Jāņu dienas pantiņi, apsveikumi un dzejoļi
Jāņi un Līgo kopā veido vienus no vispopulārākajiem un unikālākajiem svētkiem Latvijā. Šie svētki ir pirmie, par ko mēs stāstam viesiem, kad tie mums prasa, ko latvieši svin. Nenoliedzami, šie ir visgaidītākie vasaras svētki un to svin katrā sētā. Tikai retais latvietis nepavada jūnija mēnesi plānojot, ko un kā darīs Jāņos.
Jāņi ir seni latviešu tautas svētki, kuri ir vislabāk saglabājušies līdz mūsdienām no visiem saulgriežu svētkiem, saglabājot savu unikalitāti plašākā Eiropas kultūras kontekstā. Jāņi tiek saukti arī par vasaras saulgriežu svētkiem, un tos oficiāli atzīmē 23. un 24. jūnijā. Lai gan vārda diena Līgām ir 23. jūnijā, šīs dienas vakaru atzīmē kā Jāņu vakaru. Vārda dienā Jāņiem ir 24. jūnijā, ko mēdz saukt par Līgo dienu. Šāds neliels sajukums nevienu nemulsina, jo Jāņu vakars tradicionāli saplūst kopā ar Līgo dienu, jāņotājiem sagaidot saullēktu.
Latviešu tautasdziesmu starpā ir ļoti daudz Jāņu pantiņi. Visticamāk, tie ir visapdziedātākie svētki visā plašajā latviešu tautasdziesmu klāstā. Dziesmas par Jāņu tēvu, Jāņu sieru un alu, kā arī citi apsveikumi Jāņos ir dominējošās latviešu radio viļņos visu jūniju, kā arī ievērojamu laiku pēc tam.
Populārākais veids, kā radīt apsveikumu Jāņos kādam sev tuvam cilvēkam, ir vainaga uzpīšana. Ozolu un pļavas puķu vainagi ir viena no simboliskākajām Jāņu tradīcijām, līdzīgi kā siera ēšana, alus dzeršana un lekšana pāri ugunskuram. Jāņu naktī populāri ir dziedāt Jāņu un Līgo dziesmas, kā arī doties papardes zieda meklējumos. Katrā latviešu ģimenē mēdz būt individuāli Jāņu dienas apsveikumi un tradīcijas.
Šajā sadaļā ir atrodami labākie apsveikumi Jāņu dienā, dažādi Jāņu dienas pantiņi un cita veida atraktīvi un populāri sveicieni Jāņos. Jāņu apsveikumu radīšana, šķiet, ir ikviena latvieša specialitāte. Vienkāršu pantiņu Jāņos, ar saucienu “Līgo, Līgo” spēj radīt jebkurš, taču ja trūkst ideju vai ir vēlme dalīties ar ko oriģinālāku, šī sadaļa ir īstais avots dažādiem Jāņu apsveikumiem un Jāņu dzejoļiem.
Jānīts savu kumeliņu
Iejāj bišu dārziņā,
Medainām kājiņām,
Vaskainiem iemauktiem.
Ganīts nāca līgodams,
Jāņu dienu gaidīdams;
Nāc nākdama, Jāņa diena,
Mēs jau tevis daudz gaidāmi:
Govis gaida zāļu kroņu,
Meitas skaņas līgošanas,
Meitas skaņas līgošanas,
Puiši alus padzeršanas,
Puiši alus padzeršanas,
Mīksta siera paēšanas
Jāņa naktī meitas, gulēt iedamas, novilkušas visas drēbes līdz kreklam, arī apavus, un atstājušas pie gultas zemē. Kurš ir meitas brūtgāns, tas nākot nakti pie gultas, bet drēbēm pāri nekāpjot, tikai paceļot un noliekot uz krēsla un tad vēl tuvojoties gultai.
Papardes ziedot ziedus nobirdina nezdodziņā. Nezdodziņš ir jāaizsien un jāpaglabā. Tad visu var zināt, kas notiek pasaulē.
Labvakar, Jāņu tēvs,
Sedlo savu sirmu zirgu,
Apjāj rudzus, apjāj miežus,
Apjāj visus tīrumiņus,
Lai aug rudzi, lai aug mieži,
Lai aug visa labībiņa.
Labvakari, Jāņa māte,
Labvakar, Jāņa tēvs,
Redzēsimi, redzēsimi,
Vai būs mūsu gaidījuši?
