Jāņu dienas pantiņi, apsveikumi un dzejoļi
Jāņi un Līgo kopā veido vienus no vispopulārākajiem un unikālākajiem svētkiem Latvijā. Šie svētki ir pirmie, par ko mēs stāstam viesiem, kad tie mums prasa, ko latvieši svin. Nenoliedzami, šie ir visgaidītākie vasaras svētki un to svin katrā sētā. Tikai retais latvietis nepavada jūnija mēnesi plānojot, ko un kā darīs Jāņos.
Jāņi ir seni latviešu tautas svētki, kuri ir vislabāk saglabājušies līdz mūsdienām no visiem saulgriežu svētkiem, saglabājot savu unikalitāti plašākā Eiropas kultūras kontekstā. Jāņi tiek saukti arī par vasaras saulgriežu svētkiem, un tos oficiāli atzīmē 23. un 24. jūnijā. Lai gan vārda diena Līgām ir 23. jūnijā, šīs dienas vakaru atzīmē kā Jāņu vakaru. Vārda dienā Jāņiem ir 24. jūnijā, ko mēdz saukt par Līgo dienu. Šāds neliels sajukums nevienu nemulsina, jo Jāņu vakars tradicionāli saplūst kopā ar Līgo dienu, jāņotājiem sagaidot saullēktu.
Latviešu tautasdziesmu starpā ir ļoti daudz Jāņu pantiņi. Visticamāk, tie ir visapdziedātākie svētki visā plašajā latviešu tautasdziesmu klāstā. Dziesmas par Jāņu tēvu, Jāņu sieru un alu, kā arī citi apsveikumi Jāņos ir dominējošās latviešu radio viļņos visu jūniju, kā arī ievērojamu laiku pēc tam.
Populārākais veids, kā radīt apsveikumu Jāņos kādam sev tuvam cilvēkam, ir vainaga uzpīšana. Ozolu un pļavas puķu vainagi ir viena no simboliskākajām Jāņu tradīcijām, līdzīgi kā siera ēšana, alus dzeršana un lekšana pāri ugunskuram. Jāņu naktī populāri ir dziedāt Jāņu un Līgo dziesmas, kā arī doties papardes zieda meklējumos. Katrā latviešu ģimenē mēdz būt individuāli Jāņu dienas apsveikumi un tradīcijas.
Šajā sadaļā ir atrodami labākie apsveikumi Jāņu dienā, dažādi Jāņu dienas pantiņi un cita veida atraktīvi un populāri sveicieni Jāņos. Jāņu apsveikumu radīšana, šķiet, ir ikviena latvieša specialitāte. Vienkāršu pantiņu Jāņos, ar saucienu “Līgo, Līgo” spēj radīt jebkurš, taču ja trūkst ideju vai ir vēlme dalīties ar ko oriģinālāku, šī sadaļa ir īstais avots dažādiem Jāņu apsveikumiem un Jāņu dzejoļiem.
Sit, Jānīti, vara bungas
Pašā Jāņu vakarāi,
Lai skan labi Jāņu dziesma
Pašā zāļu vakarā.
Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas par velti negulēja-
Tas taisīja cilvēciņu
Ar visiem zābakiem
Dūmi kūpi, dūmi kūpi
Aiz pirtiņas namiņa:
Tur rosās Jāņa tēvsi,
Jāņu alu darīdams.
Jāņa vakarā lauž lapu žagarus, saulei noejot sien deviņi zari slotā, saulei lecot staigā pa kaimiņu ganībām, slauka rasu ar slotiņu piena slaucenē un dod govīm dzērienā, runājot šos piena vārdus: “Ai Dieviņ, mīļā Māra, sēd’ manā laidarā! Trīs upītes ietecēja manās govu nāstiņās, vien’ no jūras, vien’ no Ventas, treš’ no maniem kaimiņiem. No radziņiem pupiņos, no pupiņiem manā slaucenē: baltu pienu, biezu krējumu, dzeltānu sviestu dod (jāmin lopu spalva)!”
