Tautasdziesmas par Lieldienām
Kar, brālīti, šo Lieldienu
Māsiņai šūpulītes!
Kārsi citu Lieludienu
Savai jaunai līgavai.
Liela nāca Liela diena,
Mazi mani bāleliņi;
Sagaidīju Lielu dienu,
I bāliņus izaugot.
Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos;
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņu daudzinot.
Piecu brāļu māsa biju,
Piecas ripas pūriņā;
Kad atnāca lieldienīte,
Ar brāļiem ripojos.
Telīšu labadi
Šūpoties gāju,
Lai manas telītes
Pienīgas augtu.
četras māsas Lieldieniņas,
četri brāļi Ziemassvētki;
Astoņām dieniņām
Darām saldu alutiņu.
Gaidīt gaidu to dieniņu,
Kad atnāca pavasaris,
Skan dziesmiņas, skan koklītes,
Pūš ganiņi stabulītes.
Lieladiena, māmulīte,
Kur kārsime šūpulīti?
– Āz kalniņa lejiņēje,
Tai ābola sētiņēje.
Liniņu labada
Šūpuli kāra,
Lai auga liniņi
Kā šūpulītis.
Kas to Lieldienu
Iešūpoja,
Tam auga liniņi,
Tam kaņepītes.
Lieldiena vaicāja,
Kur kārs šūpules:
Avotas kalnā
Siltajā saulē.
Visu garu ziemīnu
Plāceņus ēdu,
Nu nāca Lieldiena
Ar baltām olām.
Cērtiet, brāļi, oša kārtis,
Vītējiet saulītē:
Še teicās tautu meita
Lieldien nākt šūpoties.
Ai bagāti Lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.
Lieldiena vaicāja,
Kur kārs šūpules:
Avota kalnā
Siltajā saulē.
Ēd, vistīna, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij man bālēlīnu,
Baltu olu ēdājīnu.
Augsti mani bāleliņi,
Augstu kāra šūpokliti;
Tautu meita nīekāpa,
Pakāpiena nilikuse.
Vāķies prom, gavēnīti,
A to miežu plācenīti:
Lielādiena atveduse
Košu olu vezumīnu.
Iešūpāja, ielīgoja, –
Kas iekāpa šūpulī?
Svina muca, draņķamuca,
Tā iekāpa šūpulī.
Šūpojies, karājies,
Pats šūpuļa kārājiņš,
Kam tu kāri šūpulītes
Dziļas upes maliņā.
Ai, zaķīti garausīti,
Kā es tevi sen gaidīju
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.
Ej ar Dievu, Lieladiena,
Mēs Tev skaisti vadīsim,
Nāc atkal citu gadu,
Mēs tev’ skaisti saņemsim.
Apsaāvu baltas kājas,
Sasukāju gludu galvu;
Lielās dienas rītiņš bija,
Tad gribēju smuka būt.
Pasvīditi, pasvīditi,
Muni bolti bōleleni.
Dūšu ūlu, dūšu ūlu,
Na par šyupļa svīdumeņu,
Par šyupeļa kōrumeņu.
Kas kōre šyupeli,
Tam dūšu ūlu;
Kas vyna gradzynus,
Tam ūlas čaulu.
Čeikstēt čeikst, klaudzēt klaudz
Tautu kārtas šoupulītes;
Ka kārs muni brālēliņi,
Ni čeikstēs, ni klaudzēs.
Kar, brālīt, šupolītes,
Nekar meža maliņā:
Siliņā asi zari,
Norauj manu vainadziņu.
Lieldiene vaicā,
Kas kāra šūpules,
– Jānīts, Pēters,
Tie brālēliņi.
Spīdi nu, saulīte,
Lieldienas rītā,
Cērtat, bālīni,
Ozola kārtis,
Kad nāks Lieldiena,
Šūpulas karat.
Spīdi nu, saulīte,
Lieldienas rītā,
Nu mūsu bālīni
Šūpulas kāra.
Krāsosim, māsīnas,
Olīnas raibas,
Bālīniem vajaga
Šūpulu tiesu,
Šūpulu kārējam
Olīnu došu,
Auguma sviedējam
Olīnas čaulu.
Kālabad masīna
Tik smagi sviest?
Tā visas olīnas
Apēda pati.
Trīs gadi pazinu
Šūpuļa vietu;
Neauga maurīts,
Ne ābolīts.
Ko es došu, ko es došu
Šūpulīšu kārējam?
Došu cimdus, došu zeķes,
Līdz zemei linu kreklu.
Nāc nākdama liela diena
Visi bērnu tevi gaida,
Visi bērnu tevi gaida
Aiz vārtiem sasēduši.
Ej ar Dievu, metenīti,
Ar to savu slokatnīti;
Atnāks mūsu lieldieniņa
Ar balto piena rausi.
Ai, oditi, miguliti,
Nekod mani šovakar!
