Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Bij divas sirdis reiz…
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās…
Viens otrā toreiz pavērāmies klusi
un sapratām, ka laime atnākusi.
Bij divas takas reiz…
Bet tagad tās
ies kopā gadu tālēs saulainās.
/L.Vāczemnieks/

Savs vārds ir skaisti jānes,
Tu skaisti viņu nes!
Kā trauku pilnu gaismas
un pilnu pasaules.

Sievietes klitors ir kā krievu mafija, viena nepareiza kustība un tu esi dirsā! Novēlu vienmēr pārdomat savas kustības! Daudz laimes dzimšanas diena!

Alutiņi, alutiņi,
Ko darīji Jānīšam?
Jānīts nāca pagalmā,
Sētas mietus turēdams…

Nākat šurpu, Jāņu bērni,
Nākat lieli, nākat mazi,
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.

Gadi nav radi,
Un draugi nav labi.
Ja dzimenē nesaņem
Kūkas un šņabi.

Skaisti tie ziedi,
Kas nav vēl plūkti.
Saldi tie skūpsti,
Kas nav vēl gūti!

Jāņu naktī ap pusnakts laiku jāskatās caur gredzenu ūdens glāzē. Tad varot redzēt līgavaiņa seju redzēt.

Katra diena ir svētki, kad esam mēs kopā.
Tu piepildi manu dzīvi ar prieku.
Es vēlos būt kopār ar tevi, līdz galam.

No olas piedzimst cālīts,
no mīlestības pārīts!

Ja Lielā piektdiena ir skaidra – būs labs siena laiks.

Laimi Tev litriem vēlu,
Mīlestību kubiņiem,
Bučiņas no karstām lūpām,
Tās bez mēra tūkstošiem!

Ak tie Dievi lielie Dievi
Visu gadu mani rāja
Tik uz pašu Jāņa nakti
Man pie Līgām aiziet ļāva

Ir jau gadiņš aizritējis
Kā vilnīts jūriņā.
Atver vārtus, Laimes māte
Nākamiem gadiņiem!

Dēj, mana vistiņa,
Div’ pauti dienā!
Atnāks māsiņa
Ar mazu bērniņu.

Sēž uz zara pūpolīt’s,
Tā kā maziņš mākonīt’s.
Maziņš pūkains pūpoliņš-
Mugurā tam kažociņš.

Es vienmēr grūtu darbu uzticu slinkam cilvēkam, jo zinu, ka viņš atradīs visvieglāko veidu, kā to padarīt.
/B. Geits/

Daudz laimes dzimšanas dienā dārgais kolēģi! Tagad, šai skaistajā dienā, es novēlu, lai jūs vienmēr sildītu saule un tuvinieku mīlestība, ļaujiet liktenim aizsargāt jūs no visām nepatikšanām un problēmām, laime būs no jums neatdalāma. Un ļaujiet jūsu darbam būt veiksmīgam un patīkamam un tā atalgojuma cienīgam.

Ko var ieraudzīt, ja skatīsies ūdens glāzē caur gredzenu Līgo vai Jāņu naktī?
(Līgavaini)

Nāc, Jāniti, dod rociņu,
Ko es tev dāvināšu:
Es nopinu puķu kroni
Tavā vārda dieniņā.

Ūsiņam gaili kavu
Deviņiem cekuliem,
Lai aug man govis, vērši
Deviņàm kārtiņàm.

Un tava sirds, tā dārgumu lāde visīstākā,
pasaulē vislielākā un vērtīgākā ,
tā pildīta ar visdārgākajām lietām,
ar zeltainiem smaidiem,
kas ziediem liek uzplaukt vēl un vēl,
ar maigiem glāstiem,
siltiem apskāvieniem,
kas dod drošības sajūtu, pat negaisa laikā.
Un tava balss, tā liek aizmirsties,
vārdi nomierina,
Tavi sirds puksti tie atdzīvina.
Blakus tev es esmu laimīga,
esmu droša un smaidīga.
Esot blakus tev šķiet laiks apstājies,
pasaule tik niecīga un sīka,
Blakus tev mīlestība ir bezgalīga.

