Jāņu dienas pantiņi, apsveikumi un dzejoļi
Jāņi un Līgo kopā veido vienus no vispopulārākajiem un unikālākajiem svētkiem Latvijā. Šie svētki ir pirmie, par ko mēs stāstam viesiem, kad tie mums prasa, ko latvieši svin. Nenoliedzami, šie ir visgaidītākie vasaras svētki un to svin katrā sētā. Tikai retais latvietis nepavada jūnija mēnesi plānojot, ko un kā darīs Jāņos.
Jāņi ir seni latviešu tautas svētki, kuri ir vislabāk saglabājušies līdz mūsdienām no visiem saulgriežu svētkiem, saglabājot savu unikalitāti plašākā Eiropas kultūras kontekstā. Jāņi tiek saukti arī par vasaras saulgriežu svētkiem, un tos oficiāli atzīmē 23. un 24. jūnijā. Lai gan vārda diena Līgām ir 23. jūnijā, šīs dienas vakaru atzīmē kā Jāņu vakaru. Vārda dienā Jāņiem ir 24. jūnijā, ko mēdz saukt par Līgo dienu. Šāds neliels sajukums nevienu nemulsina, jo Jāņu vakars tradicionāli saplūst kopā ar Līgo dienu, jāņotājiem sagaidot saullēktu.
Latviešu tautasdziesmu starpā ir ļoti daudz Jāņu pantiņi. Visticamāk, tie ir visapdziedātākie svētki visā plašajā latviešu tautasdziesmu klāstā. Dziesmas par Jāņu tēvu, Jāņu sieru un alu, kā arī citi apsveikumi Jāņos ir dominējošās latviešu radio viļņos visu jūniju, kā arī ievērojamu laiku pēc tam.
Populārākais veids, kā radīt apsveikumu Jāņos kādam sev tuvam cilvēkam, ir vainaga uzpīšana. Ozolu un pļavas puķu vainagi ir viena no simboliskākajām Jāņu tradīcijām, līdzīgi kā siera ēšana, alus dzeršana un lekšana pāri ugunskuram. Jāņu naktī populāri ir dziedāt Jāņu un Līgo dziesmas, kā arī doties papardes zieda meklējumos. Katrā latviešu ģimenē mēdz būt individuāli Jāņu dienas apsveikumi un tradīcijas.
Šajā sadaļā ir atrodami labākie apsveikumi Jāņu dienā, dažādi Jāņu dienas pantiņi un cita veida atraktīvi un populāri sveicieni Jāņos. Jāņu apsveikumu radīšana, šķiet, ir ikviena latvieša specialitāte. Vienkāršu pantiņu Jāņos, ar saucienu “Līgo, Līgo” spēj radīt jebkurš, taču ja trūkst ideju vai ir vēlme dalīties ar ko oriģinālāku, šī sadaļa ir īstais avots dažādiem Jāņu apsveikumiem un Jāņu dzejoļiem.
Eita, bērni, lūkoties,
Ko dar’ Jānis aplokā:
Pītin pina, vītin vija
Meitām govju slauktuvīti.
Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus,
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja!
Ir atkal Jāņu nakts un atskan līgo,
Uz mirkli vaļā veras burvīgs zieds.
Kaut matos sirmi pavedieni stīgo,
Bet sirds pukst tāpat kā tovakar
Jāņa sētā cienastu saņems tikai tad, ja Jāņa bērni būs apstaigājuši un apdziedājuši labības laukus un dārzus.
Jānīts sēd kalniņā
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā,
Dod manām telītēm.
Jāņuguns jāiededz, pirms saule norietējusi, lai nepārtrūkst gaismas pavediens līdz saules lēktam.
Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.
Jāņu naktī Tevim vēlu,
Tavu dēlu varen cēlu,
Lai tas Tevi stipri spaida,
Tikai nepaliec kā skaida!
Jānīt’s brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu.
Šim saujiņa, tam saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.
Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā.
Ko plūc rīta saulītē,
Tā vairs lieti nederēja.
Katram Jānim janu zāle savējai krasiņā
Katram Jānim savu pāli atrast sava vietiņā.
Šodien tevi visi milē,lai tev vieglas pagiras!
Ja Jāņu dienā neviena mājlopa vai putna nekauj, tad tanī gadā no mājlopiem kāds nobeidzas.
Jāņa māte sieru sēja
Pašā Jāņu vakarā;
Jānīts cēla akmentiņu
Vaidēdams, raudādams
Pikantā spēle ar avīzi. Jāizspēlē, kurš pāris dejos uz mazāka avīzes gabaliņa, bet tad jau var sākt to burzīt. Šajā spēlē vīrietim jāapsēžas, avīzes noliekot sev klēpī, bet sieviete, apsēžoties klēpī, mēģina to pēc iespējas vairāk saburzīt – uzvar tas pāris, kura avīze saburzītākā.
