākat bīdamies!
Te dzied pate Jāņa māte,
Alus kanna rociņā.

Ar tumšo lietus padebesi,
Ar sauli, kas tev acīs zvīl,
Jā, tieši tādu, kāds tu esi,
Sirds tevi neprātīgi mīl.

Mājas pušķošana ar zālēm, zariem un ziediem ir īpaša tuvināšanās dabai, ļaušana tai ieiet savās mājās. Aiz mājas sijām tika spraustas papardes, bet apkārt mājai un uz durvīm stiprināti pīlādži, lai ļaunums netiktu iekšā. Pēc latviešu priekšstatiem vasaras saulgriežu laikā augos koncentrējas liels auglības spēks, kuru cilvēks var piesavināties, tāpēc Jāņi ir piemēroti arī ārstniecības augu vākšanai.

Būt vijīgai un valdzinošai,
Būt savā patiesībā drošai.
Būt durstīgai, kā rozes zars.
Būt tādai – kuru nevar nodot,
Būt tādai – kura pieburt prot!

Kad tā reiz par putnu kļuva
Tik brīva tā atdzima
Un uz tās sārtās sejas
Vasarasraibumi par galvaspilsētām kļuva

Dēļ tās ir akli bijuši
Un karojuši
Dēļ brīvas Latvijas
Visu savu dzīvi ziedojuši

Tik tai, zaļajai Latvijai
Mēs visi sevi atdevām
Joprojām tā kā skaista zeme
Nenoslīks vairs pazemē

Un tad pa baltu, dziļu, tīru sniegu
Kā divas slēpes iesim – tu un es.
Tu čukstēsi pie auss man kaut ko liegu,
Lai vējš to citiem neaizness.
/A. Čaks/

Lieldienā jākrāso olas, tad vistas dēs skaistas olas.

Lai tālēs zilās aizejiet,
Lai mīlestība vienmēr jūsos,
Lai viss ko esat paveikuši
Lai paliek atmiņā…!

Balts ir akāciju palags,
vai tu gribi tajā gulēt?
Vai tu negribi vai gribi,
būs tev akāciju palags.
Vai tu negribi vai gribi,
būs tev manas vēsās rokas,
un uz katras tavas bēdas
Viena zaļa kļavas lapa.

Alus putos biezu putu,
Tu tur muti atveldzēsi
un kā rudens rītā zirgu
Peldināsi savu sirdi.
Guli, guli manā klēpī,
vai mēs negribam vai gribam,
Melnā naktī aužas diena,
Baltais akāciju palags.
/M.Čaklais/

Līgo veci, līgo jauni, kamēr Jāņu uguns degs;
Līgosim mēs šo naksniņu, kamēr rīta saule leks.
Citu gadu gaidīsim, kad Jānītis atkal nāk,
Tā, lai mūsu bērnu bērni vienmēr Līgo dziesmas māk.
/A. Legzdiņš/

Ja gribas uzzināt precinieku, agri no rīta Vasarsvētkos upes ūdenī jāmet sudraba vai vara monēta, neatskatoties jāiet atpakaļ mājās un jāliekas atkal gulēt. Kurš sapnī naudu no avota izņem, tas būs precinieks;

Silta, silta saulīte
Istabas galā;
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā.

Pie tevis agri rītā esmu,
Pie tevis vēlu vakarā,
Pie tevis glaužos saldos sapņos,
Pie tevis jūtas nomodā.
Tu mīti manā karstā elpā,
Ikkatrā dvašas vilcienā –
No tevis viss ap mani telpā
Skan simtkārīgātīgā atbalsā.
/Aspazija/

Viena no Ūsiņa tradīcijām ir lielo puišu skrējiens ar rumulēšanos (ūdens laistīšanos) beigās. Šī skrējiena rituālais uzdevums bijas “dabūt Sauli augšā”.

Pūpols, pūpols – apaļš kā pūpols,
Vesels kā rutks, lunkans kā žagars,
Sarkans kā ābols, zaļš kā zars,
Drošs kā lauva, veikls kā vāvere.
Veselība iekšā, slimība ārā.

Jānīc sēd ozolā,
Zelta kokles rociņā.
Nāc, Jānīti, sētiņā
Pašā Jāņu vakarā!

Tici tam, ka divreizdivi – četri,
Tci tam, ka reizēm zvaigznes krīt,
Tci tam, ka pasaule ir mīļa,
Tci tam, ka Tevi mīlu es!

Ūsiņu rītā priekš saules lēkšanas sniegā jāmazgājas. Tad vasaru nenāks miegs.

Ļaujies mieram,
Ļaujies gaismai,
Ļaujies mīlestībai,
Viss ir tevī.
Tas, kas apkārt, ir tikai atspulgs.
Kāda gaisma būs tevī – tādu tu atstarosi,
Kāda mīla tevī – tādu sajutīsi pret sevi no citiem sūtītu,
Kāds miers tevī – tādā dzīvosi.
Viss sākas no tevis…

Auksti vēji norimuši,
Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.