Es jau gan šūpojos
Visas trīs lielas dienas:
Pirmo dienu, vidus dienu,
Pēdejdienas vakariņu.
Man pakāra bāleliņi
Vizulīšu šūpolītes;
Skan podziņas, skan zīlītes,
Skan vizuļu šūpolītes.
Lieldieniņa liela sieva,
Tā atnāca tukšu roku;
Miķelīts mazs vīriņš,
Tas atnāca pilnu roku.
Ai odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar:
Jau es gan šūpojos
Visas trīs Lieldieniņas.
Lakstīgalas meita biju,
Dziedādama vien staigāju;
Kad aināca Lieldienīna,
Virs zariem šūpojosi.
Sen gaidīju, nu atnāca
Diženais lielais rīts,
Nu varēja šūpoties,
Jaunas meitas skatīties.
Gudri mani bāleliņi,
Šķūnī kāra šūpulītes,
Lai māsai nesamirka
Vizulīšu vainadziņš.
Ai lielāi Lieladiena,
Kur karsim šūpulīti?
– Aiz kalniņa lejiņā,
Sidrabiņa ozolā.
Atīt Leldīn’e
Par augstu kal’n’eņu,
Zalta ūlys
Mātuodama;
Aizīt Leldīn’e
Par augstu kal’n’eņu,
Zalta ūlys
Las’eidama.
Lieldien gāju šūpoties,
Lai liniņi gari aug;
Pīrāgus čūšināt,
Lai telītes raibas aug.
Augsti mani bāleniņi,
Augsti kāra šūpuliti;
Tautu meita zema resna,
Tai vajaga palēceknes.
Klausījos, brīnījos,
Kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā!
Alu, alu bāliņam
Par šūpoļu kārumiņu:
Tas cēlās rītā agri
Virvei lūku darināt.
Kar, bāliņi, šūpulīti,
Nekar upes maliņā;
Trūkst virvīte dārdēdama,
Krīt māsiņa upītē.
Eit, projām Liela diena
Ar baltām oliņām
Es gaidīšu Jurģu dienu
ār zaļo rudzuzāli.
Ej projām, metenīt,
Ar to miežu plācenīt’;
Man atnāks lieldieniņa
Ar baltām(i) oliņām.
Brāļi, brāļi, liela diena,
Kur kārsim šūpuliti?
-Kārsim liepas galiņāi,
Lai māsiņas līgojās.
Jau es biju gana viegla,
Vēl man’ vieglu vieglināja,
Vēl pakāra brāleliņi
Niedres kaulu šūpulīti.
Dodu olu bāliņami
Par šūpuļa kārumiņu,
Divas dodu tautiešami
Par augsto šūpošanu.
Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij manim bāleliņu,
Baltu olu ēdājiņu.
Lieldienas rītā
Ziedēj’ zaļa zālīte;
Pats Dieviņš staigāja
Pa zaļu zālīti.
Pavadu Lieldienu
Par augstu kalnu,
Caur zaļu birzi
Upītes mala.
Agri lēca saulīte Lieldienu rītiņu;
Vēl jo agri māmiņa meitiņas cēla,
Meitiņas cēla galviņu sukāt,
Matiņus pīt, putniņus dzīt.
Aramāi zemītē
Šūpulīti nekarat:
Aramāi zemītē
Zelta nauda apakša.
Kāp, kāp, Anniņa,-
Kas tevi šūpās?
Še nava tava,
Kas tevi šūpās.
Metiet mani, veci vīri,
Nava jaunu metējiņu:
Jauni puiši krogā dzēra
Vakarēju gājumiņu.
Ko Lieldienas man atnesa
Par gadskārtas gaidījumu?
Vienu pašu zīdautiņu
Vējiņam vicināt.
Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Brāļi kāre šūpulīti
Ozolīnu starpīnā;
Meitas nāce šūpoties
Trešajās Lieldienās.
Kalpa kārts šūpulītis
No vecām virvītēm;
Būt’ kāruši mani brāļi,
Būt’ sudraba virvītēm.
Gausi nāca, drīz aizgāja
Tā bagāta Liela diena:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
iet pār kalnu kūpēdama.
Raibu mesu, raibu aužu,
Lielās dienas gaidīdama;
Kad atnāca Liela diena,
Raibu vilku mugurā.
Dēj, mana vistiņa,
Div’ pauti dienā!
Atnāks māsiņa
Ar mazu bērniņu.
Ai odīti migulīti,
Nekod mani šovasar:
Jau es gan šūpojos
Visas trīs Lielasdienas:
Pirmu dienu, vidus dienu,
Pēdējdienas vakariņu.
Ai zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sen gaidīju
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.
Vai, vai, lieldiena,
Tavu garu gaveņu!
Apēdu māmiņai
Trīs pūri kaņepu,
Trīs pūri kaņepu,
Deviņus pīragus,
Šos garus gaveņus
Gavedama.