Jāņu dienas pantiņi, apsveikumi un dzejoļi
Jāņi un Līgo kopā veido vienus no vispopulārākajiem un unikālākajiem svētkiem Latvijā. Šie svētki ir pirmie, par ko mēs stāstam viesiem, kad tie mums prasa, ko latvieši svin. Nenoliedzami, šie ir visgaidītākie vasaras svētki un to svin katrā sētā. Tikai retais latvietis nepavada jūnija mēnesi plānojot, ko un kā darīs Jāņos.
Jāņi ir seni latviešu tautas svētki, kuri ir vislabāk saglabājušies līdz mūsdienām no visiem saulgriežu svētkiem, saglabājot savu unikalitāti plašākā Eiropas kultūras kontekstā. Jāņi tiek saukti arī par vasaras saulgriežu svētkiem, un tos oficiāli atzīmē 23. un 24. jūnijā. Lai gan vārda diena Līgām ir 23. jūnijā, šīs dienas vakaru atzīmē kā Jāņu vakaru. Vārda dienā Jāņiem ir 24. jūnijā, ko mēdz saukt par Līgo dienu. Šāds neliels sajukums nevienu nemulsina, jo Jāņu vakars tradicionāli saplūst kopā ar Līgo dienu, jāņotājiem sagaidot saullēktu.
Latviešu tautasdziesmu starpā ir ļoti daudz Jāņu pantiņi. Visticamāk, tie ir visapdziedātākie svētki visā plašajā latviešu tautasdziesmu klāstā. Dziesmas par Jāņu tēvu, Jāņu sieru un alu, kā arī citi apsveikumi Jāņos ir dominējošās latviešu radio viļņos visu jūniju, kā arī ievērojamu laiku pēc tam.
Populārākais veids, kā radīt apsveikumu Jāņos kādam sev tuvam cilvēkam, ir vainaga uzpīšana. Ozolu un pļavas puķu vainagi ir viena no simboliskākajām Jāņu tradīcijām, līdzīgi kā siera ēšana, alus dzeršana un lekšana pāri ugunskuram. Jāņu naktī populāri ir dziedāt Jāņu un Līgo dziesmas, kā arī doties papardes zieda meklējumos. Katrā latviešu ģimenē mēdz būt individuāli Jāņu dienas apsveikumi un tradīcijas.
Šajā sadaļā ir atrodami labākie apsveikumi Jāņu dienā, dažādi Jāņu dienas pantiņi un cita veida atraktīvi un populāri sveicieni Jāņos. Jāņu apsveikumu radīšana, šķiet, ir ikviena latvieša specialitāte. Vienkāršu pantiņu Jāņos, ar saucienu “Līgo, Līgo” spēj radīt jebkurš, taču ja trūkst ideju vai ir vēlme dalīties ar ko oriģinālāku, šī sadaļa ir īstais avots dažādiem Jāņu apsveikumiem un Jāņu dzejoļiem.
Iesim ļaudis, skatīties,
Vai ir vārti appušķoti,
Vai ir vārti appušķoti?
Vai ir dārzi izravēti.
Labvakari, rudzu lauks,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Kā Dieviņis tev līdzēja
Baltiem ziediem noziedēt?
Lec, Jānīti, kur lekdamis,
Lec kāpostu dārziņā,
Lai aug balti kāpostiņi
Kā Jānīša cepurīte.
Lec, Jānīti, kur lekdamis,
Lec lopiņu laidarā,
Izmin usnes, izmin nātres,
Tīri manu laidariņu.
Jāņu nakti līgot gāju,
Arājiņu lūkoties;
Nolūkoju arājiņu
Pašā Jāņu vakarā.
Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.
Ņem spēku no Jāņu zālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz,
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.
Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd,
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.
Ņem spēku no Jāņu dziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev,
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.
Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj,
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut liksies – kāds tīklus vērpj.
Ņem spēku no Jāņu zālēm,
No gaismas, kas kalnos zied,
Ņem spēku no nakts bez tumsas,
Kas šonakt pār zemi iet.
Saule un Mēness
Spēle sākas ar dziesmu:
Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!
Mēnesis izgāja malējas meklēt.
Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!
Jau drīz saulīte mēneša rokās.
