Lieldienas - apsveikumi, pantiņi, dzejoļi
Lieldienas ir nozīmīgi kristiešu svētki, kuros piemin Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Lieldienu datumi atšķiras katru gadu – parasti tā ir pavasara pirmā svētdiena pēc pilnmēness iestāšanās. Šie ir lielākie svētki kristīgajā pasaulē, tādēļ Lieldienu svinēšana notiek ne vien mājās, bet arī baznīcā. Turklāt Lieldienas ir īpašas ar to, ka līdz tām tiek ieturēts 40 dienu ilgs gavēnis, kas iesākas Pelnu trešdienā un noslēdzas Svētās sestdienas pusnaktī pirms Lieldienu svētdienas. Lieldienas ievada Pūpolsvētdiena, kurai seko Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena un Klusā sestdiena, pēc kuras tiek atzīmētas Pirmās Lieldienas. Savukārt Otrās Lieldienas seko nākamās nedēļas pirmdienā un katrai no šīm dienām piešķirta īpaša nozīme.
Šajās dienās svinībām cauri vijas dažādi Lieldienu simboli un tradīcijas, un priecīgi Lieldienu apsveikumi nerimst visu cauru nedēļu. Sena un iemīļota tradīcija ir olu krāsošana, ripināšana un olu kaujas. Ģimenes Lieldienu rītā vārītu olu sadalīja tik gabaliņos, cik mājās bija ļaužu, un katram bija jāapēd pa gabaliņam. Šī tradīcija arī mūsdienās kalpo kā Lieldienu novēlējums, jo šādi ģimenes locekļi novēl viens otram veselību, kā arī saticību mājās. Turklāt olu bija jāēd ar sāli, citādi visu vasaru daudz melos. Lieldienu dzejoļos un Lieldienu apsveikumos bieži tika pieminēts zaķis, kas bērniem nesa krāsainas svētku olas. Mūsdienās jaunākajiem ģimenes locekļiem tiek rīkotas dažādas spēles un uzdevumi, lai šīs zaķa atnestās olas nopelnītu. Tāpat svarīgs simbols un viens no galvenajiem latviešu Lieldienu rituāliem ir šūpoļu kāršana un šūpošanās. Seni ticējumi vēsta, ka Lieldienās jāšūpojas, lai veicinātu auglības spēku, taču šodien visbiežāk dzirdam, ka augstu jāšūpojas, lai vasarā odi nekostu.
Svētkos viens otram dāvinām gan virtuālus, gan ar roku rakstītus apsveikumus Lieldienās. Mēs esam parūpējušies, lai apsveikumu pietiktu visiem ģimenes locekļiem, tādēļ varēsiet atrast lielu klāstu ar Lieldienu dzejoļiem, Lieldienu pantiņiem un dažādiem apsveikumiem un novēlējumiem Lieldienās. Lai iemācītu, ko jaunu arī pašiem mazākajiem, šeit atradīsiet arī īsākus un vienkāršākus pantiņus un dzejoļus Lieldienām. Atliek atrast sev tīkamākās rindiņas un doties atrādīt tās citiem!
Kad pūpols acis bola,
Kā skumja, balta ola,
Tad zaķis nāk ar otu,
Lai olas nokrāsotu.
Tam varavīksnes krāsas,
Viņš krāso baltas māsas.
Un smaida baltā ola,
To zaķis krāsot sola.
Brāļi, brāļi, liela diena,
Kur kārsim šūpuliti?
-Kārsim liepas galiņāi,
Lai māsiņas līgojās.
Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā.
Lai katram tas, kas nepieciešams-sievietēm olas, vīriešiem zakji, jaukiem zakjiem daudz kāposta
Jau es biju gana viegla,
Vēl man’ vieglu vieglināja,
Vēl pakāra brāleliņi
Niedres kaulu šūpulīti.
Lieldienas ir vienmēr jauki.
Žēl ka pēc svētkiem ir jāmazgā trauki.
Pēc tam galva sāp un griežas.
Sūds pa dirsu ārā spiežas.
Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama –
Es arī esmu ēdama!
Dodu olu bāliņami
Par šūpuļa kārumiņu,
Divas dodu tautiešami
Par augsto šūpošanu.
Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti,
Tikai lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti.
Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij manim bāleliņu,
Baltu olu ēdājiņu.
Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
groziņā olas un kortelīts.
Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi un citi kukaiņi.
Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur Lieldienu zaķis guļ:
Aiz upītes kalniņā,
Sīkā kārklu krūmiņā.
Zakīts iet pa zāli un smaida,
Zāle pa zaķīša pautiņiem skraida.
Zālīte beidzās, akmeņi sākās
Bez pautiem zaķis atnāca mājās.
Tā gaidu Lieldienu
Kā bāleliņu;
Aizgāja garām
Kā rīta rasa.
Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek!
Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.
Lieldienas rītā
Ziedēj’ zaļa zālīte;
Pats Dieviņš staigāja
Pa zaļu zālīti.
Obligāti jāapēd pāra skaits olu, jo, apēdot nepāra olu skaitu, cilvēku var piemeklēt kāda neveiksme;
Kas vienreiz kāris šūpoles, tam jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājas labi.
Lieldienas rītā
Sarkana saule;
Māršiņas villainei
Sarkanas bārkstis.
Lieldienās olas ripinām,
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst.
Pavadu Lieldienu
Par augstu kalnu,
Caur zaļu birzi
Upītes mala.
Olu krāsošana. Ola ir pavasara saulgriežu simbols, kas apzīmē saules gaismu, jaunu dzīvību un pilnību. Neatņemama Lieldienu tradīcija ir olu krāsošana, kad, tās ietītas dažādos zaļumos, garšaugos un vārītas sīpolu mizās, mellenēs vai upeņu sulā, pārvēršas par krāšņiem mākslas darbiem. Senlatvieši ticēja, ka tas veicina labu satikšanu ģimenē.
Agri lēca saulīte Lieldienu rītiņu;
Vēl jo agri māmiņa meitiņas cēla,
Meitiņas cēla galviņu sukāt,
Matiņus pīt, putniņus dzīt.
Kas Lieldienās olas zogot, tas paliekot tikpat pliks kā ola.
Vācijā Lieldienas ir visu iemīļoti svētki, kur galvenais tēls ir zaķis, kas atnes krāsainas Lieldienu olas. Bērni aktīvi piedalās svētku sagatavošanā. Tie bērnu dārzā vai arī skolā izveido īpašus Lieldienu groziņus. Vecāki pirms svētkiem šājā groziņā saliek krāsotas olas, dažādus saldumus, rotaļlietas un tradicionālo šokolādes zaķi. Šo groziņu parasti paslēpj dārzā, bet bērni agri no rīta, kad pamostas, iet to meklēt. Pieaugušie šajos svētkos arī viens otru apdāvina.
Islandē saudzīgi izturas pret tradīcijām – krāsotām olām, kuru galā ir dzeltens cālis. Cālis islandiešiem simbolizē jaunu dzīvi. Kopā ar olām uzdāvina arī atklātnītes, kurās ir īpaši piemeklēta spārnota frāze, kas dāvanu saņēmēju vai nu uzjautrinātu, vai dāvātu cerību, vai arī liktu aizdomāties par svarīgām lietām.
Aramāi zemītē
Šūpulīti nekarat:
Aramāi zemītē
Zelta nauda apakša.
Grieķijas pilsetā Korfu Pirmo Lieldienu rītā notiek tradicionalā “Podu mešana”. Cilvēki cauri logiem sviež ārā puķu podus, katliņus un citus priekšmetus, ticot, ka tas simbolizē sveicienus pavasarim un jaunu, auglīgu ražu.
Pūpolu pirkstus liegus
Kārkli jau saulītē silda.
Līčus, kas sakrāja sniegus,
Palu ūdeņi pilda.
Putniņš, klau, lemešus vīlē:
Drīzi gavilēs gani.
Sirdīm, kas ziedoni mīlē,
Gaisā skan Lieldienu zvani.
/K. Skalbe/
Lielas dienas, Lielas dienas,
Cepiet raušus krāsnīnās;
Raudziet alu, vāriet olas,
Lai es varu priecāties!
Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties!
Kad pūpoli izsprāguši un
Kurmji alās sten aiz laimes,
Klāt Lieldienas!
Lai enerģijas pietiek visam gadam!
Ja Lieldienu rītā saule uzlēks spodra – būs karsta vasara. Ja lecot saule “mirkšķinās” – būs bagāts gads; ja saulīte “tinas krekliņā” – būs auksts pavasaris.
Ja jau priekš Lieldienām rūc pērkons, tad būs barga vasara.
Uzkārt šūpolītes kokā,
Pautus turēt kreisā rokā
Un ar labo pupus lūkot,
Tā būs abiem vieglāk šūpot!
Priecīgi ar olām sisties
Un pa gultu jautri …..!
Šūpoļu kārējam
Oliņu došu;
Auguma sviedējam
Oliņas čaumalu.
Augstu šūpoties,
Zemu krist,
Tikai olas nesasist!
Priecīgas Lieldienas!
Met mani, Jēcit,
Neraustidamis,
Es tev solišu
Diženu brūti,
Es tev solišu
Riekstuļu Minni;
Ja tās negribi,
Dabusi citu.
Lieldienas ir skaisti svētki,
Lieldienās var krāsot olas
Krāsainas jo krāsainas,
Dzeltenas un sarkanas.
Augsti, augsti šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties!
