Jaunais gads - apsveikumi, dzejoļi, pantiņi

1. Janvāris
Par Svētkiem

Jaunais gads ir īpaši svētki, kuru laikā sagaidām jaunā kalendārā gada iestāšanos. Šie svētki tiek atzīmēti naktī no 31. decembra (Vecgada vakara) uz 1. janvāri (Jaungada diena). Jaungada vakars vairākās valstīs, tostarp Latvijā, ir valsts svētku diena, kad varam palikt mājās un pavadīt laiku ar mīļajiem. Jaunais gads tiek svinēts visapkārt pasaulei, ievērojot tādas populāras tradīcijas kā Jaungada svinības un ballītes, sēšanos pie svētku galda, jaunā gada apņemšanās un, iestājoties pusnaktij – salūta skatīšanos. Svētku sagaidīšana tiek pavadīta ar jautrām ballīšu spēlēm, stāstot Jaungada novēlējumus un jaunā gada pantiņus, kā arī malkojot šampanieti.

Pirmās Jaungada svinības jeb festivāli norisinājās aptuveni 2000. gadā pirms mūsu ēras, Mezopotāmijas laikā. Babilonijā jaunais gads sākās, kad pēc pavasara ekvinokcijas iestājās jauns mēness, tātad martā, bet, piemēram, ēģiptiešiem un persiešiem gads sākās ar rudens ekvinokciju septembrī. Vēlāk, agrīnajos viduslaikos, lielākā daļa kristīgās Eiropas par jaunā gada sākumu pasludināja 25. martu. Gregora kalendārs, kuru 1582. gadā pieņēma Romas katoļu baznīca, atjaunoja 1. janvāri kā Jaunagada dienu un lielākā daļa Eiropas valstu pamazām sekoja šim piemēram, tādēļ mūsdienās lielākajā pasaules daļā Jaunais gads tiek svinēts tieši 31. decembrī.

Šo svētku gaidītākais brīdis ir pēdējā minūte līdz jaunā gada iestāšanās brīdim. Daudzi cilvēki mēdz skaļi skaitīt līdzi pēdējās sekundes – vai tas būtu ārā, sagaidot salūtu, vai arī mājās pie televizora ar šampanieša glāzi rokā. Pulkstenim ieskandinot pusnakti, cilvēki apmainās ar apskāvieniem un skūpstiem un vēl viens otram “Laimīgu Jauno gadu!”, pēc kā Jaunā gada apsveikumu pantiņi nebeidz skanēt vēl ilgi, jo cilvēki bieži mēdz apzvanīt savus ģimenes locekļus, lai apsveiktu tos.

Ļoti izplatīti decembra laikā ir jaungada vēlējumi, kuros izsakām pateicību par pagājušo gadu un ar jaunām cerībām un mērķiem sagaidām jauno. Publiskos Jaungada pasākumos un koncertos, kas notiek pilsētu laukumos un kultūras iestādēs, izskan Jaunā gada dzejoļi un Jaunā gada novēlējumi, kas ir neatņemama svētku pavadīšanas tradīcija. Rakstot apsveikuma kartiņas saviem tuvākajiem ģimenes locekļiem un draugiem, iedvesmu var smelties arī pie mums. Šeit atradīsi dažādus jaunā gada novēlējumus, jaungada dzejoļus un sirsnīgus jaunā gada apsveikumus, savukārt paši mazākie svētku vakarā pie egles varēs noskaitīt jaungada pantiņus.

Rādīt vairāk ↓

Zaļš egles zars un sveču liesma,
Lai Jūsu sirdīs prieku lej.
Lai veiksmes, laimes, spēka daudz,
Kad jaunais gads uz priekšu sauc!

Nu tā mīļie viesi! Ar Dievu skaidrais prāts!!

Lai Jaunā gadā Jūsu mājās ne tikai baltas maizes, bet arī baltu domu daudz!

Lai tavi sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās.
Lai degsmes pilns tu būtu pats,
Tad laimes pilns būs Jaunais gads.

Ar lielu laimi, spožām zvaigznēm,
Ar dziļu mīlu, labu dziesmu,
Ar zaļu, kuplu egles zaru
Lai apveltī Jūs Jaunais gads.

Tik balti

Snieg tik neprātīgi balti
Un man bail, ka zemei šonakt auksti
Un es nezinu pa kuru laiku klusi
Mana sirds tā cieši šonakt aizmigusi

Piedziedājums
Mēs šonakt nozagsim
Sniega eņģeļiem spārnus
Sniegā zīmēsim vien baltus, baltus ērmus
Stāstīsim tos sētniekiem no blakus mājas
Un vīņi noticēs, jo redzēs mums pie pleciem spārnus

Un es baidos teikt pavisam skaļi
Ko man nozīmē tavs paklusēsim abi,
Un es plūstu cauri
Tavām rokām klusi
Kā piens tuvāk, tuvāk uz tavas sirds pusi

Mēs apledosim ātrāk nekā koki
Un klusi slīdēsim uz pavasara pusi
Dusi gan saule atradīs mūs abus
Un mulsi pasmaidīs kā noķērusi zagļus