Spēlētāji izveido dārziņu. Meitene (saule) un puika (mēness) nostājas ārpus dārziņa. Dziedādami pirmos divus pantus, līgotāji iet pa apli. Saule un Mēness iet gar dārziņu pretējā virzienā. Ar vārdiem «Bēdz, bēdz» līgotāji apstājas. Mēness mēģina noķert Saulīti, kas bēg apkārt. Trešo pantu atkārto, līdz Sauli noķer, un tikai tad dzied ceturto pantu. Tad Saule un Mēness izraugās sev vietniekus vai arī – Saule nākamo Mēnesi, un otrādi.
Viena pate Jāņu zāle
Brīžam liela, brīžam maza:
Siltumā izstiepās,
Aukstumā sarāvās.
Es tev lūdzu, Jāņa māte,
Atver man vaŗa vārtus,
Atver man vaŗa vārtus
Līdz pašami ziemeļam!
Visi gaida Jāņu dienu,
Puiši gaida, meitas gaida,
Puišiem alu, puišiem sieru
Meitām zāļu vainadziņus.
Lai tad puto Jāņu alus,
Jāņu siers lai zobos drūp,
Un no kontrabandas gaļas,
Šašliks cepinoties kūp
Jāņu nakti lietus lija,
Tad dancoju aizkrāsnē;
Kad saulīte rotāsies,
Tad dancošu zālītē.
Katru gadu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt:
Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Kā darbiņu pastrādāja.
Klusu klusu klausījos,
Kas nātrēs čabinās:
Jāņa māte sieru sēja,
Lai neredz Jāņa bērni.
Kuriet augstu Jāņa guni
Pašā Jāņa vakarā.
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.
Šķil uguni, pūt uguni
Pašā Jāņa vakarā,
Pūt ārā ienaidiņu
No maliņu maliņām.
Dedzi gaiši, Jāņa gune,
Pār deviņi novadiņi,
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsies.
Cik gaismiņa atspīdēs,
Tik ļautiņi svētīsies,
Tik ļautiņi svētīsies,
Jāņa nakti līgojot.
Visu gadu dziesmas krāju Līgo, Līgo,
Jāņu dienu gaidīdama Ligo, Ligo.,
Nu atnāca Jāņu diena Līgo, Līgo,
Nu dziesmiņas jāizdzieda Līgo, Līgo..,
Dod Dievini kalna kāpti Līgo, Līgo,
Ne no kalna lejiņā Līgo, Līgo,
Dod Dievini otram doti Līgo, Līgo..,
Ne no otra mīļi lūgti Līgo, Līgo.,
Par gadskārtu Jānītis nāca Līgo, Līgo..,
Savus bērnus apraudzīti Līgo, Līgo..,
Vai tie ēda, vai tie dzēra Līgo, Līgo..,
Vai Jānīti daudzināja Līgo, Līgo..,
Gan tie ēda, gan tie dzēra Līgo, Līgo..,
Gan Jānīti daudzināja Līgo, Līgo..,
Vai tas visas jaunas meitas Līgo, Līgo,
Kas līgoja Jāņu nakti Līgo, Līgo,
Vecas sievas māmuliņas Līgo, Līgo.,
Tas bij īstas līgotajās Līgo, Līgo.,
Visa laba Jāņu zāle Līgo, Līgo,
Kas zied Jāņu vakarai Līgo, Līgo.,
Visu pirms buldurjānis Līgo, Līgo.,
Sarkanais āboliņš Līgo, Līgo.,
Kādu mūžu Laima lika Līgo, Līgo.,
Tāds būs Tev jādzīvo Līgo, Līgo,
Tu nevari pāri kāpti Līgo, Līgo.,
Par Laimiņas līkumiņu Līgo, Līgo,
Jauni puiši jaunas meitas Līgo, Līgo,
Jāņu nakti neguļati Līgo, Līgo,
Tad rītai redzesieti Līgo, Līgo.,
Ka saulīte rotājusi Līgo, Līgo,
Noriet saule vakarai Līgo, Līgo,
Koku galus zeltīdama Līgo, Līgo.,
Par plāviņu pariedama Līgo, Līgo,
Pļavas dziesmu nodziedāju Līgo, Līgo,
Atcel vārtus Jāņa māte Līgo, Līgo,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni Līgo, Līgo,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni Līgo, Līgo,
Jāņu zāles kaisīdami Līgo, Līgo,
Es savai Jāņu mātei Līgo, Līgo,
Došu puķu vainadziņu Līgo, Līgo.,
Lai tai auga labas govis Līgo, Līgo,
Ziedainami kājiņām Līgo, Līgo,
Es savami Jāņu tēvam Līgo, Līgo,
Liks ozola vainadziņu Līgo, Līgo,
Lai tam auga labi zirgi Līgo, Līgo.,
Diži resni ka ozoli Līgo, Līgo,
Sieru, sieru Jāņu māte
Tev jau govis lai darai
Ja nedosi sieru ēsti
Paliks govis alavas Līgo, Līgo!