Vai būs savu pagalmiņu
Ziediņiem kaisījuši?
Vai būs sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši?
Nāc pretīm, Jāņa māte,
Samīsim jāņzālēmi,
Tev magones, papardītes,
Man vībotnes, vērmelītes.
Nāc pretīm, Jāņa tēvs,
Samīsim alutiņu,
Tev no rūgtu apenīšu,
Man no salda medutiņa.
Jāņa bērni, Jāņa bērni,
Dariet savu vecu tiesu:
Uzliecieti saimniekam
ozollapu vainadziņu.
Jāņa bērni, Jāņa bērni,
Dariet savu vecu tiesu:
Metiet zāles pagalmā,
Lai vesela Jāņa māte.
Jāņu naktī saimniekam un saimniecei jāapstaigā lauki, lai labība nenolīkst.
Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja?
Kaņ’pes ēda sņiku šņaku,
Pupas strēba šļipu šļepu.
Nāc un līgojies tiem līdz
Tiem kuriem prieks ir paņemts līdz
Nāc un dejo mums līdz
Tu kur ugunskurs kā odiņš dīdz
Tagad zini kas par līgo
Kas pa ugunskura dīdziem
Tie ir taču līgo svētki
Jāgaida tik Jāņa bērni
Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām:
Te satumsa, te izausa
Pie Jānīša uguntiņas.
Jāņu dienas vainagi jānes uz siena šķūni, tad govis dod treknu pienu.
Augstu metu Jāņu zāles,
Lai telītes lielas auga,
Lai telītes lielas auga,
Lai tās pulka piena deva.
Ja Jāņa dienā sasien tīrumā rudzus, tad pļāvēju vai tās maizes ēdēju lauza sāpes.
Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.
Nevienami tāda dzīve,
Kā tam mūsu Jānīšami,
Visapkārti bērzu birzes,
Vidū kupli ozoliņi.
Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās.
Visu gadu Jāņus gaidu,
Dziesmas tinu kamolā;
Kad atnāca Jāņu diena,
Pa vienai šķetināj’.
Kalnā kāpu gavilēt,
Lai balsiņis tāļu skan,
Lai dzirdēja Jāņu māte,
Kur dziedāja Jāņu bērni.
Ja Jāņu naktī govis mauj, tad būs nākošgad gara zāle.
Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks balts un plats.
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads…
Jāņuguns vietā vīri velk garas kārts galā darvas mucu, sauktu pār pūdeli, pundeli vai raganu. Un sien salmu raganu ar divām sejām, no kurām viena vērsta atpakaļ uz pagājušo pavasari, bet otra pretī vasarai. Kā latīņu saulgriežu veidots Jānuss ar divām sejām. Ja nav bail no raganām, tad Jāņu ugunskuru var iededzināt šāda mitoloģiska salmu būtne.
Lai pienu padarītu vāju, tad Jāņu rītā, itin agri, kad lopi tiek dzīti laukā, jāiet pa viņu pēdām ar slauktuvi uz rokas un jāsaka: “Tev tā sūkal’, man tas krējums! Tev tā sūkal’, man tas krējums!”
Ja Jāņu naktī govis maujot, tad būšot slapjš rudens.
Līgo, māmiņa, līgodama,
Līgo skaisti šovakar,
Neaizmirsti savai meitai
Jāņu dziesmas mācīt ar.
Lai, kad viņai pašai meitas
Kādreiz līdzi Jāņos būs,
Atceroties vecos vārdus,
Līgo dziesma jauna kļūst.
Līgo, tētiņ, līgodams,
Līgo skaisti šovakar.
Neaizmirsti savam dēlam
Jāņu dziesmas mācīt ar.
Lai kad viņam pašam dēli
Kādreiz līdzi Jāņos būs,
Atceroties vecos vārdus,
Līgo dziesma jauna kļūst.
Līgo veci, līgo jauni,
Kamēr Jāņu uguns degs,
Līgosim mēs šo naksniņu,
Kamēr rīta saule lēks.
Citu gadu sagaidīsim,
Kad Jānītis atkal nāks.
Tā lai mūsu bērnu bērni
Vienmēr līgo dziesmas māk.
Atkal uzbrūk līgotāji-
Alus, siera prasītāji.
