Lieldienu ticējumi un paražas
Lielajā piektdienā jāizvairās no ciemos iešanas.
Lieldienu nedēļā nevajag malt dzirnavas, kā arī vispār nedarīt nekādus trokšņainus darbus, lai vētras un pērkona negaisi nenodarītu postu.
Lieldienās nedrīkst zāli plūkt, jo tad tā nokalst.
Lieldienās olu čaumalas jāber caur vīrieša biksēm, tad vārnas cāļus neēd.
Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas arī gaļu ēd, to visu gadu moka kukaiņi.
Dziedinošs un sargājošs ir ūdens, kas, neizrunājot ne vārda, līdz saullēktam pasmelts no upes tecēšanas virzienā. Ar to apslaka lopus, dzīvojamo māju.
Lieldienas sestdienā visām saimniecēm bija jāvāra olas, tad nākošā gadā varēja labi satikt ar saimi un kaimiņiem.
Lieldienās šūpojoties, šūpulim jāļauj lēnām nostāties, lai tā, lēni un līgojoties, nozied linu druva.
Lieldienās ēd zirņus, lai bagātību iegūtu.
Lieldienas rītā bez Saules jāizkurina krāsns, tad darbi veicas visiem pa priekšu.
Lieldienās vajaga daudz šūpoties, tad pa gadu nekausies ar „lāča miegu”.
Kas gribēja sev veiksmi nodrošināt, tam Lielās dienas rītā pār šūpoļu koku bija jāmet trīs olas tā, lai nesasitas.
Ja saimes tēvs Lieldienās olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot saticīgi.
Lielās piektdienas rītā vajagot iet uz upi mazgāties, tad nemetīšoties vasarraibumi. Bet, ja tādi jau esot, tad tie noiešot. Starp citu, ja seju mazgās strautā, tad mazgātājs nebūs slinks, kā arī nenāks miegs.
Lietus pirmā Lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina.
Lieldienās, olas ēdot, to čaumalas jādrupina smalki, lai vistas labi dētu.
Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā pirms saullēkta jāapēd vismaz 13 dzērveņu ogu.
Kas olas bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.
Kurš Pirmajās Lieldienās pirmais laukā iziet, tam tajā gadā laime gaidāma.
Kam ola stiprāka, tas dzīvo ilgu mūžu.
Ja Lieldienas olu čaulas nejauši kājām samin, tad tai mājā ļaudis nemierā dzīvos.
Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam,- derīgs visām slimībām.
Lieldienas rītā nedrīkst istabā uguni kurt, lai pērkons neiespertu.
Lieldienās vajag augstu šūpoties, jo tad aitām ir lieli jēri un aug gara vilna.
Ja grib, lai vanagi cāļus nezog, tad vajag pa Lieldienām ielikt olu kādā caurumā un tad ar mietu viņu sasist.
Kad pāriet Lieldienas, tad iesākas silts laiks.
Ja Lieldienās līst – būs ražīga vasara, govis dos daudz piena un aitām būs gara vilna.
Lieldienās jāizvēlas veidot apaļas formas ēdienus, tādā veidā godinot sauli;
Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.
Ja Lielās piektdienas vakarā kārpas apsmērē mēness gaismā, tad tās noiet.
Kad vardes pa Lieldienām iet pāri pār lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara.
Zaļajā ceturtdienā jātīra māja, jāizmet viss liekais, kas pa ziemu sakrājies, tad māja visu gadu būs tīra;
Ja Lieldienu rītā saule uzlēkusi spodra, būs karsta vasara.
Lietus Lielajā piektdienā nes auglību — ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem.
Pa Lieldienu jāiet skaidas lasīt, tad atradīšot zudušas lielas.
Ja bļodiņā griežot divas olas ar pirkstu, tās sasitas, tad nākamā gadā apprecēsies.
Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš Saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu ir vesels.
Citiem neredzot, Lieldienas rītā jālasa skaidas, malkas gruži un jānoglabā mājās – vēlāk tie nesīs naudu.
Galdautam, kas tiek klāts uz svētku galda, jābūt dzeltenā vai zaļā krāsā, lai veicinātu pavasara atnākšanu.
Ja negrib, lai ir lielas kājas, tad vajag Lieldienu rītā ar kailām kājām uzkāpt uz akmeņa.
Lieldienās olas vārot nedrīkst pūst uguni, jo tad olas plīst.
Jo vairāk olu bija saimniecei Lieldienās, jo vairāk nākošā gadā vairojās lopi un deva pienu.
Ja Lieldienās ir lietus, tas līs katrā svētdienā līdz par vasarsvētkiem.
Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā.
Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi un citi kukaiņi.
Obligāti jāapēd pāra skaits olu, jo, apēdot nepāra olu skaitu, cilvēku var piemeklēt kāda neveiksme;
Kas vienreiz kāris šūpoles, tam jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājas labi.
Kas Lieldienās olas zogot, tas paliekot tikpat pliks kā ola.
Ja Lieldienu rītā saule uzlēks spodra – būs karsta vasara. Ja lecot saule “mirkšķinās” – būs bagāts gads; ja saulīte “tinas krekliņā” – būs auksts pavasaris.
Ja jau priekš Lieldienām rūc pērkons, tad būs barga vasara.
Lieldienas rītā, Saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.
Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.
Cik daudz rasas priekš Lieldienas, tik daudz salnu pēc Lieldienas.
Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.
Lai kurmji zemes neizceltu, Lieldienās jāvāra gaļa un kauli un jāaprok dārzā visos četros stūros.
Lieldienā jākrāso olas, tad vistas dēs skaistas olas.
Ja Lielā piektdiena ir skaidra – būs labs siena laiks.
Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam – būs lietaina vasara.