Ej ar dievu, Jāņu diena,
Pēterdienu sagaidām,
Jāņam zirgus aizjūdzam,
Pēterami nojūdzam.
Kas Jāņu nakti guļ, tas visu vasaru gulēs.
Jāņa māte man iedeva
Raibu govi platiem ragiem,
Durvīs ragi neiegāja,
Kūtī rūmes tai nebija;
Ved’ ābeļu dārziņā
Zem kuplās ābelītes.
Ai bagāta Jāņa diena,
Atved man arājiņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu!
Es sasēju lielu sieru,
Jāņu dienas gaidīdama;
Jāņu dienu izdalīju
Pa maziemi gabaliem.
Brēkdams gailis laktā lēca,
Nu būs miežu vasariņa;
Nu dzers alu Jāņu bērni,
Snīpus krūzā mērcēdami.
Jāņu māte sieru sēja
Aiz namīna krūmīnā,
Jāņu meitas govis slauca,
Laidarāi tupēdamas;
Pienīc gāja; šņību, šņābu,
Kaņepīte: knipu, knapu.
Ai, Jānīša vakariņis,
Ozoliņu tērētājis,
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņu vainadziņi.
Kas tās manas lievenītes
Ar sudrabu nobārstīja,
Jāņa bērni nobārstīja,
Jāņa nakti staigādami.
Jāņa māte izpušķoja
Ar apsēm istabiņu.
Vai tev trūka bērzu, kļavu,
Vai kuplāi ozoliņa?
Jājejiņa bāliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti:
Dienu jāju kunga zirgus,
Nakti kunga gaspažiņu.
Aitas rasotā pļavā
Senos laikos peldināja aitas Jāņa dienas rasā, lai tām būtu bieza un skaista vilna. Arī paši mazgājās rasā, lai būtu skaisti. Spēle ir ar to saistīta. Vadītājs – Jāņumāte stāv vienā pusē, vilks – kāds dalībnieks, paslēpies citā pusē, visi pārējie dalībnieki – aitiņas – “ganās” pļavas pretējā pusē. Jāņumāte sauc, aitiņas atbild:
– Aitiņas, mājās!
– Nevaram! (drebelīgā balsī).
– Kāpēc nevarat?
– Vilks krūmos!
– Ko viņš tur dara?
– Zobus trin!
– Cik asi vilkam zobi?
– Kā zobens!
– Un cik spožas acis?
– Kā mēness! (Dialogu pēc patikas var turpināt un pārveidot).
– Aitiņas, mājās!
Nu tad visas aitiņas skrien pie Jāņumātes, bet vilks mēģina noķert. Noķertās aitas pārvēršas par vilkiem un to paliek arvien vairāk. Kad paliek divas aitas, tās paliek par Jāņumāti un vilku nākamajā spēlē.
Ja Jāņos līgotājus aizraida prom, tad gaidāma kāda nelaime
Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā…
Līgo dziesmas salonā,
Pats pie stūres reibumā!
Jānīts savu stīvu bībi
Ar dūrēm sadūrēja,
Kam rāmi negulēja
Melnajās biksītēs.
Ja Jāņos gultas galvgalī piesien pīlādžu zaru – visu gadu līdz nākamajiem Jāņiem nelabais klāt nesitas.
Ja kāda meita grib sev garus matus uzaudzēt, tad Jāņu naktī jāiet tur, kur aug apiņi un jāsukā mati.
Kārlēns lūdzas Ieviņu
Doties meklēt ziediņu.
– Kārlīt, mīļais, zinu es,
Krūmos neaug papardes.