Nāc, Jānīti, ja nākdams,
Gaida visa vasariņa:
Gaida dārzi, tīrumiņi,
Gaida gani, pieguļnieki.
Alu, alu, zivi, zivi,
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies! Līgo līgo!
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Es sasēju Jāņa sieru
Deviņiem stūrīšiem,
Lai redzēja Jāņa bērni,
Jāņa nakti sanākuši.
Visas puķes uzziedēja,
Papardīte neziedēja.
Tā ziedēja Jāņu naktī,
Zeltītiem ziediņiem.
Es noviju vainadziņu
Savam labam arājam;
Tas uzlika galviņā
Pašā Jāņu vakarā.
Santenītes, magonītes
Jaunu meitu Jāņa zāles;
Asi dadži, sīkas nātres
Jaunu zēnu Jāņa zāles;
Papardītes, vībotnītes
Vecu ļaužu Jāņa zāles.
Es nopinu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā;
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā Jāņu vakarā.
Jāņa nakti muca dega
Augsta kalna galiņā;
Ciema puiši sanākuši
Jāņa nakti priecāties.
Ja dzeguze beidz kūkot pirms Jāņiem – būs īsa vasara, agras salnas; ja pēc Jāņiem – būs gara vasara.
Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, tad tās nāk mājā.
Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām:
Miezīts cēla cepurīti
Līdz pašām debesīm.
Lai saulīte kur uzausa
Pliki guļ Jāņu bērni
Mīlas guņi tos pasauca
Steigā jāmet nost ir tērpi
Jānīts brēca, Jānīts kauca
Alus muca iztukšota,
Jānītim lieli kreņķi –
Sausa visa vasariņa!
Ja pa Jāņiem lietus līst, tad labs siena laiks.
Jāņu nakts
“Ai, baltā Jāņu nakts!
Kamdēļ tik ātri beidzies?
Tev visu gadu dziesmu kamols tīts.
Vēl tikko vakarā ir iesākts līgot,
Ar saules stariem līgot jāizbeidz.
Ai, baltā Jāņu nakts!
Ar rasas kurpēm ziedos,
Ar jāņuzālēm, pļavās plūktajām,
Tur naktsvijoles brīnišķīgi smaržo
Un putnu dziesmas atskan burvīgās.
Veči glauda mucai sānu,
Taisa ciet un vaļā krānu.
Aliņš puto, aliņš šņāc,
Zālē Jāņu mielasts klāts.
Visi gaida Jāņu dienu,
Gani gaida, govis gaida:
Ganiem siers, ganiem piens,
Govīm bērza vainadziņi.
Koki augot tikai līdz Jāņiem, pēc tam tikai briestot.
Jāņu tēvs rūkdams nāca,
alus kanna rociņā,
Jāņu māte dancodama
ar to siera telēķīti.
Jāņu vakarā meitas apsmērē naudas gabalu vienā pusē ar sarkanu krāsu, aiziet pie upes un met viņu ūdenī, ja naudas gabals iekritīs ar sarkano pusi, tad tā precēs nabagu, bet ja naudas gabals nokritis ar nesmērēto pusi, tad precēs bagātu vīru.
Dabas parādība, ko jāņu bērniem vēlams sagaidīt pēc līgošanas, lai vasarā nenāktu miegs.
(Saullēkts)
Jāņa diena, Jāņa diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Ar dziesmām sagaidām,
Sējas darbus pabeiguši.
Jāņa māte sieru sēja,
Jāņa bērnus gaidīdama;
Jāņa tētis alu dara,
Jāņa bērnus gribēdams
Bagātam Jāņa tēvam
Treji vārti appuškoti:
Pa vieniemi gani dzina,
Pa otriemi pieguļnieki,
Pa trešiem Jāņa bērni
Jāņa dziesmas skandināja.
Klusi, klusi, Līga alu nodzērusi.
Desmit Jāņus nodevusi,
Jāņa sieru pārdevusi,
Desmit eiro ieguvusi.
Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa.
Jās Dieviņis, brauks Laimiņa,
Kritīs Laimas kumeliņis.
Zāļu dienu pirti kūru
Ar ozola zariņiem,
Lai perās tie ļautiņi,
Kam bij kaula kažociņis.
Skopa skopa man māmiņa,
Kur tik skopa gadījās:
Asariņas izraudāja,
Jāņu sieru sasienot.
Iesim, meitas, skatīties,
Kādi ziedi rudziem zied.
Rudziem zied zelta ziedi
Sudrabiņa pakariem.