Vismīļākais vārds ir citiem mīļvārdiem raudze,
Kā saulespuķe tas gaismu ap sevi audzē.
Vismīļākais vārds ir kā gredzens ar dimantu pirkstā,
Kas sirdīs visapkārt sēj dzīvu cerību dzirksti.
Ar mīļiem vārdiem mēs nebūsim smiltis un skaidas,
Bet, aizdzenot nestundu, pieveiksim arī naidu.
Ar mīļiem vārdiem – kā sveces liesmiņu sevī,
Šo pasauli sildām,
ko Dievs mums ir mīlot devis.
Esi sumināta vārdiņa svētkos!

Pašķīr kalendāra lapiņ
Brīnos, laiks tik makten skrien…
Ak tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien.

Ņem spēku no Jāņuzālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz-
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.

Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd-
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.

Ņem spēku no Jāņudziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev-
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.

Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj-
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut liksies-kāds tīklus vērpj.

Ņem spēku no Jāņuzālēm,
No gaismas,kas kalnos zied,
Ņem spēku no nakts bez tumsas,
Kas šonakt pār zemi iet.

Ir tie, kas runā, kad pastāv veids, kā var ātri un vienkārši pateikt, kādi tieši draugi ir tie visīstākie. Šādi draugi jau ir cilvēki, kuriem nemaz nav vajadzīgs Facebook atgādinājums vai kalendārs – tie Tavu dzimšanas dienas datumu vienmēr patur prātā. Arī manā dzīvē ir daži īpaši cilvēki, kuru dzimšanas dienas lieliski atceros, un Tu esi viens no šiem cilvēkiem. Man ir patiess prieks, ka Tevi pazīstu! Daudz laimes dzimšanas dienā!

Šodien Tu kļūsti oficiāli pusgadsimtu vecs.
Novēlu, Tev priekšā vēl daudz jaukas dzimsānas dienas un,
Lai izdodas pievienoties 100-gadnieku klubiņam.

Dzīvē – naudu, seksā – baudu,
dzimšanas dienā – jaunu jaudu!

Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.

Īsts džentelmenis vienmēr pavada sievu līdz vilcienam, lai pārliecinātos, ka viņa tiešām aizbrauc. Sveiciens vīriešu dienā!

No vizbulītēm ,pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties ,gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.

Ai odīti migulīti,
Nekod mani šovasar:
Jau es gan šūpojos
Visas trīs Lielasdienas:
Pirmu dienu, vidus dienu,
Pēdējdienas vakariņu.

Novēlu Tavā Jubilejā – smilšu graudā ieraudzīt pasauli,
Pļavu puķēs sakatīt debesis,
Plaukstās noturēt bezgalību
Un ticēt mūžībai!

Mūsu dārgie vīrieši: tēvi, brāļi, vīri un dēli! Mēs apsveicam Jūs ar Jūsu svētkiem un no sirds novēlam labu veselību, lielisku garastāvokli un visus dzīves priekus. Lai Jūsu sapņi piepildās un mērķi vienmēr tiek sasniegti. Mēs Jūs ļoti mīlam un skūpstām uz Jūsu drosmīgajiem vaigiem. Paldies par mīlestību un laimi, ar kuru Jūs apgaismojat mūsu dzīvi.

Trīs dieniņas mazgājos,
Jāņu nakti gaidīdama;
Kad atnāca Jāņu nakts
Tad varēju draiskoties.

Jānīt’s kliedza, Jānīt’s brēca
Pašā dīķa viducē.
Sanākat, Jāņa bērni,
Velkat Jāni maliņā,
Izvilkuši maliņā
Svētīsim Jāņa dienu.

Veselību stipru,
Gaitu allaž ņipru,
Tūkstoš labu domu,
Brīnišķīgu omu.

Avanss bija un jāgaida alga,
Bet tas nav šķēršlis vīrietim vienalga
Šodien ir mūsu diena! Sveicu puiši!
Nu, tagad – kurš skrien uz veikalu?

Visas puķes šodien dārzā,
Tevi apsveikt pulkā iet.
Dziesmu skaistāko Tev vienai
Gailis līdz ar vistām dzied!

Veselībā, priekā tīts,
Lai aust Tev vārdadienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem!

