4.maijs – Baltā galdauta svētki

4. Maijs
Par Svētkiem

4. maijs ir viena no Latvijas Republikas vēsturē svarīgākajām dienām. Tas ir noteikts kā sarkanais datums, jeb brīvdiena. Šo svētku oficiālais nosaukums ir “Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu”, taču īsāk to pazīst kā Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu. Šie ir vieni no jaunākajiem oficiālajiem svētkiem Latvijā, kā piemiņas diena tā tika pasludināta 1990.gadā, bet kā 4. maija svētku brīvdiena tā ir tikai no 2002.gada.

Papildus, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena ir viena no divām svētku dienām, par kurām likumā ir noteikts, ka, ja tā iekrīt sestdienā vai svētdienā, tad par brīvdienu uzskatāma nākamā darba diena. Otra tāda diena ir 18. novembris.

Šajā dienā 1990.gadā Latvijas PSR Augstākā padome balsoja par vēsturisku deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šī deklarācija faktiski atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību, nosakot pārejas posmu Latvijas Republikas institūciju ieviešanai un padomju valsts aparāta atcelšanai.

Pēdējos gados Latvijā attīstīta jauna tradīcija – Baltā galdauta svētki. Šie svētki ir unikāli Latvijas sabiedrībā, jo Baltā galdauta svētku vēsture stiepjas tikai pēdējo 5 gadu garumā. Šie svētki tika uzsākti ar mērķi radīt rituālus, pie kuriem atcerēties svarīgos maija svētku notikumus. Sabiedriskās domas aptaujas 2015.gadā liecināja, ka par nozīmīgiem valsts svētkiem tos uzskatīja tikai 2%, taču pēc 2018.gada Baltā galdauta svētkiem, jau 54% valsts uzskatīja, ka 4. maija svētki ir starp nozīmīgākajiem.

Baltā galdauta svētku koncepts – sapulcēties draugiem, kaimiņiem, ģimenes locekļiem, paziņām, kolēģiem, lai pieklājīgi satiktos un baudītu kopīgi sarūpētu maltīti, tādā veidā veidojot apsveikumu 4.maijā gan sev, gan citiem. Lai gan daudzi sākotnēji mākslīgu svētku ieviešanu uzņēma ar skepsi, tikai dažos gados Baltā galdauta svētku aktivitāšu skaits un formāts ir strauji audzis.

Latviešu tautas tradīcijās gandrīz katri svētki, gan kristīgie, gan pēc tradicionālā gadskārtu kalendāra, tiek svinēti pie galda. Baltā galdauta svētki turpina šo tradīciju un nemēģina latviešos ieviest jaunus svētku svinēšanas veidus. Katri latviešu svētki simbolizē kādu priecīgu emociju, tagad ir arī svētki, kas simbolizē brīvību.

Rādīt vairāk ↓

Dzimtene

Māte katram no mums sava.
Arī dzimtene tik viena.
Senču mantojums, ko tālāk sirdī, darbos, bērnos nesam.
Sargājam kā sveces liesmu,
Mārīti, kas rāpo zāles stiebrā.
Latvija nav vārds vai vieta, tas ir stāsts, kopā savīts gaismas stars.

Kur?
Kur koki aug visstaltākie?
Kur mākoņi visbaltākie?
Kur putni dzied visskaļāk?
Kur zāle zeļ viszaļāk?
Dzimtenē.

Kur avoti visdzidrākie?
Kur kovārņi visgudrākie?
Kur kaķi ņaud vismīļāk?
Kur zivis peld visdziļāk?
Dzimtenē.

Kur velli lec visellīgāk?
Kur mellenes vismellīgāk?
Kur pļavas zied viskošāk?
Kur pasaulē vis drošāk?
Dzimtenē.
Savā tautā.
/P.Brūveris/

Te nu mēs esam
…izrāva cauri laikmetam mūsu laiku
un visus mūs līdzi.
Nelīdzēja atsperšanās
tēvzemē, svešzemē,
kur nu kuram.
Te nu mēs esam,
tie cauri izrautie −
caurumā,
kuŗu lāpīt nav laika tam,
kam pašlaik kāja starta bedrītē.
Nav ko gausties par grūtiem laikiem!
/J.Viesiens/

Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
/K. Skujenieks/

Tev, Latvija, nav jābaidās,
Stāv stiprs sargs pie Daugavas.
Lai kādas svešas tautas nāks,
Tās tavu brīvi nenomāks.

Šis stiprais sargs, tik brašs un cēls,
Ir latvju tautas tēva dēls;
Viņš dzīvību par ķīlu liek,
Ka zeme nosargāta tiek.

Viņš sarga acu neaizvērs,
Līdz svešnieks kāds ap tevi sērs;
Un viņa roka nedusēs,
Ja naidnieks brīvi apdraudēs.

Sārt-balt-sārts karogs Latvijai
Par zīmi zelta brīvībai:
Kas stāv zem viņas karoga,
Tam brīvība ir dzīvība.
/P.Blaus/

Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,
Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.
Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,
Aizdzen miglu no birzīm un druvām,
Susini purvus, susini dangas,
Rādi tautai skaidrības ceļu.
/K.Skalbe/