Kur meitiņas apčurāj’šas,
Aug zāle žuburiem,
Sanāca stalti dēli
Sprauž pie savas cepurītes.
Sanācieti, Jāņa bērni,
Te ir laba līgošana
Te ziedēja dāboliņis
Deviņāmi lapiņām.
Jāņu nakti, meitiņ, sargi
Savu puķu vainadziņu,
Nakts ir silta, galva karsta,
Novīst puķu vainadziņš
Jānīšam, brālīšam,
Caur cepuri mati aug,
Kad atnāca līgo diena,
Vainadziņa nevaidzēja
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma.
Ja Jāņu rītā pamosties vienā gultā ar sievasmāti vai vīratēvu, tad naktī esi izdzēris vairāk kā vienu alus kausu!
Lai saulgriežu naktī
Līgotājus silda
Jāņuguns liesmas
Un sirdī ikkatrā
Skan gaismas dziesmas!
Jānīts stāda ozoliņu
Pašā sētas pagalmā,
Lai tas augtu, lai zaļotu
Līdz citiem Jānišiem.
Kam vajaga reizu ratu?
Jānītim reizu rati:
Divi mazi ritentiņi,
Trešā gara diselīte.
Izstaigāju grāvu grāvus,
Buldurjāņa meklēdama;
Nu atradu buldurjāni
Pašā dārza maliņāi.
Jāņu nakti jāiet papardes zieds meklēt, ja to atrod, tad visu gadu mošķi liks mierā.
Jāņuguņu gaismā
Kupls ūdensrožu vaiņags
Liesmo.
Tikai vienam
Baltais vaiņags vīts,
Tikai vienu
Acu skati tver.
Jāņugunis spīgo!
Meiten, meiten
Nebēdnīgo,
Briesmas draud!
Ierakstiet,
Jel ierakstiet
Meiteni šo nebēdnīgo
Sarkanajā grāmatā,
Ierakstiet…
Puiši uz meitiņām lūkojas,
Meitas uz puišiem līgojas.
Vainadziņš galviņā neturas,
Jāņa naktī viss notiekas….
Jāņu diena pupucīte,
Atved man brūtgāniņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu.
Senie latvieši ticēja, ka tas, kas sameklē papardes ziedu, dabūs bagātību, laimi un iespēju izzināt noslēpumus. Bija uzskatīts, ka papardes zieda sameklēšanu aizkavē ļaunie gari un raganas. Senie latvieši bija izgudrojuši dažādas paražas un ticējumus, kas it kā palīdzēja sameklēt papardes ziedu. Senie latvieši tāpat kā mūsdienās cilvēki nodevās miesiskā papardes zieda meklēšanai. Papardes zieda meklēšana un mīlas aktu saistība slēpjas papardes zieda vizuālajā līdzībā fallam, kas ir viens no Līgo svētku simboliem auglības kontekstā. Ikviena meita vēlējās ieņemt bērnu tieši Jāņu naktī, jo likumsakarīgi tieši pavasarī dzimušajiem bērniem vienmēr bija lielākas izredzes izdzīvot. Vispār Līgo svētku laikā valdīja seksuālā vaļība, jo tika uzskatīts, ka erotiskām nodarbēm ir maģiska nozīme, kas labvēlīgi ietekmē radošo veģetācijas spēku jeb auglību, tādējādi veicinot vispārēju dabas enerģijas palielināšanos.
Līgo dienā un Jāņos sievām un meitām no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags galvā ir kā burvju aplis, kas padara tās skaistas, gudras un auglīgas.
Alus ir beidzies,
kausi ir sausi,acis
tik bālas,zvaigznes
tik tālas,apkārtne
pievemta,svētki ir galā,
jūtos zem krūma kā
vientuļā salā.
Priecīgus Jāņus!!!
Ai bagāta Jāņu diena,
Kā mēs tevi vadīsim?
Kalpi kliedza piedzēruši,
Zirgi zviedza neēduši.
Viju Jāņa vakarā
Dārza puķu vainaciņu
No rozēm, magonēm,
Vaskajām kleņgerēm.
Jāņu naktī debess atveroties. Kas to redz, tam visas vēlēšanās piepildās.
Jāņos viesi jācienā – ar ķimeņu sieru, alu un rupjmaizi!
Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņa galda galiņā?
Jāņa mātes lieli sieri,
Tie tur spīd, tie tur mirdz.
Sieru, sieru Jāņa māte
Tev bij` govis laidarā,
Alu, alu Jana tēvs,
Tev bij`mieži tīrumā.
Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tīru maizi gribēdams.
Pa Jāņu nakti varot dabūt velnu redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā.
Bagāta bagāta
Tā Jāņu māte:
Pilni pirksti zelta riņķu,
Pilnas kules zelta naudas’;
Kur stāvēja, tur mirdzēja,
Kur staigāja, tur skanēja.
Deja ap zaļojošu koku simbolizē augšanas spēku. Sevišķi sargā un godā vecus kokus. Tiem var ziedot alu, sieru, maizi.
Jāņa vakarā jāstaigā pa pupu lauku un jāsukā mati, jo tad aug garas pupas.
Jāņu naktī kailam jāizvārtās rasā, tad visu mūžu būs skaists un vesels.
Salmu kūlis:Katrs dalībnieks izraugās draudziņu, nostājas pa pāriem, bet pāri atrodas dārziņā. Viens paliek vidūcī, un viņam par draudziņu iedod salmu kūli, nūju, slotaskātuvai ko citu. Dalībnieki iet pa apli un dzied (Jebkuru Jāņu vai Līgo dziesmu). Dziedot melodijas pirmo daļu, rotaļnieki iet pa apli. dziedot melodijas otro daļu, saķeras pāros un griežas elkoņos. Vidū esošais griezdamies dejo ar salmu kūli. Kad dziesma beidzas, tas, kas ir vidū nosviež salmu kūli, bet pārējie dalībnieki meklē sev jaunus draudziņus. Kurš paliek bez draudziņa, tam jāiet vidū un jādejo ar salmu kūli.
Lai ir daiļa Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Lai ir laime, lai ir prieks,
Vodka sīva, alus salds.
Kas mirdzēja, kas spīdēja,
Augsta kalna galiņā,
Jānīts kala kumeliņu,
Ar sidraba pakaviem.
Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa,
Jās Dieviņš, brauks Laimīte,
Kritīs Laimes kumeliņš.
Kārtīgam līgotājam visu Jāņu nakts jāpavada nomodā. Nakts beidzas ar mazgāšanos rīta rasā. Sens ticējums vēsta, ka Jāņu rītā jābrien pa rasu, jo tad apavos sabiršot nauda. Savukārt sievietēm rasā jāmazgā seja, lai iegūtu skaistumu.
Jāņu naktī vīzes jāauj kājās ačgārniski, tad jāsatinas baltā palagā un jāatrod papardes zieds. Kad papardes zieds atrasts, var iet, kur grib, un darīt, ko grib,- neviens neredz.
Lielo piektdienu vajaga iestādīt zirni; Jāņos paņemt zirņa ziedu, piespraust to pie cepures un ieiet baznīcā, tad var redzēt raganu.
Alu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!
Celies, brālīt, aunies kājas,
Iesimi Jānīti ielīgot.
Celies, saimniece, aunies kājas,
Jau tavi kaimiņi ciemos aicina.
Kopā, kopā, kaimiņu sievas,
Kopā, kopā, kaimiņu vīri,
Iesim Jānīti ielīgot,
Iesim Jānīdi padaudzināt.
Klausies, Jānīt, kur tevi daudzina:
Ozolu mežā, tur tevi daudzina.
Tur tevi daudzina,
Vainagus pinot.
Atnāk manim Jāņu diena,
Nezināma, nedzirdama.
Ne man siets Jāņa siers,
Ne salūgti Jāņa bērni.
Jāņu vakarā meitas iet pie dīķa un met vaiņagus, kuras vaiņags noplūdīs, tad tā šogad precēšoties, bet ja nenoplūdīs, tad neprecēšoties.
Auniet, puiši, meitas, kājas,
Rītā būs Jāņu diena,
Tad iesim līgodami,
Jāņu bērnus meklēdami.
Jāņa dienā jālīgo, lai usnes neaugtu tīrumā.
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir daudz gaidītāju,
Govis gaida zāļu kroņu,
Meitas skaistas līgošanas.