Līgo nakts rasu uzskata par ļoti svarīgu. Ja tanī mazgājas, tad tiek skaists. Ja šī rasa iebirst apavos, tad pārvēršas par zeltu sudrabu.

Ej, Mārtiņ, ej, Mārtiņ,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.

Ja manos spēkos būtu īstenot kādu vēlējumu, man būtu grūti izvēlēties kādu dāvanu Tev sniegt, lai daritu Tevi laimīgu.
Skaistums ir bīstams, gudriba jānopelna, mīlestība paša izvēle, bet galu galā es tomer saprotu, ka vislabākā dāvana ir drosme, lai Tev tās dzīvē nekad nepietrūkst!

Vēlos lai Tu mīli mani,
Izjust to kā skūpsti mani.
Tavās rokās aizmigt,
Sapnī tevi satikt,
Bet tad pamostos no rīta un sev vaicāju
Vai lai šīm iedomām ticu …

Lai paliek tā,
Tavs gars lai nenoveco,
Lai arī gadi prom kā gulbji iet!
Lai pietiek spēka darbus pacelt plecam
Un gaišus ļaudis pulcēt vienuviet!

Jeusenš zirga nùjódeja,
Pìguļnìku makládams.
Vai, Jeuseņ, nazinov,
Kur vacais guņkureits

Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu daiļu kumeliņu:
Zīda sega, zelta segli,
Sidrabiņa iemauktiņi.

Meteņami pieci dēli,
Visi pieci arajiņi;
Meteņami piecas meitas,
Visas meitas malejiņas.

Sirds, es tevi nesaprotu,-
Raudāt gribas man un smiet.
Es tev visu, visu dotu,
Ja tu pierimtu mazliet!

Ja kaut brīdi tu man ļautu
Prātīgai un klusai būt,
Vai tad zvaigznes neapskautu?
Nezinu, varbūt…

Sirds, kas tev gar zvaigznēm daļas!
Tā jau mani nemiers māc:
Tu tik strauja un tik skaļa,
Un ja tevi sadzird kāds?

Un ja sadzird?….Klusēt spēsi?
Saki taču, kā tad būs!
Neprāte, ja neklusēsi,
Atnāk kāds un paņems mūs!
/L.Vāczemnieks/

Ņemam vienu sniega pārslu,
Pievienojam burvju lāstu,
Bišķiņ skūpstu, bišķiņ glāstu,
Bišķiņ mīlestības stāstu;
Nu to visu kopā maisam,
Izredzēta sirdī kaisam…
Amoram nu tīrais prieks šajās dienās atpūsties…!

Kaut Tu nodzīvotu 100 gadus, un vēl vienu, ko pavadīt nožēlā.

Žēl ka nevaru tur būt
Kūkas ēst un Šņabi sūkt
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!

Aiz kalniņa miežus sēju,
Lai vārniņas nenoēd;
Es Jāņiem alu daru
Kumeliņa pēdiņā

Ja tev kādreiz gadās bēdas,
Apsēdies uz malkas grēdas,
Skaiti pagales pa vienai,
Līdz pat savai vārda dienai!

Līgo veci, līgo jauni,
Kamēr Jāņu uguns degs,
Līgosim mēs šo naksniņu,
Kamēr rīta saule lēks.
Citu gadu sagaidīsim,
Kad Jānītis atkal nāks.
Tā lai mūsu bērnu bērni
Vienmēr līgo dziesmas māk.

Visi vēlē šo un to.
Es Tev tikai labāko.
Pilnu punci pieēsties.
Rosolbļodā ievelties.

Mazs darbs nes mazu ražu.

Māmulīt, saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku – gadā tik vienu,
Saņem ziediņus, kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.

Dzīves straumē upe garām tecēs,
Tā Jums abiem tikai viena būs.
Jūsu laime – gaišu ziedu svece,
Un Jums abiem jāsargā tās mūžs.

