Apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

Lieldiena vaicāja,
Kur kārs šūpules:
Avota kalnā
Siltajā saulē.

Veselību, jautru omu, panākumiem pilnu somu,
Jaunā gadā gaišu skatu un pie Laimes mātes blatu,
Un ja gadās kaut kas smags, lai tas būtu naudas maks.

Klausījos, brīnījos,
kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā.

Lai saulgriežu naktī līgotājus silda Jāņuguns liesmas,
Un sirdī ikkatrā skan gaismas dziesmas!

Tavam vārdam ziemas dvaša,
Tā kā zvaigžņu nakts mirdz gaiša.
Sniega pārsla nokrīt aša,
Sveicienam no manis paša.

Kaut es būtu tik bagāta.
Kā Jānītis šovakar:
Papardīte Jāņu nakti
Zelta miglu nomigloja.

Ja kāds cilvēks atnāk jaunā gadā, tas nāks visu gadu.

Somijas rietumos Pirmajās Lieldienās dedzina milzīgus ugunskurus, jo uzskata, ka uguns atbaida raganas, kas lido apkārt laika posmā starp Lielo Piektdienu un Otrajām Lieldienām.

UZMANĪBU: Izglāb draugu, neļauj braukt dzērumā, piedzirdi līdz galam!

Mēs gaidām Jauno gadu
Būs pilna māja radu.
Mūs abus piedzirdīja
Še Tev nu svētki bija!

Gads būs jauks-
Kā čiekurs sveķiem lijis,
Būs saule, lietus…
Būs, kas vēl nav bijis!

Ir vēlēšanās nopirkt mašīnu, bet nav iespēju. Ir iespēja nopirkt kazu, bet nav vēlēšanās. Tad iedzersim par to, lai tavas iespējas sakristu ar vēlēšanos. Daudz laimes!

Paliec pie manis par nolemto zvaigzni
Apsolu es – tavas debesis būt,
Tādas – tik zilas kā jūra un ilgas,
Kurās visbrīvāk sirds plašumu jūt.
Neaiznes projām vēl neteiktos vārdus,
Kuri Tev acīs kā oglītes gail.
Atļauj tos saprast man vienmēr līdz galam,
Tici – es klusums, ja vētras Tev bail.
Pavadi mani no ausmas līdz rietam,
Nezūdi naktī, kas spītīgi skumst.
Paliec pie manis par mūžīgo zvaigzni
Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums.

Būs jaunā gadā rūpju stundas garas,
Un laimes mirkļi aši aizzibēs.
Un sapņi būs, un darbs, kas jāpadara,
Bet tāpēc dzīvojam zem saules mēs.

Te nu mēs esam
…izrāva cauri laikmetam mūsu laiku
un visus mūs līdzi.
Nelīdzēja atsperšanās
tēvzemē, svešzemē,
kur nu kuram.
Te nu mēs esam,
tie cauri izrautie −
caurumā,
kuŗu lāpīt nav laika tam,
kam pašlaik kāja starta bedrītē.
Nav ko gausties par grūtiem laikiem!
/J.Viesiens/

Vasaras svētkos ļaudis ripojās.

Sievietēm mātēm,
sievietēm – sievām,
meitenēm seksīgām,
pusaudzēm tievām,
naciķu liegti,
mēs spītējot biedam,
dāvājam ziedus
vēl skaistākam ziedam!
/Jonijs/

Dzymtās dīnas horoskops – Vērsis (Vierss)
Pateik daudz runot. Īpaši, kad pylna sirds sazakrojuse. Nabogi. A citi otkol cīši bogoti. Itīm cilvākim gūvs vīnmār atdūd vysu pīnu. Arī poši nav skūpi. Par tū, ka dzāroji, bet cīši lobi cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Es prasīju Dievam ūdeni un
Viņš deva okeānu.
Es prasīju Dievam zvaigzni,
Viņš deva debesis.
Es prasīju Dievam eņģeli,
Viņš deva man TEVI!