Gani dzina sētiņā,
Kupla liepa vārtus vēra;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij Jāņa māmuliņa.
Ugunī kāju liku
Churkstināju klusēdams
Jāņu nakti apēdīšu,
Teļukā lūrēdams..
Laba laba Jāņa māte,
Gārdus raušus izcepusi:
Kviešu milti pa apakšu,
Krējumiņis pa virsiņu.
Jāņa māte alu dara,
Biti bāza kabatāji,
Lai dzied viņas dzērājiņi
Kā bitītes stopiņāji.
Nākat droši, Jāņa bērni,
Nenākati bīdamies:
Jau vakari, aizvakari
Gaidīj’ mana māmuliņa.
Jāņa naktī meitai jānoģērbjas kailai, jāuzliek rožu vaiņags galvā; kurš puisis to noķers, tas būs meitas nākamais vīrs.
Skotelītes balināju,
Jāņu dienas gaidīdama;
Kad atnāca Jāņa diena,
Kā gulbītis plevināju.
Pucēj kūsi tautumeita
Kad bij Jāņu vakars vēls
Tautiet”s stalti paklanijās
Būdams godīgs tēva dēls…
Jānis ienāk šķūnī,
Iekrīt vislielākajā būrī.
Vajag viņam palīdzību
Viņa sieva dod tikai miermīlību.
Devu, devu Jānīšam,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
Ja Jāņa dienā tik ilgi līst lietus, kamēr zirgu var apseglot, tad būs auglīga vasara.
Kas grib Jāņu alu dzert,
Jāņu sieru uzkozdams,
Tam būs Jāņu vakarā
Jauns Jānītis jāuztaisa!
Lai vairotu veselību un attīrītos no grēkiem, Jāņu naktī bija jāiet peldēties, bet tikai esot kailiem. Tika uzskatīts, ka kailai peldei ir tik pat liela nozīme kā jāņu ugunij, jo tās abas veicina gara attīrīšanu un šķīstīšanu.
Sieru, sieru, Jāņa māte,
Tev ir govis laidarāi,
Alu, alu, Jāņa tēvsi,
Tev ir mieži tīrumāi.
Priekš kam Līgo un Jāņu naktī bija jāiet peldēties kailiem?
(Lai vairotu veselību un attīrītos no grēkiem)
Jòņa mòte sìru séja
Deveņím styùreiším;
Šam styùreits, tam styùreits,
Maņ pats sìra vyduceņš
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti (līgo! līgo!),
Lai mani liniņi
Veldrē nekrīt (līgo! līgo!).
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani rudzīši
Veldrē nekrīt!(līgo! Līgo!)
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani miezīši
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani bērniņi
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mana valoda
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mana tautiņa
Veldrē nekrīt! (līgo! līgo!)
Sanākati, Jāņa bērni,
Saņemati Jāņa dienu.
Jāņa diena lepni nāca
Ugunīs vizēdama.
Jāņu vakarā salasītas lauka zāles der visu gadu visām lopu un cilvēku slimībām.
Bezdē, bezdē kas tur bezdē
Kaimiņ Janka apakš beņķa
Tas tas lielais bezdētājs
No tā nāk tā lielā smaka.
Ja meita Jāņu naktī ezera malā ūdenī skatās, tad viņa tāpat neko neieraudzīs, jo ārā ir tumšs!
Kamazs bija auto labs
netraucē tam ceļa stabs
baruc tas taisni grāvim pāri
laikam tikko čarku rāvis
tikmēr citā pusē klusi
zaļvestainie sabraukuši
un ar stalker radaru
taisa Jāņu navaru.
Iesim iekšā skatīties,
Kāda Jāņa istabiņa:
Izrotāta, izpuškota,
Pati saule vidū spīd.
Līgo vakars zemi klāj,
Jāņa tēvs pār laukiem slāj,
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis surogāts!
Sarijušies riepu dūmus,
Līgotāji meklē krūmus,
Rītam austot, Jānis klusi
Streipuļo uz māju pusi
Citās mājās sieru sēja,
Mūsu mājās vien nesēja:
Mūsu mājās slinkas meitas,
Nemāk sieru sataisīt.
Jāņos un Līgo pie alus struča pirmajam jāiet saimniekam. Ja cits ies, tad tam pielips nelaime.
Ai, Jāniša vakariņš,
Ozuliņa tēretajs!
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņas vainaciņu.
Līgo, Jānīt, līgo!
“Kā katru gadu Janka alu raudzē.
Ik dienu pagaršo, vai ir jau gana labs.
Vien Milda rūc: – Tu, vecais, aknas saudzē,
Lai Jāņos nav mums jārotā tavs kaps!