Mīlestība nedod nekā cita kā vien pati no sevis un neņem nekā cita kā vien pati no sevis.
Mīlestībai nekas nepieder nedz arī tā kādam pieder;
Jo mīlestibai pietiek ar mīlestibu.

Lai blusas no 1000 afganu kamieliem ieperinas ta cilveka dirsa,kas meginas Tev sacakaret so gadu un vina rokas ir par isu to vietu pakasit.

Lai rīta vēsmiņa pār kokli stīgo
Un tavā vārda dienā jauku dziesmu līgo.

Ūsiņam gaili kāvu
Pavasara rītiņā:
Māsai spārni, brāļiem kājas,
Ūsiņam viducītis.

Vārda dienā strādāts gana,
Notiek maza plostošana;
Iedzer, uzkož, jūtas brīvi,
Kritizē un slavē dzīvi.

Jānits danci dancināja
Liela meža maliņā;
Sien, māmiņa, man jostiņu,
Lai es teku palīgā.

Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē,
Veselību pašam un veselus mīļos,
Laiku zvaigžņu skaitīšanai un laiku rīta bučai,
Mazus brīnumus ikdienā un lielus brīnumus sirdī,
Eņģeli uz pleca un mīļu cilvēku blakus,
Mīlestību pret sevi pašu un mīlestību
pret pasauli aiz loga…

Vārdadienu viegli svinēt,
Otra diena grūti minēt,
Kāpēc guļu zaļā maurā,
Nevis savā gultā šaurā!!!

Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda,
Telpu pēc telpas pilda un ārda.
Viss ir tik pilns, ka nav vairs kur dēties.
Varbūt mums ņemt un iemīlēties?

Ņem manu prieku un atpakaļ nenes,
Atpakaļ nestais dzīvei ir lieks,
Neņem pa daļai, paņem it visu,
Es būšu stipra, jo tevī mans prieks.

Tavā vārdā-siltums,paļāvība,
Apvāršņu un atklāšanas prieks.
Labi,ka no viņa starošanas
Arī mums pa ziedputeksnim tiek!

Smaidi, šodien šī diena ir tava!
Migla izgaist, kā mākonis balts!
Smaidi, šodien šī diena ir tava!
Visskaistākā diena ir veltīta Tev!

Es svinēju Jāņa dienu,
Man Jānīts bāleniņš;
Ja būs man Dievs vēlējis,
Būs Jānītis arājiņš.

Atmostoties dziļā naktī,
jutu, cik tu maigi glāsti
un, pār gultu noliekusies,
zelta pasaciņu stāsti.

Kad es atkal miegam ļāvos,
dzirdēju, ka klusi dziedi, –
un ap manu mazo gultu
plauka balti sapņu ziedi.
/L. Paegle./

Jāņa dienas naktī vajaga noģērbties plikam, aiziet uz rudzu lauku un trīsdeviņas vārpas aizlauzt no dienvidiem uz ziemeļa pusi. Laužot var saimniekam novēlēt visādu nelaimi, sev atkal var prasīt kādu daļu no saimnieka rudziem. Kad rudzus nopļauj, tad viss notiek, kas novēlēts. Kad rudzu lauzējs iet pie saimnieka pirkt drusku rudzu, tad vēlāku visa novēlētā daļa pāriet pie lauzēja.

Cilvēks visumā ir daudz retāka parādība nekā zvaigzne. Tāpēc esi kā zvaigzne! Krīti, kamēr vēl spīdi. Vēlāk vairs neticēs, ka tu esi bijusi zvaigzne. Aizej, pirms nodzisusi! Cik daudz spīdekļu debesīs nodziest noliktā laikā un tos pat neievēro. Bet pie krītošas zvaigznes… Nenokavē! Saskandini, atstāj kristāla skaņu gaisā un aizej…

Tu,meitiņa, strupa, resna,
Kas jel tevi šķeterēja?
Ēdolnieki šķeterēja
Jāņu nakti pieguļā.

Mūsu jubileja ir tikai mirkļa svētki, bet mūsu laulība ir mūžīga. Priecīgu gadadienu!

Atnes man mierīgu miegu.
nesaki man, ka mīli, ka ilgojies,
tikai atļauj būt vājai.
atļauj kaut vienreiz pateikt – es nevaru,
mani vairs neklausa kājas
atļauj, ka rūpes, lielas un mazas,
tavās rokās tad lieku.
un uz saviem platajiem pleciem
atnes man mierīgu miegu –
lai man atkal sapņos nerādās
gara un lietaina diena,
kad es dubļu sļakatām apšļakāta,
brienu pa ceļu vienu.
/E.Zalite/

Lai laime Jūsu dzīves ceļam cauri vijās,
Un nelaime Jums garām pazib vien.
Jo gredzeni, kas cieši savieno un mijās,
Tic nakotnē, kas abiem pretī skrien.
/S.Vorslava/