Ik rītus,
Kad saule starus mākoņos pakar,
Es tevi mīlu vairāk
Nekā vakar. Vakaros,
Kad riets sāk ūdeni apzeltīt,
Es tevi mīlu mazāk
Nekā rīt.
/V. Toma/

Kā rožu krūmi,
sievietes mēs esam,
ko līdz pat salnām
ziedu košums sedz,
un vilinām, un
priecājamies sevī,
ka stiprais dzimums
ērkšķus nesaredz.
Kā gladiolas,
sievietes mēs esam,
kas tūkstoš krāsām
liegi sirdi glauž;
kā naktsvijoles,kuras
mēness naktī
ar smaržu stariem
sirdis pušu lauž.
Mēs sievietes, tik
daudzveidīgas esam,
kā viļņi,kas
pār jūras klaidu klīst;
ja vīrietis būs
prasmīgs juvelieris,
tam rokās nonāks
dārgakmenis īsts!!!

Ja vārda dienas nebūtu Tev,
Kā gan Tu vārdu zinātu sev? Iedzersim par to, ka Tev ir vārda diena!

Valentīndiena par mīlestību vēsta
No sarkanas lapas tiek sirsniņa plēsta.
Sirsniņa ir dāvana šajā mīlas dienā
Drīz tā tiks iegravēta skolas vecajā sienā.

Bet, ja reiz tu saņem sirsniņas daudz
Tad tu zini, ka liels tu audz
Tās apliecina, ka tu esi kādam mīļa.
It īpaši ļoti vajadzīga..

Atceries vienmēr, kad beidzas gads,
Šo īpašo dienu, tev pateiks tuvs rads.
Tad esi gatavs saņemt papīra sirsniņas,
Vai kādu no izlozētās kartiņas.

Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst!

Latvija, Tu esi mana Latvija.
Zeme kurā dzimu, dzīvoju, un dzīvošu.
Tā ir mana Tēvzeme, mans gods un lepnums.Valsts kas man spēku dod.
Zeme, kuras dēļ vērts asinis liet. Es savu Latviju dotu ikvienam,
Kas novērtēt to spētu.Mana Zeme Latvija
Zeme, kas ar asinīm iegūta.
Karos novājināta
Tomēr dzīva tā ir.Tā ir mana dārgā Latvija.

Kādam vienmēr ir dzimšanas dienas, un jums ir jāsniedz dāvanas.

Pūpolu svētdienā arī zirgi un citi lopi jāpūpolo, lai tie arvien būtu brangi, veseli un apaļi kā pūpoli.

“Bagātība neslēpjas daudz naudā, bet gan daudz iespējās” /Kriss Roks/

Jāņu naktī meitām un puišiem ozola vainags jāsviež ābeles zaros; cik reizes vainags krīt zemē, tik gadi līdz precībām palikuši.

Tu mīļā, miļā māmiņa
Es Tevi mīlu kā nevienu
Tu esi manim dārgāka par saulīti un balto dienu
Tu vienmēr esi labiņa
Un želo mani katru brīd
Riet saule, aiziet dieniņa
Bet tu arvien man silti spīdi.

Es aizgāju Jāņa nakti
Sev draudziņu lūkoties.
Ko Jāņos nidabūju,
To dabūju Pēteŗos:
Dabūj’ zirgu, dabūj’ sedlus,
Dabūj’ puisi jājējiņu.

Kad tālu es no tevis,
Tad daudz man tev ko teikt,
Tad tērzētu un triektu
Un nevarētu beigt.

Kad tuvu es pie tevis,
Tad nav man tev ko teikt,
Tad ciestu klusu,klusu
Un nevarētu beigt.

Māmiņ šodien tava diena,
Nestrādā un atpūties,
Vēlam mēs tev tikai labu,
Sveicam tevi šodien dikti,
Prieku, laimi mātes dienā.

Mājsaimniecības darbi ir darbi, kurus neviens neievēro līdz brīdim, kamēr tie nav paveikti.

Mārtiņš gāja ap istabu,
Balts kažoks mugurā;
Nāc, Mārtiņ, istabā,
Sēsties galda galiņā.

Ripo ola, ripo ola,
Lai tas zaķis acis bola,
Arī vista brīnījās,
Skaista ola gadījās!

Tas vēl nav vecums,
Tie tikai ir gadi.
Ja iedzert var šņabi,
Tad viss vēl ir labi!
Daudz Laimes Dzimšanas Dienā!

Gals rāda, kāds darbs.

Sasēda liepiņa
Ar ozoliņu.
Mūžam sasēda,
Ne vienu dienu!