Ja Jāļu dienas rītā acis rasā mazgā – tās kļūst veselas.
Dižas meitas diži puiši
Kaili pāri gunim lēca
Jo guntiņa dega koši
Jo augstāki kājas cēla
Nākat šurpu, Jāņa bērni,
Nenākat bīdamies!
Te dzied pate Jāņa māte,
Alus kanna rociņā.
Mājas pušķošana ar zālēm, zariem un ziediem ir īpaša tuvināšanās dabai, ļaušana tai ieiet savās mājās. Aiz mājas sijām tika spraustas papardes, bet apkārt mājai un uz durvīm stiprināti pīlādži, lai ļaunums netiktu iekšā. Pēc latviešu priekšstatiem vasaras saulgriežu laikā augos koncentrējas liels auglības spēks, kuru cilvēks var piesavināties, tāpēc Jāņi ir piemēroti arī ārstniecības augu vākšanai.
Līgo veci, līgo jauni, kamēr Jāņu uguns degs;
Līgosim mēs šo naksniņu, kamēr rīta saule leks.
Citu gadu gaidīsim, kad Jānītis atkal nāk,
Tā, lai mūsu bērnu bērni vienmēr Līgo dziesmas māk.
/A. Legzdiņš/
Jānīc sēd ozolā,
Zelta kokles rociņā.
Nāc, Jānīti, sētiņā
Pašā Jāņu vakarā!
Jānits danci dancināja
Liela meža maliņā;
Sien, māmiņa, man jostiņu,
Lai es teku palīgā.
Es svinēju Jāņa dienu,
Man Jānīts bāleniņš;
Ja būs man Dievs vēlējis,
Būs Jānītis arājiņš.
Jāņa dienas naktī vajaga noģērbties plikam, aiziet uz rudzu lauku un trīsdeviņas vārpas aizlauzt no dienvidiem uz ziemeļa pusi. Laužot var saimniekam novēlēt visādu nelaimi, sev atkal var prasīt kādu daļu no saimnieka rudziem. Kad rudzus nopļauj, tad viss notiek, kas novēlēts. Kad rudzu lauzējs iet pie saimnieka pirkt drusku rudzu, tad vēlāku visa novēlētā daļa pāriet pie lauzēja.
Tu,meitiņa, strupa, resna,
Kas jel tevi šķeterēja?
Ēdolnieki šķeterēja
Jāņu nakti pieguļā.
Alutiņi, alutiņi,
Ko darīji Jānīšam?
Jānīts nāca pagalmā,
Sētas mietus turēdams…
Nākat šurpu, Jāņu bērni,
Nākat lieli, nākat mazi,
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.
Jāņu naktī ap pusnakts laiku jāskatās caur gredzenu ūdens glāzē. Tad varot redzēt līgavaiņa seju redzēt.
Ak tie Dievi lielie Dievi
Visu gadu mani rāja
Tik uz pašu Jāņa nakti
Man pie Līgām aiziet ļāva
Ko var ieraudzīt, ja skatīsies ūdens glāzē caur gredzenu Līgo vai Jāņu naktī?
(Līgavaini)
Nāc, Jāniti, dod rociņu,
Ko es tev dāvināšu:
Es nopinu puķu kroni
Tavā vārda dieniņā.
Ņem spēku no Jāņuzālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz-
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.
Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd-
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.
Ņem spēku no Jāņudziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev-
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.
Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj-
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut liksies-kāds tīklus vērpj.
Ņem spēku no Jāņuzālēm,
No gaismas,kas kalnos zied,
Ņem spēku no nakts bez tumsas,
Kas šonakt pār zemi iet.
Trīs dieniņas mazgājos,
Jāņu nakti gaidīdama;
Kad atnāca Jāņu nakts
Tad varēju draiskoties.
Jānīt’s kliedza, Jānīt’s brēca
Pašā dīķa viducē.
