Lieldienu pantiņi un dzejoļi bērniem

No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecēties, gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.

Zaķis dārzā taisa jokus,
Mums ar brāli jāsmejas.
Tad tas olas noslēpj vietās,
Kur mēs atrast nevaram.

Piecu brāļu māsa biju,
Piecas ripas pūriņā;
Kad atnāca lieldienīte,
Ar brāļiem ripojos.

Došu olu brāliņam
Par šūpoļu kārumiņu:
Man vistiņas dētin dēja,
Kladzināt kladzināja.

Lieladiena, māmulīte,
Kur kārsime šūpulīti?
– Āz kalniņa lejiņēje,
Tai ābola sētiņēje.

Un, lai labāk darbi sokas,
Noder mājās bērnu rokas.
Zaķīts olas krāsot steidz,
Drīz jau darbs ir jāpabeidz.
Māmiņa tad grozā olas liek,
Lai tās katram bērnam tiek.

Mugurā tad zaķis grozu ceļ,
Sev pa priekšu olu veļ.
Nu jau krāsas liktas malā,
Lielais darbs nu mums ir galā.

Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēselēs tirdī.
Lieldienu saule lai atspīd arvien!

Lieldienu rītā agri, jo agri
Garausis sapošas kažokā glītā.
Kājās velk zābakus, galvā liek mici.
Silti, lai sniegā. Tu taču tici?
Saliek tas vezumā dējumu savu:
Zilas un sarkanas, oranžas košas,
Brūnraibas, pelēkas olas un skat!-
Baltajās kupenās garauša pēdas-
Trīs raibas oliņas pie mājas stūra,
Lēni jau sniegā tiek ieputinātas.

Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās –
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.

Lieldienas klāt jau,
Lieldien zaķis klāt!
Nāc ārā meklēt olas,
Lieldien zaķis priecīgs būs!

Tā tik bija liela diena,
Pienākusī Lieldieniņa.
Agri rītā piecēlos,
Skatos – grozā zaķis sēž.
Zaķim blakus raibas olas.
Jāmeklē nu stiprāko.
Olu atradu es skaistu
Un tad seko lielā cīņa.
Cīņa bija ļoti spraiga,
Tomēr uzvara bij mana!

Pavadu lieldienu
Pār augstu kalnu
Pār augstu kalnu
Caur zaļu birzi.

Klausījos, brīnījos,
kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā.

Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.

Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!

Lai Lieldienu rītiņš
Tev oliņā pārvēršās,
Un mazi zaķēni
Ap tevi ālējās.

Krāsosim, māsiņas,
Raibas oliņas.
Šķiņķosim bāliņam
Lieldienas rītā.

Lieldienas nāk ar izklaidi, Lieldienas atnes laimi,
Lieldienas atnes Dieva svētību mēnessgaismā
Lieldienas nes jaunas mīlestības…
Lai Jums priecīgas Lieldienas!
Vislabākie novēlējumi Lieldienās.

Šūpojies, karājies,
Pats šūpuļa kārājiņš,
Kam tu kāri šūpulītes
Dziļas upes maliņā.

Ai, zaķīti garausīti,
Kā es tevi sen gaidīju
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.

Ej ar Dievu, Lieladiena,
Mēs Tev skaisti vadīsim,
Nāc atkal citu gadu,
Mēs tev’ skaisti saņemsim.

Zaķis ciemos nāk pie mums,
Oliņas tas paslēpj jums.
Meklējam mēs visi aši,
Atrodam tās visi braši.

Lieldienu zaķim
Visas olas izbirušas.
Nākat bērni palīdzēt
Zaķim olas salasīt.

Bērni olas salasīja,
Zaķis tālāk aizcilpoja,
Labiem bērniem izdalīja
Lieldieniņu rītiņā.

Lieldiene vaicā,
Kas kāra šūpules,
– Jānīts, Pēters,
Tie brālēliņi.

Ļipatu ļepatu, ļipatu ļepatu,
Kas tam zaķim groziņā?
Tur bij olas – raibaliņas,
Zaķu mātes krāsojums!

Vēju šūpoles augšā un lejā,
Līdz pat galotnei sirdi nes līdz.
Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,
Atkal tiek dāvāts cerību rīts.

Svētkos olas katrā stūrī-gultā,
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!

Liela diena, Liela diena,
Mazas manas vilainītes;
Es apsedzu Lielu dienu
Ar mazām vilainēm.

Nāc nākdama liela diena
Visi bērnu tevi gaida,
Visi bērnu tevi gaida
Aiz vārtiem sasēduši.

Lieldienās šūpoties,
Lieldienās priecāties –
Par pirmiem ziediņiem
Par raibām oliņām.