Līgo skan, līgo skan,
Jāņu vainags galvā man.
Rokā lielais alus kauss,
Laikam esmu Santa Klauss
Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja.
Visi gunij pāri lēca
Kāmītis tas gan nelēca
Nabagam(i)smagi pauti
Tādi prieki nav(a) ļauti
Grezni, grezni Jānīts jāja,
Nopušķotu kumeliņu,
Grezni dzieda mūs māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama.
Jāņu māte sieru sēja,
Medus kausu vidā lika;
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Man pašai viducītis.
Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim,
Galu galā varam mēs,
Ērces dabūt papardēs.
Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.
Visas bija Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Visi bija Jāņa bērni,
Kas atnāca līgodami.
Nosaluši pēc nakts peldes, jāņabērni lec pāri ugunskuram – uguns un dūmi vēlreiz attīrīs no visa ļaunā, šķīstīs un sasildīs. Saulgriežu ugunij pieskāries cilvēks iemanto veselību visam gadam.
Pļāpīgie Līgo bērni. Spēles nosacījumi ir vienkārši – katram dalībniekam jāpasaka viena ziņa. Ejot pa apli, katram pirmajam šī ziņa jāpasaka priecīgi, bet katram otrajam – bēdīgi. Pirmais spēlētājs var iesākt “Labā ziņa – šodien ir Jāņu diena”, otrais turpina – “Bet sliktā ziņā – uz beigām iet alus un siers.” Nākamais spēlētājs atkal, atsaucoties uz iepriekšējā dalībnieka teikto, pavēstīs vienu labo ziņu un tā uz priekšu. Līdz ko kādam aptrūkstas sakāmais un viņš momentāli nevar izdomāt, ko teikt – jādod ķīla. Pēc tam šīs ķīlas var izpirkt,par to jau var izdomāt nākamos uzdevumus!
Smaržīgo āboliņu vajag Jāņa naktī pagalvī likt, kad viņš uzzied, tad ir laime.
Lepnas meitas sanākušas,
Cit` uz citas raudzījāsi,
It neviena nevarēja,
Jāņu dziesmu nodziedāti.
Mūs Jānītis klēti taisa,
grib rudeni sievu ņemt.
Ne jumtiņa,ne spārĪtes,
Jau gultiņa apakšā.
Vasariņu ganos gāju,
Dziesmas tinu kamolā;
Jāņu nakti ritināju,
Pa vienai paņemot.
Jāņa bērni danci veda
Apkārt kuplu ozoliņu
Es tev lūdzu, Jāņa māte,
Ieved danci istabā!
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā..
Kas to zāli uzpipēja,
Guļ 3 dienas bezfilmā
Jānīšam zili pauti,
Pēteram puspelēki.
Jānīts savus zilus pautus
Iešauj ziedu cekulā,
Pēters savus puspelēkus
Iesien rudzu kūlītī.
Pinat, meitas, vainadziņus,
Jāņu dienas vakarā`i,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa
Jāņu nakti lietiņš lija
Sudrabiņa lāsītēm;
Tas nebija lietutiņš,
Tās bij Jāņa asariņas.
Šuj, bitīte, vaska krēslu
Pie resnā ozoliņa,
Tur sēdēja Jāņa māte,
Jāņa bērnus gaidīdama.
Līgojieti Jāņa nakti,
Lai aug mūsu kāpostiņi,
Lai aug mūsu kāpostiņi
Kā Jāniša cepurite.
Jānīts brauca visu gadu,
Pārbrauc Jāņa vakarā;
Meitas taisa Jāņam guļu
No liepiņu lapiņām.
Sieru, sieru, Jāņu māte,
Rītu būs Jāņu diena:
Atnāks Jāņi, aizies Jāņi,
Nebūs tev ko pacienāt.
Pisieniņš nabadziņš
Pa pasauli vazājās,
Nu atnāca Jāņu diena
Pašā darba laiciņā.
Miers no darba, miers no darba,
Nu visiem jāpisās!
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.
Jāņu naktī jaunām meitām jāliek galvā rožu vainags un kailām jāskrien apkārt. Kurš puisis to noķers, tas būs meitas izredzētais,
Lai kausi pilni alus,
lai netraucē jums lietus,
bet galvenais lai paģiras nav lielas,
un lai nepukojas sievas!