Kamēr vīrietis domā, tikmēr sieviete jau zina atbildi… Iedzersim par Izes intuīciju, kas strādā ātrāk un labāk par jebkuru loģiku! Daudz laimes vārda dienā!

Lielas dienas rītiņā
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galus
Zelta sauli margojam.

Skaiti, ja māki
Spēlēt gribētājus sastāda rindā.Uzdevums ir katram vadītāja norādītajam spēlētājam nosaukt nākamo ciparu, bet ar nosacījumu, ka visu ciparu vietā, kuri dalās ar 3 – jāpalecas un jāsaka – hop! Piemēram: viens, divi, hop, četri, pieci, hop… Kurš kļūdās – izstājas.

Jurģa dienā nevajaga daudz par vilkiem runāt, citādi tie vasaru nākot jērus zagt.

Mīlestība – skaista rota,
Tā par visu spožāk mirdz!
Laimīgs tas, kam tā ir dota,
Ko var glabāt katra sirds.

Dzimšanas dienas nāk par labu Tavai veselībai! Zinātnieki ir pierādījuši,
ka tie cilvēki, kuri svin vairāk dzimenes, parasti dzīvo ilgāk.

Ja Ūsiņu dienā līst, tad trūks zāles.

Ai zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sen gaidīju
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.

Skaista šī diena,
Kurā tavs vārdiņš dots,
Ziedošas pļavas, spīdoša saule,
Atver acis, kad tā tieši spīd tev.

Jāņa vakaru vajagot iet uz kaimiņu robežas ēst, tad apēdīšot kaimiņa lauka svētību.

Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!

Akmentiņ, lec laukā!
Vajadzīgs: Mazs akmentiņš, ko ērti turēt plaukstā.
Spēles gaita: Dalībnieki sēž aplī, saķērušies elkoņos un kopā salikuši plaukstas. Spēles vadītājam sakļautās plaukstās ir akmentiņš. Vadītājs staigā apkārt, katra plaukstām pieskaras, it kā katram dotu akmentiņu.
Vienam spēlētājam plaukstās nemanāmi ieliek akmentiņu. Apstaigā visus spēlētājus.
Beigās spēles vadītājs saka: “Akmentiņ, lec laukā!”
Spēlētājs, kuram plaukstās ir akmentiņš, cenšas atbrīvoties no blakussēdētāju rokām un piecelties kājās. Viņš kļūst par vadītāju.

Neskaties atpakaļ!
Kas bijis, lai paliek kur ir
Laiks tevi no visa reiz šķir,
Neskaties atpakaļ!
… Tālumam tici!
Un neprasi grūtums lai saudz,
Iet būs vēl ilgi un daudz.
Tālumam tici!

Jānīts sēd kalniņā,
Zelta svārki mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā
Pie manām gosniņām.

Kad Jura dienā saimnieks nošauj žagatu un pakar to zirgu stallī, tad zirgiem spalva ļoti gluda un spīd.

Līgotāji, līgotāji,
Nav vairs tālu Jāņu diena:
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.

Ja tās domas, ko tev veltu,
Visas puķēs pārvērstos-
Bagāts dārzs ap tevi zeltu,
Grimdams smaržu vīrakos.
Ja tās ilgas, ko tev sūtu,
Visas skaņās pārvērstos-
Saldās dziesmās ietīts būtu
Tu kā cīruls debešos.
/E.Zālīte/

Kad atnāca Lieldiena
Zaķis olas iznēsāja,
Zaķis olas iznēsāja:
Pa krūmu krūmiņiem

Lietiņš lija Jāņu nakti,
Lietiņš Jāņu rītiņā:
Nevarēju tālu iet
Pelnīt siera gabaliņu.

Laulības māksla ir prasme pāriet no mīlestības uz draudzību, turklāt neupurējot mīlestību.
Jo zem šī lieliski izkrāsotā mīlestības auduma ir vēl otrs, vienkāršāks, bet ar tik maigu, reti sastopamu nokrāsu, ka brīžiem šķiet vai gandrīz jaukāks par augšējo…un vienmēr jābūt gudriem.

Kad pūpoli sāk ziedēt,
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.