Jānis iet uz visu banku,
Nopērk Latgalītē tanku
Jānīts gāja sienu pļaut
Pašā Jāņu vakarā;
Izkaptiņu strīķējot,
Kamolīši kustējās.
Bagāts bija šo Jānītis,
Ar trīs zelta kulītēm;
Mūsējais bagātāks,
Ar piecām kulītēm.
Uguns puisis Jāņu nakti,
Kurin’ gaišu uguntiņu!
Došu tevim raibus cimdus,
Norakstītu nēzdodziņu.
Ai, Jāniti punduriti,
Ko ta tava sieva dara?
Pienu silda, sieru sēja,
Pa namiņu tekadama.
Bērzu un ozolu polonēze,
Vīgriežu, pīpeņu deja,
Liesmu un pusnkats dziesma –
Tā ir Līgo nakts seja .
Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.
Lai stāvēja, kam stāvēja
Jānītim tam stāvēja
Stallī bēri kumeliņi
Alus muca pagrabā!
Stūrainīti sieru sēju
Deviņdesmit stūrīšiem,
Lai sanāca Jāņu bērni
Deviņdesmit novadiem.
Auniet, puišī, meitas, kājas,
Rītā būs jāņu diena.
Tad iesim līgodami,
Jāņu bernus meklēdami.
Es jums saku, jauni puiši,
Nenākat šo naksniņu:
Jānis sēd kalniņā,
Pātedziņa rociņā.
Daudz govis Jāņu rītu
Ālavas māva,
Kam sieru nesēju
Jāņu vakariņu.
Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni pielējuši,
Jāņa nakti līgojot.
Lietus lija Jāņu dienu,
Trīs lāsītes vien nolija:
Viena ziedu, otra lapu,
Trešā smalka sudrabiņa.
Visi darbi bija pabeigti vienu dienu pirms Līgo, pēc tam tika kurināta pirts. Tad, kad pirtī gāja vīrieši un sievietes kopā, bija maģisks brīdis. Atsevišķi vīrieši un sievietes sāka iet pirtī, kad to noteica kristietība. Pirtī tika veikti dažādi garīgās un fiziskās attīrīšanās rituāli.
Dievkociņi, biškrēsliņi
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Puišiem oši, puišiem kļavi,
Puišiem zaļi ozoliņi.
Dzēriens, kuru līgotāji prasa no Jāņu tēva.
(Alus)
Es nopinu raibu kroni
Pašā Jāņa vakarā;
To es došu Jāņa mātei,
Lai aug raibi telēniņi.
Ei Jānīti, Pēterīti,
Ka nāciet vienu vietu!
Kad bij man sieru siet,
Kad uzlūgt Jāņa bērnus?
Līgodama vien atnāca
Tā līksma Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.
Jāņi gada svētki
Domājams arī gada grēki.
Ja ir alus pudele rokā
Tad mašīna nebūs kokā.
Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā.
Pūt, Jānīti, vaŗa tauri, (līgo! līgo!)
Sasauc savus Jāņa bērnus (līgo!):
Jāņa bērni izklīduši,
Jāņa zāles lasīdami.
Jāņa diena, Jāņa diena, (līgo! līgo!)
Kā mēs tevi sagaidām? (līgo!)
Pinam kroņus, cērtam meijas,
Pušķojami laidariņus:
Sienam sierus, cepam maizi,
Darām saldu alutiņu.
Devu, devu Jānīšami, (līgo! līgo!)
Ko es biju solījuse: (līgo!)
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu,
Galdam kājas nolīkušas, (līgo! līgo!
Ne no zelta, sudrabiņa: (līgo!):
No ēdiena, dzērieniņa,
Jāņa bērnus mielojot.
Ja pa Jāņiem nelīgo, tad pa vasaru lini sakrīt veldrē.
Jāņu nakti zied paparde ar krāšņiem ziediem, kas viņu redz ziedot, tas ir laimīgs un tam piepildās viss, ko viņš vēlas.
Papardes ziedu varot atrast tikai tad, ja meklē ar sev nolemto cilvēku.
Līgo pļavas, līgo lauki,
Savas dienas gaidīdami.
Kad atnāca Jāņa diena,
Visiem ziedu seģenītes.
Ziedēj pļava, ziedēj nora,
Ziedēj visas mežmalītes.
Kas to ceļu nopēdoja
Basajāmi kājiņāmi,
Jāņa bērni nopēdoja,
Jāņa zāles lasīdami.