Sanākat, Jāņa bērni,
Velkat Jāni maliņā,
Izvilkuši maliņā
Svētīsim Jāņa dienu.
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu daiļu kumeliņu:
Zīda sega, zelta segli,
Sidrabiņa iemauktiņi.
Aiz kalniņa miežus sēju,
Lai vārniņas nenoēd;
Es Jāņiem alu daru
Kumeliņa pēdiņā
Līgo veci, līgo jauni,
Kamēr Jāņu uguns degs,
Līgosim mēs šo naksniņu,
Kamēr rīta saule lēks.
Citu gadu sagaidīsim,
Kad Jānītis atkal nāks.
Tā lai mūsu bērnu bērni
Vienmēr līgo dziesmas māk.
Jāņu naktī meitām un puišiem ozola vainags jāsviež ābeles zaros; cik reizes vainags krīt zemē, tik gadi līdz precībām palikuši.
Es aizgāju Jāņa nakti
Sev draudziņu lūkoties.
Ko Jāņos nidabūju,
To dabūju Pēteŗos:
Dabūj’ zirgu, dabūj’ sedlus,
Dabūj’ puisi jājējiņu.
Skaiti, ja māki
Spēlēt gribētājus sastāda rindā.Uzdevums ir katram vadītāja norādītajam spēlētājam nosaukt nākamo ciparu, bet ar nosacījumu, ka visu ciparu vietā, kuri dalās ar 3 – jāpalecas un jāsaka – hop! Piemēram: viens, divi, hop, četri, pieci, hop… Kurš kļūdās – izstājas.
Jāņa vakaru vajagot iet uz kaimiņu robežas ēst, tad apēdīšot kaimiņa lauka svētību.
Akmentiņ, lec laukā!
Vajadzīgs: Mazs akmentiņš, ko ērti turēt plaukstā.
Spēles gaita: Dalībnieki sēž aplī, saķērušies elkoņos un kopā salikuši plaukstas. Spēles vadītājam sakļautās plaukstās ir akmentiņš. Vadītājs staigā apkārt, katra plaukstām pieskaras, it kā katram dotu akmentiņu.
Vienam spēlētājam plaukstās nemanāmi ieliek akmentiņu. Apstaigā visus spēlētājus.
Beigās spēles vadītājs saka: “Akmentiņ, lec laukā!”
Spēlētājs, kuram plaukstās ir akmentiņš, cenšas atbrīvoties no blakussēdētāju rokām un piecelties kājās. Viņš kļūst par vadītāju.
Jānīts sēd kalniņā,
Zelta svārki mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā
Pie manām gosniņām.
Līgotāji, līgotāji,
Nav vairs tālu Jāņu diena:
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.
Lietiņš lija Jāņu nakti,
Lietiņš Jāņu rītiņā:
Nevarēju tālu iet
Pelnīt siera gabaliņu.
Visas lauku puķes zied,
Papardīte vien nezied;
Tā zied Jāņu naksniņā,
Kad ļautiņi neredzēja.
Visas puķes noziedēj`šas,
Papardīte neziedēj`si;
Tā ziedēja Jāņu nakti,
Sudrabiņa ziediņiem.
Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied,
Tā ziedēja Jāņu nakti,
Zelta miglu miglodama.
Visas puķes vaiņagā,
Papardīte mežmalā –
Tā gaidīja meklētāja
Jāņu naktes vidiņā.
Viena pati Jāņu zāle
Deviņiem žuburiem;
Devītā žuburā
Zelta poga galiņā.
No trejdeviņiem ziediem jānopin vainags, jāiebāž azotē un visu dienu jāglabā. Vakarā kārtīgi jāizdejojas. Ejot gulēt, vainags jāliek pagalvī. Tad sapnī varēs redzēt, kas notiks nākotnē.
Ai Jānīša vakariņš,
Ozuliņa tērētājs!
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņas vainaciņu.
Meitām jāiet Jāņu naktī līgot; ja tās Jāņu nakti guļ, tad mūžam paliek vecmeitās.