Es iededzu pār tevi savu mīlestību
Kā gaviļainu zvaigžņu pilnas debesis.
Ik reizes, kad man pāri dari,
Tu tikai vienu mazu zvaigni dzēs…
Par ko gan skumt?
/V. Belševica/

Sievietes vara ir visu spēt –
Dzimteni mīlēt un rudzus sēt,
kabačus rīvēt un kosmosā braukt,
Un dzimšanas dienā arī skaļi saukt –
Daudz laimes dzimšanas dienā!

Es vēlēšu tev, ko jaungadam vēl:
-Lai pilna ar sudrabu josta.
-Lai visas dienas kā rudzi zied
Un nezied neviena kā skosta!

Ne jau vienmēr jābūt klāt,
Jubilāru sumināt.
Var jau arī klusi sveikt-
Nosūtīt un vārdus teikt;
Vēlēt daudz? Nē, tomēr vienu-
Sagaidīt tev Pastardienu!

Kad svētki atkal klāt,
Un Valentīns sāk rokas māt,
Tad mīlestība apkārt valda
Un sirsniņa kļūst cukursalda…

Pasaulē par visu dārgākā
Ir divu cilvēku mīlestība.
Šo mīlestību jāsargā, jāglabā.
Jātur dvēseles ietvarā.

Neskumstiet, ka gadi nāk un iet,
Skatiet atpakaļ un pasmaidiet mazliet-
Tur bija mīlestība, ziedonis un prieks,
Ko nebiedēja rudenis un sniegs.

Es ar savu mīļāko
Lieldienās šūpojos;
Viņš ievēra zelta virvi,
Es sudraba gredzentiņu.

Dānijā ir tradīcija pie kaimiņu durvīm sasist traukus, un jo vairāk sadauzītu trauku atrodas pie mājas durvīm, jo lielāka veiksme sagaidīs nākamajā gadā.

Jāņu nakti meitām vajaga mest Jāņu vaiņagus ozolā. Kurš vaiņags uz pirmo sviedienu pakaras zaros, tā meita to pašu gadu izies tautās. Kuras meitas vaiņags nokrīt zemē, tai vēl tautas jāgaida. Cik reizes vaiņags nokrīt zemē, tik gadi jāgaida.

Kad Jāņa rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists.

Kad Tevi satiku –
pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzos
pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
kā izbēdzis no briesmām.
/J. Ziemeļnieks/

Šī diena lai Tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai reizi gadā aust,
Lai pietiek spēka katram dzīves rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Katram apsviedīgam vīram
Jāsaplāno vārdadiena:
Dienu – svinēt,
Rītdien – lāpīt,
Vakarpusē ? gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atcerēties gūto baudu.
Pārrunāt kā cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis…
Beidzot plānošanu šo –
Apsvērt balli nākošo.
/D.Kamerovska/

Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien.
Un tavā dzīves pavedienā,
Jubilejas mezglu jau sien.

Jāņa naktī zied paparde ar krāšņiem ziediem. Kas iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas.

Darbs cilvēkam otra veselība.

Lai uzzinātu, cik iela nozīme ir vienam gadam,pajautā to studentam, kurš izkritis gala eksāmenā.
Ja gribi uzzināt cik vērtīgs ir viens mēnesis,pajautā māmiņai, kurai priekšlaikus piedzimis mazulis.
Lai zinātu cik vērtīga ir viena nedēļa, pajautā to nedēļas laikraksta izdevējam.
Lai uzzinātu cik vērtīga ir viena stunda, pajautā tiem kas iemīlējušies un gaida, lai viens otru ieraudzītu.
Lai uzzinātu cik vērta ir viena minūte,pajautā to kādam, kurš nokavējis savu vilcienu, autobusu vai lidmašīnu.
Lai zinātu vienas sekundes vērtību, pajautā to kādam kurš izdzīvojis nelaimes gadījumā.
Lai uzzinātu milisekundes vērtību, pajautā to kādam, kurš Olimiādē ieguvis sudraba medaļu.
Laiks nevienu negaida. Būs vērtīgi, ja krāsi katru momentu, kas Tev dots.Dalies tajā ar ipašiem cilvēkiem savā dzīvē, tad tas būs vērtīgāks!!!!

Man dienas ar naktīm jūk,
Kad blakus nēsi Tu!
Es visu pasauli aizmirstu,
Lai pie Tevis nokļūtu!