/I. Šteinberga/
Jānīts bēdīgs sēzh pie pirts
salauzta ir viņa sirds
Līga alu nozagusi
visu krūmā izdzērusi
Jāņu naktī jaunām meitām krustceļā jāvij vainadziņš no 9 šķiru puķēm. No katras šķiras jāņem 9 ziedi. Ar šo vainadziņu galvā jāiet gulēt. Kas sapņos vainadziņu noņems, tas apprecēs.
Kur tradicionāli kur Jāņu dienas ugunskuru?
(Pakalnā vai jebkurā augstākajā apkārtnes vietā)
Dievs dod mūsu Jāņa tēvam
Labu laimi dzīvojot,
Ar kājiņu pabīdīt
Naudas lādi pagultē.
Es izdzinu Jāņu nakti
Savas aitas pieguļā:
Jāņa nakti zelta rasa,
Lai tās baltas mazgājās.
Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.
Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā:
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanajis āboltiņis.
Kā tos Jāņus sagaidīja,
Tā tos Jāņus pavadīja,
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.
Kas apjoza zelta jostu
Apkārt manu rudzu lauku?
Mīļā Māra apjozusi,
Jāņa nakti staigājot.
Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Raudzīt,vai tiek ēsts un dzerts.
Šašliks sacepts,brendijs ieliets-
Tad var arī uzdejot.
Visas naktis – skaistas naktis,
Jāņu nakts – vēl jo skaista:
Tad satiku savu puisi,
Kam atdevu vainadziņu.
Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis!
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēci jaunas meitas.
Jāņu naktī lopi kūtī cilvēku valodā runājot.
Līgojam uz ezera,
Jāņu dienas vakarā.
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.
Nelīst`, lietus, nelīst`, lietus (līgo! līgo)
Šodien lietus nevajaga (līgo!) –
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.
Dod, Dieviņi, Saules gaismu,
Dzen lietiņu jūriņai,
Lai iekūra Jāņa bērni
Kalnā Jāņa uguntiņu.
Jānītim vara taure,
Man bij dziesmu vācelīte.
Jānīts pūta vara tauri,
Es dziesmiņas nodziedāju.
Jāņu dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pamatnes, un ar burtu, kas būs redzams griezuma vietā, sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.
Jōņu mōte sīru sēja
Jōņ-a dīnas reiteņā;
Jōņa bārni skatejōs,
Maleņā stōvādami
Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Cik reižu Jāņu vakarā pāri ugunij pārlec, tik laimīšu būšot nākamajā gadā.
Jāņa dienā jālec pāri ugunskuram, tad vasaru neēd odi.
Jāņu ugunskuri jākur kalniņos. Ugunskura pelnos Dieviņš naudu ber.
Jāņu tēvis miežus pļāva
Jāņu dienas aliņam;
Jāņu māte govis slauca
Jāņu dienas sieriņam.
Pelīt, pīksti!
Šī spēle paredzēta daudziem dalībniekiem.
Vajadzigs: Šalle acu aizsiešanai, mūzika.
Spēles gaita: Spēlētājam aizsien acis, skan mūzika, kad mūzika apklust, pārējie spēlētāji sastingst un nedrīkst kustēties. Spēlētājs ar aizsietām acīm pieskaras kādam no spēlētājiem un saka: “Pelīt, pīksti!”.
Tad šim dalībniekam jāpīkst, bet tas, kam aizsietas acis, jāmēģina uzminēt kurš tieši tas ir. “Pelīte” var nopīkstēt 3 reizes.
Gadījumā ja nevar atminēt, kurš spēlētājs pīkstēja, izvēlas citu, kuram aizsien acis, atkal ieslēdz mūziku, un spēli turpina.
Jāņu dienā meitām jāēd siļķe. Kas naktī sapņos pasniegs dzert, tas būs izredzētais.
Spožās tālēs Jāņu zāles
Ziedot apžilbina acis.
Cik to tūkstoši? Vai simti?
It neviens man nepasacīs.
Pinot zāļu galvas rotu,
Dāsnās vasariņas dotu,
Lieku ziediņu pie zieda,
Mīļas līgodziesmas dziedu.
/I.Bērza/
Kad dara Jāņu alu, svešus cilvēkus nevar klāt laist, citādi alus nerūgst
Varbūt smaržas vējā plīvos,
Līgo viesi ieņems sīvos,
Varbūt skanēs jautras dziesmas,
Tumsā sprēgās uguns liesmas.
Alus kausi – Jāņu sieri,
Dziesmas dzied pat latvju krievi.
Jampadrači-jautrās dejās,
Ieplūst līksme visu sejās!
Ja vien paši jautri būsiet,
Papardītē laimi gūsiet.
Galu galā varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!
Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Cerā rauta papardīte.