Jānīšam divi staļļi
Pārdodamu kumeliņu.
Pirciet, mani bāleliņi,
Jel ar vienu ceļa zirgu!
Ai, Jānīti, ai, brālīti,
Aplec manu kazu kūti!
Jau devīta vasariņa,
Visas kazas ālavās.
Tradicionāls ēdiens Līgosvētkos un Jāņos.
(Jāņu siers)
Naudu, naudu, Jāņu tēv,
Jālīgst siera sējējiņa:
Jāņu māte saslimusi,
Jāņu dienu gaidīdama
Jāņu māte sieru sēja
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvis alu dara
No saldiem miezīšiem.
Aizzamirsa, aizzamirsa
Jāņa diena neturēta!
Siesim sieru palagā,
Turēsim Jāņa dienu.
Ja Jāņu nakti guļ, tad visu vasaru odi kodīs.
Lij, lietiņ, Jāņu dien’,
Nelij Jāņu vakarā:
Augs rudzīši, augs miezīši,
Augs jaunas meitenītes.
Labvakar(i), Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus,
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņa zāles lasīdami.
Liela rinda meitu gāja
Gar Jānīša tīrumiņu.
Nāc, Jānīti, lūkoties,
Kura tava līgaviņa.
Vidū visu mazajā,
Tā būs Jāņa līgaviņa;
Zelta kronis galviņā,
Ābeļziedi rociņā,
To ņems Jānīts, to mīlēs,
To citam nevēlēs
Ja Jāņu nakti guļ, tad lini sakrīt veldrē.
Kas Jāņa naktī kopojas, tam labība sagāžas veldrē.
Pa pāriem rieksti auga,
Pa pāriem āboliņš;
Pa pāriem jauni ļaudis
Jāņu nakti pulcējās
Cik tālu spīd liesmas no Jāņu ugunīm, tik tālu visi lauki paliekot auglīgi un labība to gadu labi izdodoties.
Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam,
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Kas apvilka zelta stīgu
Gar Jāniša istabiņu?
Jāņa bērni apvilkuši,
Jāņa nakti līgojot.
Kas spīdēja kas vizēja
Jāņa mātes pagultē?
Jāņa mātes zelta kurpes,
Tās spīdēja, tās vizēja.
No Jānīša pavaicāju,
Kādu plūkt Jāņa zāli.
– Plūc papriekšu buldurjāni,
Tad sarkanu āboliņu.
Man atnāca Jāņa diena
Nezināma, negaidāma,
Ne krekliņis man velēts,
Ne snātnite balināta.
Es noviju vainadziņu
No visām puķitēm;
Es uzliku vainadziņu
Pašā Jāņu vakarā,
Jānits manim roku sniedza
Pašā Jāņu vakarā.
Jāņa dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas pamatnes, uz nogriezuma būs redzams kāds burts, ar to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.
Lai cik gara Jāņa nakte,
Man dziesmiņas nepietrūka;
Man uzklāja Laimes māte
Dziesmu segu mugurā.
Ak tu krupi, tautu meita,
Tavu smuku pupu šņoru!
Man iztrūka bikšu kņope,
Uz tevim raugoties.
Ak tu mazais Pēteriti,
Tev ir švaka pederite;
Atnāks lielais vēršu Jānis,
Tam ir labs velkamais.
Koši koši, jauki jauki,
Kad atnāca Jāņa diena:
Dzied putniņi, līgo meitas,
Meža gali gavilē.
Jāni Jāni kā tad tā
atstāj bikses pļaviņā!
priecīgus un draiskus Jāņus!
Jāņi –stipruma, jaudas un spara apmainās laiks: daba dod cilvēkam un cilvēks – dabai. Jāprot gan dot, gan ņemt – Jāņos dziedot, dancojot, plūcot jāņuzāles, vijot vainagus, vārtoties rasā, nakti neguļot un sagaidot saulīti!
Pūt, Jānīti, vara tauri
Pašā Jāņu vakarā,
Lai sanāca Jāņa bērni,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Lai atnesa Jāņu zāles,
Lai iedzēra Jāņu alu,
Lai uzkoda Jāņu sieru
Lai aizdedza darvas mucu,
Lai darija vaiņadziņus,
Lai gaidija Jāņu rītu,
Kad saulīte rotājāsi.
