Jaunais gads - apsveikumi, dzejoļi, pantiņi

1. Janvāris
Par Svētkiem

Jaunais gads ir īpaši svētki, kuru laikā sagaidām jaunā kalendārā gada iestāšanos. Šie svētki tiek atzīmēti naktī no 31. decembra (Vecgada vakara) uz 1. janvāri (Jaungada diena). Jaungada vakars vairākās valstīs, tostarp Latvijā, ir valsts svētku diena, kad varam palikt mājās un pavadīt laiku ar mīļajiem. Jaunais gads tiek svinēts visapkārt pasaulei, ievērojot tādas populāras tradīcijas kā Jaungada svinības un ballītes, sēšanos pie svētku galda, jaunā gada apņemšanās un, iestājoties pusnaktij – salūta skatīšanos. Svētku sagaidīšana tiek pavadīta ar jautrām ballīšu spēlēm, stāstot Jaungada novēlējumus un jaunā gada pantiņus, kā arī malkojot šampanieti.

Pirmās Jaungada svinības jeb festivāli norisinājās aptuveni 2000. gadā pirms mūsu ēras, Mezopotāmijas laikā. Babilonijā jaunais gads sākās, kad pēc pavasara ekvinokcijas iestājās jauns mēness, tātad martā, bet, piemēram, ēģiptiešiem un persiešiem gads sākās ar rudens ekvinokciju septembrī. Vēlāk, agrīnajos viduslaikos, lielākā daļa kristīgās Eiropas par jaunā gada sākumu pasludināja 25. martu. Gregora kalendārs, kuru 1582. gadā pieņēma Romas katoļu baznīca, atjaunoja 1. janvāri kā Jaunagada dienu un lielākā daļa Eiropas valstu pamazām sekoja šim piemēram, tādēļ mūsdienās lielākajā pasaules daļā Jaunais gads tiek svinēts tieši 31. decembrī.

Šo svētku gaidītākais brīdis ir pēdējā minūte līdz jaunā gada iestāšanās brīdim. Daudzi cilvēki mēdz skaļi skaitīt līdzi pēdējās sekundes – vai tas būtu ārā, sagaidot salūtu, vai arī mājās pie televizora ar šampanieša glāzi rokā. Pulkstenim ieskandinot pusnakti, cilvēki apmainās ar apskāvieniem un skūpstiem un vēl viens otram “Laimīgu Jauno gadu!”, pēc kā Jaunā gada apsveikumu pantiņi nebeidz skanēt vēl ilgi, jo cilvēki bieži mēdz apzvanīt savus ģimenes locekļus, lai apsveiktu tos.

Ļoti izplatīti decembra laikā ir jaungada vēlējumi, kuros izsakām pateicību par pagājušo gadu un ar jaunām cerībām un mērķiem sagaidām jauno. Publiskos Jaungada pasākumos un koncertos, kas notiek pilsētu laukumos un kultūras iestādēs, izskan Jaunā gada dzejoļi un Jaunā gada novēlējumi, kas ir neatņemama svētku pavadīšanas tradīcija. Rakstot apsveikuma kartiņas saviem tuvākajiem ģimenes locekļiem un draugiem, iedvesmu var smelties arī pie mums. Šeit atradīsi dažādus jaunā gada novēlējumus, jaungada dzejoļus un sirsnīgus jaunā gada apsveikumus, savukārt paši mazākie svētku vakarā pie egles varēs noskaitīt jaungada pantiņus.

Rādīt vairāk ↓

Veselību, jautru omu, panākumiem pilnu somu,
Jaunā gadā gaišu skatu un pie Laimes mātes blatu,
Un ja gadās kaut kas smags, lai tas būtu naudas maks.

Ja kāds cilvēks atnāk jaunā gadā, tas nāks visu gadu.

UZMANĪBU: Izglāb draugu, neļauj braukt dzērumā, piedzirdi līdz galam!

Mēs gaidām Jauno gadu
Būs pilna māja radu.
Mūs abus piedzirdīja
Še Tev nu svētki bija!

Gads būs jauks-
Kā čiekurs sveķiem lijis,
Būs saule, lietus…
Būs, kas vēl nav bijis!

Būs jaunā gadā rūpju stundas garas,
Un laimes mirkļi aši aizzibēs.
Un sapņi būs, un darbs, kas jāpadara,
Bet tāpēc dzīvojam zem saules mēs.

Es vēlēšu tev, ko jaungadam vēl:
-Lai pilna ar sudrabu josta.
-Lai visas dienas kā rudzi zied
Un nezied neviena kā skosta!

Dānijā ir tradīcija pie kaimiņu durvīm sasist traukus, un jo vairāk sadauzītu trauku atrodas pie mājas durvīm, jo lielāka veiksme sagaidīs nākamajā gadā.

Lai Jaunais gads Jums laimi nes
No sirds to vēlam mēs;
Lai smaidos, saticībā paiet dienas,
Lai skumjas nebūtu nevienas!

Lai laimes zvans no tālienes
Sveikas Jaunajā gadā nes,
Bet Vecais savas nedienas
Paslēpj zem sniega kupenas.