Darba svētki
Darba svētkus jeb Starptautisko strādnieku dienu atzīmē 1. maijā. Latvijā Darba svētkus par svinamu dienu atzina 1920. gada 29. aprīlī, kā Latvijas Republikas Satversmes Sapulces sasaukšanas dienu. Lai gan daudziem 1. maija svētki asociējas ar padomju laiku un strādnieku demonstrācijām un gājieniem, vien retais zina, ka šo svētku pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs.
- gada maija sākumā strādnieki no dažādām Čikāgas organizācijām sapulcējās pilsētas laukumā ar mērķi pieprasīt pieņemt likumu par astoņu stundu darba dienu. Pirmie protesti diemžēl nenorisinājās miermīlīgi un pārauga vardarbībā, taču pēc vairākiem gadiem vēlamās izmaiņas, par kurām strādnieki tik ļoti bija cīnījušies, tika pieņemtas. Savukārt Padomju laikos 1. maija svinības izvērtās par visai aizraujošiem un krāsainiem svētkiem. Neskatoties uz svinēšanas mērogu, svētku dienas doma palikusi nemainīga vēl šobaltdien. Mūsu valsts pamatā ir cilvēks, kas ar savu darbu palīdz uzlabot sabiedrisko kārtību un veido sabiedrības vērtības. Sākotnēji darbs tika uzskatīts par cilvēka dzīves vienīgo lielo jēgu, taču, pateicoties pirmajiem protestiem, kas drīz vien tika pārsaukti par Darba svētkiem, mēs katru gadu atceramies, ka esam cilvēki ar savu dzīvi un savām pamatvērtībām. Darbs nav mūsu vienīgā dzīves jēga, bet tikai dzīves sastāvdaļa.
Latvijā 1. maijs ir dubulti svētki – šajā dienā svinam gan Darba svētkus, gan Latvijas Republikas Satversmes Sapulces sasaukšanas dienu. 1922. gadā tika pieņemts valsts pamatlikums jeb Satversme, kas skaidri definē katra iedzīvotāja demokrātiskās tiesības uz darbu, izglītību, veselības aprūpi utt. Tādēļ 1. maija darba svētku nozīme ir visiem svarīga un aktuāla arī mūsdienās.
Lielai daļai iedzīvotāju pirmais maijs gan primāri asociējas ar brīvdienu, kad no darbiem varam atpūsties, taču par šo svētku atzīmēšanu piemirst nevajadzētu. Maija pirmā nedēļa Latvijā parasti tiek aizvadīta ar dažādiem patriotiskiem kultūras pasākumiem un vietējo tradīciju daudzināšanu, turklāt 1. maijā pie ēkām tāpat izkaram Latvijas karogu un atceramies par solidaritātes un demokrātijas nozīmi, izaugsmi un strādājošo tiesībām un interesēm.
Nekad nepietiek laika, lai darbu padarītu labi, taču darba pārstrādāšanai laiks vienmēr atrodas. /Mērfija likums/
Darbu aizsākot ir nepieciešams būt optimistam, bet nobeidzot – šaubu pilnam.
Strādā, cik gribi, vairāk par asi zemes nenopelnīsi.
Uz rītu atlikts darbs arvien paliek nedarīts.
Zobenam, lāpstai un domai nekad nedrīkst ļaut ierūsēt.
Jo grūtāks darbs, jo ar lielāku prieku jāķeras pie tā. Prieks par veikto kliedē nogurumu./Z.Maurņa/
Cilvēks ir dzimis darbam līdzīgi kā putns lidošanai./M.Luters/
Kāds darītājs, tāds i darbs.
Kāds darbs, tāds darītājs.
Mans ieguldījums lielajā darbā var būt pavisam niecīgs, bet vērtīgākais ir pats fakts – tas ir darbs. /H.Kellere/
No darba vēl neviens nav nomiris, bet kādēļ gan riskēt?
Lieli un labi darbi vienmēr saliedē cilvēkus….
Darbs citu labā – viscēlākais, darbs vārgstoša labā – visvajadzīgākais. /Rainis/
Darbs, daudzreiz darīts, viegls top.