Zīlējot Jāņu naktī, var tikt gan pie vīra, gan bagātības un citādi uzlabot savu dzīvi. Ja Jāņu naktī ap pusnakti skatīsies ūdens glāzē caur gredzenu, var ieraudzīt līgavaiņa seju. Ja iet gulēt ar vainagu galvā, tad visi sapņi piepildīsies. Ja ap pusnakti bridīs pa ūdeni, būs bagātība. Jāņu naktī paparde zied zelta ziediem; kas to redz ziedot, tas var izteikt vienu vēlēšanos, kura piepildīsies. Savukārt, lai iegūtu skaistumu, Jāņu rītā ir jāmazgājas rasā. Zīlēja ļoti daudz, līdz ar to Jāņi un Līgo bija sava veida buršanās periods.
Nākat šurpu, Jāņa bērni,
Nākat lieli, nākat mazi!
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.
Jautri, jautri Jāņus gaidu
Ar šašliku vēderā!
No lūsīša baidījos,
Par šašliku priecājos!
Pa pārami rieksti auga,
Pa pārami āboliņis,
Pa pārami jauni ļaudis,
Jāņu nakti pulcējāsi.
Ieiedama istabāi,
Augstu metu ābuliņu, ābuliņu,ē!
Lai tas auga, lai ziedēja
Līdz citiemi Jānīšiemi, Jānīšiem, ē!
Metam zāles istabāi,
Lai nesnauda vērpējiņa,
Lai nesnauda vērpējiņa,
Linu kreklu audējiņa.
Iemetami Jāņuzāles
Jauna puiša gultiņāi,
Dievs dod viņam citu gadu
Klātu jaunu gulētāju.
Metam zāles laidarāi,
Lai telītes vairojāsi,
Cik zālīšu, tik telīšu
Jāņa mātes laidarāi.
Augstu metu Jāņa zāles,
Lai telītes lielas auga,
Lai telītes lielas auga,
Lai tā pulka piena deva.
Aitiņ, mana Bārbaliņa,
Pušķo manu augumiņu,
Es pušķoju tavu kūti
Jāņa dienas vakarā.
Jāņi, Jāņi šovakar,
Kam tie Jāņi piederēja?
Moderēm, raganām,
Tām tie Jāņi piederēja.
Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam.
Papardēs pa jāņu nakti,
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši,
Drošu seksu izjaukuši!
Jauka bija Jāņu diena
Par visām dieniņām:
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņa.
Ja pagalmā vidū aug liepa, tās zaros neprecētās meitas met savus vainadziņus, tā zīlējot preciniekus. Der arī ozola, ābeles un cita žuburota koka zari. Arī ūdenī var mest vainadziņu un zīlēt.
Iekš papardītēm Jānis elsa,
Un kaut ko Līgai ausī melsa,
No rīta Jānim mute sausa,
Un Līga jož pēc alus kausa.
Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.
Dieviņš sēja sudrabiņu
Visu garu Jāņu nakti.
Sēj, Dieviņ, manu tiesu
Jele vienu birzumiņu!
Pļavās, kur līgotāji pāri gājuši, zāle aug leknāka
Jāņa dienā mājas māte liek nātres uz logiem un sliekšņiem, lai raganas pakaļas sadedzinātu.
Jāņa māte sieru sēja
Deviņiem stūrišiem;
Šim stūritis, tam stūritis,
Man pašai viducitis,
Man pašai viducitis
Par akmeņa cēlumiņu.
Lietiņš lija Jāņa nakti,
Lietiņš Jāņa vakarā,
Nomirkuši Jāņa bērni,
Jāņa zāles lasīdami.
Kur, Jānīti, tu gulēji
Šo garo vasariņu?
– Rīgas vārtu maliņā,
Zem pelēka akmentiņa.
Aiz skopuma saiminiece
Jāņu siera neizsēja,
Lai nenāktu Jāņa bērni
Viņas sētu aplīgoti.
Jāņa tēvs alu dara
Daudzajiem bērniņiem;
Jāņa bērni izslāpuši,
Jāņa dziesmas dziedādami.
Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, sievasmātei nepatīk, ka viņu aprunā!
Čomi gaida Jāņu dienu,
Meičas gan negaidīja.
Visa diena nostrādāta,
Tad krūmos izvārtīta.
Un vēl trakās čomu sievas,
Pierē iepidžina rievas!