Kā vēlētos es būt kā vējš
Kā vējš, kam tevi apskaut ļauts
Es cieši tevi apskautu
Un ilgi projām nelaistu…

Kā vēletos es būt kā lietus…
Kā lietus, kam tevi skūpstīt ļauts
Tad lītu es vai diena ir vai nakts
Ar lietus lāsēm tevi skūpstītu…

Kā vēlētos es būt kā nakts…
Kā nakts kam tevi iemidzināt ļauts.
Pasaku par veju un par lietu šajā
naktī es tev stāstītu…
Vai tiešām tas, ko vēlos ir par
daudz?

Ir labi kādreiz pateikt.
Es tevi mīlu mamma
vienmēr būšu ar tevi kopā
un mīlēšu tevi.Tu esi mana saule!

Ja Jāņa dienā ņem adatu rokās, tad uz pirkstiem metas augoņi.

Darbs labdabīgi iedarbojas uz cilvēku, jo novērš viņa uzmanību no paša dzīves, noslēpj no viņa paša veidolu, neļauj…/Franss/

Dar’, bāliņ, miežu alu,
Dod Jāņam padzerties!
Šogad mieži trekni auga,
Alus rūga putodams.

Ar sniega pieneņziedu krēma un saldo skūpstu šokolādes kūku,
Ar nejauši vakarnakt zvaigznēs atrasto dzirksti acīs
Un mutuļojošo jūtu šampanieša sirdi
Es klusiņām, uz pašiem pirkstu galiem Tev pieslīdēšu klāt,
Lai, liegi lūpām pieskardamās Tavai ausij, kā sapnī čukstētu,
Ka dāvāju Tev šokolādes skūpstu, līdz mana dzirksts ir arī Tavās acīs
Un novēlu, lai kaislē mutuļo Tev jūtas, līdz noreibst Tava šampanieša sirds.

Lai tev ir tāds spēks,
Lai tev ir tāda vara:
Likt šūpoties savam mūžam
Pašā visgaišākā starā.
/A. Rancāne/

Lai saglabātu jaunību, jāievēro 3 noteikumi:
*dzīvot godīgi,
*ĒST LĒNI,
*un neatklāt savu īsto gadu skaitu!!!

Iedzersim par Tavu zārku, kurš būs gatavots no simtgadīga ozola. … Un to ozolu mēs visi kopā iestādīsim rīt…

Zelta rudens zelta pārslas bārsta,
Zelta mīlas mūžs ar darbu vaiņagots,
Visiem mums no Jūsu dienu pūra
Ir pa kādai riekšaviņai dots!

Ap Meteni slaidi laižu,
Lai liniņi gari aug;
Ap Lieldienu šūpojos,
Lai telītes barojas.

Lai Jaunais gads Jums laimi nes
No sirds to vēlam mēs;
Lai smaidos, saticībā paiet dienas,
Lai skumjas nebūtu nevienas!

Mežā auga eglīte
Citām eglēm blaku.
Tur mēs viņu atradām
Brienot sniega taku.
/P. Sils/

Šito alu es nedzeršu
Es redzēju kā brūvēja.
Jānīts laida ķipītī,
Pie sterdera stāvēdams.

Mīlēt, mīlēt, mīlēties,
tur jau nav ko brīnīties.
Klēpī sēdēt bučoties,
tur jau nav ko kaunēties.

Es redzēju eņģeli baltu virs galvas,
Es redzēju sudraba zvaigzni, kas mirdz,
Es sajutu mieru sev guļam uz krūtīm,
Es mīlu to dienu, kas uzausis rīt…

Šampis, končas Tev no manis!
Kopā baudīsim to abi.
Bet kad kārba tukša būs,
Vārda diena galā būs.

Mīļā mana māmuliņa
Mīļi mani audzināja,
Tina linu palagos,
Liepā kāra šūpulīti.

