Jāņu dziesmas

Iesim ļaudis, skatīties,
Vai ir vārti appušķoti,
Vai ir vārti appušķoti?
Vai ir dārzi izravēti.

Labvakari, rudzu lauks,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Kā Dieviņis tev līdzēja
Baltiem ziediem noziedēt?

Lec, Jānīti, kur lekdamis,
Lec kāpostu dārziņā,
Lai aug balti kāpostiņi
Kā Jānīša cepurīte.

Lec, Jānīti, kur lekdamis,
Lec lopiņu laidarā,
Izmin usnes, izmin nātres,
Tīri manu laidariņu.

Ņem spēku no Jāņu zālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz,
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.

Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd,
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.

Ņem spēku no Jāņu dziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev,
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.

Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj,
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut liksies – kāds tīklus vērpj.

Ņem spēku no Jāņu zālēm,
No gaismas, kas kalnos zied,
Ņem spēku no nakts bez tumsas,
Kas šonakt pār zemi iet.

Kuriet augstu Jāņa guni
Pašā Jāņa vakarā.
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.

Šķil uguni, pūt uguni
Pašā Jāņa vakarā,
Pūt ārā ienaidiņu
No maliņu maliņām.

Dedzi gaiši, Jāņa gune,
Pār deviņi novadiņi,
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsies.

Cik gaismiņa atspīdēs,
Tik ļautiņi svētīsies,
Tik ļautiņi svētīsies,
Jāņa nakti līgojot.

Visu gadu dziesmas krāju Līgo, Līgo,
Jāņu dienu gaidīdama Ligo, Ligo.,
Nu atnāca Jāņu diena Līgo, Līgo,
Nu dziesmiņas jāizdzieda Līgo, Līgo..,
Dod Dievini kalna kāpti Līgo, Līgo,
Ne no kalna lejiņā Līgo, Līgo,
Dod Dievini otram doti Līgo, Līgo..,
Ne no otra mīļi lūgti Līgo, Līgo.,
Par gadskārtu Jānītis nāca Līgo, Līgo..,
Savus bērnus apraudzīti Līgo, Līgo..,
Vai tie ēda, vai tie dzēra Līgo, Līgo..,
Vai Jānīti daudzināja Līgo, Līgo..,
Gan tie ēda, gan tie dzēra Līgo, Līgo..,
Gan Jānīti daudzināja Līgo, Līgo..,
Vai tas visas jaunas meitas Līgo, Līgo,
Kas līgoja Jāņu nakti Līgo, Līgo,
Vecas sievas māmuliņas Līgo, Līgo.,
Tas bij īstas līgotajās Līgo, Līgo.,
Visa laba Jāņu zāle Līgo, Līgo,
Kas zied Jāņu vakarai Līgo, Līgo.,
Visu pirms buldurjānis Līgo, Līgo.,
Sarkanais āboliņš Līgo, Līgo.,
Kādu mūžu Laima lika Līgo, Līgo.,
Tāds būs Tev jādzīvo Līgo, Līgo,
Tu nevari pāri kāpti Līgo, Līgo.,
Par Laimiņas līkumiņu Līgo, Līgo,
Jauni puiši jaunas meitas Līgo, Līgo,
Jāņu nakti neguļati Līgo, Līgo,
Tad rītai redzesieti Līgo, Līgo.,
Ka saulīte rotājusi Līgo, Līgo,
Noriet saule vakarai Līgo, Līgo,
Koku galus zeltīdama Līgo, Līgo.,
Par plāviņu pariedama Līgo, Līgo,
Pļavas dziesmu nodziedāju Līgo, Līgo,
Atcel vārtus Jāņa māte Līgo, Līgo,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni Līgo, Līgo,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni Līgo, Līgo,
Jāņu zāles kaisīdami Līgo, Līgo,
Es savai Jāņu mātei Līgo, Līgo,
Došu puķu vainadziņu Līgo, Līgo.,
Lai tai auga labas govis Līgo, Līgo,
Ziedainami kājiņām Līgo, Līgo,
Es savami Jāņu tēvam Līgo, Līgo,
Liks ozola vainadziņu Līgo, Līgo,
Lai tam auga labi zirgi Līgo, Līgo.,
Diži resni ka ozoli Līgo, Līgo,
Sieru, sieru Jāņu māte
Tev jau govis lai darai
Ja nedosi sieru ēsti
Paliks govis alavas Līgo, Līgo!

