Tik priekiem, lai pieder šis gads!
Skumt varēsi citu gad.
Smaidot, zini pazūd viss,
Tumšs, kas sirdī palicis!

Kad skaistu, baltu ziemas sarmu
No kokiem nopurina vējš,
Lai Jaunais gads nes īstu laimi
Un jaunus sapņus īstenībā vērš.

Balts pūpolītis smaida
Un Lielo Dienu gaida.
Klāt atkal pavasaris jauns,
Kad dzīvība sāk mosties, plaukt.

Atnācām pēc kūkas mēs,
Bet jubilārs tāds apjucis –
Tad, kad kasti vaļā plēš,
Dāvanā vecs tosteris.

Zilus neaizmirstulīšu ziedus
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā Tev
Nemirstīgas laimes nes!

Ja Jāņu naktī jaunas meitas skatās ezerā, tad ezera ūdenī varot redzēt īsto precinieku.