Nu gan skatuves mākslinieki cenas pacēluši – Ziemassvētku vecītis uz vienu vakaru dārgāks nekā Sniegbaltīte uz nakti…

Kas par jautājumu – kam?
Pele saka pelēnam.
Kaķis murrā – tādi nieki,
Manas ūsas – mani prieki.
Paskaties uz manu pusi,
Ūsas skaistākās ir trusim.
Lūsis rūc, nu ko jūs, ūsas
Visu skaistākās ir lūsim.
Sami piepeld.Labāk būs,
Ja tu apskatīsi mūs.
Kamēr es tās ūsas pētu,
Kuram ir visskaistākās,
Mamma saka- mūsu tētim
Ūsas ir visskaistākās!

Lai laimes zvans no tālienes
Sveikas Jaunajā gadā nes,
Bet Vecais savas nedienas
Paslēpj zem sniega kupenas.

No rīta es gāju,
Uz maijpuķīšu klāju,
Pār augstiem kalniem,
Pār lauku laukiem.

Kad mājās es nācu,
Tad domās pārdomāju,
Kā māmiņu savu
Es šodien sveikšu.

Iešu istabā,
Dāvāšu ziedus,
Mīļus vārdus viņai teikšu.
/L.Dzvinko/

Uzticīgs Tu savam vārdam.
Nekad To dubļos nenomet,
Pāri katram kalnam, gravai –
Tu to skaisti nes!

Ļauj lai svētkos prieks
Atmiņu kupenās bradā!
Uzticies brīnumam
Trauslam kā sniegs
Vienu vakaru gadā!

Dubļains, slapjš un nesavākts
Atnācis šurp Jaunais gads
Kasās, rukšķ un acis bola
Milzu cūkas laimi sola.
Solījumam noticiet –
Iedzeriet un pārbaudiet.

Tētis nāk!
Tētis nāk!
Viņam pretī jāpanāk.
Tētis augsts,
Bet es zems.
Viņš pie rokas
Mani ņems.
Viņš pie manis
Nolieksies
Un ar mani
Mājās ies.
Solis man
Diezgan plats,
Tētiņ, nenes,
Iešu pats.
/J. Osmanis/

Papardīte izziedēja
Pašā Jāņu naksniņā;
No tālienes puiši nāca
Papardītes lūkoties.

Lieldienās vajaga daudz šūpoties, tad pa gadu nekausies ar „lāča miegu”.

Ja zini tuvu, ka ir draugs,
Nav svarīgi, kur dzīve sauks.
Mēs būsim kopā kaut uz vienu
Mazu, jauku vārda dienu.

Šajā dienā, īpašajā,
Visi ziedi, smaida Jums!
Lai skumjas Jūs nezinat,
Pat mazos ēnu mākoņus.
Lai vienmēr acis spīdētu,
Un smaids no lūpām nepazūd.
Sveicam Sieviešu dienā!

Tavi sapņi – garas, zilgas egles,
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sudrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan.

Met, meitiņa Jāņa nakti
Liepiņā vainadziņu:
Ja palika zariņos,
Vedīs tevi šoruden.
Ja nokrita zemītē,
Vedīs tevi citugad’.

Metiet, meitas Jāņa nakti
Upē savu vainadziņu;
Kam ar straumi aizpeldēja,V
edīs meitu šorudeni.
Kam nogrima dibenā,
Tā bez vīra šorudeni.

Ļauj sirdij klusi saprast,
Cik Dieva laiks šis svēts,
Kad atkal ejam atrast,
Kas bija pazaudēts.

Vecums ir skaitlis, kas raksturo to, cik gadus pasaule ir baudījusi Tavu klātbūtni.
Paldies, ka esi bijusi/-s ar mums visu šo laiku!

Dvēseļu dziņa rada draudzību.
Prāta dziņa izraisa cieņu.
Ķermeņa dziņa rada vēlmi.
Šo triju dziņu apvienojums rada mīlestību.

Tāds darbs, kuru dzen bailes, ir mazvērtīgs. Tas bojā raksturu, bojā darba prieku, nosit interesi. /Greste/

Met projām šodien rūpes,
Kā vīns, lai dzirkstī
Dzimšansdienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs!

Zaļš egles zars un sveču liesma,
Lai Jūsu sirdīs prieku lej.
Lai veiksmes, laimes, spēka daudz,
Kad jaunais gads uz priekšu sauc!