No visiem nodarbošanās veidiem, kuri ir spējīgi nodrošināt cilvēka eksistenci, visvairāk viņa dabai atbilst roku darbs. No visiem sabiedriskās esamības stāvokļiem no likteņa un cilvēkiem visneatkarīgākais – amatnieka stāvoklis./Ruso/
Kā ūdens nemitīgs
no augstas klinšu kraujas
Laiks dziļā mūžībā
ar dzīves mirkļiem raujas.
Bet ir kāds lielāks spēks,
kas uzveic laika varu,
Ar nemirstību tas,
ar lauriem kronē garu.
Kā pērles gadi kļūst,
kad viņš tos satver rokā
Un rotā mirdzošā
sien beidzot vienā lokā.
Mēdz saukt to likteni,
kas spēcīgs, spožs un skarbs,
Bet tas mīt ikdienā,
un viņa vārds – ir darbs.
/J.Ziemeļnieks/
Darbs ir gods. Bet visaugstākais gods ir tam darbam, ko mēs darām mūsu tautas, mūsu Tēvzemes labā./A.Kviesis/
Neatlaidīgs darbs uzvar visu.
Darbs cilvēkam otra veselība.
Darbs labdabīgi iedarbojas uz cilvēku, jo novērš viņa uzmanību no paša dzīves, noslēpj no viņa paša veidolu, neļauj…/Franss/
Tāds darbs, kuru dzen bailes, ir mazvērtīgs. Tas bojā raksturu, bojā darba prieku, nosit interesi. /Greste/
Kurš agri ceļas…. tas dzīvo tālu no darba.
Darbs un pacietība pārspēj visu.
Tikai pabeidzot kādu darbu, mēs parasti uzzinām, kā to vajadzēja sākt.
/B.Paskāls/
Meklēsim mieru sevī, jo pasaulē meklēt to ir velts darbs.
Meklēsim ticību sevī, jo citos to neatrast.
Meklēsim gaišumu sevī, jo dot var tikai to, kas ir mūsos…
Dzīve bez darba – zādzība, darbs bez prasmes – barbarisms.
Viens no īstākajiem un skaistākajiem priekiem – atpūta pēc padarīta darba.
/I.Kants/
Nelaikā darīts darbs ir nederīgs.
Kas darbu nedara, tas par darbu runā.
Kas darbu nespēj, tas darbu kritizē.
Kas darbu dara, tas klusē,
Un darbs par viņu runā.
/Rainis/
Ir divu veidu cilvēki: tie, kuri padara darbu, un tie, kuri cenšas plūkt laurus. Pirmajiem ir labāk – mazāk konkurences….
Kam darbs, tam maize.
Labs darbs divus mūžus dzīvo.
Puse saujas labu darbu ir vairāk vērta par mucu ar zināšanām.
Ko šodien vari padarīt, to netaupi uz rītu.
Izvēlies darbu, ko mīli, un tev vairs nevajadzēs strādāt ne dienu savā mūžā…./Konfūcijs/
Kas viegls runā, tas laisks darbā.
Jaunībā gudrība jāmācās, bet vecumā tā jāizlieto darbos.
/Ž.Ž.Ruso/
Pats galvenais katrā darbā ir pārvarēt brīdi, kad tev negribas strādāt.
Pasaulē vēl neviens darbs nav pilnībā pabeigts.
Cilvēki pēc dabas ir slinki, bet izteikta vēlēšanās strādāt ir pirmais auglis, kuru nes labi iekārtota sabiedrība, un, ja tauta atkal grims slinkumā un vienaldzībā, tad tas vēlreiz notiks šīs pašas sabiedrības netaisnuma dēļ, kura nepiešķir darbam to nozīmi, kādu tas ir pelnījis./Ruso/
Dzīvē galvenais ir darbs, un tas, kas nespēj strādāt, nespēj arī dzīvot īstu cilvēka dzīvi./N.Černiševskis/
Pēc darba salda dusa.
Patiesa brīvības valstība sākas tikai tad, kad beidzas darbs, ko diktē nepieciešamība un ārēja mērķtiecība, tātad, savā būtībā tā atrodas ārpus materiālās ražošanas sfēras./Markss/
Šajā dzīvē mēs nespējam paveikt lielus darbus. Taču mēs spējam paveikt mazus darbus ar lielu mīlestību./Māte Terēze/
Darbam sudraba saknes un zelta augļi.
Darbs – dzīves pamats.
Katru darbu dari tā, it kā tas būtu pēdējais tavā mūžā.