Mēs ar olām sitamies
Un pa laikam smejamies.
Šūpolēs mēs sēžamies
Augstu gaisā ceļamies.

Olas, olas, oliņas
Raibas tās kā podziņas.
Beidzot Lieldienas ir klāt,
Zaķis olas dalīt sāk.

Ai lielāi Lieladiena,
Kur karsim šūpulīti?
– Aiz kalniņa lejiņā,
Sidrabiņa ozolā.

Lieldien gāju šūpoties,
Lai liniņi gari aug;
Pīrāgus čūšināt,
Lai telītes raibas aug.

Trīs gadiņi pieminēju,
Kur Lieldienu šūpojos:
Ne tur auga zaļa zāle,
Ne sarkans āboliņš.

Ej projām, gavēnīti,
Ar saviem kāpostiem,
Atnāks mana Lieladiena
Ar skaistām oliņām.

Glabā Lieldienu sauli sirdī,
Glabā Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseli tirdī,
Lieldienu saule, lai atspīd arvien!

Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj.
Liela diena nu ir klāt,
Jāiet olas ripināt!

Klausījos, brīnījos,
Kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā!

Alu, alu bāliņam
Par šūpoļu kārumiņu:
Tas cēlās rītā agri
Virvei lūku darināt.

Priecīgi mēs visi esam,
Lieldienolas mājās nesam-
Visādas, dažādas,
Lieldienolas krāsainas.

Brāļi, brāļi, Liela diena,
Kur kārsim šūpulīti?
– Aiz upītes kalniņā
Div` sudraba ozoliņi.
Kariet, brāļi, šūpulītes
Ozoliņa kārtiņām!
Nāks māsiņa šūpoties
Visas trejas Lieldieniņas.

Liela diena, Liela diena,
Maza mana vilainīte.
Es apsedzu Lielu dienu
Ar mazoji villainīti.

Zaķīts aiziet ciku,caku-
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!

Paveries debesīs, ieklausies vējā,
jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
mūža garumā sadzirdēt ļauts.

Ej projām, metenīt,
Ar to miežu plācenīt’;
Man atnāks lieldieniņa
Ar baltām(i) oliņām.

Kad pūpols acis bola,
Kā skumja, balta ola,
Tad zaķis nāk ar otu,
Lai olas nokrāsotu.

Tam varavīksnes krāsas,
Viņš krāso baltas māsas.
Un smaida baltā ola,
To zaķis krāsot sola.

Brāļi, brāļi, liela diena,
Kur kārsim šūpuliti?
-Kārsim liepas galiņāi,
Lai māsiņas līgojās.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur Lieldienu zaķis guļ:
Aiz upītes kalniņā,
Sīkā kārklu krūmiņā.

Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek!

Lieldienas rītā
Ziedēj’ zaļa zālīte;
Pats Dieviņš staigāja
Pa zaļu zālīti.

Lieldienas rītā
Sarkana saule;
Māršiņas villainei
Sarkanas bārkstis.

Lieldienās olas ripinām,
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst.

Agri lēca saulīte Lieldienu rītiņu;
Vēl jo agri māmiņa meitiņas cēla,
Meitiņas cēla galviņu sukāt,
Matiņus pīt, putniņus dzīt.

Pūpolu pirkstus liegus
Kārkli jau saulītē silda.
Līčus, kas sakrāja sniegus,
Palu ūdeņi pilda.
Putniņš, klau, lemešus vīlē:
Drīzi gavilēs gani.
Sirdīm, kas ziedoni mīlē,
Gaisā skan Lieldienu zvani.
/K. Skalbe/

Lieldienas ir skaisti svētki,
Lieldienās var krāsot olas
Krāsainas jo krāsainas,
Dzeltenas un sarkanas.
Augsti, augsti šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties!

Zaķīt`s aiziet ciku,caku-
Svilpodams pa meža taku, –
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!

Atnāca Lieldiena dziedādama,
Zelta zīlītes bārstīdama;
Aizgāja Lieldiena raudādama,
Zelta zīlītes lasīdama.

Nāk nākdama Lieldieniņa
Ar raibāmi oliņām,
Ar raibāmi oliņam,
Ar pūpoliem rociņā
Zakim groziņs padusē
Un pie bērniem soļos skrien!

Paveries debesīs, ieklausies vējā,
jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
mūža garumā sadzirdēt ļauts.

Silta, silta saulīte
Istabas galā;
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā.

Auksti vēji norimuši,
Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.

No vizbulītēm ,pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties ,gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.

Lielas dienas rītiņā
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galus
Zelta sauli margojam.

Kad atnāca Lieldiena
Zaķis olas iznēsāja,
Zaķis olas iznēsāja:
Pa krūmu krūmiņiem