4.maijs – Baltā galdauta svētki

4. Maijs
Par Svētkiem

4. maijs ir viena no Latvijas Republikas vēsturē svarīgākajām dienām. Tas ir noteikts kā sarkanais datums, jeb brīvdiena. Šo svētku oficiālais nosaukums ir “Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu”, taču īsāk to pazīst kā Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu. Šie ir vieni no jaunākajiem oficiālajiem svētkiem Latvijā, kā piemiņas diena tā tika pasludināta 1990.gadā, bet kā 4. maija svētku brīvdiena tā ir tikai no 2002.gada.

Papildus, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena ir viena no divām svētku dienām, par kurām likumā ir noteikts, ka, ja tā iekrīt sestdienā vai svētdienā, tad par brīvdienu uzskatāma nākamā darba diena. Otra tāda diena ir 18. novembris.

Šajā dienā 1990.gadā Latvijas PSR Augstākā padome balsoja par vēsturisku deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šī deklarācija faktiski atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību, nosakot pārejas posmu Latvijas Republikas institūciju ieviešanai un padomju valsts aparāta atcelšanai.

Pēdējos gados Latvijā attīstīta jauna tradīcija – Baltā galdauta svētki. Šie svētki ir unikāli Latvijas sabiedrībā, jo Baltā galdauta svētku vēsture stiepjas tikai pēdējo 5 gadu garumā. Šie svētki tika uzsākti ar mērķi radīt rituālus, pie kuriem atcerēties svarīgos maija svētku notikumus. Sabiedriskās domas aptaujas 2015.gadā liecināja, ka par nozīmīgiem valsts svētkiem tos uzskatīja tikai 2%, taču pēc 2018.gada Baltā galdauta svētkiem, jau 54% valsts uzskatīja, ka 4. maija svētki ir starp nozīmīgākajiem.

Baltā galdauta svētku koncepts – sapulcēties draugiem, kaimiņiem, ģimenes locekļiem, paziņām, kolēģiem, lai pieklājīgi satiktos un baudītu kopīgi sarūpētu maltīti, tādā veidā veidojot apsveikumu 4.maijā gan sev, gan citiem. Lai gan daudzi sākotnēji mākslīgu svētku ieviešanu uzņēma ar skepsi, tikai dažos gados Baltā galdauta svētku aktivitāšu skaits un formāts ir strauji audzis.

Latviešu tautas tradīcijās gandrīz katri svētki, gan kristīgie, gan pēc tradicionālā gadskārtu kalendāra, tiek svinēti pie galda. Baltā galdauta svētki turpina šo tradīciju un nemēģina latviešos ieviest jaunus svētku svinēšanas veidus. Katri latviešu svētki simbolizē kādu priecīgu emociju, tagad ir arī svētki, kas simbolizē brīvību.

Rādīt vairāk ↓

Debess tēvs, kas visu vadi,
Kas šim laikam licis nākt,
Liec lai mēs un mūsu radi
Šalcam druvā mūžīgā.
Liec, ka droša mūsu tauta,
Kas no pašas zemes nāk,
Šalc no gada jaunā gadā
Mūžam krāšņāk, varenāk.

Liec, ka droša mūsu tauta,
Kas no pašas zemes nāk,
Mūžam Tavai saulei pretim
Šalko straumē varenā.
/L.Breikšs/

Kad tā reiz par putnu kļuva
Tik brīva tā atdzima
Un uz tās sārtās sejas
Vasarasraibumi par galvaspilsētām kļuva

Dēļ tās ir akli bijuši
Un karojuši
Dēļ brīvas Latvijas
Visu savu dzīvi ziedojuši

Tik tai, zaļajai Latvijai
Mēs visi sevi atdevām
Joprojām tā kā skaista zeme
Nenoslīks vairs pazemē

Latvija, Tu esi mana Latvija.
Zeme kurā dzimu, dzīvoju, un dzīvošu.
Tā ir mana Tēvzeme, mans gods un lepnums.Valsts kas man spēku dod.
Zeme, kuras dēļ vērts asinis liet. Es savu Latviju dotu ikvienam,
Kas novērtēt to spētu.Mana Zeme Latvija
Zeme, kas ar asinīm iegūta.
Karos novājināta
Tomēr dzīva tā ir.Tā ir mana dārgā Latvija.

Tā zeme ir mūsu, tās pilsētas mūsu, –
Un mūsu šī Baltajā jūrā mūždien;
Mūsu tēvi te cieta, mūsu asins te lieta,
Viss, viss pie šīs zemes simtu saitēm mūs sien.
/V.Plūdonis/