Pacelsim glāzes par Jaunā pāra vedējiem. Lai Jaunlaulātie vienmēr būtu kopā ar viņiem gan priekos, gan bēdās.

Dziedi māmiņ “Aijā žūžu”,
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs,
Lāča bērns, kas medu prasīs!

Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās maģiskās īpašības, tad tie esot jāiet lauzt Pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēktā. Tāpat Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.

Nu tā mīļie viesi! Ar Dievu skaidrais prāts!!

Lai visi mazie putniņi
Kas koka zaros čivina
No rīta tevi modina
Un mīļi, mīļi sveicina!

Lai tavām acīm saules krāsa,
Kas dzidri, caurspīdīgi mirdz.
Kā dzidra sausa rasas lāse,
Lai tāda būtu tava sirds.

Pār zemi nolaižas nakts.
Tas ir atpūtas un miera laiks.
Un tas ir vissvētākās radīšanas laiks,
Nesavtīgas Mīlestības radīšanas laiks.
Tīra ir mūsu doma kā zvaigžņu klaids.
Skaidrs ir mūsu prāts kā ūdens šalkas klusumā.
Skanīga balss tai Mīlestībai, kura cauri mums plūst
Un ir mūs modinājusi dzīvībai.

Vārdi ir viedi un stipri.
Doma kā miers un tumsas skaņa.

Tīra un nesavtīga,
Radoša un skaidra
Mīlestība plūst caur mani un padara mani svētu,
Un padara mani radošu,
Padara mani brīvu.
Domas un jūtas ir brīvas,
Robežas zudušas,
Mīlestība ir brīva ? kā gaiss, kā skaņa, kā dzīvība…

Gaišas domas, prieks un labestība,
Lai par slieksni Ziemassvētkos nāk,
Un ne tikai saņemt mīlestību –
Citiem dot to arī sirds lai māk!

Kurš agri ceļas…. tas dzīvo tālu no darba.

Nav tavas rokas piekusušas dot,
Un tava sirds nav piekususi starot.
Tais rūpēs gaišajās, kas, dienas darbus darot,
Ap katru lietu vijas nemanot.

Pazīstot Tevi tik ilgi, es zinu, ka 50 ir tikai skaitlis priekš tevis.
Novēlu, lai tā tas arī paliek un mēs tiekamies arī pēc 50 gadiem

Šai dienai jābūt neaizmirstamai bezgala daudzo dienu virknē. Lai tajā ir smiekli un dziesmas, un mīļi, tuvi cilvēki, un jaunas cerības, jauni piedzīvojumi un jaunas iespējas. Apsveikumu, tostu un līksmības vidū atrodi brīdi, kad pamest skatu uz skaistākajiem mirkļiem pagātnē un apjaust to, cik daudz laba un gaiša var piedāvāt nākotne.

Kalendārs ir ļoti pļāpīgs,
teic, ka katru dienu sauc.
Datums šodien ļoti trāpīgs
un man ir tevi jāapsveic!

Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīt’s.

Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.

Darbs un pacietība pārspēj visu.

Lai mazais rūķīts laimi nes
It pilnu lielo maisu.
Un pazūd visas neveiksmes,
Kā putekļi pa gaisu!

Ja Jāņa dienā saimnieks neiztaisa alu, tad viņam šinī rudenī nepadosies mieži.

Dievs dod mūsu Jāņa mātei
Labu vien piedzīvot:
Piecas cūkas , sešus kuiļus,
Septiņsimti suvēniņu.

Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs
Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!

Lai Jaunā gadā Jūsu mājās ne tikai baltas maizes, bet arī baltu domu daudz!

Jeuseņš juoja lobu zirgu,
Mani lika lobu juot;
Dūd’, Dīveņ, lobu juot
Par Jeuseņa likumiņu.

Reizēm mīlestība ir kā smalks lietus,-
Tu ej un neko nenojaut,
Bet pēkšņi saproti,
Ka esi izmircis līdz pat sirdij.

Ei, Jāniti, Pieteriti,
Ka nāciet vienu vietu!
Kad bij man sieru siet,
Kad uzlūgt Jāņa bērnus?

Ēd, vistīna, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij man bālēlīnu,
Baltu olu ēdājīnu.