Ai, Jānīša vakariņis,
Ozoliņu tērētājis,
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņu vainadziņi.

Kas tās manas lievenītes
Ar sudrabu nobārstīja,
Jāņa bērni nobārstīja,
Jāņa nakti staigādami.

Jāņa māte izpušķoja
Ar apsēm istabiņu.
Vai tev trūka bērzu, kļavu,
Vai kuplāi ozoliņa?

Celies, brālīt, aunies kājas,
Iesimi Jānīti ielīgot.
Celies, saimniece, aunies kājas,
Jau tavi kaimiņi ciemos aicina.

Kopā, kopā, kaimiņu sievas,
Kopā, kopā, kaimiņu vīri,
Iesim Jānīti ielīgot,
Iesim Jānīdi padaudzināt.

Klausies, Jānīt, kur tevi daudzina:
Ozolu mežā, tur tevi daudzina.
Tur tevi daudzina,
Vainagus pinot.

Viena pati Jāņu zāle
Deviņiem žuburiem,
Devītā žuburā
Vainadziņu darināju.

Vainadziņu darināju
Trejdeviņu ziediņiem:
No rozīšu, magonīšu,
Sarkanā āboliņa.

To uzliku galviņā,
Jāņu nakti līgodama.
Tev, liepiņa, platas lapas,
Apsedz manu vainadziņu.

Jāņu nakti lietiņš lija
Sudrabiņa lāsītēm,
Tas nebija lietutiņš –
Tās bij Jāņa asariņas.

Līgotaji, līgotaji, līgo, līgo!
Nav vairs tāļu Jāņa diena: līgo, līgo!
Ši dieniņa, rītdieniņa, līgo, līgo!
Parīt pate Jāņa diena, līgo, līgo!

Jānīt’s jāja gad’ apkārti,
Atjāj Jāņa vakariņu.
Norīb zeme atjājoti,
Noskan pieši nolecoti.

Jānīt’s sēdēj kalniņā,
Vara bungas mugurā.
Sit, Jānīti, vara bungas,
Lai ceļas Jāņa māte.

Sit, Jānīti, vara bungas,
Vārtu staba galiņā,
Lai klausās tie ļautiņi,
Kam nav sava bungotāja.

Papardītei grūta dzīve…
Papardītei grūta dzīve,
Līgo Līgo
Jāņu naktes baidījās,
Līgo Līgo
Jāņu naktī Jāņa bērni,
Līgo Līgo
Papardītes retināja
Līgo Līgo !
Nāc, iepīsim vasaras savas… Nāc, iepīsim vasaras savas
Jāņu vainagā biezā!
No madarām,vīgriezēm,papardēm,
No ozollapām dižām.
No miglas pa smalkai nītij.
Un rasas zīlēm kā krellēm.
Iepīsim vasaras savas
Vasaras Saulgriežu stellēs!
Sildīs seģene dārgā
Košām vasarām austa,
Kad ziemas Saulgriežu baltums
Cels savas plaukstas vēl augstāk.
/G.Salna/

Met, meitiņa Jāņa nakti
Liepiņā vainadziņu:
Ja palika zariņos,
Vedīs tevi šoruden.
Ja nokrita zemītē,
Vedīs tevi citugad’.

Metiet, meitas Jāņa nakti
Upē savu vainadziņu;
Kam ar straumi aizpeldēja,V
edīs meitu šorudeni.
Kam nogrima dibenā,
Tā bez vīra šorudeni.

