Par Svētkiem

Lieldienas ir nozīmīgi kristiešu svētki, kuros piemin Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Lieldienu datumi atšķiras katru gadu – parasti tā ir pavasara pirmā svētdiena pēc pilnmēness iestāšanās. Šie ir lielākie svētki kristīgajā pasaulē, tādēļ Lieldienu svinēšana notiek ne vien mājās, bet arī baznīcā. Turklāt Lieldienas ir īpašas ar to, ka līdz tām tiek ieturēts 40 dienu ilgs gavēnis, kas iesākas Pelnu trešdienā un noslēdzas Svētās sestdienas pusnaktī pirms Lieldienu svētdienas. Lieldienas ievada Pūpolsvētdiena, kurai seko Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena un Klusā sestdiena, pēc kuras tiek atzīmētas Pirmās Lieldienas. Savukārt Otrās Lieldienas seko nākamās nedēļas pirmdienā un katrai no šīm dienām piešķirta īpaša nozīme.

Šajās dienās svinībām cauri vijas dažādi Lieldienu simboli un tradīcijas, un priecīgi Lieldienu apsveikumi nerimst visu cauru nedēļu. Sena un iemīļota tradīcija ir olu krāsošana, ripināšana un olu kaujas. Ģimenes Lieldienu rītā vārītu olu sadalīja tik gabaliņos, cik mājās bija ļaužu, un katram bija jāapēd pa gabaliņam. Šī tradīcija arī mūsdienās kalpo kā Lieldienu novēlējums, jo šādi ģimenes locekļi novēl viens otram veselību, kā arī saticību mājās. Turklāt olu bija jāēd ar sāli, citādi visu vasaru daudz melos. Lieldienu dzejoļos un Lieldienu apsveikumos bieži tika pieminēts zaķis, kas bērniem nesa krāsainas svētku olas. Mūsdienās jaunākajiem ģimenes locekļiem tiek rīkotas dažādas spēles un uzdevumi, lai šīs zaķa atnestās olas nopelnītu. Tāpat svarīgs simbols un viens no galvenajiem latviešu Lieldienu rituāliem ir šūpoļu kāršana un šūpošanās. Seni ticējumi vēsta, ka Lieldienās jāšūpojas, lai veicinātu auglības spēku, taču šodien visbiežāk dzirdam, ka augstu jāšūpojas, lai vasarā odi nekostu.

Svētkos viens otram dāvinām gan virtuālus, gan ar roku rakstītus apsveikumus Lieldienās. Mēs esam parūpējušies, lai apsveikumu pietiktu visiem ģimenes locekļiem, tādēļ varēsiet atrast lielu klāstu ar Lieldienu dzejoļiem, Lieldienu pantiņiem un dažādiem apsveikumiem un novēlējumiem Lieldienās. Lai iemācītu, ko jaunu arī pašiem mazākajiem, šeit atradīsiet arī īsākus un vienkāršākus pantiņus un dzejoļus Lieldienām. Atliek atrast sev tīkamākās rindiņas un doties atrādīt tās citiem!

Rādīt vairāk ↓

Kar, brālīti, šo Lieldienu
Māsiņai šūpulītes!
Kārsi citu Lieludienu
Savai jaunai līgavai.

Lieldienās, lai saule silda,
Olas tavu punci pilda,
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.

Liela nāca Liela diena,
Mazi mani bāleliņi;
Sagaidīju Lielu dienu,
I bāliņus izaugot.

Lieldienās olu čaumalas jāber caur vīrieša biksēm, tad vārnas cāļus neēd.

Šūpošanās. Kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās. Šūpoļu izgatavošana un kāršana bija vīru darbs. Pati šūpošanās ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā. Šūpošanās ar maģijas palīdzību it kā palīdz saulei iešūpoties, lai vieglāk būtu uzkāpt debesu kalnā līdz augšai. Nozīmīga bija vietas izraudzīšana šūpolēm. Piemērotākā vieta parasti bija augstākā kalnā, lai šūpoles jau varētu ieraudzīt no tāluma. Šūpoles vairījās kārt ūdens malā, lai māsiņai nesamirktu villainītes, lai nenokristu vainadziņš. Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci. Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu. Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc šūpošanās beigšanas, šūpoles nedrīkstēja atstāt, tad putniem neizdodoties perēšana, vārnas aiznesot cāļus. Šūpoles parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties.

Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas arī gaļu ēd, to visu gadu moka kukaiņi.