Oliņ, boliņ, briku, braku
Zaķis lien pa meža taku.
Pilnas ķepas raibu olu,
Galvā palaidnīgu domu!
Kāp, kāp, Anniņa,-
Kas tevi šūpās?
Še nava tava,
Kas tevi šūpās.
Metiet mani, veci vīri,
Nava jaunu metējiņu:
Jauni puiši krogā dzēra
Vakarēju gājumiņu.
Ko Lieldienas man atnesa
Par gadskārtas gaidījumu?
Vienu pašu zīdautiņu
Vējiņam vicināt.
Lieldienas rītā, Saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.
Cītīgi es olas vāru,
Lieldienas jau vairs nav tālu.
Zaķis nāks pie mums.
Viņam tas ir uzdevums.
To viņš zina ļoti labi,
Strādāsim mēs kopā abi.
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi.
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Zaķīt`s aiziet ciku,caku-
Svilpodams pa meža taku, –
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!
Sniga sniga putināja,
Zaķiem olas kutināja.
Viena zila, otra raiba,
Ilgi sniegā paliek svaiga.
Brāļi kāre šūpulīti
Ozolīnu starpīnā;
Meitas nāce šūpoties
Trešajās Lieldienās.
Gailis vistu bargi rāj,
Lai olas dēt šī nepārstāj.
Nav ko vistu tiranizēt,
Šodien zaķa kārta dēt.
Zaķīt zaķīt panāc lūdzu,
Es priekš tevis puķes plūcu!
Lai tev raibas lielās dienas,
Olas neēdiet nekādas!
Atnāca Lieldiena dziedādama,
Zelta zīlītes bārstīdama;
Aizgāja Lieldiena raudādama,
Zelta zīlītes lasīdama.
Kalpa kārts šūpulītis
No vecām virvītēm;
Būt’ kāruši mani brāļi,
Būt’ sudraba virvītēm.
Pirmais zaķis sēž uz poda,
Otrais zaķis acis bola,
Trešais zaķis saka tā,
Viss ko darat ir netā!
Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.
Cik daudz rasas priekš Lieldienas, tik daudz salnu pēc Lieldienas.
Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Lielā diena atnākusi
Liela doma visiem ir
Olas krāsot ,skaitīt,pētīt
Visas rīt ar steigu!
Zaķis raibo vistu pļaukā,
jo tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
ne tik visiem olas soli!
Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.
Lai kurmji zemes neizceltu, Lieldienās jāvāra gaļa un kauli un jāaprok dārzā visos četros stūros.
Nāk nākdama Lieldieniņa
Ar raibāmi oliņām,
Ar raibāmi oliņam,
Ar pūpoliem rociņā
Zakim groziņs padusē
Un pie bērniem soļos skrien!
Gausi nāca, drīz aizgāja
Tā bagāta Liela diena:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
iet pār kalnu kūpēdama.
Paveries debesīs, ieklausies vējā,
jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
mūža garumā sadzirdēt ļauts.
Lieldienas mēs visi gaidām,
Oliņas mēs krāsojam,
Pūpoliņus vāzē liekam,
Šūpoties mēs tiekam.
Raibu mesu, raibu aužu,
Lielās dienas gaidīdama;
Kad atnāca Liela diena,
Raibu vilku mugurā.
Lieldienā jākrāso olas, tad vistas dēs skaistas olas.
Silta, silta saulīte
Istabas galā;
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā.
Auksti vēji norimuši,
Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.
Ja Lielā piektdiena ir skaidra – būs labs siena laiks.
Dēj, mana vistiņa,
Div’ pauti dienā!
Atnāks māsiņa
Ar mazu bērniņu.
No vizbulītēm ,pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties ,gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.
Ai odīti migulīti,
Nekod mani šovasar:
Jau es gan šūpojos
Visas trīs Lielasdienas:
Pirmu dienu, vidus dienu,
Pēdējdienas vakariņu.
Ripo ola, ripo ola,
Lai tas zaķis acis bola,
Arī vista brīnījās,
Skaista ola gadījās!
Lielas dienas rītiņā
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galus
Zelta sauli margojam.
Ai zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sen gaidīju
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.
Kad atnāca Lieldiena
Zaķis olas iznēsāja,
Zaķis olas iznēsāja:
Pa krūmu krūmiņiem
Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam – būs lietaina vasara.
Vai, vai, lieldiena,
Tavu garu gaveņu!
Apēdu māmiņai
Trīs pūri kaņepu,
Trīs pūri kaņepu,
Deviņus pīragus,
Šos garus gaveņus
Gavedama.
Mežmalītē, piesaulītē
Vāverīte olas krāso.
Zaķu tēvs pa taku cilpo –
Dziesmiņu par seksu svilpo.
Lieldienas ir jauki svētki,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.