Īsa, īsa Jāņa nakte,
Aiz visām naksniņām,
Vienu malu tumsa nāca,
Otru malu gaisma ausa.

Kas to saka, tas meloja,
Ka ir gara Jāņa nakte,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā!

Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepurīti.
Auga mieži, auga rudzi
Apakš tavas cepurītes.

Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citu gadu atkal Jāņi;
Tēvs bij Jānis, dēls bij Jānis,
Manam dēlam atkal Jānis.

Paldies saku māmiņai,
Kas Jānīti vārdā lika.
Kad atnāca Jāņadiena,
Visi Jāni daudzināja.

Saulīt, mana māmuliņa,
Parādiesi sudrabāi,
Parādies sudrabā,
Pašā Jāņa rītiņā.

Kas to saka, tas meloja,
Ka ir gara Jāņa nakte –
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.

Kā tos Jāni sagaidīja,
Tā to Jāni pavadīja:
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.

Jāņa diena sagaidīta,
Jāņa diena pavadīta,
Nepaguvu dziesmu pūru
Līdz pusīti nodziedāt.

Labvakari, Jāņa māte,
Labvakar, Jāņa tēvs,
Redzēsimi, redzēsimi,
Vai būs mūsu gaidījuši?

Vai būs savu pagalmiņu
Ziediņiem kaisījuši?
Vai būs sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši?

Nāc pretīm, Jāņa māte,
Samīsim jāņzālēmi,
Tev magones, papardītes,
Man vībotnes, vērmelītes.

Nāc pretīm, Jāņa tēvs,
Samīsim alutiņu,
Tev no rūgtu apenīšu,
Man no salda medutiņa.

Jāņa bērni, Jāņa bērni,
Dariet savu vecu tiesu:
Uzliecieti saimniekam
ozollapu vainadziņu.

Jāņa bērni, Jāņa bērni,
Dariet savu vecu tiesu:
Metiet zāles pagalmā,
Lai vesela Jāņa māte.

Līgo, māmiņa, līgodama,
Līgo skaisti šovakar,
Neaizmirsti savai meitai
Jāņu dziesmas mācīt ar.
Lai, kad viņai pašai meitas
Kādreiz līdzi Jāņos būs,
Atceroties vecos vārdus,
Līgo dziesma jauna kļūst.

Līgo, tētiņ, līgodams,
Līgo skaisti šovakar.
Neaizmirsti savam dēlam
Jāņu dziesmas mācīt ar.
Lai kad viņam pašam dēli
Kādreiz līdzi Jāņos būs,
Atceroties vecos vārdus,
Līgo dziesma jauna kļūst.

Līgo veci, līgo jauni,
Kamēr Jāņu uguns degs,
Līgosim mēs šo naksniņu,
Kamēr rīta saule lēks.
Citu gadu sagaidīsim,
Kad Jānītis atkal nāks.
Tā lai mūsu bērnu bērni
Vienmēr līgo dziesmas māk.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri, (līgo! līgo!)
Sasauc savus Jāņa bērnus (līgo!):
Jāņa bērni izklīduši,
Jāņa zāles lasīdami.

Jāņa diena, Jāņa diena, (līgo! līgo!)
Kā mēs tevi sagaidām? (līgo!)
Pinam kroņus, cērtam meijas,
Pušķojami laidariņus:
Sienam sierus, cepam maizi,
Darām saldu alutiņu.

Devu, devu Jānīšami, (līgo! līgo!)
Ko es biju solījuse: (līgo!)
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu,

Galdam kājas nolīkušas, (līgo! līgo!
Ne no zelta, sudrabiņa: (līgo!):
No ēdiena, dzērieniņa,
Jāņa bērnus mielojot.

Līgo pļavas, līgo lauki,
Savas dienas gaidīdami.
Kad atnāca Jāņa diena,
Visiem ziedu seģenītes.