Tavs darbs ir atklāt darbu, kurš ir tavs, un ziedoties tam ar visu sirdi.
Grūti darba smagumu nest,
Grūti nenest neko,
Grūti aizbēgt no pasaules,
Grūti satikt ar to,
Grūti mīlēt un grūti nemīlēt,
Vienatne grūta un divats grūts,
Grūti,ai,grūti bērnus izauklēt,
Grūti bez bērniem būt,
Grūti diženus darbus veikt,
Grūti izšķiesties niekos,
Grūti vienmēr taisnību teikt,
Grūti melot un liekuļot,
Jaunība grūta un vecums grūts,
Grūti nebrīvam,grūti brīvam,
Grūtums iezīsts no mātes krūts,-
Grūti-tas nozīmē-dzīvot.
/Ā.Elksne./
Darbs kaulus nelauž.
Darbs tevi dzen,
Darbs tevi dzeļ,
Darbs tavos nervu galos trīc.
Darbs, bērnam dzimstot, piedzimst līdz.
/I.Ziedonis/
Motivētos ūdeņos bez darba pret straumi nepapeldēsi.
Labāk strādāt nekā vaidēt.
Viens no īstākajiem un skaistākajiem priekiem – atpūta pēc padarīta darba.
Katrā darbā, ko tu dari, Ieliec visu savu “es”; Pats tu mirsi – tavam darbam Jāpaliek uz pasaules./P.Blauss/
Darot lielu darbu, visiem izpatikt nedrīkst.
Mēs domājam, ka mūsu darbi ir tikai pilīte okeānā. Taču bez šīs pilītes okeāns būtu mazāks./Māte Terēze/
Kam nav darba dienu, nav arī svētdienu.
Nevis karā, bet darbā izpaužas cilvēka vīrišķība: darbs lielākā mērā pamato taisnīgumu nekā tiesības: un, ja arī kādreiz cilvēce sasniegs svētlaimi, tad tikai pateicoties darbam./Prudons/
Es nezinu nevienu, kurš būtu nokļuvis virsotnē bez smaga darba. Tā ir recepte. Tā ne vienmēr uznesīs virsotnē.
Tiesības uz atpūtu naktī dod dienā paveiktie darbi.
/H.Longfello/
Darbs ir pārbaudes akmens, ar kuru tiek noteikta cilvēka patiesībā vērtība. /Brežņevs/
Darbs dara dzīvi saldu, slinkums – rūgtu.
Runā maz, strādā daudz!
Atdod darbam sevi, darbs tevi godās.
Darbs bez mīlestības ir verdzība./Māte Terēze/
Darbam sūras saknes, bet saldi augļi.
Iedvesma rodas vienīgi no darba./P.Čaikovskis/
Smags darbs varbūt nav sinonīms talantam, taču tas noteikti ir tuvākais iespējamais aizvietotājs.
Ko dari, to dari ar rokām.
Katrs cilvēks ir jāvērtē pēc viņa darbiem.
Bez darba nekas no gaisa nebirst.
Kam rokas dotas, tam jāstrādā.
Visvairāk laika nepieciešams tā darba pabeigšanai, kurš vēl nav iesākts.
Zeltu pārbauda ūdenī, cilvēku – darbā.
Bēg no darba kā no uguns.
Labi iesākts darbs – pa pusei padarīts.
Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/V.Toma/
Domā pirms darba sākšanas, kā tas jādara, lai vēlāk, pēc darba beigšanas, nebūtu jādomā, kā tas nebija jādara. /R.Kaudzīte/
Darbs – tā ir mīlestība, kas kļuvusi redzama.
Darbs mums palīdz izsargāties no trim lieliem ļaunumiem: no garlaicības, netikuma un trūkuma./Voltērs/
Labā darba jēga ir tā, ka tam nav algas./Z.Mauriņa/
Ir laimīgie, kas sevi atrod
Un darbu, kuru mīl un prot,
Bet cik vēl stundu dienā katrā
Kā mēslus ārdām negribot.
Es vienmēr grūtu darbu uzticu slinkam cilvēkam, jo zinu, ka viņš atradīs visvieglāko veidu, kā to padarīt.
/B. Geits/
Mazs darbs nes mazu ražu.
Mājsaimniecības darbi ir darbi, kurus neviens neievēro līdz brīdim, kamēr tie nav paveikti.
Gals rāda, kāds darbs.