Ziedēj pļava, ziedēj nora,
Ziedēj visas mežmalītes.
Kas to ceļu nopēdoja
Basajāmi kājiņāmi,

Jāņa bērni nopēdoja,
Jāņa zāles lasīdami.

Pūt, Jānīti, vara tauri
Pašā Jāņu vakarā,
Lai sanāca Jāņa bērni,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Lai atnesa Jāņu zāles,
Lai iedzēra Jāņu alu,
Lai uzkoda Jāņu sieru
Lai aizdedza darvas mucu,
Lai darija vaiņadziņus,
Lai gaidija Jāņu rītu,
Kad saulīte rotājāsi.

Ieiedama istabāi,
Augstu metu ābuliņu, ābuliņu,ē!
Lai tas auga, lai ziedēja
Līdz citiemi Jānīšiemi, Jānīšiem, ē!

Metam zāles istabāi,
Lai nesnauda vērpējiņa,
Lai nesnauda vērpējiņa,
Linu kreklu audējiņa.

Iemetami Jāņuzāles
Jauna puiša gultiņāi,
Dievs dod viņam citu gadu
Klātu jaunu gulētāju.

Metam zāles laidarāi,
Lai telītes vairojāsi,
Cik zālīšu, tik telīšu
Jāņa mātes laidarāi.

Augstu metu Jāņa zāles,
Lai telītes lielas auga,
Lai telītes lielas auga,
Lai tā pulka piena deva.

Aitiņ, mana Bārbaliņa,
Pušķo manu augumiņu,
Es pušķoju tavu kūti
Jāņa dienas vakarā.

Jānīt’s nāca pār gadskārtu
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Gan tie ēda, gan tie dzēra,
Gan Jānīti daudzināja.

Jāņa mātes zīda kleite, līgo
līgo!
Lādītē salocīta, līgo!
Kad atnāca Jāņu diena, līgo
līgo!
Tad vilkās mugurā, līgo!
Kad pagāja Jāņu diena, līgo
līgo!
Lādītē salocīja, līgo!

Kas tie tādi Jāņa bērni,
Nelīgoja, nedziedāja.
Es dziedāju, man skanēja,
Man Jānīts palīdzēja.

Visu gadu dziesmas krāju
Sudrabiņa vācelē,
Pašā Jāņu vakarā
Izbārstīju pagalmā.

Jānīt’s brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu.
Šim saujiņa, tam saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.

Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā.
Ko plūc rīta saulītē,
Tā vairs lieti nederēja.

Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa.
Jās Dieviņis, brauks Laimiņa,
Kritīs Laimas kumeliņis.

Zāļu dienu pirti kūru
Ar ozola zariņiem,
Lai perās tie ļautiņi,
Kam bij kaula kažociņis.

Neguļu, neguļu
Jānīša nakti (līgo! līgo!),
Lai mani liniņi
Veldrē nekrīt (līgo! līgo!).

Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani rudzīši
Veldrē nekrīt!(līgo! Līgo!)

Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani miezīši
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)

Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani bērniņi
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)

Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mana valoda
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)

Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mana tautiņa
Veldrē nekrīt! (līgo! līgo!)

Nelīst`, lietus, nelīst`, lietus (līgo! līgo)
Šodien lietus nevajaga (līgo!) –
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.

Dod, Dieviņi, Saules gaismu,
Dzen lietiņu jūriņai,
Lai iekūra Jāņa bērni
Kalnā Jāņa uguntiņu.

Ņem spēku no Jāņuzālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz-
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.

Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd-
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.

Ņem spēku no Jāņudziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev-
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.

Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj-
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut liksies-kāds tīklus vērpj.

Ņem spēku no Jāņuzālēm,
No gaismas,kas kalnos zied,
Ņem spēku no nakts bez tumsas,
Kas šonakt pār zemi iet.

Jānīt’s kliedza, Jānīt’s brēca
Pašā dīķa viducē.
Sanākat, Jāņa bērni,
Velkat Jāni maliņā,
Izvilkuši maliņā
Svētīsim Jāņa dienu.